VISI RAKSTI

Saeima vakar, 13. septembrī, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Aizsargjoslu likumā, kuru mērķis ir aizsargāt stacionāros radiomonitoringa punktus, nosakot ierobežojumus antenu, metāla konstrukciju un ēku būvniecībai to tiešā tuvumā. Paredzēts, ka ierobežojumi būvniecībai tiks noteikti 150 metru rādiusā no stacionārā radiomonitoringa punkta antenu sistēmas pamatnes un augstumā, kas nav mazāks kā 20 metri no būves pamatnes. Aizsardzība nepieciešama ar mērķi aizsargāt monitoringa antenas no dažādiem signālu traucējumiem un no situācijas, ka monitorējamie signāli tiek slāpēti vai pat dzēsti. Grozījumos paredzētais ierobežojums neaizliedz jaunu objektu būvniecību vai ierīkošanu, bet tikai nosaka darbības, kas jāievēro pasūtītājam, izstrādājot tehnisko projektu, kas jāsaskaņo ar valsts AS "Elektroniskie sakari". Grozījumi arī nosaka precīzu termina "stacionārais radiomonitoringa punkts" definīciju - stacionārs radiofrekvenču spektra novērošanas komplekss, kas sastāv no uztverošo radioiekārtu, antenu sistēmu un to mastu kopuma un paredzēts valsts deleģēto uzdevumu izpildei radiofrekvenču spektra uzraudzības jomā.

Ņemot vērā, ka riski cenu stabilitātei vidējā termiņā ir ierobežoti un inflācija turpina samazināties, kā arī prognozējamo Eiropas parādu krīzes negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, Latvijas Bankas padome šodien nolēma pazemināt Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes: Latvijas Bankas refinansēšanas likmi no 3.0% uz 2.5%; banku noguldījumu iespējas uz nakti Latvijas Bankā procentu likmi no 0.1% uz 0.050%; banku noguldījumu iespējas uz 7 dienām Latvijas Bankā procentu likmi no 0.125% uz 0.075%; aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmes: aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 5 darbadienas, procentu likme no 4.0% uz 3.0%, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 10 darbadienas, – no 7.0% uz 6.0%, un aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot vairāk nekā 10 darbadienas, – no 10.0% uz 9.0%. Monetārās politikas nosacījumu turpmāka mīkstināšana, kas veikta secīgi pēc šī gada martā un jūlijā veiktā likmju pazeminājuma dos papildu motivāciju bankām brīvos latu resursus novirzīt tautsaimniecības attīstībai. Jaunās aizdevumu...

Eiropas Parlamentā 12. septembrī pieņemtā direktīva paredz, ka noziegumos cietušajiem visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs būs vienādas tiesības - uz cieņpilnu attieksmi un saņemt palīdzības pakalpojumus: individuālu vajadzību novērtējumu, bezmaksas psiholoģisko palīdzību un tulku pakalpojumus, informē Eiropas Parlamenta informācijas birojs Latvijā. Ja cilvēks kļūst par nozieguma upuri ārvalstīs, tad kultūras, valodas un atšķirīgo tiesību aktu dēļ viņš var nonākt sarežģītā situācijā. Jaunie noteikumi nodrošinās, ka neatkarīgi no nozieguma - vai tā būtu laupīšana, fiziska vai seksuāla vardarbība, aizskaršana, "naida noziegums", teroristu uzbrukums vai cilvēku tirdzniecība - visiem cietušajiem ES dalībvalstīs kriminālprocesā būs vienādas pamattiesības. Visā ES būs jānodrošina pret viņiem cieņpilna attieksme, jāaizsargā pret atkārtotiem noziegumiem un jānodrošina cietušo palīdzības pakalpojumi, taisnīgums un kompensācija. Visu cietušo vajadzības pēc iespējas ātrāk ir individuāli jāizvērtē, ņemot vērā cilvēku raksturojošās iezīmes, piemēram, vecumu, dzimumu, rasi, reliģisko piederību vai dzimumorientāciju, kā arī nozieguma būtību un apstākļus. Turklāt izmeklēšanas laikā individuālais novērtējums jāveic atkārtoti, ņemot vērā izmaiņas...

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sapulcē trešdien, 12. septembrī, tika definēti LOSP uzstādījumi attiecībā uz Nacionālo attīstības plānu (NAP) 2014.-2020. gadam. Pret vairākiem NAP punktiem LOSP pauž iebildumus, savukārt citus rosina papildināt: 1) LOSP kategoriski iebilst NAP paustajam uzstādījumam, ka Latvija tiks apmežota, līdz mežainums sasniegs 55% no teritorijas; 2) NAP plānā jāiestrādā nodokļu sadaļa, tajā skaitā 5% pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pārtikai, un norēķinu termiņu pārstrādāšanu; 3) LOSP iebilst pret utopiju, ka līdz 2020.gadam 95% lauksaimniecībā izmantojamās zemes būs apstrādātas. LOSP uzskata, ka visai informācijai, kas ietverta NAP, jābūt pamatotai uz konkrētu aprēķinu pamata, nevis jābūt ieliktai tikai pēc balsošanas principa. „NAP ir ietverts, ka Latvijā tiks veicināta nodarbinātība, dzimstība un citas svarīgas lietas, bet nav nekādi pieminēts, ko valsts apņemas darīt saistībā ar nodokļu politiku,” uzsver Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis. LOSP aicina jebkuru lauksaimnieku iesaistīties NAP veidošanā un sniegt savus priekšlikumus NAP izveidē un pilnveidošanā....

Arī otrajā pieteikšanās termiņā neviens investors nav pieteicies izsolei, kurā bija paredzēts privatizēt valsts īpašumā esošo mērniecības uzņēmumu SIA "Latvijasmernieks.lv". Privatizācijas aģentūra nolēmusi mainīt uzņēmuma pārdošanas noteikumus un noteikt jaunu pieteikšanās termiņu nākamajai izsolei. Pagaidām vēl jaunie pārdošanas noteikumi nav izstrādāti, par tiem lems PA valde. Līdzšinējie noteikumi paredzēja, ka uzņēmuma 100% jeb 571 900 pamatkapitāla daļas tiek piedāvāts iegādāties mutiskā izsolē ar augšupejošu soli vienā paketē. Izsoles sākumcena bija noteikta 263 000 latu ar izsoles soli 5000 latu, samaksu veicot 100% latos. Otrreizējā pieteikšanās izsolei bija noteikta līdz vakardienas, 12.septembra, plkst.15, savukārt pati izsole bija paredzēta šā gada 28.septembrī. Par iespējām iegādāties uzņēmumu tika informētas ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas un Igaunijas mērniecības nozares organizācijas. Īpašā prezentācijā iespējamie interesenti tika aicināti iepazīties ar uzņēmuma darbību un pārdošanas procedūru. Jūlija beigās noslēdzās pieteikšanās pirmajā izsolē iegādāties valsts mērniecības uzņēmumu "Latvijasmernieks.lv", tomēr noteiktajā termiņā neviens investors neizteica interesi to iegādāties. "Latvijasmernieks.lv" ir...

Saeima ceturtdien, 13.septembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā , kas dod iespēju meža īpašnieku dibinātai kooperatīvai sabiedrībai izmantot īpašu nodokļu režīmu. Ievērojot nodokļu likumos noteikto kārtību, kooperatīvā sabiedrība uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā patstāvīgi, bet katrs mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedrs maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli no pārpalikuma daļas, kas tam pienākas. Grozījumi paredz, ka meža īpašnieku kooperatīvā sabiedrība sniedz mežsaimniecības produkcijas realizācijas pakalpojumus, bet nenodarbojas ar mežsaimnieciskās produkcijas ražošanu. Tāpat likuma grozījumi nosaka, kādas darbības personai ir liegtas, ja viņai ir atņemtas vai ierobežotas tiesības uz komercdarbību un tiesības ieņemt noteiktus amatus kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūcijās. Kā norāda likumprojekta autori, grozījumi veicinās meža īpašnieku darbības efektivitāti. Otrreiz neizgāza Šā gada 21. jūnija Saeimas sēdē grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā jau tika skatīti trešajā lasījumā, taču toreiz neguva deputātu atbalstu. Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš toreiz sacīja, ka, balsojot pret mežu īpašnieku kooperatīviem, tikušas lobētas ārvalstu investoru intereses....

Saeima vakar, 13. septembrī, neatbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas paredzēja mainīt Ministru kabinetam (MK) uzticētā tautsaimniecības mobilizācijas plāna izstrādes termiņu no 2010.gada 31.decembra uz 2013.gada 1.jūliju. Ekonomikas ministrija (EM) jau 2002.gadā sāka darbu pie tautsaimniecības mobilizācijas plāna izstrādes, taču līdz ar ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos valstī un tā rezultātā ierobežotajiem finanšu un darba spēka resursiem, šis darbs netika pabeigts. Turklāt izstrādātais projekts ir zaudējis aktualitāti, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Nacionālās drošības likumā noteikts, ka tautsaimniecības mobilizācijas plāns ietver valsts materiālo rezervju un tautsaimniecības objektu sagatavošanu un izmantošanu izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa laikā. Šobrīd nav vienotas kārtības, kādā valsts materiālās rezerves un tautsaimniecības objekti tiek sagatavoti un izmantoti izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa laikā, tāpēc tautsaimniecības mobilizācijas plāna izstrāde joprojām ir aktuāla un nepieciešama, akcentē EM. Tajā paredzēts apkopot jau spēkā esošu valsts materiālo rezervju un tautsaimniecības objektu sagatavošanas un izmantošanas kārtības, kā arī izstrādāt šādu regulējumu tām valsts materiālajām rezervēm un tautsaimniecības...

Saeima šodienas plenārsēdē otrajā, galīgajā lasījumā atbalstīja vairāk nekā 88 miljonu latu piešķiršanu papildus izdevumiem šā gada budžeta grozījumos. Budžeta grozījumus atbalstīja 88 deputāti, pret nebija neviens, bet divi Zaļo un Zemnieku savienības deputāti - Dana Reizniece Ozola un Jānis Vucāns - balsojumā atturējās. Saeima iepriekš pirmajā lasījumā bija balsojusi par 70 miljonu latu piešķiršanu prioritārajiem pasākumiem, savukārt uz otro lasījumu tika atbalstīti papildu izdevumi vēl vairāk nekā 18 miljonu latu apmērā. Finansējums 23,6 miljonu latu apmērā šogad piešķirts satiksmes nozarei, kas nepieciešams autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, it īpaši Latgales reģionā, kā arī dotācijai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem. Tāpat piešķirts finansējums, lai kompensētu zaudējumus pasta piegādātājiem lauku apvidos un reģionālās vietējās nozīmes pasažieru pārvadātājiem. Veselības nozarei šajā gadā papildu piešķirti 30 miljoni latu, lai nodrošinātu veselības aprūpes pieejamību un mazinātu rindas uz medicīniskajiem pakalpojumiem, tostarp speciālistu konsultāciju un dienas stacionāros sniegto pakalpojumu apmaksai, izmeklējumu nodrošināšanai, kā arī Mātes un bērna veselības uzlabošanas...

Ministru kabineta 2012.gada 28.augusta noteikumi №604 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumos №221 «Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 8.septembri.

Saeima ceturtdien, 13.septembrī, otrajā galīgajā lasījumā lems par grozījumiem 2012.gada valsts budžeta likumā, kas paredz līdzekļu pārdali vairākām iniciatīvām. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar atbalstīja par miljonu latu lielākus tēriņus, nekā bija lēmusi valdība, kas 28. augustā bija atbalstījusi papildu līdzekļu piešķiršanu aptuveni 18,9 miljonu latu apmērā. Saistībā ar izmaiņām budžetā, Saeima lems arī par grozījumiem Invaliditātes likumā un Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā. Ar grozījumiem Invaliditātes likumā papildu finansējums šogad paredzēts asistenta pakalpojumu apmaksai bērniem ar invaliditāti no piecu gadu vecuma, līdzšinējo septiņu gadu vietā, kā arī arodskolu audzēkņiem, kuriem noteiktas tiesības izmantot asistenta pakalpojumus. Tādējādi asistenta pakalpojumi tiks nodrošināti visiem izglītojamajiem, kas mācās pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējas izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs. Savukārt ar grozījumiem Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā paredzēts kompensēt zaudējumus reģionālās vietējās nozīmes pasažieru pārvadātājiem iepriekš plānoto pasākumu neīstenošanas rezultātā. Budžeta komisijā vakar deputāti atbalstīja vairāk nekā 200 000 latu lielākus izdevumus...

Uzdodiet Eiropas Komisijas priekšsēdētājam Barrozu jautājumus par stāvokli ES — viņš uz tiem atbildēs intervijā tiešraidē 19. septembrī. Kur atrodamies patlaban un kā Eiropas Savienība atgūsies no ekonomikas krīzes? Tie ir tikai divi no jautājumiem, ko Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu iztirzāja, runājot par stāvokli Eiropas Savienībā 12. septembrī Eiropas Parlamentā Strasbūrā. Komisijas priekšsēdētājs atklāti un skaidri izvērtēja situāciju, kurā atrodas Eiropa, un pauda viedokli par to, kādai jābūt Eiropas virzībai turpmāko gadu gaitā. Video pielikumā varat noskatīties fragmentu no Borrozu runas, kurā viņā norāda, ka pašreizējās problēmas Eiropas Savienībā radījusi nevis pati ES, bet gan tās atsevišķas dalībvalstis. Barrozu rosināja, ka Eiropas Savienībai ir jāattīstās par nacionālu valstu federāciju. Video ieskats emocionālajā un žestiem bagātajā Barrozu runā par ES izaugsmi un sociālajiem jautājumiem (ar tulkojumu latviešu valodā) 19. septembrī plkst. 20.00 Komisijas priekšsēdētājs Barrozu reāllaikā atbildēs uz iedzīvotāju jautājumiem par stāvokli Eiropas Savienībā. Interviju rīkos kanāls “Euronews”, izmantojot Google+ Hangout...

Patlaban Latvija neplāno pilnībā atteikties no valsts atbalsta atjaunojamās enerģijas ražošanai, taču plāno piedāvāt tādu risinājumu, kas nodrošina pēc iespējas minimālāku elektroenerģijas lietotāju ieguldījumu ražošanas izmaksu kompensēšanā, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojumā par Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas ministru padomes 2012.gada 17.septembra neformālajā sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem. EM pauž pārliecību, ka arī atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas attīstīsies un inovatīvi, efektīvi risinājumi spēs nodrošināt atjaunojamās enerģijas konkurētspēju enerģijas tirgū, īpaši pēc 2020.gada. Taču, lai to sasniegtu, īpaša nozīme ir gudram, efektīvam un tehnoloģiski neitrālam valsts atbalstam atjaunojamās enerģijas ražošanai, jo patlaban bez valsts atbalsta atjaunojamās enerģijas attīstība esošajos tirgus apstākļos ir ļoti apgrūtināta. Komentējot Eiropas Komisijas izstrādāto "Enerģētikas ceļvedi 2050.gadam", kurā secināts, ka atjaunojamās enerģijas īpatsvars augs līdz pat 2050.gadam un atjaunojamās enerģijas īpatsvars pieaugs ļoti būtiskā apmērā, 2050.gadā ES sasniedzot 55-75%, ministrija piekrīt šīm prognozēm un atzīst par reālistiskām, īpaši ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību. EM norāda, ka patlaban tikai sākotnējā attīstības stadijā esošas inovatīvas...

Valdības sēdē 11. septembrī tika skatīti grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumos Nr.416 "Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība”, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvāku zāļu kvalitātes kontroli un veicināt šajā jomā ciešāku sadarbību starp Latviju, Lietuvu un Igauniju, samazināt viltotu zāļu lietošanas risku un samazināt administratīvo slogu zāļu ražotājam. Zāļu kvalitātes kontroles efektivitāte tiks palielināta, paredzot bezmaksas testēšanu zāļu paraugiem, ko izņem vai Zāļu valsts aģentūrai atsūta tirgus uzraudzības ietvaros un kuru veic viena no Baltijas valstu laboratorijām. Pašreiz MK noteikumi Nr.61 paredz, ka visos gadījumos zāļu paraugus testēšanu jāsedz personai, kurai paraugi izņemti, taču pēc grozījumu spēkā stāšanās tirgus uzraudzības ietvaros testēšanas izdevumus segs Zāļu Valsts aģentūra. Zāļu kvalitāti izņemtajiem paraugiem pārbaudīs vienā no Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas laboratorijām. Valsts iestāžu darbs zāļu kvalitātes kontrolē un kvalitātes kontrole tiks veikta saskaņā ar vienotām metodēm un specifikācijām, testus veiks vienā laboratorijā, un tos atzīs arī abās pārējās Baltijas valstīs. Lai samazinātu viltotu...

Vakar, 12. septembrī, Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja jauno Eiropas Savienības (ES) energoefektivitātes direktīvu, kas paredz obligātus energotaupības pasākumus, tai skaitā sabiedrisko ēku renovāciju, taupības programmas energoapgādes uzņēmumiem un energoauditus visos lielajos uzņēmumos. Direktīva stāsies spēkā 20 dienas pēc tās publicēšanas ES Oficiālajā vēstnesī un dalībvalstīm būs 18 mēnešu laikā tās noteikumi jāievieš valsts tiesību aktos. Jaunā Energoefektivitātes direktīva nosaka prasību dalībvalstīm ik gadu renovēt 3% no kopējās platības "centrālās valdības īpašumā esošajās un izmantotajās ēkās, kuras apsilda un/vai dzesē", tas ir, administratīvās pārvaldes iestādēs, kuru pienākumi attiecas uz visu dalībvalsts teritoriju. Noteikumi attiecas uz ēkām, "kuru kopējā lietderīgā platība ir lielāka par 500 kvadrātmetriem", bet no 2015.gada jūlija arī uz ēkām, kuru platība ir lielāka par 250 kvadrātmetriem. Dalībvalstis varēs izvēlēties arī citus veidus, kā nodrošināt līdzvērtīgu enerģijas ietaupījumu. Energoapgādes uzņēmumiem līdz 2020.gadam būs jāsasniedz "kumulatīvs enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķis", kas nedrīkstēs būt mazāks par ietaupījumu, kas rodas, no 2014.gada 1.janvāra līdz...

Strādājot pie Civillikuma grozījumu sagatavošanas trešajam lasījumam, Saeimas Juridiskās komisijas deputāti trešdien, 12.septembrī, norādīja uz nepilnībām likuma pašreizējā redakcijā, kas būtiski apgrūtina bērnu bioloģisko tēvu iespējas apstrīdēt paternitātes pieņēmumu. "Patlaban Civillikums nedod tiesības bērna bioloģiskajam tēvam, kas ir ārpus ģimenes, strīdu gadījumā tiesības rosināt noskaidrot patiesību par bērna paternitāti. Lai to varētu izdarīt, mūsu tiesām ir jānodarbojas ar jaunradi, piemērojot Latvijai saistošo konvenciju normas. Tiesvedību var ierosināt, ar blakssūdzību pierādot savas prasījuma tiesības; iztiesāšana ilgst gadiem. Nepieciešams jauns Civillikuma regulējums, kas piešķirtu bērna mātei, viņas laulātajam un bērna bioloģiskajam tēvam līdzvērtīgas tiesības noskaidrot patiesību par paternitāti," uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētajas biedre Inese Lībiņa-Egnere. Pret pārāk plašu paternitātes apstrīdēšanas tiesību piešķiršanu trešajām personām komisijas sēdē iebilda Tieslietu ministrijas pārstāvji, argumentējot, ka potenciālā bioloģiskā tēva iejaukšanās ģimenē var izjaukt harmonisko ģimenes vidi, tādējādi aizskarot bērna tiesības. Savukārt komisijas deputāts Andrejs Judins (Vienotība) vērsa uzmanību, ka patlaban Civillikums dod tiesības mātes vīram apstrīdēt paternitātes pieņēmumu,...