JAUNUMI

Valdība 25. septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2008. gada 26. maija noteikumos Nr.371 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās””. Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā nosaka, ka turpmāk atbalsts tiks papildus paredzēts zvejas kuģu remonta un uzturēšanas būvju rekonstrukcijai. Paredzams, ka izmaiņas atbalsta piešķiršanas nosacījumos nodrošinās zvejas flotes efektīvu funkcionēšanu un darbības nodrošināšanai nepieciešamās remonta un uzturēšanas būves, kur veikt plānotās apkopes. Lai nodrošinātu apstiprināto projektu savlaicīgu īstenošanu un novērstu nelietderīgu finansējuma rezervēšanu, izmaiņas noteikumos paredz, ka finansējuma pieejamību apliecinošie dokumenti Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniedzami reizē ar projekta iesniegumu vai triju mēnešu laikā pēc lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu stāšanās spēkā. Savukārt, lai mazinātu administratīvo slogu, atbalsta piešķiršanas kārtībā precizēti iepirkuma procedūru apliecinošie dokumenti. Tāpat tiek mainīti projektu atlases kritēriji, papildu punktus piešķirot biedrībām. Pamatojoties uz pasākuma...

Trešdien, 26.septembrī, Satiksmes ministrijā (SM) notiks Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Transporta apakškomisijas ārkārtas sēde, kurā sociālie partneri tiks iepazīstināti ar situāciju VAS „Pasažieru vilciens” (PV) jauno elektrovilcienu un dīzeļvilcienu iepirkumā. Ārkārtas sēde sasaukta pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) aicinājuma, lai, pieaicinot visas iesaistītās puses, vienotos par turpmākajiem soļiem iepirkuma virzībā, ņemot vērā iepirkuma būtisko ietekmi uz tautsaimniecību un darba vietu radīšanu Latvijā. Sanāksmē piedalīties SM, LDDK, LBAS, PV, AS „Rīgas Vagonu Rūpnīca” un uzņēmuma „Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A.” pārstāvji.

Valdība otrdien, 25. septembrī, atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu „Kārtība, kādā nodrošina Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanu” , kas nosaka Latvijai piešķirto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu izsolīšanas kārtību gaisa kuģu un stacionāro iekārtu operatoriem. Kompetentā iestāde emisijas kvotu izsolīšanas nodrošināšanā būs VARAM. Noteikumi paredz Latvijas institūciju kompetenci Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanā un atsevišķas prasības konfidencialitātes nodrošināšanai un emisijas kvotu tirgus aizsardzībai pret ļaunprātīgu izmantošanu. Noteikumi būs saistoši emisijas kvotu izsoļu potenciālajiem dalībniekiem - gan fiziskām personām, gan komersantiem, kas vēlas iegādāties emisijas kvotas savu saistību segšanai.

Militārā aprīkojuma ražotāju sertificēšana turpmāk varētu notikt reglamentētā kārtībā, paredz valdības otrdien, 25. septembra, sēdē izskatītie grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 20.jūlija noteikumos Nr.657 „Kārtība, kādā izsniedz vai atsaka izsniegt stratēģiskas nozīmes preču licences un citus ar stratēģiskas nozīmes preču apriti saistītos dokumentus”. Pašreizējā situācija, kad militārā ražotāja sertifikāta detalizētu izsniegšanas kārtību neregulē neviens normatīvais akts, var kavēt ar aizsardzību saistīto izstrādājumu ražotājiem attiecīgo ražojumu pārvietošanu Eiropas Savienības ietvaros, jo tās nodrošināšanai nepieciešama normatīvā līmenī detalizēti noteikta sertifikāta izsniegšanas kārtība. Noteikumu projekts sagatavots, lai precizētu kārtību, kādā Aizsardzības ministrija izsniedz militārā ražotāja sertifikātu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 6.maija direktīvā 2009/43/EK noteiktajiem nosacījumiem un sertifikāta formu, jo ir būtiska potenciālo riska faktoru novēršanai stratēģiskas nozīmes preču aprites kontrolē, kā arī papildinātu ar atsauci uz šo direktīvu, tādējādi izpildot Direktīvas prasības. Ikars Kubliņš, Plz.lv

Vēl vienu nedēļu, līdz 30.septembrim, Rīgas pilsētas būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā, Amatu ielā 4, var iesniegt priekšlikumus jaunā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādei. Tos var iesniegt arī visos Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centros vai pa pastu, adresējot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam, Amatu ielā 4, Rīgā, LV - 1050. "Aicinu visus iedzīvotājus aktīvi piedalīties mūsu pilsētas plānojuma izstrādē. Ja jums ir savs redzējums par kādas teritorijas attīstību vai citas idejas un priekšlikumi, sūtiet tos Pilsētas attīstības departamenta speciālistiem. No tā, cik aktīvi iedzīvotāji piedalīsies plānošanas procesā, lielā mērā ir atkarīgs arī gala rezultāts - Rīgas teritorijas plānojums," aicina Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Spēkā esošais Rīgas teritorijas plānojums apstiprināts 2006.gadā, un pašlaik būtiski mainījusies ekonomiskā situācija. Tādējādi tas neatbilst reālajām pilsētas attīstības iespējām un vajadzībām. Atsākoties ekonomiskai izaugsmei Rīgā, tas vairs nenodrošina pilsētas pašreizējās un arī nākotnes vajadzības, nav labvēlīgs pilsētas infrastruktūras attīstībai, neveicina mērķtiecīgu investīciju piesaisti. Turklāt 2012.gada 1.janvārī stājās spēkā "Teritorijas...

Trešdien, 26.septembrī, Satiksmes ministrijā tiks atklāts nozīmīgs datu pārraides ceļš Baltic Highway, kas nodrošinās augstākās kvalitātes datu pārraidi caur Baltijas valstīm, Poliju un Vāciju ar pagarinājumu uz Krievijas Federāciju. Apjomīgo investīciju projektu vienotas optisko šķiedru infrastruktūras izbūvē īstenojis Latvijas vadošais informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums Lattelecom sadarbībā ar lielākajiem Vācijas un Krievijas IT uzņēmumiem Deutsche Telekom un MegaFon. Baltic Highway nodrošinās n*10 Gbps lielu datu pārraides ātrumu (sākotnējā sistēmas jauda ir 40x10Gbps) un tas būs ģeogrāfiski taisnākais maršruts starp Krieviju un Vāciju. Baltic Highway infrastruktūra būs alternatīvais tranzīta maršruts līdzšinējiem tīkliem Nordic route (Krievija-Zviedrija-Vācija) un South route (Krievija-Ukraina-Vācija). Līdz ar to projekts Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās iespēju lietot ātrāku un kvalitatīvāku piekļuvi interneta ārvalstu saturam. Savukārt biznesa pārstāvjiem paveras iespējas izmantot kvalitatīvākus un ekonomiski izdevīgākus datu pārraides pakalpojumus, attīstot jaunus, uz interneta infrastruktūru balstītus e-pakalpojumus Rietumu un Austrumu virzienā.

Latvijas Banka Kredītu reģistra un kases pakalpojumus klientiem – privātpersonām – turpmāk Rīgā sniegs rekonstruētajā ēkā Kr. Valdemāra ielā 1B. Kredītu reģistrs, kas apkopo ziņas par aizņēmējiem, to galviniekiem un viņu saistībām, šai ēkā izsniedz informāciju pašiem aizņēmējiem – fiziskām un juridiskām personām. Tādējādi Kredītu reģistra iepriekšējā mājvietā – Latvijas Bankas Rīgas filiāles ēkā Pārdaugavā – turpmāk notiks tikai skaidras naudas darījumi ar bankām, kas ļauj paaugstināt skaidrās naudas uzglabāšanas, apstrādes un aprites drošību. Klientu kases skaidras naudas darījumiem – bojātu lata naudas zīmju maiņa, eiro skaidras naudas pārdošana un lata jubilejas un piemiņas monētu tirdzniecība – ēkā Kr. Valdemāra ielā 1B sāka darbu šā gada 17. septembrī. (Minētie Kredītu reģistra un skaidras naudas pakalpojumi klientiem tiek sniegti arī Latvijas Bankas filiālēs Daugavpilī un Liepājā.) Ēkā pēc tās rekonstrukcijas no nomātām telpām atgriezusies Latvijas Bankas Statistikas pārvalde, kura vāc, reģistrē, apkopo un publicē finanšu statistikas datus un valsts maksājumu bilances sagatavošanai nepieciešamos...

Valsts kanceleja sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām šogad 28.septembrī visā Latvijā organizē Atvērto durvju dienu. Šajā dienā valsts pārvaldes iestādes būs atvērtas ikvienam interesentam un piedāvās ekskursijas, izstāžu ekspozīcijas, konkursus, seminārus, prezentācijas un klātienes tikšanās ar amatpersonām un valsts pārvaldē strādājošajiem. Izmantojiet iespēju un iepazīstiet valsts pārvaldi no cita skata punkta! Vairāk par iespējām piedalīties atvērto durvju dienā lasiet speciāli šim notikumam veltītajā interneta mājaslapā: http://atvertodurvjudiena.lv. Arī Saeimā 28.septembrī jau piekto reizi notiks atvērto durvju diena, kuras laikā apmeklētāji varēs gan iegūt informāciju par līdzdalības iespējām likumdošanas procesā, gan, kā ierasts, aplūkot Saeimas namu, iepazīt tā interjeru un arhitektūru un uzzināt vairāk par deputātu ikdienas darbu. Ššogad atvērto durvju dienā pirmo reizi tiks rīkots Informācijas apmaiņas tirdziņš, kurā ikviens ar Saeimas sadarbības partneru palīdzību varēs uzzināt, kā aktīvāk līdzdarboties likumdošanas procesā un sekot līdzi deputātu darbam Saeimā, kā arī piedāvāt savus priekšlikumus sadarbības uzlabošanai. Atvērto durvju dienā šogad piedalīsies vairākas organizācijas, kuras...

Pamatlīdzekļu vērtība uzskaitē Pamatlīdzekļi ir katram uzņēmumam, tie parasti veido būtisku daļu kopējos uzņēmuma aktīvos. Tāpēc saprotama Bilances lasītāju interese un jautājumi, kas saistīti ar pamatlīdzekļu uzskaiti un vērtību. Bilances redaktore VITA ZARIŅA apvienojusi uzdotos jautājumus, lai uz tiem atbildētu savā lietpratīgajā rakstā. Praksē nereti ir grūti atšķirt, kas ir pamatlīdzeklis un kas ir inventārs. Principiāla atšķirība starp materiālajiem aktīviem un inventāru ir atkarīga no tā, kādiem mērķiem sabiedrība paredzējusi lietot šos objektus. Tas nozīmē, ka viens un tas pats aktīvs vienā uzņēmumā var būt aktīvs un citā inventārs. Iepriekšējās vienošanās par darījuma tirgus vērtības (cenas) noteikšanas nodokļu tiesību un juridiskā nenoteiktība Iepriekšējā vienošanās par darījuma tirgus vērtības (cenas) noteikšanu (angliski – Advance Pricing Agreement) ir nodokļu maksātāja iepriekšēja vienošanās par darījuma tirgus vērtības (cenas) noteikšanu ar nodokļu administrāciju, kas apliecina atbilstošu transferta cenu metodoloģiju, lai noteiktu godīgas konkurences principu darījumos ar saistītām personām, kas nodokļu maksātājiem ļauj izvairīties no nodokļu sekām...

Ministru kabineta 2012.gada 18.septembra noteikumi №636 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumos №746 «Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 22.septembri.

Latvijas Bankas 2012.gada 13.septembra noteikumi №93 «Kredītu reģistra noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 1.decembri.

Ministru kabineta 2012.gada 18.septembra noteikumi №629 «Kārtība, kādā tiek aprēķināta un sadalīta valsts budžeta mērķdotācija pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2012.gadā»

Ministru kabineta 2012.gada 18.septembra noteikumi №630 «Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 25.novembra noteikumos №666 «Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 22.septembri.

Ministru kabineta 2012.gada 18.septembra noteikumi №635 «Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumos №836 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.5.1.1.aktivitāti «Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu, lielāku par 2000»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 22.septembri.

Pirmdien, 24. septembrī Ministru kabineta komiteja apstiprināja Finanšu ministrijas izstrādāto koncepciju par mazo uzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu konsolidāciju un vienkāršošanu, kurā izvērtēti pastāvošie nodokļu režīmi mazajiem uzņēmumiem, kā arī sagatavoti priekšlikumi to konsolidācijai un vienkāršošanai. Koncepcija izstrādāta saskaņā ar plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam. Koncepcijā atzīts, ka, par spīti lielajam ēnu ekonomikas īpatsvaram, iedzīvotāji tomēr vēlas labprātīgi maksāt nodokļus, tādēļ ir iespējams izvēlēties labprātīgas nodokļu nomaksas stratēģiju, un kā viena no metodēm varētu būt vienkāršoto nodokļu režīmu izmantošana. Koncepcijas autori secinājuši, ka būtu nepieciešams samazināt vienkāršoto nodokļu režīmu skaitu, līdzīgos režīmus konsolidējot, kā arī iekļaut likumos pretizvairīšanās normas. Tāpat būtu nepieciešams radīt mehānismu, kas veicinātu mazos uzņēmumus neslēpt izaugsmi un iekļauties vispārējā nodokļu maksāšanas sistēmā. Vēl viens ministrijas iecerētais darbības virziens - palielināt mazo uzņēmēju un mikrouzņēmumu darbinieku sociālās garantijas ilgtermiņā. Tam visam ministrijas iecerē vajadzētu iznākumā palielināt saimnieciskās darbības veicēju skaitu, panākot, ka darbību legalizē patlaban nereģistrēti...