Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

Ar tiešo nodokļu atvieglojumu pagarinājumu rosinās piesaistīt investīcijas
Ar tiešo nodokļu atvieglojumu pagarinājumu rosinās piesaistīt investīcijas
Termiņš, kādā brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās licenzētas kapitālsabiedrības un to pārvaldes var piemērot tiešo nodokļu atlaides tajās veiktajiem ieguldījumiem, jāpagarina līdz 2035. gadam, informē Satiksmes ministrija Par to vienojusies valdība, otrdien, 4. septembrī, atbalstot grozījumus likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, „Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”, kā arī „Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”. Nodokļu atvieglojumi brīvostu un speciālo ekonomisko zonu (SEZ) kapitālsabiedrībām un pārvaldēm sākotnēji tika paredzēti līdz 2017.gadam, taču ekonomiskās krīzes iespaidā šajās teritorijās nebija iespējams pilnvērtīgi izmantot noteiktos atvieglojumus un piesaistīt pietiekami daudz jaunu investīciju. Tāpēc paredzams, ka termiņa pagarināšana veicinās tirdzniecību, rūpniecību un preču tranzītu caur Latviju, kā arī investīciju piesaisti un jaunu darba vietu radīšanu. Bez tam likuma „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” pašreizējā redakcijā nav precīzi nodefinēts, kādām jābūt starp kapitālsabiedrību un brīvostas vai SEZ pārvaldi slēdzamā līguma par ieguldījumu veikšanu sastāvdaļām, kā arī šī līguma maksimālajam termiņam. Jaunajā regulējumā...
Pētījums: Gada kopējā alga Latvijā ir palielinājusies vidēji par 6,0%
Pētījums: Gada kopējā alga Latvijā ir palielinājusies vidēji par 6,0%
Vadības konsultāciju kompānijas Fontes ikgadējā atalgojuma pētījuma rezultāti liecina, ka 2012.gadā mēneša pamatalga Latvijā ir palielinājusies vidēji par 3,1% un gada kopējā alga - par 6,0%, informē Inga Gleizdāne, SIA Fontes Vadības konsultācijas valdes locekle un pētījumu grupas vadītāja. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, kurā apkopoti dati no 243 organizācijām par vairāk nekā 50 000 darbinieku, pamatalgas palielināšana lielai daļai vai atsevišķiem darbiniekiem ir notikusi trijās no četrām (75%) organizācijām. Algas pielikumu galvenokārt ir saņēmuši kvalificēti speciālisti un pieredzējuši vadītāji. Tas sasaucas ar jau ilgāku laiku vērojamo tendenci, ka darba tirgū trūkst pieredzējuši pārdošanas speciālisti, kā arī augstas kvalifikācijas strādnieki, inženieri un IT speciālisti. Būtiska loma pieaugumā ir atalgojuma mainīgajai daļai - to saņēmis katrs septītais darbinieks. Lai gan visbiežāk tiek izmaksātas mēneša un ceturkšņa prēmijas (50% gadījumu), arvien biežāk darbinieki tiek atalgoti par pusgada un gada rezultātiem. Pusgada vai gada prēmijas par iepriekšējo finanšu gadu šogad ir izmaksātas 30% organizāciju, kas ir...
Ratificēta Starptautiskā konvencija par darbu jūrniecībā
Ratificēta Starptautiskā konvencija par darbu jūrniecībā
Filipīnas un Krievija 20. augustā ratificēja Starptautisko konvenciju par darbu jūrniecībā (MLC), līdz ar to konvenciju ir ratificējis nepieciešamais valstu skaits – 30 valstis, un konvencija stāsies spēkā pēc gada – 2013. gada 20. augustā. Konvencijas ratifikācijas process tika uzsākts 2006. gadā, Latvija tai pievienojās 2011. gada 12. augustā, informē Satiksmes ministrija. MLC aptver ļoti plašu jūrnieku nodarbinātības jautājumu klāstu – par darba un atpūtas laikiem, atpūtas iespējām, sadzīves apstākļiem, pārtiku un ēdināšanu, veselības aizsardzību, medicīnisko aprūpi, labklājības un sociālo nodrošinājumu. MLC tiek dēvēta par „ceturto pīlāru” līdzās Starptautiskajai konvencijai par cilvēku dzīvību aizsardzību jūrā (SOLAS), Starptautiskajai konvencijai par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL) un Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanu, sertificēšanu un jūrnieku darba uzraudzību (STCW). Starptautiskās Jūras organizācijas (IMO) pārstāvji uzsver, ka konvencijas spēkā stāšanās un ieviešana ietekmēs vairāk nekā 1,2 miljonus jūrnieku visā pasaulē. Lai MLC konvencija varētu stāties spēkā, to vajadzēja ratificēt 30 valstīm, kuru kopējā kuģošanas tonnāža pārsniegtu...
CVK iesniegts vēlētāju parakstīts likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā"
CVK iesniegts vēlētāju parakstīts likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā"
Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) vakar, 4. septembrī, iesniegts vēlētāju parakstīts likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā", kas paredz noteikt, ka nepilsoņi, kuri līdz 2013.gada 30.novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav iesnieguši iesniegumus par nepilsoņa statusa saglabāšanu, ir uzskatāmi par Latvijas pilsoņiem. Pieņemot dokumentus, CVK konstatēja, ka parakstu notariālie apliecinājumi ir apkopoti uz 4100 lapām, kurās atbilstoši iesniedzēju sniegtajām ziņām ir 12779 Latvijas pilsoņu paraksti. Likums "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" paredz, ka tiesības uzsākt likuma ierosināšanas procedūru un iesniegt CVK pilnīgi izstrādātu likumprojektu ir ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgiem Latvijas pilsoņiem, un katram parakstam ne agrāk kā 12 mēnešus pirms iesniegšanas CVK jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra vai pašvaldības institūcijā, kura veic notariālas darbības. Līdz ar to CVK tagad jāveic iesniegto parakstu pārbaude, lai konstatētu, vai visas personas, kas parakstījušas likumprojektu, ir balsstiesīgi Latvijas pilsoņi, vai kāds no pilsoņiem nav parakstījies vairākas reizes un vai visi paraksti ir tikuši notariāli apliecināti ne...
LDDK: cīņa pret ēnu ekonomiku - vai izdosies panākt lūzuma punktu?
LDDK: cīņa pret ēnu ekonomiku - vai izdosies panākt lūzuma punktu?
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) tiekoties ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem apvienotās sēdes laikā pārrunāja, kā nodrošināt valsts ekonomisko aizsardzību pret trešu valstu nelegālo preču intervenci, tai skaitā no alkohola, degvielas un tabakas izstrādājumiem. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Ēnu ekonomika, tai skaitā kontrabanda, nav tikai abstrakts skaitlis, bet reāla nauda, kas neienāk nodokļu nomaksas veidā valsts budžetā, liekot legālajam biznesam šķēršļus uz godīgu konkurenci, tai skaitā uz attīstību un iedzīvotājiem samazina pieeju valsts pakalpojumiem un to kvalitātei. Mēs sagaidām, ka Saeimas deputāti ņems vērā LDDK izteiktos priekšlikumus un vienosies par turpmāku to virzību apspriešanai un lēmumu pieņemšanai, piemēram, izvirzīt vienotu sasniedzamo mērķi samazināt līdz 2018.gadam ēnu ekonomiku līdz 20% no IKP, attiecīgi palielinot valsts budžeta ieņēmumus no kontrabandas un proporcionāli samazinot nodokļu slogu." Saeimas deputāti tika iepazīstināti ar alkohola, tabakas un degvielas nozaru pārstāvju vērtējumu par kontrabandas apjomiem Latvijā. Latvijas Alkoholisko...
Informē par Latvijas eiro ieviešanas projekta gaitu
Informē par Latvijas eiro ieviešanas projekta gaitu
Otrdien, 4.septembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto grozījumu projektu Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā un ziņojumu par paveikto eiro ieviešanai Latvijā un plānotajiem uzdevumiem nākamajā periodā. Latvijas Nacionālais eiro ieviešanas plāns ir aktualizēts atbilstoši Latvijas tautsaimniecības vajadzībām. Eiro projekta darba grupas pārskatīja pasākumu plānu Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā, aktualizējot īstenojamos uzdevumus un pasākumu realizēšanas termiņus, tai skaitā, ņemot vērā noteikto Euro ieviešanas likumprojektā. Informatīvajā ziņojumā teikts, ka laika posmā no 2012.gada 1.februāra līdz 31.jūlijam visas Vadības komitejas padotībā izveidotās darba grupas atjaunoja to kompetencē esošos Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna uzdevumus, pielāgojot tos sociāli ekonomiskajai situācijai valstī un nosakot konkrētus datumus pasākumu īstenošanai. Pārskata periodā darba grupas strādāja pie Euro ieviešanas likumprojekta izstrādes. Nākamajā pārskata periodā darba grupas turpinās īstenot Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā noteiktos uzdevumus, tai skaitā, noslēgs līdzfinansēšanas granta līgumu ar Eiropas Komisiju; izsludinās iepirkumus, kas saistīti ar eiro komunikācijas, cenu monitoringa, informācijas sistēmu jomu...
No 2013. gada palielinās izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru
No 2013. gada palielinās izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru
Šodien, 4.septembrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā", kas paredz, sākot ar 2013.gadu, katru gadu palielināt izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru par pieciem latiem, informē Tieslietu ministrija. Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums paredz uzturlīdzekļu izmaksu noteiktā apmērā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda bērna nodrošināšanai ar uzturlīdzekļiem tā vecāka vietā, kurš uzturlīdzekļus savam bērnam nemaksā vai arī nenodrošina to samaksu tiesas noteiktā apmērā. Tas nozīmē, ka uzturlīdzekļi tiek izmaksāti, ja pēc tiesas nolēmuma uzturlīdzekļu piedziņa no personas atzīta par neiespējamu vai parādnieks tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu pilda, bet nenodrošina uzturlīdzekļu minimālo apmēru. No 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim valsts garantētos uzturlīdzekļus, kurus bērniem nodrošina Uzturlīdzekļu garantiju fonds, tiek izmaksāti samazinātā apmērā. Uzturlīdzekļu garantiju fonda mērķtiecīga darba rezultātā, palielinot atgūstamos līdzekļus, pakāpeniski tiks atjaunots uzturlīdzekļu apmērs. Grozījumi nosaka pārejas periodu no 2013.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim, kurā pakāpeniski katru gadu par pieciem latiem tiks palielināts no Uzturlīdzekļu garantiju fonda maksāto uzturlīdzekļu...
NAP 2020 sākotnējo redakciju apspriedīs Latvijas reģionos
NAP 2020 sākotnējo redakciju apspriedīs Latvijas reģionos
Nacionālā attīstības plāna 2014. 2020.gadam (NAP 2020) sākotnējās redakcijas sabiedriskās apspriešanas laikā Pārresoru koordinācijas centrs aicina piedalīties diskusijās visā Latvijā. Diskusijas no 10. līdz 21.septembrim notiks Daugavpilī, Valmierā, Ventspilī, Liepājā, Jelgavā un Rīgā. Diskusiju dalībniekiem būs iespēja paust savu vērtējumu par NAP 2020 sākotnējo redakciju, kā arī sniegt ierosinājumus tā uzlabošanai. Pasākumos aicināti piedalīties nevalstisko organizāciju, profesionālo asociāciju, pašvaldību, uzņēmēju, akadēmiskās vides pārstāvji un ikviens interesents. Diskusiju norises vietas: • pirmdien, 10.septembrī (10.30-13.30) - Daugavpils (Daugavpils Universitāte), • trešdien, 12.septembrī (10.00-13.00) - Valmiera (Vidzemes Augstskola), • piektdien, 14.septembrī (14.00-17.00) - Rīga (Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte), • otrdien, 18.septembrī (15.00-18.00) - Ventspils (Ventspils Augstskola) • trešdien, 19.septembrī (16.00-18.00) - Liepāja (Liepājas pilsētas dome) • piektdien, 21.septembrī (11.00-14.00) - Jelgava (Latvijas Lauksaimniecības universitāte) Diskusijas rīko Pārresoru koordinācijas centrs sadarbībā ar plānošanas reģionu administrācijām, reģionālajām augstskolām un Latvijas Universitāti. Jau no 15.augusta komentārus un ierosinājumus par NAP2020 sākotnējo redakciju var sniegt, aizpildot tiešsaistes formu,...
Apkārtējās vides aizsardzība un attīstība
Apkārtējās vides aizsardzība un attīstība
Ministru kabineta 2012.gada 28.augusta noteikumi №593 «Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumos №886 «Dabas parka «Vecumu meži» individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 1.septembri.
Apkārtējās vides aizsardzība un attīstība
Apkārtējās vides aizsardzība un attīstība
Ministru kabineta 2012.gada 28.augusta noteikumi №590 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 24.marta noteikumos №253 «Dabas lieguma «Kadājs» individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 1.septembri.
Apkārtējās vides aizsardzība un attīstība
Apkārtējās vides aizsardzība un attīstība
Ministru kabineta 2012.gada 28.augusta noteikumi №592 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 21.aprīļa noteikumos №297 «Dabas lieguma «Mežmuižas avoti» individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 1.septembri.
Apkārtējās vides aizsardzība un attīstība
Apkārtējās vides aizsardzība un attīstība
Ministru kabineta 2012.gada 28.augusta noteikumi №591 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 19.maija noteikumos №448 «Dabas parka «Embūte» individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 1.septembri.
Kā veicama brīvprātīga pievienošanās valsts sociālajai apdrošināšanai?
Kā veicama brīvprātīga pievienošanās valsts sociālajai apdrošināšanai?
Pēdējā laikā izskanējušo priekšlikumu sakarā par mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšanu, Ekonomikas ministrija uzsvērusi, ka mikrouzņēmuma statuss ir paredzēts uzņēmējdarbības uzsākšanai un sākotnējai darbībai. Latvijas ekonomikas interesēs ir sekmēt, lai pēc iespējas vairāk mikrouzņēmumu pakāpeniski kļūst par vidējiem vai pat lieliem uzņēmumiem, kas mikouzņēmuma statusu izmantojuši savas sākotnējās attīstības periodā. Attiecībā uz izskanējušo viedokli par sociālo garantiju apdraudējumu darbiniekiem, Ekonomikas ministrija atzīmē, ka jau šobrīd ikviens mikrouzņēmuma darbinieks ir tiesīgs veikt sociālās iemaksas budžetā un tādējādi saņemt kvalitatīvu aprūpi. Mikrouzņēmumu darbiniekiem ir arī iespēja brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai. Brīvprātīgo iemaksu objekts ir brīvprātīgi apdrošinātās personas izvēlēti līdzekļi, no kuriem aprēķina un veic brīvprātīgās iemaksas MK 2010.gada 12.oktobra noteikumos nr.976 "Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai" noteiktajā kārtībā. Mikrouzņēmumu nodokli maksājošā uzņēmuma darbinieks var brīvprātīgi pievienoties sociālajai apdrošināšanai, ja viņš nav darba ņēmējs pie cita darba devēja vai nav obligāti apdrošināts kā pašnodarbinātais. Ja mikrouzņēmuma darbinieks ir obligāti apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas...
Sagatavoti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Sagatavoti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Otrdien, 4. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tiks izskatīti grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN), ar ko paredzēts mazināt administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un precizēt likuma normas attiecībā uz akciju pirkuma brīdī gūto ienākumu un IIN atvieglojumiem, informē Finanšu ministrija. Likumprojekts paredz, ka maksātājs, ko uz uzņēmuma līguma pamata nodarbina komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība, nodibinājums vai fiziska persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs. Šajā gadījumā maksātājs, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu, nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus. Tādējādi tiek nodrošināts, ka maksātājam neveidojas administratīvais slogs ikreiz reģistrēties VID, savukārt informācija par personām, kas darbojas uz uzņēmuma līguma pamata, tiks saņemts no pakalpojuma saņēmēja, kas arī ietur nodokli. Līdz ar grozījumiem turpmāk darba devējam pēc pieprasījuma būs jāizsniedz darbiniekam paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām darba attiecību izbeigšanas dienā, ja...
Saeima atklāj rudens sesiju, deputātus sagaida 150 likumprojekti
Saeima atklāj rudens sesiju, deputātus sagaida 150 likumprojekti
Šodien, 4.septembrī, Saeima sāks 2012.gada rudens sesiju, turpinot sanākt uz kārtējām Saeimas sēdēm un strādājot pie likumprojektu sagatavošanas un valdības darba pārraudzīšanas. Izskatīšanā parlamentā patlaban atrodas 150 likumprojekti, to starpā arī vairāki jaunu likumu projekti. Piemēram, jaunais Būvniecības likums, kas uzlabos sabiedriskās apspriešanas un būvnieku sertificēšanas procesu, savukārt Priekšvēlēšanu aģitācijas likums ieviesīs vienotu regulējumu priekšvēlēšanu aģitācijai un tās uzraudzībai, ko patlaban nosaka vairāki atsevišķi likumi. Parlamentā top arī jauns regulējums parādu atgūšanai ārpustiesas procesā, kas ieviesīs parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanu un aizsargās fiziskās personas no agresīvas parādu piedziņas. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa norāda, ka, sākoties jaunajai sesijai, viens no pirmajiem parlamenta lēmumiem būs par 2012.gada valsts budžeta grozījumiem. Tāpat Saeimā jāpieņem sarežģīts lēmums par Latvijas budžetu 2013.gadam. „Latvijas ekonomikas pieaugums pagājušajā gadā bijis straujāks, nekā iepriekš prognozēts, sasniedzot 5,5 procentus. Savukārt šī gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta pieaugums bijis augstākais Eiropas Savienībā. No vienas puses, tas paver cerīgu skatu nākotnē. No...