JAUNUMI

Ministru kabineta 2012.gada 2.oktobra noteikumi №678 «Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas prasības»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 6.oktobri.

Ministru kabineta 2012.gada 2.oktobra noteikumi №674 «Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumos №1433 «Noteikumi par Daugavpils medicīnas koledžas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 6.oktobri.

Ministru kabineta 2012.gada 25.septembra noteikumi №670 «Kārtība, kādā pašvaldībām tiek aprēķināta un sadalīta valsts budžeta mērķdotācija māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 2.oktobra noteikumi №673 «Personu kriminālistiskā raksturojuma un fotoattēlu reģistra noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 6.oktobri.

Ministru kabineta 2012.gada 25.septembra noteikumi №641 «Noteikumi par iesnieguma veidlapu paraugiem juridiskās palīdzības līguma slēgšanai»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 1.oktobri.

Ministru kabineta 2012.gada 2.oktobra noteikumi №671 «Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata pretendentu atlases kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 6.oktobri.

Ministru kabineta 2012.gada 2.oktobra noteikumi №675 «Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumos №1432 «Noteikumi par Malnavas koledžas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 6.oktobri.

Ministru kabineta 2012.gada 2.oktobra noteikumi №676 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumos №401 «Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 6.oktobri.

Jautājums. Juridiska persona 2012.gada martā ir samaksājusi rokasnaudu Ls 4000 par nekustamo īpašumu fiziskajai personai. 2012.gada augustā nekustamais īpašums tiek nopirkts un rokasnauda Ls 4000 atmaksāta atpakaļ. Vai šie darījumi juridiskajai personai ir jādeklarē kā skaidrās naudas darījumi? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmo daļu nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 3000 latu. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 10 000 latu (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta 1.1daļai šā panta pirmajā daļā noteiktais skaidrās naudas ierobežojums, kā arī skaidrā naudā veikto darījumu...

Turpmāk darba devējiem būs jāiesniedz ziņas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) arī par tām fiziskajām personām, ar kurām noslēgti uzņēmumu līgumi, ja šīs personas nav reģistrētas VID kā saimnieciskās darbības veicēji. To paredz grozījumu projekts Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ko otrdien, 9. oktobrī, skatīs valdības sēdē. Šādas izmaiņas tiek virzītas pēc Labklājības ministrijas ierosmes, pamatojoties uz to, ka VID un Valsts darba inspekcijai (VDI) veicot pārbaudes, konstatēti gadījumi, kad ar personu faktiski ir noslēgts uzņēmuma līgums, bet pastāvošās attiecības ir uzskatāmas par darba attiecībām un starp pusēm ir slēdzams darba līgums. Noteikumu projekta mērķis ir panākt, lai VDI sadarbībā ar VID būtu iespēja efektīvāk kontrolēt darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, un fiziskā persona dēļ noslēgtā līguma formas nezaudētu Darba likumā darba ņēmējam paredzētās sociālās garantijas. Darba devējiem ziņas...

Otrdien, 9. oktobrī, valdība skatīs pretrunīgi vērtētos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto noteikumu projektu "Noteikumi par kritērijiem sadzīves atkritumu radītājam, kurš atbrīvots no dabas resursu nodokļa samaksas un kuram ir tiesības slēgt līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersantu, kuru tas ir pats izvēlējies" , kas paredz lielākiem klientiem tiesības izvēlēties atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, ar kuru pašvaldība nav noslēgusi līgumu. Šie noteikumi paredz, ka pašvaldībās tiesības izvēlēties citu komersantu būs, piemēram, lielveikalu tīkliem, ražošanas uzņēmumiem, kā arī starptautiskajai lidostai "Rīga". Noteikumu projekts paredz, ka tiesības izvēlēties savu atkritumu apsaimniekotāju, kurš nav noslēdzis līgumu ar pašvaldību, būtu no dabas resursa nodokļa samaksas atbrīvotam komersantam, kura radītais sadzīves atkritumu apjoms gadā vairākas reizes pārsniedz vienas vidējas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju radīto atkritumu apjomu. Saskaņā ar VARAM aprēķiniem, vienas daudzdzīvokļu mājas (40 dzīvokļi) iedzīvotāji pilsētā gadā saražo 150 kubikmetrus atkritumu, bet laukos - 96 kubikmetrus atkritumu gadā. Tas nozīmē, ka, lai būtu tiesības izvēlēties citu...

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 8. oktobrī, nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu, kas paredz, ka saimnieciskās darbības ierobežojumus aizsargājamās teritorijās lauksaimniekiem kompensēs ar atbalsta maksājumiem. Likumprojektā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās" Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos atbalsta maksājumus paredzēts segt no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem. Plānots, ka šos maksājumus izmaksās, tiklīdz būs pieejams attiecīgais finansējums. Ja atbalsta maksājumu nebūs iespējams saņemt no ES fondu līdzekļiem, maksājumu paredzēts izmaksāt no valsts budžeta. Tā kā saimnieciskās darbības ierobežošana visos gadījumos nenozīmē tās aizliegumu, kompensācijas maksājums ir piemērots līdzeklis, ar kura palīdzību saimniecisko darbību teritorijā var turpināt. Likumprojektā saglabāts arī pašreiz spēkā esošais regulējums par kopīpašumu - ja zemes īpašums pieder vairākiem īpašniekiem vienlaicīgi, kompensāciju prasa visi īpašnieki, par to iepriekš vienojoties. VARAM sagatavotajā likumprojektā gan nav iekļauti pašreizējie kompensācijas veidi - zemes atpirkšana un atlīdzība. Tā vietā noteikts, ka zemes īpašniekam,...

Valsts darba inspekcija lauksaimniecības un būvniecības uzņēmumu tematiskās pārbaudes laikā secinājusi, ka situācija darba aizsardzībā lauksaimniecības uzņēmumos ir sliktāka nekā būvniecības uzņēmumos. Tas tiek skaidrots ar to, ka šāda veida preventīvā pārbaude lauksaimniecības nozarē notika tikai otro gadu, kamēr būvobjekti pārbaudīti jau piekto gadu. Veicot tematiskās pārbaudes kādas nozares uzņēmumos, ir iespējams uzlabot darba aizsardzības situāciju visā nozarē. Darba inspekcija kopumā apsekojusi 219 uzņēmumus, no kuriem 138 darbojas lauksaimniecības nozarē, bet 81 – būvniecības nozarē. Kopumā inspektori piemēroja 24 administratīvos sodus, kuros konstatēts 101 pārkāpums. Lauksaimniecības uzņēmumiem piemēroti 18, bet būvniecības uzņēmumiem – seši administratīvie sodi. Par darba aizsardzības normatīvo aktu neievērošanu 152 lauksaimniecības un būvniecības nozaru uzņēmumiem izsniegti rīkojumi 749 pārkāpumu novēršanai. Tātad katrā uzņēmumā, kas neievēro darba aizsardzības prasības, atklāti vidēji pieci pārkāpumi. Papildus tam Darba inspekcija izsniegusi 6 brīdinājumus (piecus būvniecības un vienu lauksaimniecības uzņēmumam) par objekta darbības apturēšanu, jo darbs tajos varēja apdraudēt nodarbināto drošību un veselību. Darba...

Vakar publicētais Eiropas Komisijas iekšējā tirgus rezultātu apkopojums rāda, ka dalībvalstis ir pielikušas pūles ES noteikumu transponēšanā (pārņemšanā ) valsts tiesību aktos. Dalībvalstīm ir arī izdevies panākt nepareizi transponētu direktīvu skaita samazinājumu. Vidējais atbilstības deficīts ir samazinājies no 0,8 % pirms pusgada līdz 0,7 % šodien, kas ir tuvāks 2011. gada aprīlī Vienotā tirgus aktā ierosinātajam 0,5 % deficīta rādītājam. Taču dalībvalstīs ir palielinājies tādu direktīvu skaits, kuru transponēšana kavējas divus gadus vai ilgāk, turklāt no 7,9 līdz 9,1 mēnesim ir vidēji palielinājies laiks, kas papildus nepieciešams ES direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos. Attiecībā uz ES tiesību aktu piemērošanu turpina samazināties pārkāpumu skaits, visticamāk, pateicoties jaunieviestajiem mehānismiem, ko izmanto agrākai problēmu risināšanai saistībā ar neatbilstību ES tiesību aktiem. Lielākais Komisijas uzsākto pārkāpumu lietu skaits ir Itālijai, tai seko Grieķija un Beļģija. Ņemot vērā visus izpildes rādītājus, Latvijai, Igaunijai, Luksemburgai un Lietuvai kopumā ir vislabākie rezultāti. Iekšējā tirgus direktīvu īstenošana ES vidējais transponēšanas...

Vakar, 8.oktobrī, Ministru kabineta komitejā izskatīja un virzīja tālākai apstiprināšanai Ministru kabinetā Veselības ministrijas izstrādāto Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2012.-2014.gadam. Rīcības plāna mērķis ir nodrošināt plānotu, saskaņotu un koordinētu pasākumu veikšanu, lai sekmētu alkoholisko dzērienu kaitējuma mazināšanu sabiedrības veselībai, un tas ir izstrādāts atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2011.-2017.gadam noteiktajam uzdevumam - mazināt neinfekcijas slimību riska faktorus. Plānā piedāvātie risinājumi alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanai un alkoholisma ierobežošanai paredz četrus galvenos rīcības virzienus: alkoholisko dzērienu piedāvājuma ierobežošanu un kontroli; pieprasījuma mazināšanu; riskantas un kaitējošas alkohola lietošanas samazināšanu un alkoholisko dzērienu lietošanas un tā radīto seku monitoringu un sabiedrības informēšanu. Rīcības plāns paredz pasākumu kopumu izvirzītā mērķa sasniegšanai, pastiprinot nelikumīgas alkoholisko dzērienu aprites apkarošanu, alkoholisko dzērienu pieejamības un reklāmas ierobežošanu, kā arī profilakses un alkoholisma ārstēšanas pieejamības uzlabošanu. Tāpat paredzēts īstenot pasākumus, lai samazinātu alkoholisko dzērienu ietekmē izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaitu un citas negatīvās sekas. Plānots arī nodrošināt alkoholisko...