JAUNUMI

No 2012.gada 1.janvāra uz valsts finansējumu varēs pretendēt arī privātpersonu dibinātās profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts „Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas”, kas 2011.gada 21.jūlijā, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. Noteikumu projektā aktualizēta valsts budžeta dotācijas piešķiršanas kārtība, pamatojoties ne tikai uz audzēkņu skaitu profesionālās ievirzes izglītības iestādē, bet uzsverot programmas īstenošanas rezultatīvos rādītājus, kā arī pilnveidota kārtība, kādā tiek iesniegts iesniegums par dotācijas piešķiršanu un izskatīšanu. Noteikumu projekts nosaka dotācijas apmēra sadalījumu, paredzot, ka 50% no valsts budžetā šim mērķim paredzētās dotācijas kopējā apmēra sadala, pamatojoties uz audzēkņu skaitu iestādē, bet 50% - pamatojoties uz programmas īstenošanas rezultatīvajiem rādītājiem no mācību treniņu ceturtā apmācības gada līdz augstākās sporta meistarības grupām, piemērojot noteiktus koeficientus un formulas. Jaunajiem noteikumiem būs pozitīva ietekme uz profesionālās ievirzes sporta izglītības programmās nodarbināto pedagogu darba samaksas...

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Likumprojektu „Grozījumi Augu aizsardzības likumā”, ko 19. jūlijā izskatīja un apstiprināja valdība. Dokumenta projekts izstrādāts, lai noteiktu fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas jomā saskaņā ar jauno Eiropas Savienības (ES) likumdošanu, kā arī ieviestu pienākumu veikt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu testēšanu un uzraudzību, līdz ar to paaugstinot darba drošību lauksaimniecības jomā un novēršot vides aizsardzības riskus, kas saistīti ar šo iekārtu izmantošanu, informē Solveiga Lazovska, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. 2009. gada 21. oktobrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanu. Direktīva pieņemta, lai panāktu pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, mazinot pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī veicinot integrētās augu aizsardzības un pesticīdiem alternatīvu pieeju vai metožu izmantošanu. Tāpat tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū. Ieviešot šo abu tiesību aktu prasības, veikti...

Latvijā šobrīd ir 23 UIN atvieglojumi, un tie paredzēti plašam ekonomisko un sociālo mērķu lokam, ieskaitot atvieglojumus investīciju veicināšanai, izpētei un attīstībai, nozaru atbalstam, ieguldījumiem publiskās apgrozības vērtspapīros, ekonomiskās krīzes seku risināšanai un sociāla rakstura stimulus invalīdu atbalstam un ziedojumiem, teikts Finanšu ministrijas informācijā presei. Vairākus no UIN atvieglojumiem var piemērot vienlaicīgi. Kā uzvērts Finanšu ministrijas sagatavotajā ziņojumā par pastāvošo uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu izvērtējumu no to efektivitātes un nodokļu administrēšanas viedokļa, UIN atvieglojumi pēc to mērķa ir iedalāmi piecās grupās: · atvieglojumi investīciju veicināšanai (deviņi nodokļa stimuli); · atbalsts krīzes periodā (divi nodokļa stimuli); · atvieglojumi nozarēm (seši nodokļa stimuli); · atvieglojumi sociāla rakstura mērķiem (četri nodokļa stimuli); · citi atvieglojumi (divi nodokļa stimuli). Atvieglojumi investīciju veicināšanai 1. Atvieglojums ražošanas veicināšanai, iegādājoties jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas (likuma Par UIN13.panta 1.1daļa). Personas, kuras iegādājas jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, piemēro pamatlīdzekļa vērtību palielinošu koeficientu 1,5, palielinot pamatlīdzekļu vērtību, no kuras aprēķina nolietojumu...

Tā kā ekonomiskās krīzes ietekmē, samazinoties uzņēmumu peļņai, ievērojami ir kritušies uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi un samazinājies arī piešķirto nodokļa atvieglojumu apmērs. Eksperti prognozē, ka turpmākajos gados nodokļa atvieglojumu apmērs pārsniegs UIN ieņēmumus. Tādēļ turpmāk, ieviešot nodokļu atvieglojumus, būtu nepieciešams noteikt, vai ar konkrēto nodokļu atvieglojumu tiks sasniegti konkrēti politikas un darbības rezultāti. Būtu nepieciešams arī izvērtēt, vai nepieciešams saglabāt atlaidi, ziedojot uz budžeta iestādēm, tai skaitā ārvalstu budžeta iestādēm, jo 85 % no ziedotās summas faktiski sedz valsts. Tāpat būtu nepieciešams regulāri uzraudzīt atvieglojumu apmēru un ietekmi uz budžeta ieņēmumiem. Varētu tikt izskatīta iespēja noteikt ierobežojumu UIN atvieglojumiem pret UIN ieņēmumiem vai pret IKP apjomu. Atvieglojumu pārskatīšanu varētu veikt ikgadējā valsts budžeta apstiprināšanas procesā. Bez tam atvieglojumus būtu pareizi noteikt terminētam laika periodam, tādejādi paredzot automātisku atvieglojuma pārskatīšanu, precizējot atvieglojumus atbilstoši situācijai un ierobežojot nelietderīgus izdevumus. Terminēts atbalsts sniegtu arī skaidrību atbalsta saņēmējam vidējā termiņā, informē Agnese Beļkeviča no Finanšu...

19. jūlijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu ar mērķi nodrošināt atklātāku kapitālsabiedrību mantas iznomāšanas procesu, informē Agnese Beļkeviča no Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas. Šobrīd neviens ārējais normatīvais akts neregulē kapitālsabiedrību īpašumā esošās mantas iznomāšanas kārtību, kā arī neuzliek par pienākumu nodrošināt atklātu (publisku) iznomāšanas procesu un caurskatāmu lēmumu pieņemšanu. Tādējādi grozījumi likumā paredz pienākumu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, un kapitālsabiedrībām, kurās vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 %, nodrošināt, ka informācija par iznomāšanai paredzētajiem un iznomātajiem kapitālsabiedrības nekustamajiem īpašumiem ir publiski pieejama valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” mājaslapā. Lai nodrošinātu caurskatāmu valsts kapitālsabiedrības īpašumā esošo zemesgabalu nomas maksas noteikšanu un novērstu iespējamos korupcijas riskus, grozījumi paredz, ka kapitālsabiedrībai būs jāizstrādā iekšējais normatīvais akts,...

Eiropas Komisija ir nosūtījusi informācijas pieprasījumus divdesmit ES dalībvalstīm, kuras vēl nav paziņojušas par pasākumiem, ar kuriem valsts tiesību aktos pilnībā tiek īstenoti jaunie ES telesakaru noteikumi. Eiropas Parlamenta un ES Ministru padomes noteiktais termiņš jauno noteikumu īstenošanai bija 2011. gada 25. maijs. Informācijas pieprasījumi ir oficiāla paziņojuma vēstules atbilstoši ES pienākumu neizpildes procedūrai, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Jaunie noteikumi uzņēmumiem un patērētājiem paredz jaunas tiesības attiecībā uz tālruņiem, mobilajiem pakalpojumiem un piekļuvi internetam. Piemēram, tagad patērētāji vienas dienas laikā varēs mainīt operatoru, saglabājot to pašu tālruņa numuru, iegūt skaidrāku informāciju par piedāvātajiem pakalpojumiem un justies drošāki par personas datu aizsardzību tiešsaistē. Eiropas Komisijai ir piešķirtas jaunas pārraudzības pilnvaras, bet Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādei (BEREC) — regulatīvās pilnvaras. Tas ļaus iedibināt regulatīvo noteiktību un palīdzēs telesakaru uzņēmumiem augt vienotā Eiropas telesakaru tirgū. Ātra un saskaņota šo noteikumu īstenošana ir Eiropas Digitalizācijas programmas prioritāte. Tomēr, lai gan likumdošanas procesi norit visās...

Saeima ceturtdien, 14.jūlijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”, precizējot ārvalstu bruņoto spēku karavīru klātbūtnes tiesisko pamatu Latvijā, kā arī atvieglojot sabiedroto valstu karavīru tranzītu caur mūsu valsts teritoriju, informē Saeimas Preses dienests. Grozījumos noteikts, ka ārvalstu bruņoto spēku vienības Latvijas Republikā uzturas, īstenojot sadarbību, ko paredz starptautiskas vienošanās. Likums papildināts ar jaunu regulējumu, nosakot, ka militārās mācības un manevri var notikt ne tikai Nacionālo bruņoto spēku mācību centros un poligonos, bet nepieciešamības gadījumā arī citās teritorijās. Šādos gadījumos tas noteikti jāsaskaņo ar teritorijas īpašnieku. Ar likuma grozījumiem vienkāršota procedūra, kādā Latvijas teritoriju ceļā uz mācībām vai ar citu mērķi šķērso sabiedroto valstu – NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu – bruņoto spēku vienības. Attiecībā uz ārpus šīm organizācijām esošo trešo valstu bruņotajiem spēkiem arī turpmāk tiks saglabāta līdzšinējā procedūra. Tāpat likumā skaidrāk noteikta Elektronisko sakaru direkcijas un Aizsardzības ministrijas sadarbība, izsniedzot atļaujas ārvalstu bruņotajiem spēkiem, lai tie...

Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 14.jūlijā, skatīšanai trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par tiesu varu”, kas paredz zemesgrāmatu nodaļas no nākamā gada iekļaut rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā. Grozījumi būtiski atslogos vispārējās jurisdikcijas tiesu darbu, informē Saeimas Preses dienests. Komisijas izstrādātie grozījumi nosaka, ka turpmāk rajona (pilsētas) tiesā būs zemesgrāmatu nodaļa un līdzšinējie zemesgrāmatu tiesneši skatīs ne tikai ar nekustamo īpašumu un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanu saistītas lietas, bet arī lietas, kas piekritīgas vispārējās jurisdikcijas tiesai. Šāda reforma paredzēta, lai saīsinātu tiesas procesu ilgumu un pilnvērtīgāk izmantotu zemesgrāmatu nodaļu resursus, norāda likumprojekta izstrādātāji. Rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneši skatīs arī lietas par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, kā arī pieteikumus par izsoles aktu apstiprināšanu. Vispārējās jurisdikcijas tiesas lietu izskatīšanai zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem papildu eksāmens nebūs jākārto. Pienākumu pildīšanai tiesnešiem piešķirs tiesneša mantiju un amata zīmi. Zemesgrāmatu nodaļas darbosies atbilstoši rajonu (pilsētu) tiesu teritorijām. Izņēmums ir Rīga, kur...

Saeima ceturtdien, 14.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Augstskolu likumā, paredzot vairākas būtiskas izmaiņas augstskolu darbības regulējumā, kas vērstas uz studiju kvalitātes paaugstināšanu. Likumā noteiktas stingrākas prasības studiju programmu izstrādei, licencēšanai un akadēmiskā personāla sastāvam, informē Saeimas Preses dienests. Turpmāk, lai dibinātu augstskolas, tām būs jāpiesaista 30, nevis 15 personas ar zinātnisko doktora grādu, un vismaz piecām personām būs jābūt doktora grādam nozarē, kurā tiks īstenotas studiju programmas. Saeima arī noteica, ka augstskolās vismaz 40 procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam. Akadēmijās šim rādītājam jāsasniedz 50 procenti, savukārt universitātēs – 65. Līdz šim universitātēm prasība bija 50 procenti. Saeima noteica, ka šī prasība stāsies spēkā 2013.gada 1.septembrī. No 2014.gada 1.septembra augstskolā vismaz pieciem procentiem, rēķinot no akadēmiskā personāla skaita, jābūt ārvalstu viesprofesoriem, asociētiem viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem, kas iepriekšējo piecu gadu laikā bija nodarbināti akadēmiskā amatā kādā no akreditētām Eiropas Savienības valstu augstskolām ārpus Latvijas. Tāpat ar izmaiņām likumā...

Satversmes tiesas 1.kolēģija ir ierosinājusi lietu “Par Ministru kabineta 2001. gada 13. marta noteikumu Nr. 120 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 3.1 5. apakšpunkta un 11. punkta un Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 972 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 11. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 106. pantam”, informē Līga Pauliņa, Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze. Satversmes 91.pants garantē vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, savukārt 106.pants paredz ikviena tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Apstrīdētās normas paredz, ka rezidentam, kura apmācības izdevumi segti no valsts budžeta līdzekļiem, pēc rezidentūras pabeigšanas ir vismaz trīs gadi jāstrādā noteiktās ārstniecības iestādēs. Savukārt, ja persona pēc rezidentūras pabeigšanas vismaz trīs gadus nenostrādā noteiktās ārstniecības iestādēs vai pārtrauc mācības rezidentūrā, vai nesekmīgi apgūst mācību programmu, tai jāatmaksā ar apmācību rezidentūrā saistītie izdevumi (rezidenta apmācībai izlietoties valsts budžeta līdzekļi). Pieteikuma iesniedzēja – Administratīvā rajona tiesa – norāda, ka...

Digitālās tehnoloģijas un internets strauji maina veidu, kādā audiovizuālie darbi tiek radīti, laisti tirgū un izplatīti. Patērētāji arvien lielākā mērā sagaida, ka varēs skatīties jebko, jebkur, jebkurā laikā un ar jebkuras ierīces (TV, datora, spēļu konsoles un mobilo sakaru ierīces) palīdzību. Uzņēmējdarbības modeļiem strauji jāpielāgojas arvien pieaugošajam tehnoloģisko pārmaiņu tempam, kas piedāvā jaunas iespējas darbu radītājiem un izplatītājiem, rada jaunas patērētāju prasības un galu galā nodrošina lielāku izaugsmi un vairāk darbavietu. Lai apkopotu viedokļus par to, kā Eiropa var izmantot šīs iespējas un virzīties uz vienotu digitālo tirgu, Eiropas Komisija ir publicējusi Zaļo grāmatu saistībā ar iekšējā tirgus komisāra Mišela Barnjē iniciatīvu, kas veidojusies sadarbībā ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieci Nēlī Krusu, kas atbild par digitālās programmas īstenošanu, un Andrulu Vasiliu, izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāri, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Zaļā grāmata ir pamats diskusijai par to, vai un kā jāpielāgo tiesiskais regulējums, lai ļautu Eiropas ražotājiem attīstīt jaunus uzņēmējdarbības...

Satversmes tiesas 1.kolēģija ir ierosinājusi lietu “Par likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta piezīmes vārdu „un zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 105.pantam”, informē Līga Pauliņa, Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze. Satversmes 91.pants garantē vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, savukārt 105.pants paredz ikviena tiesības brīvi lietot savu īpašumu, kas var tikt ierobežotas tikai likumā noteiktos gadījumos. Apstrīdētā norma paredz, ka piespiedu nomas gadījumā iznomātājs nevar prasīt lielāku nomas maksu kā piecus procentus no īpašuma kadastrālās vērtības gadā. Pieteikuma iesniedzējs – AS „Pilsētas zemes dienests” – norāda, ka apstrīdētajā normā ietvertais regulējums, nepieļaujot īpašniekam piederošo zemi iznomāt par brīvu un ekonomiski pamatotu cenu un saprātīgiem noteikumiem, samazina zemes gabala ekonomisko vērtību. Turklāt Pieteicējs atrodas sliktākā stāvoklī nekā zemes īpašnieki, uz kuru zemes atrodas daudzdzīvokļu mājas, valstij piederošie ūdensapgādes, siltumapgādes vai elektroapgādes vai citi likumā noteiktie...

Lai uzlabotu tiesisko regulējumu attiecībā uz zinātnisko institūciju juridisko statusu un sekmētu efektīvāku valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības rezultātā radīto izgudrojumu tiesisko aizsardzību, komercializāciju un zināšanu pārnesi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi grozījumus Zinātniskās darbības likumā, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. Saskaņojot Zinātniskās darbības likuma un jaunā Publisko aģentūru likuma normas, kā vienīgā iespējamā valsts zinātniskā institūta juridiskā forma plānota atvasināta publiska persona, izslēdzot iespēju no 2013.gada 1.janvāra valsts zinātniskajam institūtam būt par valsts aģentūru. Vienlaikus paredzēts noteikt, ka zinātniskā institūta – publiskas (bet ne valsts) aģentūras – tiesības pretendēt un saņemt finansējumu zinātniskajai darbībai un veikt saimniecisko darbību nevar ierobežot, pamatojoties tikai uz formālu iemeslu – šī zinātniskā institūta juridisko statusu. Tāpat grozījumi likumā paredz noteikt, ka visām valsts zinātniskajām institūcijām, kam piešķirts bāzes finansējumu, ir jāsaņem savas darbības starptautisks novērtējums. Nozīmīgi grozījumi Zinātniskās darbības likumā veikti, lai sekmētu efektīvāku mantisko tiesību uz valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības,...

12. jūlijā valdība akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus „Fizisko personu, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju, apmācības kārtība un kārtība, kādā šīm personām izsniedz un anulē attiecīgus sertifikātus un apliecības”, nosakot vienkāršāku kārtību, lai iegūtu sertifikātu lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanā, pārraudzībā, mākslīgajā apsēklošanā, olšūnu un embriju transplantācijā, kā arī iegūtu apliecību lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzībā un mākslīgajā apsēklošanā, informē Solveiga Lazovska, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Līdz ar to fiziskām personām, kas vēlas saņemt sertifikātu lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanā, pārraudzībā, mākslīgajā apsēklošanā, olšūnu un embriju transplantācijā, kā arī fiziskām personām, kas vēlas saņemt apliecību lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzībā un mākslīgajā apsēklošanā, nepieciešamos dokumentus šī sertifikāta un apliecības saņemšanai valsts aģentūrā „Lauksaimniecības datu centrs” būs jāiesniedz elektroniski. Atbilstošos sertifikātus un apliecības izsniegs uz nenoteiktu laiku. Sertifikāta saņemšanai attiecīgajā darbības jomā fiziskai personai būs jānokārto pārbaudes tests. Tāpat būs jāiziet teorētiskās un praktiskās apmācības kurss attiecīgajā darbības jomā,...

Plānots, ka turpmāk elektroniskā veidā varēs izsniegt atkārtotu atļauju dalāmu kokmateriālu un lauksaimniecības produkcijas lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadāšanai ar specializētiem transportlīdzekļiem uz noteiktu laiku (līdz 12 mēnešiem), informē Ilze Eida, Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece. Šādu atļauju varēs saņemt, ja tā tiks pieprasīta atkārtoti un tajā netiks mainīti atļaujā jau noteiktie parametri. VAS „Latvijas Valsts ceļi” atļauju elektroniskā veidā izsniegs, ja pirms tam tiks saņemts apliecinājums par attiecīgās valsts nodevas samaksāšanu. Būtībā tas nozīmē, ka atkārtotas atļaujas nebūs jāizsniedz, elektroniskā veidā tiks pagarināts tās termiņš. „Ar šiem grozījumiem tiek mazināts administratīvais slogs – pārvadātājiem vairs nebūs jātērē laiks, lai atnāktu pēc atkārtotas atļaujas, bet „Latvijas Valsts ceļiem” – lai sagatavotu to”, norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis. To paredz 12. jūlijā valdības sēdē atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 343 „Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem”. Noteikumu grozījumu paredz arī izsniegt atļaujas bez termiņa ierobežojuma transportlīdzekļiem (bez kravas), kuri ir reģistrēti...