JAUNUMI

Ministru kabineta 2012.gada 11.septembra noteikumi №627 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 14.septembra noteikumos №843 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.6.2.1.aktivitāti «Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 26.septembri.

Ministru kabineta 2012.gada 25.septembra noteikumi №651 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumos №245 «Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz, pārreģistrē, aptur un anulē speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un maksā valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un pārreģistrāciju, kā arī prasībām kapitālsabiedrībai speciālās atļaujas (licences) saņemšanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 29.septembri.

Saeimas 2012.gada 13.septembra likums «Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 12.oktobri.

Ministru kabineta 2012.gada 18.septembra noteikumi №633 «Zemes dzīļu izmantošanas kārtība iekšzemes publiskajos ūdeņos un jūrā»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 26.septembri.

Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 17.septembra saistošie noteikumi №34 «Par nodokļa atbalsta pasākuma piemērošanu nekustamā īpašuma nodoklim»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 18.septembri.

Saeimas 2012.gada 6.septembra likums «Par Latvijas Republikas valdības un Serbijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 26.septembri.

Saeimas 2012.gada 20.septembra likums «Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 21.decembri.

Satversmes tiesa 25. septembrī ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-08-01 „Par Civilprocesa likuma 363.28 panta devītās daļas, ciktāl tā liedz iespēju pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru administrators tiek atcelts no maksātnespējas procesa pēc tiesas iniciatīvas uz Maksātnespējas likuma 22. panta otrās daļas 7. punkta pamata, un Maksātnespējas likuma 17. panta pirmās daļas 6. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. un 106. pantam”. Apstrīdētās normas Civilprocesa likuma (CPL) 363.28 panta devītā daļa, redakcijā, kas bija spēkā līdz 2012. gada 1. jūlijam, noteica: „Tiesas lēmums par pieteikuma un sūdzības izskatīšanu nav pārsūdzams.” Maksātnespējas likuma 17. panta pirmās daļas 6. punkts noteic: „Administratora sertifikāta darbība izbeidzas līdz ar tā termiņa notecējumu vai pieņemot lēmumu par tā izbeigšanu šādos gadījumos: [..] 6) tiesa ir atcēlusi administratoru uz šā likuma 22. panta otrās daļas 7. punkta pamata.” Augstāka juridiskā spēka normas Satversmes 92.pants: Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens...

Satiksmes ministrijas izstrādātajā noteikumu projektā „Par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu”, kas ceturtdien, 27. septembrī, tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, noteikta universālā pasta pakalpojuma (UP) saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanas kārtība, valsts nodevas par UP saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu apmērs un tās iemaksas kārtība kompensācijas fondā. Noteikumu projekts paredz, ka valsts nodevu maksā pasta komersants, kas sniedz UP pielīdzināmos pakalpojumus. Ministru kabinets (MK) katru gadu līdz 31. decembrim noteiks valsts nodevas apmēru procentos no pasta komersanta neto apgrozījuma iepriekšējā gadā, saskaņā ar šā gada grozījumiem Pasta likumā. MK 2012.gada 24.aprīļa sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums „Par pasta pakalpojumu tirgus liberalizācijas īstenošanu” un atbalstīts priekšlikums, ka, izstrādājot UP finansēšanas un kompensācijas mehānismu, kompensācijas fondā maksājamo iemaksu likme jānosaka procentos no pasta komersantu neto apgrozījuma. Noteikumu projekts paredz, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) identificē tos pasta komersantus, kuru sniegtie pakalpojumi ir pielīdzināmi UP un līdz katra...

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2012. gada augustā, salīdzinot ar jūliju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 1%. Par 2.3% pieauga nepārtikas preču mazumtirdzniecība, savukārt pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos apgrozījums samazinājās par 1.7%. Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, šā gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājās par 4.9%. Šā gada augustā, salīdzinot ar 2011. gada augustu, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 10%. Pārtikas preču grupā pieaugums bija 2.8%. Nepārtikas preču tirdzniecības apjomi palielinājās par 13.4%, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecība – par 17%. Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi pieauga par 9.8%. Ekonomista viedoklis Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste, vērtējot mazumtirdzniecības rādītājus, uzskata, ka segvielas tirdzniecības kāpums (par 9% 8 mēnešos) varētu būt zināms atsitiens pēc pērnā gada krituma. Degvielas pārdošanas apjomi ir...

Piektdien, 28.septembrī, Kultūras ministrija iesniedza Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai priekšlikumus grozījumiem Autortiesību likumā, kas apkopoti pēc vairākkārtējām diskusijām starp nozares ekspertiem un ieinteresētajām pusēm, tādējādi tiecoties līdzsvarot autortiesību īpašnieku un sabiedrības intereses, ziņo Kultūras ministrija. Priekšlikumi paredz stiprināt mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju (AKKA/LAA, LaIPA u.c.) uzraudzību un uzliek pienākumu minētajām organizācijām ekonomiski pamatot to noteiktos tarifus par autordarbu izmantošanu. Likuma grozījumu projekts paredz, ka, nosakot tarifus, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām turpmāk būs tie jāpamato, ņemot vērā to, kādu mantisku labumu no autordarba gūst tā izmantotājs, šādas izmantošanas mērķi, apjomu un nozīmību, kā arī darba radīšanā vai izveidē ieguldītos finanšu līdzekļus un citus atlīdzības ekonomisko pamatotību raksturojošus lielumus. Projektā paredzēts, ka mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām būs obligāti jāpublisko noteiktie tarifi un to pamatojums savās mājas lapās. Tāpat mājas lapās būs jāpublisko arī cita informācija (piemēram, iekasētās atlīdzības sadales noteikumi, gada pārskati u.c.), kas nepieciešama to caurspīdīgas darbības nodrošināšanai. Turpmāk paredzēts...

Kultūras ministrija (KM) ir apkopojusi nesēja atlīdzības darba grupas dalībnieku priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka iekārtas un informācijas nesējus, par kuriem maksājama nesēja atlīdzība. Jau iepriekš portālā informējām, ka priekšlikumi ir sagatavoti, balstoties uz KM izveidotās darba grupas izskatītajiem pētījuma rezultātiem par Latvijas iedzīvotāju paradumiem attiecībā uz likumīgi iegūtu autordarbu kopēšanu personiskai lietošanai. KM apkopotie priekšlikumi atspoguļo atšķirīgus darba grupas locekļu viedokļus par nesēja atlīdzības regulējuma vēlamo saturu, ņemot vērā darba grupā pārstāvēto sabiedrības grupu intereses. Sagatavojot MK noteikumu grozījumus, viens no uzdevumiem bija panākt līdzsvaru gan starp autoru un blakustiesību īpašnieku, gan pārējās sabiedrības interesēm. Izstrādātais grozījumu projekts tiks nosūtīts citām ministrijām saskaņošanai un tad tiks virzīts uz MK. KM vērtēja gan darba grupas dalībnieku iesniegtos priekšlikumus, gan darba grupas sanāksmju diskusiju laikā paustos viedokļus. Faktiskās situācijas noskaidrošanai tika veikts pētījums par Latvijas iedzīvotāju paradumiem attiecībā uz likumīgi iegūtu autordarbu kopēšanu personiskai lietošanai....

Ekonomijas ministrija ir izstrādājusi un publicējusi Ieteikumus pretendentu atlases prasību un piedāvājuma izvēles kritēriju izvirzīšanai, veicot iepirkuma procedūru būvdarbu jomā. Ieteikumi izstrādāti, lai novērstu nepamatoti lētu piedāvājumu iesniegšanu būvdarbu iepirkumos, veicinātu godīgu konkurenci, celtu būvju kvalitāti un energoefektivitāti, kā arī optimizētu valsts un pašvaldību publisko iepirkumu komisiju darbu. Ieteikumos tiek piedāvāts pretendentus atlasīt pēc to pieredzes noteiktā apjoma būvniecības projektu īstenošanā, novērtējot arī viņu iepriekšējās darbības tiesiskumu atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmajā daļā paredzētajiem pretendentu izslēgšanas nosacījumiem, kas ļauj mazināt tiesiskā rakstura pārkāpumus un sasniegt vēlamo rezultātu. Būvdarbu piedāvājumu vērtēšanā tiek piedāvāti tādi kritēriji kā papildu būvdarbu garantijas laiks, energoefektīvāko ēku norobežojošo konstrukciju un energoefektīvāko iekārtu un videi draudzīgu būvizstrādājumu izmantošana, kā arī apmaksas nosacījumi. Vērtējot piedāvājumus pēc minētajiem kritērijiem, tiek mazināta kritērija „piedāvājuma cena” īpatsvars, sekmējot kvalitatīvāku, energoefektīvāku un ilgtspējīgāku galarezultātu. Ieteikumus var piemērot būvdarbu iepirkuma procedūrām, kas veicamas saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu. Ieteikumi nosaka vienotus...

Labklājības ministrija (LM) no 2013. gada 1. janvāra rosina precizēt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) statusu no pašreizējās valsts iestādes - valsts aģentūras uz labklājības ministra pārraudzībā esošu tiešās pārvaldes iestādi. To paredz LM izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums", kas ceturtdien, 27.septembrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Minētās izmaiņas nepieciešamas, jo ministrijām saskaņā ar Publisko aģentūru likuma pārejas noteikumu 2. punktu ir jāizvērtē valsts aģentūru darbības atbilstība minētā likuma prasībām. Pēc tam valdībai līdz 2013. gada 1. janvārim jāpieņem lēmums par attiecīgās aģentūras darbības turpināšanu, likvidēšanu vai reorganizēšanu. Izvērtējot NVA darbības atbilstību valsts aģentūras statusam, LM konstatēja, ka tā atbilst tiešās pārvaldes iestādes statusam, jo NVA funkciju īstenošanai finansējums pilnā apmērā tiek nodrošināts no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un maksas pakalpojumi pārvaldes uzdevumu veikšanai netiek sniegti. Paredzēts, ka NVA arī turpmāk pārraudzīs aktīvo nodarbinātības pasākumu un bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu īstenošanu un izmaksu analīzi, pildīs Eiropas Savienības (ES) fondu vadībā...

Ceturtdien, 27.septembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Veselības ministrijas izstrādātais pamatnostādņu „Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošana 2009.-2014.gadā” ieviešanas plāns 2013.-2014.gadam. Plāna projekts paredz attīstīt ambulatoros garīgās veselības aprūpes pakalpojumus un uzlabot medikamentu kompensācijas sistēmu pacientiem ar garīgās veselības traucējumiem, izvērtēt pusceļa māju un grupu māju pakalpojumu attīstības iespējas. Tāpat paredzēts paaugstināt ārstniecības personu, sociālo darbinieku, izglītības iestāžu psihologu un sociālo pedagogu zināšanas un prasmes darbā ar personām ar garīga rakstura traucējumiem. Plānots arī sagatavot priekšlikumus izdegšanas sindroma ārstēšanai un profilaksei ārstniecības personām ar augstu izdegšana sindroma risku, veikt pētījumu par iedzīvotāju garīgo veselību un informēt sabiedrību par garīgās veselības veicināšanas un profilakses jautājumiem.