VISI RAKSTI

Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) 14. jūnijā izsludināti grozījumi vairākos normatīvajos aktos, tostarp, grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” par atteikšanos no obligātas reģistrācijas apliecību izsniegšanas, informē Evija Ivdra, Uzņēmumu reģistra referente. VSS apsprieda jautājumu par reģistrācijas apliecības izsniegšanas nepieciešamību, reģistrējot uzņēmumu u.c. tiesību subjektus. Līdz šim Uzņēmumu reģistra valsts notārs, reģistrējot uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) izsniedz uzņēmējam reģistrācijas apliecību, kurā ierakstīta pamatinformācija par tiesību subjektu - nosaukums, reģistrācijas numurs, datumus, juridiskā adrese u.c. Tomēr Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēto tiesību subjektu tiesisko pamatu nenosaka reģistrācijas apliecības izsniegšana. Reģistrācijas apliecība apliecina tikai to, ka tiesību subjekts kādreiz tika reģistrēts, taču tā nav uzskatāma par apliecinājumu tam, ka šāds tiesību subjekts vēl joprojām pastāv un tā darbība nav izbeigta. Līdz ar to reģistrācijas apliecības izsniegšanai nav juridiskas nozīmes. VSS izskatīja priekšlikumu atteikties no Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēto tiesību subjektu reģistrācijas apliecības obligātas izsniegšanas, paredzot apliecību izsniegšanu tikai pēc...

Kārtējā Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē jūnijā pieņemts svarīgs ES tiesību instruments – Regula attiecībā uz pārrobežu mantošanu. Minētais tiesību akts paredz vienotus jurisdikcijas, piemērojamā likuma, sprieduma atzīšanas un izpildes un citus noteikumus, saskaņā ar kuriem tiks nodrošināta vienkāršāka un efektīvāka pārrobežu mantojuma lietu risināšana visā ES, informē Ksenija Novikova, Tieslietu ministrijas pārstāve. Sanāksmes ietvaros tika panākta vispārēja vienošanās par konceptuālajiem jautājumiem attiecībā uz ES līmeņa regulējama pārskatīšanu, kas nosaka jurisdikciju un sprieduma atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās. Projekta nozīmīgākais uzlabojums ir „izpildāmības pasludināšanas procedūras” (exequatur) atcelšana, kā rezultātā vienas dalībvalsts tiesas pieņemts spriedums kļūs automātiski izpildāms jebkurā citā dalībvalstī bez īpašām starpposma procedūrām. Tāpat tika panākta vispārējā vienošanās par regulējumu direktīvai, kas paredz tiesības piekļūt advokātam kriminālprocesa ietvaros un tiesības sazināties pēc aizturēšanas. Direktīva ir trešais solis pasākumu kopumā, kas paredzēti ES Padomes Rezolūcijā par Procesuālo tiesību ceļvedi. Jau patlaban dalībvalstis ir vienojušās par minimālajiem standartiem...

Ministru kabineta 2012.gada 12.jūnija noteikumi №399 «Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumos №293 «Kārtība, kādā trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām fiziskajām personām atmaksājams pievienotās vērtības nodoklis par Latvijas Republikā iegādātajām precēm, kuras tiek izvestas no Eiropas Savienības teritorijas, licences izsniegšanas kārtība un kārtība, kādā licencētā persona un veikals norēķinās savstarpēji un ar valsts budžetu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 1.jūliju.

Ministru kabineta 2012.gada 12.jūnija noteikumi №402 «Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumos №847 «Noteikumi par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem»»

Ministru kabineta 2012.gada 15.maija noteikumi №341 «Kārtība, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 9.jūniju.

Ministru kabineta 2012.gada 12.jūnija noteikumi №405 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 13.oktobra noteikumos №844 «Mājputnu un inkubējamo olu aprites kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 15.jūniju.

Ministru kabineta 2012.gada 29.maija noteikumi №378 «Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 14.jūniju.

Saeimas 2012.gada 31.maija likums «Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 14.jūniju.

Ministru kabineta 2012.gada 12.jūnija noteikumi №398 «Noteikumi par biedrībām un nodibinājumiem, kas 2013.gadā atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par tiem piederošajām ēkām un inženierbūvēm»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Saeima 14.jūnijā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Komerclikumā, kas paredz jaunu regulējumu interešu konfliktu novēršanai kapitālsabiedrību darbībā, informē Saeimas Preses dienests. Grozījumi nosaka īpašus nosacījumus, kas jāievēro, pieņemot lēmumus un noslēdzot darījumus, ja kapitālsabiedrības akcionāram, valdes vai padomes loceklim veidojas interešu konflikts. Komerclikumā definēts, kas ir saistītās personas, kuru dēļ uzņēmumu vadībai vai dalībniekam var veidoties interešu konflikts. Kā norāda likumprojekta autori, jaunais regulējums palīdzēs izvairīties no situācijām, kurās uzņēmuma akcionārs, valdes vai padomes loceklis slēdz attiecīgajai kapitālsabiedrībai neizdevīgus darījumus ar personām, kuras ar viņu saistītas. Turpmāk šādiem darījumiem būs nepieciešams atbilstošs pārējo dalībnieku, valdes vai padomes locekļu apstiprinājums. Lai neapgrūtinātu mazkapitāla sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), šos nosacījumus piemēros, ja darījuma summa būs lielāka par 200 latiem jeb vienu desmito daļu no SIA minimālā pamatkapitāla. Jaunais regulējums paredz, ka, lemjot par darījuma slēgšanu ar kādu trešo personu, ieinteresētajam dalībniekam, valdes vai padomes loceklim nebūs balsstiesību. Valdes loceklim arī būs pienākums informēt...

Saeima 14.jūnijā otrajā galīgajā lasījumā pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātos likuma grozījumus, lai novērstu situācijas, kad ilgstošo tiesas procesu dēļ maksātnespējīgu uzņēmumu darbinieki nesaņem likumā paredzēto atlīdzību no darbinieku prasījumu garantiju fonda, informē Saeimas Preses dienests. „Arodbiedrības ir vērsušas komisijas uzmanību uz gadījumiem, kad maksātnespējīgu uzņēmumu darbinieki, ilgstoši tiesājoties, vairs nevar pretendēt uz nesamaksātās algas saņemšanu no fonda, kas speciāli izveidots šādiem gadījumiem. Atsaucoties aicinājumam atrisināt šo problēmu, deputāti sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Maksātnespējas administrāciju sagatavoja attiecīgas likuma izmaiņas,” norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālu un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Likums „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” nosaka, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem var saņemt darba samaksu par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās. Tomēr šāds regulējums liedz darbiniekam saņemt savus prasījumu apmierinājumu no garantiju fonda situācijā, ja darba devējs nav samaksājis no darba tiesiskajām...

Pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus - pakāpeniski paaugstinās, sākot ar 2014.gadu, paredz ceturtdien, 14.jūnijā, Saeimā pieņemtie grozījumi likumā Par valsts pensijām, informē Marika Kupče, a Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja. Sākot ar 2014. gada 1.janvāri pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, līdz 2025.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums: no 2014.gada 1.janvāra - 62 gadi trīs mēneši no 2015.gada 1.janvāra - 62 gadi seši mēneši no 2016. gada 1. janvāra - 62 gadi un deviņi mēneši no 2017. gada 1. janvāra - 63 gadi no 2018. gada 1. janvāra - 63 gadi un trīs mēneši no 2019. gada 1. janvāra - 63 gadi un seši mēneši no 2020. gada 1. janvāra - 63 gadi un deviņi mēneši no 2021. gada 1. janvāra - 64 gadi no 2022. gada 1. janvāra - 64 gadi un trīs mēneši no 2023. gada 1. janvāra - 64 gadi un seši mēneši no 2024. gada 1....

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Personām, kuras gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 500 latus, līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla. Tām personām, kuras guvušas ienākumu no kapitāla pieauguma un kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir vairāk kā 100 lati, taču nepārsniedz 500 latus (ieskaitot), deklarācija par ienākumu no kapitāla par ceturksnī gūto ienākumu jāiesniedz VID vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam. Tādējādi līdz 2012.gada 15.jūnijam VID jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla par 2012.gada maijā gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, ja tie pārsniedz 500 latus. Savukārt par 2012.gada otrajā ceturksnī (no 2012.gada aprīļa līdz...

Saeima 14.jūnijā trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz likumā iekļaut jaunu procesuālo regulējumu, lai nodrošinātu vispārējās jurisdikcijas tiesām iespēju skatīt administratīvo pārkāpumu lietas, piemērojot tikai APK paredzēto regulējumu, kā arī ievērojot pieeju, kas ir ietverta kriminālprocesuālajos principos, informē Saeimas Preses dienests. Grozījumi izdarīti, ņemot vērā, ka no šī gada 1.jūlija tiek mainīta administratīvo pārkāpumu lietu piekritība no administratīvajām tiesām uz vispārējās jurisdikcijas tiesām. Personu administratīvi sodot par prettiesisku rīcību, soda piemērošanas process pēc būtības ir pielīdzināms kriminālprocesam, tādēļ administratīvo pārkāpumu lietās privātpersonai jānodrošina līdzvērtīgas procesuālās garantijas kā kriminālprocesā, norāda likumprojekta autori. Saglabājot līdzšinējo principu, amatpersonas vai institūcijas pieņemtu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, kā arī cietušais varēs pārsūdzēt augstākā iestādē. Savukārt augstākas iestādes pieņemtu lēmumu būs iespējams pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā. Šīs tiesas nolēmumu apelācijas kārtībā varēs pārsūdzēt apgabaltiesā. Apelācijas instances nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā nebūs pārsūdzams un stāsies spēkā tā...

13.jūnijā stājas spēkā 2012. gada 12.jūnija Komisijas Regula (ES) Nr. 498/2012 par to tarifa likmes kvotu piešķiršanu, kas piemērojamas kokmateriālu eksportam no Krievijas Federācijas uz Eiropas Savienību, kas līdz ar 2012. gada augustā gaidāmo Krievijas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) ļaus Latvijas kokrūpniekiem importēt Krievijas apaļkokus ar pazeminātām eksporta tarifu likmēm, informē Elita Rubesa-Voravko, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa. Līdz ar to no š.g. 13. jūnija līdz 2. jūlijam (20 kalendārās dienas) tie uzņēmumi, kas 2004. vai 2007.gadā no Krievijas importējuši priedes un egles apaļkokus kopā vismaz 5000m3 apmērā (vēsturiskie importētāji), var pieteikties tradicionālo importētāju tiesību iegūšanai, iesniedzot Ekonomikas ministrijā Eiropas Savienības muitas deklarāciju kopijas par skujkoku apaļkoku importētajiem apjomiem no Krievijas vēsturiskajos periodos (2004. vai 2007. gadā). Tradicionālās tiesības nodrošinās būtiskus ieguvumus vēsturiskajiem importētājiem, garantējot iespējas ar 2012. gada rudeni par ievērojami zemākiem eksporta tarifiem no Krievijas ievest vēsturiskiem importa apjomiem pielīdzināmus daudzumus. Savukārt jaunie importētāji varēs rindas kārtībā pieteikties uz...