VISI RAKSTI

Otrdien, 2. oktobrī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2008. gada 13. oktobra noteikumos Nr. 846 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai pasākumam “Jaunu noieta tirgu sekmēšana un reklāmas kampaņas””. Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā nosaka, ka turpmāk atbalsts tiks papildus paredzēts, lai zvejnieku organizācijas varētu iegūt sertifikātu, kas apliecina atbilstību Jūras uzraudzības padomes (Marine Stewardship Council – MSC) principiem un kritērijiem par ilgtspējīgu zveju. Sertifikāta iegūšana ir būtiska zvejnieku organizācijām, lai sekmīgi konkurētu ar ārvalstu organizācijām un uzņēmumiem dažādos zivju produkcijas noieta tirgos. MSC sertifikācijas ilgtspējīgai zvejai principi un kritēriji ietver nosacījumus, kuru īstenošana ļauj pārvaldīt zivju resursus tā, lai tie būtu pieejami arī nākamajām paaudzēm. Tāpat šis sertifikāts patērētājiem apliecina, ka zveja tiek veikta atbildīgi, domājot par zvejas resursiem nākotnē, un garantē, ka produkta ieguve neapdraud apkārtējo vidi, tostarp tiek pilnībā ievēroti noteiktie nozvejas limiti....

Rīgas dome inovatīvās uzņēmējdarbības attīstības projekta "ScienceLink" ietvaros aicina uzņēmējus un zinātniekus bez maksas izmantot Baltijas jūras reģiona lielākos pētniecības infrastruktūras centrus Vācijā un Zviedrijā. Science Link projekta piedāvājums paredzēts uzņēmumiem, kas darbojas materiālzinātņu un nanotehnoloģiju nozarēs, kā arī vides un enerģijas jomā, ķīmijas, dzīvības zinātnes un biotehnoloģijas, celtniecības un inženierzinātnes, lauksaimniecības un pārtikas zinātnēs. Piedāvājums ietver šādas iespējas: konsultācijas par uzņēmumam aktuālajiem izpētes un attīstības jautājumiem ar universitātēm un zinātniskajiem institūtiem; atbalsts eksperimentu sagatavošanā un īstenošanā pētniecības infrastruktūras centros; palīdzība datu analīzē un rezultātu interpretācijā. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 10.oktobris. Pieteikuma anketa, kā arī projekta apraksts un kontaktinformācija pieejama mājas lapā www.science-link.eu. Par projektu Science Link Science Link ir tīkls starp vadošo fotonu un neitronu avotu pētniecības centru infrastruktūru un tās lietotājiem. Projekta mērķis ir veicināt inovāciju un uzņēmējdarbību Baltijas jūras reģionā. Science Link ir apstiprināts Baltijas Jūras reģiona programmas ietvaros un apvieno 17 partnerus no 8 valstīm. Projekta īstenošanas laiks...

Pārtikā tiks izmantotas vēl nekaitīgākas aromatizējošās vielas, un to izmantojums būs vēl caurredzamāks — to nodrošinās divi tiesību akti, kurus vakar, 2. oktobrī, pieņēmusi Eiropas Komisija. Pārtikas nozare drīkstēs izmantot tikai tās aromatizējošās vielas, kuras iekļautas apstiprinātajā sarakstā. Apstiprināto aromatizējošo vielu pozitīvais saraksts iezīmē jaunu posmu 2008. gada decembrī pieņemtās aromatizējošo vielu pamatregulas īstenošanā. Tajā ir prasība lietot aromatizējošās vielas nekaitīgi un nemaldinot patērētāju. Aromatizējošās vielas, ko izmanto, lai mainītu garšu un/vai smaržu, ilgi un nekaitīgi lietotas daudzos un dažādos pārtikas produktos, piemēram, bezalkoholiskajos dzērienos, konditorejas izstrādājumos, graudaugu produktos, kūkās un jogurtos,— tagad tām veikts novērtējums ES līmenī. “Tas ir Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) un citu zinātnisku organizāciju nopelns, ka tiesību akti par aromatizējošām vielām iedzīvotājiem un tāpat nozarei ievērojami uzlabos informācijas caurredzamību. Tagad ikvienam interesentam būs vieglāk precīzi uzzināt, kuras aromatizējošās vielas var izmantot pārtikā,” sacīja Džons Dalli, veselības un patērētāju politikas komisārs. Šajos divos jaunajos tiesību aktos būs skaidrāk...

Ministru kabineta 2012.gada 25.septembra noteikumi №647 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 14.marta noteikumos №198 «Noteikumi par jūras kuģu aprīkojumu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 5.oktobri.

Ministru kabineta 2012.gada 25.septembra noteikumi №646 «Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 27.jūlija noteikumos №688 «Noteikumi par kārtību, kādā pasta komersants nodrošina pasta norēķinu sistēmas izmantošanu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 29.septembri.

Ministru kabineta 2012.gada 18.septembra noteikumi №640 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 3.janvāra noteikumos №26 «Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 29.septembri.

Ministru kabineta 2012.gada 25.septembra noteikumi №644 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 20.jūlija noteikumos №657 «Kārtība, kādā izsniedz vai atsaka izsniegt stratēģiskas nozīmes preču licences un citus ar stratēģiskas nozīmes preču apriti saistītos dokumentus»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 29.septembri.

Ministru kabineta 2012.gada 18.septembra noteikumi №637 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 27.aprīļa noteikumos №402 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.5.1.4.aktivitāti «Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 28.septembri.

Ministru kabineta 2012.gada 11.septembra noteikumi №623 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 13.marta noteikumos №179 «Noteikumi par darbības programmas «Cilvēkresursi un nodarbinātība» papildinājuma 1.3.1.1.6.apakšaktivitāti «Atbalsts darba vietu radīšanai»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 19.septembri.

„Latvijā drīzumā stārķu būs vairāk nekā cilvēku, un tad tiešām attaisnosies populārie reklāmas saukļi par Latviju kā balto stārķu zemi,” analītiskā rakstā „Balto stārķu zeme… jeb Pārdomas par Latvijas fiskālo un finanšu politiku” žurnāla Bilance oktobra pirmajānumurā ironiski raksta akadēmiķe, Ekonomikas prognožu centra valdes locekle Raita Karnīte. „Tikai – stārķi jau nemaksā nodokļus. Var būt, ka Latvijas pārvēršana par stārķu zemi ir īstais „veiksmes stāsts” – ātri, ērti un ļoti lēti. Valdībai jāpapūlas savākt nodokļus sevis uzturēšanai, un, re, sekmīgas valsts pārvaldes piemērs ir rokā!” R. Karnīte analizē Latvijas fiskālo un finanšu politiku, starp kurām nevar likt vienādības zīmi, jo „fiskālā politika ir valsts politika jomās, kas saistītas ar nodokļiem, valdības parādu un tēriņu.” R. Karnīte jautā, „Vai ir pareizi visas darbības pakļaut valsts budžeta skaitļu uzlabošanai, kas nebūt nav tas pats, kas laba fiskālā disciplīna un pat ne laba taupība? Vai ārējo finanšu tirgus likmes valsts aizņēmumam ir pats svarīgākais ekonomiskās...

No šā gada 1. oktobra nodokļu parādniekiem ir iespēja nokārtot saistības ar valsti, izmantojot Nodokļu atbalsta pasākumu, kas paredz atvieglot nodokļu maksātājiem radušos nodokļu parādu slogu un rast iespēju valsts budžetā saņemt nenomaksātos nodokļu parādus. „Šīs programmas mērķis ir atvieglot nodokļu maksātājiem ekonomiskās krīzes rezultātā radušos nodokļu parādu slogu, lai sekmīgāk varētu attīstīt uzņēmējdarbību. Tāpat šis pasākums nodrošinās papildu ieņēmumus valsts budžetā, ko valdība varētu novirzīt prioritāro pasākumu realizācijai – demogrāfijas veicināšanai un ceļu infrastruktūras sakārtošanai,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Kā jau iepriekš esam informējuši, Nodokļu atbalsta pasākums ir vienreiz veicama aktivitāte nokavējuma naudas un 90% soda naudas dzēšanai tiem nodokļu maksātājiem, kas līdz noteiktam brīdim ir veikuši nodokļu pamatparāda un 10% soda naudas samaksu. Nodokļu atbalsta pasākums ir attiecināms uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli, muitas nodokļiem, uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, dabas resursu nodokli un nekustamā īpašuma nodokli. Pasākumā varēs piedalīties nodokļu...

Sagatavoti grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, kas paredz, ka turpmāk, reģistrējot biedrības un nodibinājumus, tām paredzētajā reģistrā tiks ierakstīta arī attiecīgās biedrības vai nodibinājuma darbības joma. Darbības jomu ierakstīšana biedrību un nodibinājumu reģistrā palīdzēs izveidot vienuviet publiski pieejamu informācijas par biedrību vai nodibinājumu darbības jomām. Tas nodrošinās pietiekamu normatīvo pamatu darba devēju organizāciju un to apvienību juridiskai identificēšanai, kas atvieglos to iesaisti sociāli ekonomisko jautājumu risināšanā, tiesiski saistošu paplašināto ģenerālvienošanos ieviešanā, mediācijas veicināšanā, brīvprātīgā darba un prakšu organizēšanā. Uzņēmumu reģistra valsts notārs izvērtēs, vai biedrības statūtos ierakstītais mērķis nav pretrunā ar tās pieteikumā norādīto biedrības vai nodibinājuma veidu. Pagaidām šāda pārbaude tiks veikta tikai par darba devēju organizācijām un to apvienībām, kas ir dibinātas un darbojas saskaņā ar Darba devēju organizāciju un to apvienību likumu, jo pagaidām nav regulējuma, kas to ļautu veikt arī par citām sabiedriskajām organizācijām. Ziņu ierakstīšanai par biedrības vai nodibinājuma darbības jomas atbilstību darba devēju organizācijām vai to...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), iepazīstoties ar Dziesmu un deju svētku rīkotāju aicinājumu, 1.oktobra padomes sēdē pieņēma lēmumu aicināt uzņēmumus sociālā dialoga ietvaros vienoties ar darbiniekiem par papildus brīvdienas piešķiršanu nākamajā dienā pēc Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku noslēguma dienas vai par darba dienas pārcelšanu. LDDK norāda, ka svētkos ir iesaistīts salīdzinoši liels īpatsvars strādājošo (dalībnieki, tehniskais personāls, skatītāji), kā arī liela daļa no tiem ierodas uz svētkiem Rīgā no reģioniem, kas praktiski apgrūtina atgriešanos darbā pirmdienas rītā pēc noslēguma pasākumiem, tādēļ Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku organizatoriem būtu jāpārdomā noslēguma pasākuma norises laika pārcelšana, piemēram, uz sestdienu. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Darba devēji atbalsta sociālā dialoga pieeju darba attiecību jautājumu risināšanā, kas paredz iespēju gan darba devējam, gan darba ņēmējam sarunu ceļā vienoties par līdzsvarotām attiecībām un darba nosacījumiem, piemēram, darba un ģimenes dzīves savienošanas jautājumu risināšanā vai vienojoties par papildus brīvdienām, ja darbinieks ir pierādījis sevi kā lojālu...

Pirmdien, 1. oktobrī, Ministru Kabineta komitejā tika izskatīts Aizsardzības ministrijas virzītais likumprojekts „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli.” Likumprojekts piedāvā tiesisko risinājumu valsts apdraudējuma pārvarēšanai un tā radīto seku likvidēšanai ārkārtējās situācijas gadījumā, kā arī valsts aizsardzības vadības efektivitātes uzlabošanai. Neprecizitāte un dažāda tiesību aktu interpretācija dažādu krīžu gadījumos var radīt situācijas, kurās ierobežotu laika, personāla un materiāltehnisko resursu dēļ dažādi var tikt tulkoti pastāvošie tiesiskie režīmi un tos aprakstošās tiesību normas. Tas var novest pie situācijas saasinājuma un neefektīviem valsts pārvaldes institūciju mēģinājumiem krīzes risināšanā, tādējādi radot apdraudējumu valsts drošībai, kā arī sabiedrības drošībai un labklājībai. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts ir pārliecināts, ka jauna likumprojekta virzība ļaus daudz precīzāk noteikt ārkārtas situāciju un izņēmuma stāvokļa izsludināšanas nosacījumus, kā arī ierobežojumus, kas indivīdiem, organizācijām un iestādēm būs jāievēro šādos gadījumos. „Tā kā esošais likums ir pieņemts pirms divdesmit gadiem, tas vairs neatbilst mūsdienu krīžu risināšanas dinamikai un krīžu vadības principiem....

Otrdien, 2. oktobrī, valdība izskatīs jaunus Ministru kabineta noteikumus „Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata pretendentu atlases kārtība”, kas turpmāk noteiks kārtību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata pretendentu konkursam. Pretendentu atlasei uz šo amatu Ministru kabinets izsludina atklātu konkursu, nosakot pieteikumu iesniegšanas termiņu un konkursa komisijas personālsastāvu. Noteikumi sagatavoti atbilstoši Saeimā akceptētajām izmaiņām Korupcijas novēršanas un apkarošanas likumā. Līdz šim KNAB priekšnieka amata pretendentu atlase bija noteikta vispārīgi, un nebija paredzēti skaidri kritēriji pretendentu atlasei un konkursa norisei. Lai nodrošinātu objektīvu un atklātu atlases procedūru, Ministru kabineta noteikumi nosaka prasības KNAB priekšnieka amata pretendentiem, iesniedzamos dokumentus, kritērijus un metodi, kā tiek vērtēti pretendenti. Jaunie noteikumi paredz arī detalizētus pretendentu vērtēšanas kritērijus. Atbilstoši noteikumiem, KNAB priekšnieka amata pretendentu vērtēšanas komisiju vada Valsts kancelejas direktors, un tās sastāvā ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors, Drošības policijas priekšnieks vai...