JAUNUMI

Ministru kabineta 2012.gada 18.septembra noteikumi №638 «Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumos №127 «Epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 4.oktobri.

Ministru kabineta 2012.gada 25.septembra noteikumi №645 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumos №1080 «Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 29.septembri.

Rēzeknes pilsētas domes 2012.gada 24.augusta saistošie noteikumi №20 «Grozījumi Rēzeknes pilsētas domes 2008.gada 11.janvāra saistošajos noteikumos №2 «Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 3.oktobri.

Ministru kabineta 2012.gada 25.septembra noteikumi №669 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.septembra noteikumos №1074 «Noteikumi par valsts statistikas apkopošanu kultūras jomā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 3.oktobri.

Saeimas 2012.gada 13.septembra likums «Grozījumi likumā «Par valsts budžetu 2012.gadam»»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 5.oktobri.

Saeimas 2012.gada 27.septembra likums «Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām»»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 18.oktobri.

Saeimas 2012.gada 13.septembra likums «Grozījumi Invaliditātes likumā»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 18.oktobri.

Saeimas 2012.gada 20.septembra likums «Grozījums likumā «Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību»»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 18.oktobri.

Daugavpils pilsētas domes 2012.gada 27.septembra saistošie noteikumi №18 «Par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu nekustamā īpašuma nodoklim»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 3.oktobri.

Ministru kabineta 2012.gada 25.septembra noteikumi №643 «Kārtība, kādā ministrijas un centrālās valsts iestādes, kā arī pašvaldības apkopo kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un finanšu informāciju»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 1.oktobri.

Tieslietu ministrija sagatavojusi jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu „Kārtība, kādā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu”, kas vakar, 4. oktobrī, pieteikts Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projektā ietvertais regulējums precizē pašlaik spēkā esošo praksi kārtībai, kādā tiek iemaksāta, atmaksāta un atlīdzināta valsts nodeva. Jaunais regulējums paredz, ka drošības naudu par blakus sūdzību persona iemaksā Tiesu administrācijas depozīta kontā Valsts kasē, bet drošības naudu par kasācijas sūdzību persona iemaksā Augstākās tiesas depozīta kontā Valsts kasē. Lai saņemtu nepareizi iemaksātas (tas ir, gadījumos, kad maksājums veikts, bet attiecīgā darbība tiesu iestādē nav veikta) valsts nodevas summas atmaksu, personai jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā ar iesniegumu par valsts nodevas atmaksu. Ņemot vērā, ka ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā (stāsies spēkā 2013. gada 1. janvārī) ir ieviests jauns maksājums par darbībām tiesu iestādēs – drošības nauda par blakus sūdzību un drošības nauda par kasācijas sūdzību, paredz noteikt kārtību, kādā iemaksā un atmaksā...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ( PTAC) 20.septembrī pieņēmis lēmumu ar kuru atzinis par negodīgu un aizliedzis SIA "Dobeles komunālie pakalpojumi" īstenoto komercpraksi, kas izpaudās kā neatbilstoša atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu maksas aprēķināšana, un piemērojis Ls 7000 lielu administratīvo naudas sodu. SIA "Dobeles komunālie pakalpojumi", sniedzot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, izraksta privātmāju īpašniekiem un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldniekiem rēķinus, kuros maksa par atkritumu apsaimniekošanu tiek aprēķināta atkarībā no konkrētajā adresē deklarēto personu skaita, nevis faktiski radītā atkritumu daudzuma. Aprēķinos netiek ņemts vērā ne lietošanā nodotā konteinera tilpums, ne atkritumu izvešanas biežums. PTAC uzsāka situācijas izvērtēšanu, pamatojoties uz personas iesniegumu. Lietas izpētes gaitā PTAC konstatēja, ka SIA "Dobeles komunālie pakalpojumi" aprēķina maksu par sniegto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu, ņemot vērā konkrētajā nekustamajā īpašumā deklarēto personu skaitu un vidējo vienas personas saražoto atkritumu daudzumu Dobeles novadā. Aprēķinos netika ņemts vērā ne konkrētai personai lietošanā nodotā konteinera tilpums, ne atkritumu izvešanas biežums. Faktiski patērētājam tika uzlikts par pienākumu norēķināties...

Vakar, 4. oktobrī, Valsts sekretāru sanāksme pieteikti grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumos Nr.1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu". Kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, grozījumi izstrādāti, lai novērstu situāciju, ka par ūdens patēriņu papildus ūdens patēriņa skaitītāju, kas atrodas dzīvokļa īpašumā, rādījumiem samērā bieži tiek aprēķināta nesamērīgi liela ūdens patēriņa starpība. Lai šo problēmu risinātu, projektā ietverts šāds regulējums: 1) plānots noteikt, ka visos dzīvokļu īpašumos ir pienākums uzstādīt ūdens patēriņa skaitītājus, kā arī tos laikus verificēt; 2) ja veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos konstatēto ūdens patēriņu, maksas par ūdens patēriņa starpību aprēķināšanai ir noteikti izņēmumi no vispārīgās kārtības gadījumos, ja kāds dzīvokļu īpašnieks vai īpašnieki nav iesnieguši informāciju par ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas vai arī, ja kādā vai kādos no atsevišķajiem īpašumiem ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti, vai...

Latvijā vecāki ar maziem bērniem saņem būtiski mazāku finansiālu atbalstu no valsts nekā vecāki Igaunijā, un tas galvenokārt ir saistīts ar pabalstu izmaksa ilgumu, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais pabalstu sistēmas pētījums Baltijas valstīs, informē Ieva Use-Cimmermane, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore. Kopumā pie vienāda neto algas līmeņa - 350 latiem "uz rokas" - vecāki Latvijā līdz bērna divu gadu vecumam pabalstos saņem par 45% jeb gandrīz 2400 latiem mazāk nekā Igaunijā. Pēc nākamajā gadā plānotajām izmaiņām Latvijas pabalstu sistēmā, kad tiks paaugstināti pabalstu "griesti", atšķirība starp pabalstu apmēru abās valstīs vidēja un augsta ienākuma ģimenēs samazināsies aptuveni par trešdaļu, tomēr ģimenēs ar zemiem ienākumiem joprojām būs tikpat liela. Tik būtiska starpība starp valsts finansiālo atbalstu jaunajām ģimenēm ir saistīta ar to, ka Igaunijā vecāku pabalsts tiek izmaksāts līdz bērna pusotra gada vecumam, bet Latvijā - tikai līdz gadam. Pētījumā konstatēts, ka arī Lietuvā valsts finansiālais atbalsts jaunajiem vecākiem kopumā ir...

„Ja tagad valdība vienu miljardu uzdāvinās Lietuvas ekonomikai, tas būs lielākais vājprāts, ko Latvija vispār būs piedzīvojusi savas pastāvēšanas laikā,” tik asi intervijā žurnāla Bilance galvenajam redaktoram Guntim Rozenbergam Latvijas iespējamo piedalīšanos atomelektrostacijas celtniecībā Lietuvā vērtē uzņēmējs, bijušais Saeimas deputāts Ainārs Šlesers. „Latvija paņems tikai 20%, cik dabūs japāņi un vēl nezin kas?” sašutis ir Ainārs Šlesers. „Un mēs tagad lemsim un guldīsim miljardu … Lietuvas ekonomikā!” A. Šlesers neredz pamatu piedalīties kaimiņu atomstacijas projektā: „Ja šo miljardu neinvestētu tur, bet Latvijā, tad tāpat taču būtu iespēja pirkt šo lēto enerģiju. Nav loģikas investēt tur miljardu. Un 20% negarantē nekādu kontroli pār uzņēmumu.” Viņš uzskata, ka „ja Latvijas valdībai ir lieks miljards, tad šis miljards ir jāiegulda Latvijas ekonomikā tur, kur privātais bizness nevar investēt, piemēram, ceļos – otrās šķiras un reģionos.” A. Šlesers piebilst, ka tik lielas investīcijas Latvija nekad nav ieguldījusi pat savā biznesā. Vērtējot valdības dabu, Ainārs Šlesers intervijā...