JAUNUMI

Saeima ceturtdien, 5.jūlijā, konceptuāli pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Komerclikumā, kas paredz personas paraksta notariālu apliecināšanu, ja tiek veiktas izmaiņas kapitālsabiedrības sastāvā. Izmaiņas nosaka konkrētus gadījumus, kad ir paredzēta obligāta parakstu apliecināšana ar zvērināta vai valsts notāra piesaistīšanu vai dokumenta parakstīšana ar drošu elektronisko parakstu. Likumprojekts noteic, ka paraksti kapitālsabiedrības pieteikumā ir apliecināmi notariāli, ja reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā (UR) tiek pieteiktas būtiskas izmaiņas, piemēram, uzņēmuma padomes, valdes vai likvidatora sastāvā. Lai nodrošinātu personu tiesību un likumisko interešu aizsardzību, likumprojektā ietvertas normas, kas paredz obligātu zvērinātu notāru iesaisti, piemēram, personas paraksta apliecināšana pieteikumā UR par uzņēmuma dalībnieku maiņu vai izmaiņām amatpersonu sastāvā. Parakstus varēs apliecināt arī UR valsts notārs vai arī pieteikumu varēs parakstīt ar drošu elektronisko parakstu. Grozījumi paredz izmaiņas kapitālsabiedrības dalībnieku vai akcionāru sapulces protokolu parakstīšanā un noformēšanā. Likumprojekts nosaka izmaiņas uzņēmuma dalībnieku reģistra vešanas kārtībā – ietverta skaidra norāde, kā izdarāms dalībnieku reģistra ieraksts. Tāpat grozījumi noteic, ka par izmaiņām dalībnieku...

VID Finanšu policija lūgusi uzsākt kriminālvajāšanu par valsts budžetam nodarītu zaudējumu 11 543,82 latu apmērā pret trim personām, tostarp arī pret augsta līmeņa basketbolistu. Pret vienu SIA juridiski atbildīgo amatpersonu lūgts uzsākt kriminālvajāšanu saskaņā ar Krimināllikuma 218.panta otro daļu un 217.panta otro daļu, bet pret divām citām – saskaņā ar Krimināllikuma 218.panta otro daļu. Kā informē VID , SIA juridiski atbildīgā amatpersona ar mērķi personu grupā izvairīties no pievienotās vērtības nodokļa ( PVN) nomaksas par jaunas motorlaivas ievešanu Latvijā no Amerikas Savienotajām Valstīm nodibināja uzņēmumu un piereģistrēja motorlaivu „Malibu Wakesetter” kā šī uzņēmuma pamatlīdzekli. Uzņēmums tika nodibināts it kā ar mērķi nodarboties ar atpūtas un sporta priekšmetu, ūdens un sauszemes transportlīdzekļu iznomāšanu, jau iepriekš zinot, ka vienīgais iznomājamais ūdens transportlīdzeklis būs minētā motorlaiva un tā vienīgais lietotājs būs viena persona. Basketbolists, pērkot motorlaivu „Malibu Wakesetter” ASV, ievedot to Latvijā un izlaižot brīvam apgrozījumam kā SIA pamatlīdzekli saimnieciskās darbības nodrošināšanai, izvairījies no PVN...

Labklājības ministrija (LM) plāno atbalstīt bezdarbniekus, kuri no ekonomiski neaktīvas zonas ir gatavi pārcelties tuvāk darbavietām. Šai sakarā sāktadarba tirgus politikas pasākumus reglamentējošo Ministru kabineta noteikumu grozījumu izstrāde, lai precizētu reģionālās mobilitātes īstenošanas kārtību. Plānots, ka tas būs finansiāls atbalsts, kuru bezdarbnieks varēs izmantot transporta izmaksu vai pārcelšanās izmaksu segšanai nodarbinātības sākuma periodā. Tādējādi iecerēts īpaši atbalstīt bezdarbniekus no ekonomiski neaktīvajiem reģioniem. Īstenojot šo pasākumu, ilgstoši nestrādājošos bezdarbniekus un cilvēkus, kas ir zaudējuši cerības atrast darbu, varētu tuvināt ekonomiskajai aktivitātei un virzīt uz brīvajām darba vietām, pilnvērtīgi izmantojot Latvijas iedzīvotāju potenciālu. Plānots, ka šo pasākumu varēs uzsākt 2013.gadā. Atbalsta saņēmējs būtu Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrēts bezdarbnieks, kas ilgstoši nevar atrast darbu. Finansiālo atbalstu plānots sniegt darba uzsākšanas un sākotnējā darba periodā, proti, divās daļās: darbu uzsākot, un pēc 4 mēnešiem (pēc pārbaudes laika izturēšanas). Optimālais finansiālā atbalsta apmērs pašreiz vēl tiek vērtēts, plānots, ka bezdarbnieks šāda veida atbalstu varēs saņemt ne...

Saeima ceturtdien, 5.jūlijā, otrās ārkārtas sesijas ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz nostiprināt iespēju aizstāvim un prokuroram tiesas izmeklēšanas laikā iesniegt papildu pierādījumus. Papildinot likuma pantu par procesuālajām tiesībām iztiesāšanā, piedāvātās kriminālprocesa izmaiņas paredz aizstāvim un prokuroram tiesības rakstveidā pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus dokumentus un ziņas par faktiem. Tāpat likumā paredzēts precizēt, ka prokurors, cietušais, apsūdzētais un viņa aizstāvis var pieteikt tiesai lūgumus arī par papildu pierādījumu pievienošanu lietai. „Ņemot vērā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē izskanējušos augstas raudzes juristu diametrāli pretējos viedokļus par šo priekšlikumu, komisija nolēma lūgt iesaistītajām pusēm izteikt rakstisku argumentētu viedokli un sniegt arī alternatīvus ierosinājumus problēmas risināšanai. Izvērtējot tos, komisija un Saeima varēs lemt par turpmāko rīcību,” skaidro Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Kā norāda likumprojekta autori, pašreizējais tiesiskais regulējums par papildu pierādījumiem nav precīzs un nedz prokuroram, nedz aizstāvim tieši nav paredzētas tiesības lietas iztiesāšanas laikā pieprasīt no trešajām...

Saeima ceturtdien, 5.jūlijā, ārkārtas sesijas ārkārtas sēdē tieslietu ministra amatā apstiprināja Jāni Bordānu. Par J.Bordāna apstiprināšanu tieslietu ministra amatā balsoja 59 deputāti, pret bija 19, bet viens deputāts atturējās. J.Bordāns kopš 2011. gada novembra ir Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, bijis Ministru prezidenta padomnieks tieslietu jautājumos. Kopš 1996.gada ir zvērināts advokāts, iepriekš strādājis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, kā arī Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijā, bijis piektās Saeimas deputāts. J.Bordāns absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Kā norādīts interneta vietnē www.bordans.lv, Bordāns līdz šim specializējies šādās nozarēs: komerctiesības, informācijas tehnoloģijas, intelektuālais īpašums, šķīrējtiesneša darbība Latvijas Komercbanku Asociācijas šķīrējtiesā. Kopš 2000. gada viņš ir bijis arī starptautiskās datorprogrammu autortiesību organizācijas „Business Software Alliance Inc.” pārstāvis Latvijā. Iepriecina, ka, paužot viedokli par nepieciešamajiem uzlabojumiem tiesu sistēmā, jaunais ministrs minējis komerctiesību sakārtošanasd aktualitāti. Lai ministram sokas! Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja

Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija noteikumi №461 «Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumos №1135 «Muitas procedūras - tranzīts - piemērošanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 5.jūliju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2012.gada 2.jūlija noteikumi №144 «Grozījumi «Uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas, attīstītās mērīšanas pieejas, iekšējā modeļa metodes un riskam pakļautās vērtības iekšējā modeļa izmantošanas atļauju saņemšanas noteikumos»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 5.jūliju.

Saeimas 2012.gada 14.jūnija likums «Grozījumi likumā «Par valsts pensijām»»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 18.jūliju.

Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija noteikumi №462 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 6.septembra noteikumos №691 «Noteikumi par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 5.jūliju.

Saeimas 2012.gada 14.jūnija likums «Grozījumi Komerclikumā»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 10.jūliju.

Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru 2013. – 2015.gadam”, kas izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē 28. jūnijā, norādīts, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva Latvijā ieviesta 2003.gadā un tad tā bija Ls 0.75 mēnesī par vienu darbinieku. Savukārt 2004. gadā un 2005.gadā šīs valsts nodevas likmi samazināja uz Ls 0.35 mēnesī. Sākot no 2006.gada, uzņēmējdarbības riska valsts nodevas likme ir Ls 0.25 mēnesī par vienu darbinieku, un tāda tā palikusi līdz šim brīdim, 2012. gadam. Sākotnēji, ieviešot uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, tika paredzēts, ka tās ieņēmumi tiks izmantoti gan darbinieku prasījumu garantiju fonda finansēšanai, gan arī maksātnespējas procesa izmaksu (maksātnespējas procesa izdevumu un administratora atlīdzības) segšanai, kā arī ar maksātnespējas procesu saistīto institūciju daļējai finansēšanai – Maksātnespējas administrācijai kā maksātnespējas procesu uzraudzības institūcijai (2003.-2011.gads), Valsts ieņēmumu dienestam kā uzņēmējdarbības riska valsts nodevas administrējošajai institūcijai (2003.-2007.gads) un Tieslietu ministrijai kā maksātnespējas jomas politikas izstrādājošai institūcijai (2004.-2008.gads). Laika posmā no 2003. līdz...

Nacionālās trīspusējās padomes sēdē 5. jūlijā, visticamāk, arodbiedrības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un darba devēji vienosies, ka minimālo algu saglabā līdzšinējā līmenī – 200 lati, taču LBAS prasīs valdībai paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz 90 latiem un atvieglojumu par apgādībā esošām personām paaugstināt līdz 100 latiem. “LBAS piekrīt, ka varētu minimālo algu saglabāt līdzšinējā apjomā, taču vairāk uzmanības ir jāvelta tam, lai palielinātu naudas apjomu saņēmēju maciņā – ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums ir jāpaaugstina vismaz līdz 90 latiem 2013. gadā,” saka LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, “tāpat jāpalielina atvieglojumi par apgādībā esošām personām vismaz līdz 100 latiem, kas ne tikai palielinātu naudas apjomu darbiniekam, bet stimulētu arī demogrāfiskā jautājuma risināšanu, rādot, ka valsts kaut nedaudz atbalsta ģimenes ar bērniem.” Arodbiedrības īpaši uzsver, ka nedrīkst jautājumu par minimālo algu skatīt atrauti no neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošām personām. “Protams, ja mēs ejam uz to, ka minimālā...

Ceturtdien, 5.jūlijā, Saeima ārkārtas sesijas ārkārtas sēdē lems par uzticības izteikšanu tieslietu ministram Jānim Bordānam. Savukārt otrajā ārkārtas sesijas ārkārtas sēdē, kas sāksies pēc pirmās sēdes beigām, Saeimas darba kārtībā iekļauts 31 jautājums. Saeima skatīs virkni komisijās sagatavotu likumprojektu, kā arī vērtēs, vai nodot komisijām vairākus Ministru kabineta izstrādātus likumprojektus. Saeima galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Izglītības likumā, kas paredz precizēt ierobežojumus personai strādāt par pedagogu. Lai mazinātu administratīvo tiesu noslodzi, parlamenta darbakārtībā otrajā lasījumā ir arī grozījumi Administratīvā procesa likumā, kas paredz efektivizēt lietu izskatīšanas gaitu administratīvajās tiesās un ieviest plašāku rakstveida procesa izmantošanu administratīvo lietu izskatīšanā. Tāpat Saeima pirmajā lasījumā skatīs grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz sekmēt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu un nodrošināt iespēju aizstāvim un prokuroram iesniegt papildu pieradījumus tiesas izmeklēšanas laikā. Tostarp Saeima nodos grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" otrreizējai caurlūkošanai par tā virzību atbildīgajai Juridiskajai komisijai un lems par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi un likums...

Ceturtdien, 5.jūlijā, Ministru kabinetā notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kurā valdība ar sociālajiem partneriem diskutēs par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu un minimālās mēnešalgas apmēru. Obligātās veselības apdrošināšanas mērķis ir valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus sasaistīt ar nodokļu maksāšanu. Obligātās veselības apdrošināšanas koncepcija paredz ieviest tā saucamo veselības nodokli 5% apmērā no esošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, bet IIN nemaksātāji veselības nodokli varēs maksāt arī paši ik mēnesi 20 latu apmērā. Veselības ministrija noteikusi iedzīvotāju grupas, kam nodoklis nebūs jāmaksā. Ministrija uzsver, ka neatkarīgi no nodokļa maksāšanas tiks nodrošināta neatliekamā palīdzība, kā arī vairāku slimību (piemēram, psihiskās slimības, tuberkuloze, noteiktas infekciju slimības u.c.) un veselības stāvokļu (piemēram, grūtniecība, hemodialīzes procedūras, paliatīvā aprūpe u.c.) ārstēšana. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) gan šādu risinājumu neatbalsta, par ko iesniegusi vēstuli Ministru kabinetam. Interesenti ar koncepcijas projektu var iepazīties šeit. Valdība un sociālie partneri izvērtēs arī priekšlikumus par minimālās mēneša algas...

Trešdien, 4. jūlijā, Eiropas Parlaments noraidīja Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), līdz ar to tas vairs nevar stāties spēkā Eiropas Savienībā. Šī ir pirmā reize, kad Parlaments izmantoja Lisabonas līguma sniegtās pilnvaras noraidīt starptautisku tirdzniecības nolīgumu. 478 deputāti balsoja pret ACTA, 39 par, savukārt 165 atturējās. Pret balsojošie deputāti uzsvēruši, ka nolīgums nesniedz pietiekamu juridisku skaidrību un pieļauj pārāk plašas interpretācijas iespējas, tādējādi apdraudot Eiropas Savienības iedzīvotāju brīvības. Tomēr deputāti atzīst, ka būs jārod alternatīvs risinājums intelektuāla īpašuma tiesību aizsardzībai Eiropas Savienībā. Izvērtējot to, vai dot Parlamenta piekrišanu nolīgumam, deputāti saskārās ar vēl nepieredzētu iedzīvotāju aktivitāti. Tūkstošiem iedzīvotāju protestēja Eiropas ielās, sūtīja deputātiem e-pasta vēstules un zvanīja uz viņu birojiem, prasot noraidīt nolīgumu. Parlaments saņēma arī petīciju, ko parakstījuši 2,8 miljoni pasaules iedzīvotāju, mudinot noraidīt nolīgumu. Par ACTA nolīgumu bija vienojusies ES un tās dalībvalstis, ASV, Austrālija, Kanāda, Japāna, Meksika, Maroka, Jaunzēlande, Singapūra, Dienvidkoreja un Šveice, lai uzlabotu viltošanas novēršanas noteikumu piemērošanu...