JAUNUMI

Ministru kabineta 2012.gada 20.novembra noteikumi №787 «Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumos №655 «Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 20.novembra noteikumi №786 «Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija noteikumos №309 «Kārtība, kādā no valsts budžeta sedzami izdevumi profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguvei izglītojamiem ar speciālām vajadzībām un notiesātajiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Saeimas 2012.gada 1.novembra likums «Grozījumi Administratīvā procesa likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 20.novembra noteikumi №783 «Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 10.aprīļa noteikumos №237 «Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Administratīvā apgabaltiesa 9.novembrī rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Rīgas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „X” (nosaukums mainīts, turpmāk – SIA) pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora 2010.gada 3.septembra lēmuma Nr.22.5/45654 atcelšanu, sakarā ar SIA apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 21.oktobra spriedumu. Situācijas apraksts VID Nodokļu kontroles amatpersona SIA sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, kurā norādīts, ka SIA kapitāldaļu īpašniece D.V. pieņēma lēmumus, ar kuriem nolēma piesaistīt personīgos naudas līdzekļus SIA saimnieciskās darbības nodrošināšanai, un skaidrā naudā iemaksāja SIA kasē Ls 18 900 un Ls 10 600. Tādējādi nav ievēroti likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmās daļas nosacījumi. Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 159.7 panta trešās daļas pārkāpumu VID uzlika SIA naudas sodu Ls 4425. Sākotnējo lēmumu SIA pārsūdzēja VID ģenerāldirektoram, ar kura lēmumu atstāts negrozīts Sākotnējais lēmums. SIA iesniedza pieteikumu par Lēmuma atcelšanu Administratīvajā rajona tiesā . Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. Konkrētie...

Ceturtdien, 22. novembrī, Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā norisinājās kompānijas Coface Latvia organizētā konference „Biznesa iespējas mainīgajā ekonomiskajā vidē”, kurā gan Latvijas, gan ārzemju eksperti dalījās ar prezentācijām par makroekonomisko situāciju Baltijā, Eiropā un pasaulē. DnB bankas eksperts Pēteris Strautiņš dalījās ar situācijas vērtējumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un prezentācijas noslēgumā sniedza savas prognozes (kuras, kā pats atzina, gan ir "ļoti slidena lieta") par turpmāko ekonomikas virzību Baltijā. Eksperts atzina, ka šobrīd esot ļoti daudz norāžu uz to, ka izaugsmei tuvākajā laikā būtu jāsamazinās, tomēr ilgtermiņa perspektīva visām Baltijas valstīm ir ļoti laba, jo līdz attīstītu valstu līmenim to ekonomikām atliek tikai augt un augt. Video: plz.lv

Ceturtdien, 22. novembrī, Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā norisinājās kompānijas Coface Latvia organizētā konference „Biznesa iespējas mainīgajā ekonomiskajā vidē”, kurā gan Latvijas, gan ārzemju eksperti dalījās ar prezentācijām par makroekonomisko situāciju Baltijā, Eiropā un pasaulē. Konferences noslēgumā kopsavilkumu par visu ekspertu prezentācijām un savus secinājumus sniedza konferences moderators Pauls Raudseps: Video: plz.lv

Ceturtdien, 22.novembrī, Saeima apturējusi Zaļo un Zemnieku savienības (turpmāk - ZZS) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", kas paredz ar likumu noteikt pensiju indeksācijas kārtību, pensijas palielinot atkarībā no inflācijas, kā arī pensijas lieluma, vienu vai divas reizes gadā. Par likumprojekta nodošanu izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā nobalsoja 37, bet pret bija 40 deputāti (atturējās 10). Grozījumi paredz pensiju likuma 26.pantu papildināt ar normu, ka valsts pensiju apmērs ir pārskatāms, ja patēriņa cenu indekss ir lielāks par skaitli "1". Šādā gadījumā: 1) valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz četrkāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (līdz 180 Ls), tiek pārskatītas divas reizes gadā - 1.aprīlī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, un 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem; 2) valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz četrkāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (virs 180 Ls), tiek pārskatītas vienu reizi - 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa...

Sakarā ar Polijas prezidenta Broņislava Komorovska valsts vizīti 23.novembrī un 24.novembrī Latvijas valsts karogs jāpaceļ pie Rīgas domes, tās struktūrvienību, tai pakļauto izpildinstitūciju, iestāžu, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību ēkām, kā arī pie pašvaldībai piederošām dzīvojamām ēkām. Šādu rīkojumu izdevis Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs. Pilsētas izpilddirektors iesaka juridiskajām un fiziskajām personām pacelt Latvijas valsts karogu pie to īpašumā esošajām ēkām. Autovadītājiem arī jāņem vērā, ka sakarā ar Polijas prezidenta valsts vizīti tiks aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm) sekojošos ielu posmos: - 23.novembrī un 24.novembrī no plkst. 7.00 līdz 22.00 Kuģu ielas abās pusēs, posmā no Trijādības ielas līdz Akmens tiltam; - 23.novembrī no plkst. 7.00 līdz 21.00 Kaļķu ielas labās puses abās pusēs, posmā no 11. novembra krastmalas līdz Rātslaukumam (izņemot tūristu autobusu stāvvietā); - 23.novembrī no plkst. 7.00 līdz 17.00 Baznīcas ielas kreisajā pusē, posmā un virzienā no Elizabetes ielas līdz ēkai Baznīcas ielā 5; - 24.novembrī no...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) pēc konkrēta darba devēja pieprasījuma var sagatavot darba devējam speciālistu, apmācot bezdarbniekus uzņēmumam nepieciešamajās profesijās jebkurā licencētā profesionālās pilnveides izglītības programmā, profesionālās tālākizglītības vai neformālās izglītības programmā. Apmācības laikā bezdarbniekam tiek maksāta stipendija - 70 Ls mēnesī. Pēc apmācības pabeigšanas darba devējam jāpieņem bezdarbnieks darbā un attiecīgajā profesijā jānodarbina vismaz sešus mēnešus. Ja darba devējam vajadzīgie speciālisti jāapmāca tādās profesijās, kuru nav NVA piedāvājumā, aģentūra nepieciešamo apmācību programmu iepirks un uzņēmumam vajadzīgos speciālistus sagatavos. Šī gada desmit mēnešos apmācības organizētas jau pēc 30 darba devēju pieprasījumiem, apmācībās iesaistot 120 bezdarbniekus, kas apgūst vai jau ir apguvuši tādas programmas kā šuvējs, auto un traktortehnikas vadītājs, pavārs, dažāda veida lokmetinātājs, SPA meistars, tilta celtņa operators, sociālās aprūpes darba pamati, apsardzes darbs, projektu vadīšana u.c. Uzņēmumiem nepieciešamo speciālistu apmācīšanu darba devēja izvēlētajā programmā NVA īsteno un finansiāli nodrošina ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā 2”...

Puse Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka minimālajai darba algai (pēc nodokļu nomaksas) ir jābūt robežās no 251 līdz 350 latiem - 27% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka minimālajai algai ir jābūt 251-300 latiem un 23% - ka 301-350 latiem. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, novembrī veiktais pētījums. Tāpat salīdzinoši biežāk kā minimālās algas limits (pēc nodokļu nomaksas) tiek minēti - 201-250 lati (14%), 351-400 lati (16%) un vairāk nekā 400 lati (16%). Savukārt tikai 3% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka minimālajai algai (pēc nodokļu nomaksas) ir jābūt līdz pašreizējam tās līmenim - 200 latiem. Vienam procentam aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Aptauju pētījumu aģentūra TNS veica sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, laikā no 2012.gada 13.novembra līdz 15.novembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 700 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. TNS...

Prokuroru darbs turpmāk tiks stingrāk regulēts, jo Saeima ceturtdienas, 22.novembra sēdē, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Prokuratūras likumā, kas pilnveido prokuratūras darba tiesisko regulējumu. Grozījumi nosaka jaunus ierobežojumus ģenerālprokurora amatam - turpmāk to nedrīkstēs ieņemt ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas, tāpat par ģenerālprokuroru nevarēs kļūt cilvēks, kurš jaunāks par 40 gadiem. Savukārt prokurorus turpmāk varēs saukt pie disciplinārās atbildības ne tikai par tīšu likuma pārkāpumu, bet arī par nolaidību. Tāpat noteikts prokurora atbrīvošanas un atlaišanas pamatojums, tostarp paredzot, ka prokurors atbrīvojams no amata saistībā ar maksimālā vecuma iestāšanos - prokurori nedrīkstēs būt vecāki par 65 gadiem. Savukārt kļūt par prokuroru varēs, sākot no 25 gadu vecuma, turklāt prokurora amata kandidātam būs jābūt ar nevainojamu reputāciju. Prokuroriem būs pienākums ievērot ētikas normas, kā arī pilnveidot zināšanas un profesionālās prasmes. Grozījumi paredz ne retāk kā reizi piecos gados veikt prokurora novērtēšanu. Atkārtots negatīvs vērtējums būs par pamatu prokurora atlaišanai no amata. Prokuratūras likuma...

Saeima ceturtdien, 22.novembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas personām, kuras neprot valsts valodu, dos plašākas iespējas kriminālprocesā saņemt bezmaksas tulka pakalpojumus. Šādas izmaiņas likumos pieprasa Eiropas Savienības direktīva par mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā. Grozījumi nosaka, ka persona varēs runāt ar advokātu tādā valodā, kādu tā prot, bet procesa virzītājam vai ieslodzījuma vietai tikšanās laikā ar aizstāvi būs jānodrošina bezmaksas tulka palīdzība. Tulks gan tiks nodrošināts četros gadījumos - lai sagatavotos pratināšanai pirmstiesas procesā vai tiesas sēdē, lai sastādītu rakstisku sūdzību par amatpersonu rīcību kriminālprocesā, lai sastādītu dokumentu, kas nepieciešams lietas iztiesāšanai rakstveida procesā, kā arī, lai sastādītu apelācijas vai kasācijas sūdzību. Likumprojektā paredzēts, ka tulka pakalpojums par valsts budžeta līdzekļiem tiks nodrošināts ne ilgāk par divām stundām. Detalizētāk tulka palīdzības saņemšanas kārtību un apjomu noteiks ar Ministru kabineta noteikumiem. Savukārt, lai nostiprinātu valsts valodas lietošanu, likumprojekts paredz, ka procesa virzītājam jānodrošina citā valodā saņemto apelācijas sūdzību un kasācijas sūdzību...

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 12.aprīļa noteikumos Nr.286 "Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu (degvielas) drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā", ar kuriem tiek atcelts ierobežojums dalībai naftas produktu drošības rezervju izveides konkursos iesniegt piedāvājumu tikai licencētiem nozares komersantiem. Ceturtdien, 22.novembrī noteikumu projekts tika iesniegts starpinstitūciju saskaņošanai. Paplašinot potenciālo dalībnieku loku konkursā par naftas produktu drošības rezervju izveidi, tiek prognozēts, ka Ekonomikas ministrija kā pasūtītājs konkursos varētu saņemt vairāk pieteikumu, kas savā starpā konkurēs gan ar finanšu, gan ar tehnisko piedāvājumu. Plašāks pretendentu loks un lielāka konkurence konkursos varētu veicināt, ka tiek iesniegti piedāvājumi ar zemāku cenu. Līdz ar to arī samazinātos kopējā ietekme uz degvielas mazumtirdzniecības cenu. Šobrīd spēkā esošā kārtība nosaka, ka piedalīties atklātos konkursos par naftas produktu drošības rezervju izveidi ir tiesības tikai degvielas tirgū esošiem komersantiem, kas saņēmuši kādu no speciālajām licencēm vai atļaujām darbībām ar naftas produktiem, ierobežojot citu...

Nerezidentu apkalpošana ir Latvijas finanšu sistēmas būtiska daļa jau 20 gadus. Globālās finanšu krīzes ietekmē gan rezidentu, gan nerezidentu noguldījumi piedzīvojuši kritumu, taču jau kopš 2009. gada vidus atkal vērojams pakāpenisks pieaugums. Šobrīd nerezidentu noguldījumi veido aptuveni pusi no banku sektora noguldījumiem. Kā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), paredzams, ka pieauguma tendence saglabāsies. Šī gada septembra beigās nerezidentu noguldījumi bija 5.9 miljardi latu, kas veido 49.5% no kopējā banku noguldījumu apmēra. Salīdzinot ar 2011.gada septembri, nerezidentu noguldījumi šogad pieauguši par 19.7%. Jāatzīmē, ka 14 Latvijas bankām biznesa modelis ir vērsts uz klientu nerezidentu apkalpošanu. Ņemot vērā ar šādu biznesa modeli saistītos paaugstinātus riskus, FKTK nosaka šīs grupas bankām palielinātu kapitāla prasību. Bankām jānodrošina arī atbilstoša risku pārvaldīšana, īpašu uzmanību pievēršot likviditātes riskam. Šīm bankām 2012. gada septembrī likviditātes rādītājs bija vidēji 69.5%, vairāk nekā divas reizes pārsniedzot FKTK noteikto minimālo rādītāju (30%). Arī kapitāla pietiekamības rādītājs 2012. gada septembra beigās...