VISI RAKSTI

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, lai pilnveidotu un precizētu darba ņēmēju darba ienākumu un obligāto iemaksu uzskaiti, informē Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja. Grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu 21.jūnijā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. Plānots, ka likums stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī. Atbilstoši izmaiņām paredzēts, ka darba devējs varēs iesniegt ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem pārskata mēnesī arī gadījumos, kad iesniegšanas termiņš ir nokavēts. Vienlaikus darba ienākumus un obligāto iemaksu apmēru turpmāk darba devējs varēs precizēt par iepriekšējo periodu tāpat kā citus nodokļus, taču precizēšana nesamazinās cilvēka darba ienākumus un obligātās iemaksas kā arī nemainīs cilvēkam jau piešķirto īstermiņa sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēru, izņemot valsts vecuma pensijas apmēru. Šādi grozījumi nepieciešami, jo praksē ir konstatēti gadījumi, kad, piešķirot sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, cilvēkam apdrošināšanas stāžā netiek ieskaitīti mēneši, par...

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi grozījumus Pedagogu darba samaksas noteikumos, kas paredz palielināt izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes par 10 procentiem Tāpat plānots palielināt izglītības iestāžu vadītāju un viņu vietnieku atalgojuma gradāciju atkarībā no skolēnu skaita, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. Pedagoga zemākā mēneša darba algas likme ar 2012.gada 1.septembri plānota 270 latu līdzšinējo 245 latu vietā. Tāpat plānots, ka pedagogiem, kuri Eiropas Sociālā fonda projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” ietvaros ieguvuši 4. un 5.kvalitātes pakāpi, par viņu veikto pedagoģisko darbu nosaka piemaksu attiecīgi 8 un 12 procentu apmērā. IZM Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA), arodbiedrībai „Latvijas izglītības vadītāju asociācija” (LIVA) un Latvijas Pedagogu domei ir ierosinājusi parakstīt sadarbības memorandu, kas no 2012.gada 1.septembra paredz paaugstināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes par 10 procentiem, tāpēc šobrīd izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos. Sadarbības memorandā parakstītāji arī atzīst, ka...

Gatavojoties svinībām, jāatceras, ka cūkgaļa Jāņu galdam jāpērk drošā tirdzniecības vietā. Cūku audzētājiem jāievēro, ka pirms lietošanas uzturā arī „sava rukša” gaļai jāveic izmeklējumi, lai saslimtu ar Latvijā sevi atkal pieteikušo trihinelozi, var pietikt ar vienu termiski slikti apstrādātu un laboratoriski nepārbaudītu gaļas gabalu, informē Rūta Rudzīte, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Ir vairāki vienkārši un viegli izpildāmi nosacījumi, kas jāievēro, lai novērstu iespēju saslimt ar trihinelozi un kurus iesaka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti: · nelietot uzturā nezināmas izcelsmes gaļu, kā arī gaļu, kas nav pārbaudīta akreditētā laboratorijā un nav atzīta par veselībai nekaitīgu, · uzturā lietot tikai termiski labi apstrādātu mājas un meža cūkas gaļu, · svarīgi, lai termiskās apstrādes laikā temperatūra visās gaļas gabala vietās būtu vismaz 71 0C un apstrādes ilgums būtu 2-2,5 stundas (lai arī gabala viducī gaļa ir pelēka, nevis sārta), · ēdienu labāk gatavot, gaļu sagriežot nelielos gabaliņos, lai visos tās slāņos varētu panākt...

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009. gada 26. maija noteikumos Nr.485 „Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība”, ko 21. jūnijā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē, informē Viktorija Kalniņa, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Izmaiņas noteikumos paredz kārtību, kādā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) veic kontroles institūcijas darbības trešajās valstīs izvērtēšanu un uzraudzību atbilstoši Eiropas Padomes regulu prasībām par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu. Tāpat grozījumi paredz, ka PVD apstiprinās sertifikāta kopiju gadījumos, kad importēto produktu sūtījumu sadala, kā arī atļauju izsniegšanas kārtību bioloģiskās lauksaimniecības produktu importam no trešajām valstīm. Lai saņemtu atļauju importam no trešajām valstīm, noteikumi paredz, ka operators iesniedz iesniegumu PVD. Pārtikas un veterinārais dienests izsniegs atļaujas importam no trešajām valstīm operatoriem, kas veic uzņēmējdarbību Latvijā un vēlas valstī ievest bioloģiskās lauksaimniecības produktus. Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Plašāka informācija pieejama MK mājas lapā, šeit.

Ātrās palīdzības automašīnu vadītājiem, tāpat kā neatliekamās palīdzības brigādē strādājošajām ārstniecības personām, būs iespēja strādāt pagarināto normālo darba laiku - to paredz Saeimā 21.jūnijā trešajā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Ārstniecības likumā, informē Saeimas Preses dienests. „Patlaban neatliekamās palīdzības dienests saskaras ar akūtu autovadītāju trūkumu, atalgojums ir nepietiekams, un šoferi bieži vien strādā vairākos darbos. Atšķirībā no brigādē strādājošajiem mediķiem viņi nevar strādāt ilgākas darba stundas, tādējādi nopelnot vairāk vienā darbā. Savukārt virsstundu apmaksu nepieļauj spiedīgā budžeta situācija. Likuma grozījumi ir pagaidu risinājums, kas palīdzēs atrisināt akūtās problēmas,” izmaiņas Ārstniecības likumā skaidro par tā virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. A.Barča norāda, ka šāda sistēma būs spēkā līdz 2014.gada beigām, bet līdz tam laikam Veselības ministrijai ir jāizstrādā ilgtspējīgs risinājums problēmām neatliekamās palīdzības darbinieku darba apmaksā. Grozījumi Ārstniecības likumā nosaka: lai nodrošinātu ārstniecības pieejamību, gan neatliekamās palīdzības brigādes ārstniecības personām, gan automašīnas šoferim, kas tagad tiks iekļauts neatliekamās medicīniskās...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) informē, ka gadījumos, ja nodokļu summa, kas aprēķināta, noformējot importa muitas deklarāciju, nepārsniedz 200 latus, kā arī par fizisko personu mutiski deklarētām precēm VID muitas kontroles punktos visā Latvijā var norēķināties ar starptautiskajām maksājumu kartēm VISA, VISA Electron, MasterCard, Maestro un American Express. Tas nozīmē, ka gadījumos, ja, noformējot muitas procedūru – izlaišana brīvam apgrozījumam (imports), par precēm aprēķināto nodokļu summa nav lielāka par 200 latiem, klients maksājumu var veikt muitas kontroles punktā ar maksājumu karti. Tādējādi preces ir atļauts izlaist brīvam apgrozījumam uzreiz. Nodrošinot tiesību aktos noteikto maksājumu veikšanu valsts budžetā, VID muitas amatpersonas maksājumu karšu terminālī ievada darījuma summu, maksājuma mērķi, maksātāja rekvizītus un pakalpojuma kodu maksājuma ieskaitīšanai attiecīgajā valsts budžeta ieņēmumu kontā. Darījuma apstiprināšanai muitas klients ievada viedkartes PIN kodu, un terminālis izdrukā kvīti divos eksemplāros. Pirmais kvīts eksemplārs paliek muitas iestādē, bet kvīts kopija tiek atdota klientam. VID atgādina, ka ar 2012.gada...

Ministru kabineta 2012.gada 12.jūnija noteikumi №413 «Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 15.septembra noteikumos №743 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.2.1.2.aktivitāti «Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 21.jūniju.

Ministru kabineta 2012.gada 29.maija noteikumi №379 «Ventspils brīvostas pārvaldes nolikums»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 21.jūniju.

Saeimas 2012.gada 7.jūnija likums «Grozījumi Vides aizsardzības likumā»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 21.jūniju.

Saeimas 2012.gada 31.maija likums «Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 1.jūliju.

Saeimas 2012.gada 7.jūnija likums «Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 4.jūliju.

Sākoties atvaļinājumu un ceļojumu sezonai, daudzi Latvijas iedzīvotāji izmantos iespēju izbraukt ārpus valsts. Šai sakarā vērts ņemt vērā, ka 1. jūnijā stājas spēkā Ministru kabineta 2012. gada 8. maija noteikumi Nr. 322 „Materiālās palīdzības nodrošināšanas kārtība ārkārtas situācijā ārvalstī nonākušai personai”. Noteikumi nosaka kārtību, kādā personai, kurai ir Latvijas pase un kura nonākusi ārkārtas situācijā ārvalstī, piešķir materiālo palīdzību, lai nodrošinātu personas atgriešanos Latvijā, kā arī kārtību, kādā minētā persona atmaksā materiālās palīdzības ietvaros piešķirtos naudas līdzekļus. Ārlietu ministrija norāda, ka pēdējos gadus pieaudzis ārkārtas situāciju skaits, kad pēc palīdzības vēršas personas, kuras nevar atgriezties Latvijā, jo ārvalstīs palikušas bez finanšu līdzekļiem. Tāpēc ir izstrādāta jauna kārtība, kādā nelaimē nonākušajām personām, kas nevar segt ar atgriešanos Latvijā saistītos izdevumus, var piešķirt finanšu līdzekļus no valsts budžeta. Materiālo palīdzību būs iespējams saņemt, ja no personas neatkarīgu apstākļu dēļ ir iestājušies apstākļi, kas apdraud personas dzīvību, veselību vai drošību ārvalstī, un personai nav pieejami...

Saeima 21.jūnijā trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas palielinās publisko iepirkumu pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem un samazinās administratīvo slogu uzņēmējiem, informē Saeimas Preses dienests. Likuma grozījumi būtiski samazina depozīta summu, kas jāiemaksā iepirkuma konkursa pretendentam – tā būs līdz diviem procentiem no līguma summas iepriekšējo piecu procentu vietā. Grozījumi paredz samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, piemēram, valsts iestādes izziņas par konkursa pretendentu – vai viņam nav nodokļu parādu, nav maksātnespējīgs vai neatrodas likvidācijas procesā - iegūst savstarpēji, nevis pieprasot uzņēmējam. Ministru kabinetam jānodrošina, lai no 2014.gada 1.janvāra informācija iepirkuma konkursa pasūtītājam ir pieejama publiskajās datu bāzēs vai tiešsaistē kompetento iestāžu informācijas sistēmās. „Darbs pie Publisko iepirkumu likuma grozījumiem bija apjomīgs, komisijā tika iesniegti vairāk nekā simts priekšlikumu, un darba grupa ar to strādāja vairākus mēnešus. Jaunā likuma redakcija veicinās konkurenci un apgrūtinās iespēju negodprātīgiem ierēdņiem organizēt vienam pretendentam paredzētus konkursus,” uzsver Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas...

Ekonomikas ministrija izvērtējusi spēkā esošo normatīvo regulējumu un kārtību saistībā ar izsniegto būvatļauju pagarināšanu un šā gada 19. jūnijā informēja valdību par ministrijas priekšlikumiem procesa optimizēšanai un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos. Ministrijas speciālisti uzsver - ņemot vērā, ka būvniecība ir teritorijas plānojuma īstenošana, bet katrs teritorijas plānojums ir spēkā noteiktu laiku, nepieciešams radīt mehānismu, lai sabiedrībai svarīgas būves tiek uzbūvētas un nodotas ekspluatācijā saprātīgā termiņā. Savukārt, ja tas netiek nodrošināts, nepieciešams skaidrs regulējums, kā šādā situācijā sabiedrība var panākt iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu. Pašreizējais regulējums nosaka, ka būvatļauju var neskaitāmas reizes pagarināt, tādējādi radot situāciju, ka būvdarbus var veikt ilgstoši, lai gan šajā laikā jau var būt mainījušies faktiskie un tiesiskie apstākļi (piemēram, mainījies vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un atļautā izmantošana šajā teritorijā vai normatīvie akti šādiem objektiem nosaka stingrākas tehniskās prasības), pamatojoties uz kuriem būvniecība tika atļauta. EM speciālisti uzskata, ka būvniecība nevar ilgt neierobežoti ilgi, turklāt arī ir nepieciešams noteikt pienākumu...

Saeimas Juridiskā komisija 19.jūnijā konceptuāli atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz nostiprināt iespēju aizstāvim un prokuroram tiesas izmeklēšanas laikā iesniegt papildu pierādījumus, informē Saeimas Preses dienests. Papildinot likuma pantu par procesuālajām tiesībām iztiesāšanā, piedāvātās kriminālprocesa izmaiņas paredz aizstāvim un prokuroram tiesības rakstveidā pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus dokumentus un ziņas par faktiem. Tāpat likumā paredzēts precizēt, ka prokurors, cietušais, apsūdzētais un viņa aizstāvis var pieteikt tiesai lūgumus arī par papildu pierādījumu pievienošanu lietai. „Ņemot vērā komisijas sēdē izskanējušos augstas raudzes juristu diametrāli pretējos viedokļus par šo priekšlikumu, komisija nolēma lūgt iesaistītajām pusēm izteikt rakstisku argumentētu viedokli un sniegt arī alternatīvus ierosinājumus problēmas risināšanai. Izvērtējot tos, komisija un Saeima varēs lemt par turpmāko rīcību,” norāda komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Argumentējot likuma grozījumu nepieciešamību, komisijas deputāts Andrejs Judins (Vienotība) sacīja, ka procesa dalībnieki nedrīkst ignorēt faktus, kas atklājas tiesas procesa laikā. Savukārt komisijas priekšsēdētāja I.Čepāne uzsvēra, ka jaunatklātu pierādījumu pieņemšana nevar...