JAUNUMI

Izmantojot nodarbinātības veicināšanas stratēģiju, Eiropas Komisija gatavojas gandrīz divkāršot to jauniešu, pasniedzēju un pētnieku skaitu, kuri saņem ES stipendijas studijām un apmācībām ārzemēs — no 400 000 saņēmējiem gadā šobrīd līdz gandrīz 800 000 saņēmējiem nākotnē, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu 11.jūlijā preses konferencē teikusi, ka tas ir viens no galvenajiem mērķiem, kādēļ Komisija 2014.–2020. gada budžeta projektā ir ierosinājusi ievērojamu ES līdzekļu palielinājumu izglītībai, jaunatnei un radošumam, ir uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un palīdzēt cilvēkiem iegūt pareizās iemaņas, jo tas ir ļoti svarīgi, lai atbilstu perspektīvās darbavietas prasībām un lai apkarotu nabadzību. Lielāks ieguldījums radošajā industrijā arī veicinātu nodarbinātības iespējas nozarē, kas nodrošina 4,5 % no ES IKP un kur strādā 3,8 % no visiem nodarbinātajiem. Uzstājoties pasākumā, kas veltīts rakstpratības politikai (“Iemācīt eiropiešiem lasīt”) Komisāre Vasiliu atzīmēja: “Šie līdzekļi nodrošinās labas perspektīvas tiem cilvēkiem un organizācijām, kas aktīvi darbojas...

Lai precizētu kārtību, kādā apdrošinātajam cilvēkam atlīdzināmi papildu izdevumi saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, Labklājības ministrija sagatavojusi grozījumus attiecīgajos noteikumos. Noteikumos precizēta un atrunāta kārtība, kādos gadījumos un pamatojoties uz kādiem dokumentiem cilvēkam jāatlīdzina papildu izdevumi, ja tie netiek segti no veselības aprūpes pakalpojumu minimuma vai sociālās palīdzības valsts programmas. Pirmkārt, situācijās, kad cilvēkam atlīdzināmi izdevumi par veselības aprūpes pakalpojumiem, ārstniecības līdzekļiem, medikamentiem, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumiem. Tāpat arī gadījumos, kad cilvēkam izmaksā apdrošināšanas atlīdzību palielinātā apmērā. Vienlaikus precizēta arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu pārrēķināšanas kārtība, informē Liene Užule, Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste. To paredz 19.jūlijā valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība. Labklājības ministrija atgādina, ka likums Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām paredz, ka apdrošinātajam cilvēkam ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību, kas ietver naudas izmaksas (slimības pabalsts,...

Ģimenes valsts pabalstu no 2011.gada 1.jūlija izmaksās līdzšinējā apmērā visām ģimenēm, kas to ir saņēmušas līdz šim. Šim mērķim nepieciešami 11,16 milj. lati. Lai neradītu negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, ģimenes valsts pabalsta izmaksai nepieciešamos līdzekļus kompensēs no Nodarbinātības speciālā budžeta ietaupījumiem. Tas iespējams, jo samazinājies gan reģistrēto bezdarbnieku skaits, gan to cilvēku skaits, kuri ir tiesīgi saņemt bezdarbnieka pabalstu, gan arī paša pabalsta apmērs, informē Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja. „Ģimenes valsts pabalsts tika ieviests 1992.gadā, kad iekšzemes kopprodukts piedzīvoja kritumu par 44% salīdzinājumā ar 1991.gadu un valstī ekonomiskā situācija bija daudzreiz sliktāka nekā šobrīd. Mums ir jādomā ne tikai par rītdienu, bet arī par to, kā ģimenēm ar zemiem ienākumiem izdzīvot šodien. Uzskatu, ka pabalsts ir jāsaglabā līdz tam laikam, kad valsts spēs nodrošināt kompleksu pieeju atbalsta sniegšanā ģimenēm arī pēc tam, kad bērns būs sasniedzis 2 gadu vecumu,” uzskata labklājības ministre Ilona Jurševska. Labklājības ministrija uzsver, ka...

Jau no šī gada 1.septembra cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem un nedzirdīgiem cilvēkiem būs iespēja ar mobilā telefona īsziņas starpniecību vērsties pēc palīdzības glābšanas dienestā. SMS operatīvā dienesta palīdzības saņemšanai cilvēks varēs nosūtīt uz tālruņa numuru 112, savukārt operatīvais dienests pieprasījumu novirzīs attiecīgajam dienestam - ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, policijai, „ātrajai palīdzībai”, gāzes dienestam. Šobrīd vēl tiek diskutēts par to, kas cilvēkam būtu jānorāda īsziņā palīdzības izsaukšanai, piemēram, dzīvesvietas adrese u.c., atsaucoties uz Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pārtāju sniegto informāciju, informē Liene Užule, labklājības ministres preses sekretāre. Plānots, ka augustā pakalpojums tiks īstenots testa režīmā un, ja, netiks konstatēti trūkumi, tad jau ar septembri pakalpojumu īstenos pilnā apmērā. Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests informējis par to, ka arī neatliekamo ātro palīdzību cilvēks ar dzirdes traucējumiem jau tuvākajā laikā varētu izsaukt ar SMS starpniecību. Pašlaik pie šī jautājuma atbildīgās iestādes strādājot. Labklājības ministre Ilona Jurševskaatzinīgi novērtējusi jaunā pakalpojuma ieviešanu un atbalstu cilvēkiem...

Ņemot vērā, ka šī gada beigās noslēgsies tā dēvētais simtlatnieku pasākums, valdība otrdien, 19.jūlijā, konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) iniciatīvu no 2012.gada janvāra atjaunot nodarbinātības pasākuma Algotie pagaidu sabiedriskie darbi īstenošanu, informē Liene Užule, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste. LM norāda, ka iespējamais darba vietu skaits, kas veidosies tautsaimniecībā, nav pietiekams, lai lielākā daļa reģistrēto bezdarbnieku varētu iekļauties darba tirgū. Prognozes liecina, ka situācija darba tirgū Latvijā neuzlabosies strauji, tādēļ nepieciešami papildus ieguldījumi bezdarbnieku atbalstam aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros, tsk., turpinot sabiedrisko darbu programmu. Ja nākamgad bezdarbniekiem netiks sniegts atbalsts nodarbinātības pasākumu veidā, pieaugs trūcīgu personu skaits, kā rezultātā palielināsies arī sociālā spriedze un emigrācija. Tāpēc plānots, ka tuvāko pāris gadu laikā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu un valsts līdzfinansējumu pašvaldībās algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos varētu iesaistīt apmēram 49 tūkst. ilgstošo bezdarbnieku. Turklāt minētais pasākums būs sasaistīts ar sociālajiem pakalpojumiem, lai motivētu ilgstošos bezdarbniekus iesaistīties darba tirgū, uzturētu un...

Aizliedzot pieprasīt svešvalodas prasmi - deputāti ignorē ne tikai uzņēmējdarbības praksi un Latvijā ratificētās SDO konvencijas, kā jau iepriekš norādīja LDDK, bet arī degradē profesionālu cilvēku iespējas iegūt labu darbu un saņemt atbilstošu atalgojumu, lai atpelnītu investīcijas izglītība, informē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte. "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un "Vienotības" partiju deputāti nekautrējoties virza priekšlikumus grozījumiem Darba likumā, kas nosaka, ka turpmāk darba devējam būs aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmes, ja darba pienākumi neprasīs šīs svešvalodas lietošanu. Grozījumi ir ne tikai papildus administratīvais slogs darba devējiem un ierobežojumi nodarbinātībai, bet arī klaji populistiski. Grozījumi ir necieņa pret darba devējiem, kuriem ir tiesības pieprasīt no darbiniekiem atbilstošas prasmes un kompetences, kā arī diskriminē profesionālus speciālistus darba tirgū – jo viņu zināšanas netiek novērtētas darbinieku atlases procesā. LDDK uzskata, ka ir amorāli sabiedrībai sniegt ziņu, ka zināšanas un prasmes nav noteicošā konkurētspējas priekšrocība indivīdam darba tirgū. Jauniešiem ir jāpieņem lēmumi...

Piedāvātā pensiju indeksācija ne finansiāli, ne morāli nav iespējama, ņemot vērā Latvijas demogrāfijas prognozes un obligātā sociālās apdrošināšanas sistēmas (OSA) īstermiņa un ilgtermiņa nestabilitāti. Kopš 2009.gada OSA sistēmas ietvaros notiek būtiska līdzekļu pārdale no šobrīd nodarbinātajām personām būtiskajiem apdrošināšanas veidiem, kā slimības, maternitātes un vecāku apdrošināšana, par labu pensiju apdrošināšanai, informē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte. LDDK uzskata, ka tā nav tālredzīga valsts politika, bet politiķu vēlme izmantot administratīvo resursu un svešu naudu, lai tiktu atkārtoti ievēlēti 11.Saeimā. Piedāvātā pensiju indeksācija novestu pie esošās situācijas tālākas pasliktināšanās, un visticamāk, jau tuvākajos gados būtu nepieciešama atkārtota sistēmas koriģēšana pensiju samazināšanas virzienā. Jau pašlaik pastāv būtisks speciālā budžeta deficīts - 2010.gadā deficīts bija 335 milj. latu, 2011.gadā plānots deficīts 366 milj. latu, bet 2012.gadā tiek prognozēts vairāk nekā 400 milj. latu liels deficīts. Saskaņā ar aprēķiniem OSA budžetā uzkrātā rezerve, kas 2009.gada sākumā bija 951 miljons latu, būs notērēta līdz...

Saistībā ar plānotajām Saeimas vēlēšanām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) informē, ka atbilstoši likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” noteiktajam laika posms no vēlēšanu izsludināšanas dienas līdz vēlēšanu dienai tiek uzskatīts par priekšvēlēšanu periodu, kura laikā aģitācijai ir noteikti ierobežojumi – gan radio un televīzijā, gan preses izdevumos un internetā, gan valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, kā arī publiskās vietās. Attiecībā uz politiskās reklāmas izvietošanu raidorganizācijām, preses izdevumiem un reklāmas pakalpojumu sniedzējiem internetā ir pienākums visam priekšvēlēšanu aģitācijas periodam noteikt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus un tiem ir aizliegts izvietot aģitācijas materiālus par augstāku vai zemāku cenu, nekā tas norādīts minētajos izcenojumos. Ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no vēlēšanu izsludināšanas dienas šie izcenojumi raidorganizācijām jānosūta publiskošanai Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, savukārt preses izdevumiem un reklāmas pakalpojumu sniedzējiem internetā – KNAB. Ja reklāmas izvietotāji šos izcenojumus nav nosūtījuši noteiktā termiņā, tad tiem priekšvēlēšanu periodā...

Ar 1. jūliju spēkā ir divi noteikumi komercsabiedrību gada pārskatu sagatavošanas jomā – noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību un Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi. Kā informē Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa, šie noteikumi tika akceptēti Ministru kabinetā 21. jūnijā. Jaunie noteikumi ietekmē komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, individuālos uzņēmumus, zemnieku un zvejnieku saimniecības, izņemot komercsabiedrības, kuras saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu sagatavo gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Abiem noteikumiem stājoties spēkā 1. jūlijā, vienlaikus spēku zaudēs Noteikumi par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem. Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību nosaka naudas plūsmas pārskata un konsolidētā naudas plūsmas pārskata saturu un sagatavošanas kārtību, kā arī pašu kapitāla izmaiņu pārskata un konsolidētā pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību. Noteikumu projekts pieejams Ministru...

Lai nodrošinātu investoriem labvēlīgākus nosacījumus, otrdien, 12. jūlijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts par Latvijas Republikas un Gruzijas protokolu. Ar to plānots grozīt 2004. gada konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, informē Agnese Beļkeviča no Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas. Šobrīd Latvijas un Gruzijas investoriem otrā līgumslēdzējā valstī tiek uzlikti nodokļi saskaņā ar 2004. gada 13. oktobrī parakstīto Latvijas Republikas un Gruzijas konvenciju. Ņemot vērā, ka ar Gruzijas pusi ir panākta vienošanās par iespēju nodrošināt investoriem vēl labvēlīgākus nosacījumus, ir sagatavots protokols, ar ko tiks grozīta konvencija. Ar likumprojektu konvencijas ietvaros paplašinās jēdzienu „starptautiskā satiksme”, attiecinot to arī uz autopārvadājumiem. Tādējādi konvencijas atvieglojumi, kas līdz šim tika attiecināti uz kuģu un gaisa kuģu starptautisko satiksmi, turpmāk tiks attiecināti arī uz autopārvadājumiem. Paredzēts noteikt samazinātas likmes, pēc kurām nodoklis var tikt ieturēts no dividendēm to izcelsmes valstī, konkrēti, likmes tiks...

Valsts sekretāru sanāksmē 7. jūlijā tika izsludināts arī azartspēļu un izložu nodokļa un nodevas likumprojekts, kas vērsts uz atvieglotu tā piemērošanu, informē Agnese Beļkeviča no Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas. Likumprojekta anotācijā teikts, ka likumprojektā iekļautās nodokļu un nodevu likmes tiek paaugstinātas, tādējādi palielinot azartspēļu organizētāju izmaksas, un vienlaicīgi plānojot palielināt ieņēmumus valsts budžetā. Pašlaik “Latvijas Loto” ir neizdevīgākā situācijā nekā pārējie Pašlaik nodokļu likme interaktīvajām azartspēlēm ir noteikta 10% apmērā, kas ir augsta salīdzinot ar citu ES dalībvalstu likmēm (Igaunijā tiek piemērota 5% likme) un šobrīd nav paredzēts īpašs nodoklis kāršu spēles pokera turnīriem. Uz doto brīdi, atbilstoši LR likumiem, azartspēļu operatori maksā azartspēļu nodokli no ieņēmumiem, atskaitot izmaksātos laimestus, izņemot veiksmes spēli pa tālruni, kur nodoklis tiek aprēķināts no dalības maksas, bet netiek ņemta vērā telefona operatora maksājums. Savukārt VAS „Latvijas Loto” maksā nodokļus no realizācijas ieņēmumiem, neatskaitot neizmaksātos laimestus, ne papildpakalpojumus. Līdz ar to, azartspēļu operatori, t.sk. arī nelegālie, var...

Saeimas 21.jūlijā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas izstrādāti, lai paātrinātu civillietu izskatīšanu, informē Saeimas Preses dienests. Galvenās izmaiņas skar regulējumu maza apmēra prasību izskatīšanai tiesās. Turpmāk maza apmēra prasības varēs izskatīt rakstveida procesā, tādējādi paātrinot izskatīšanu un mazinot tiesu noslodzi. Jaunā kārtība attieksies uz naudas piedziņas un uzturlīdzekļu piedziņas prasībām, kas nepārsniedz 1500 latus. Maza apmēra prasības arī turpmāk varēs iztiesāt tiesas sēdē, ja to lūgs kāda no pusēm vai ja to par lietderīgu uzskatīs pati tiesa. Tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām apelācijas kārtībā nebūs pārsūdzams, bet lietas dalībnieki to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā, paredz Saeimas atbalstītais likumprojekts. Pieteikumus par procesuālo termiņu pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu varēs izlemt rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi. Rakstveida procesā tiesas izlems arī jautājumus par pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošanu. Tāpat likumā noteikts, ka civillietu apvienošanai nav obligāta pušu piekrišana. Grozījumi arī nosaka, ka ekspertus un lieciniekus būs iespējams nopratināt...

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi jaunus Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai kompensāciju maksājumu veidā pasākumam “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem”” un „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu kompensāciju maksājumu veidā pasākumam „Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai””, kurus 21. jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē, informē Viktorija Kalniņa, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Noteikumu projekti izstrādāti, lai precizētu un papildinātu publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumus jaunajiem lauksaimniekiem un daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai, paredzot, ka pasākumu īstenošanas vieta ir Lauku atbalsta dienesta (LAD) Ziemeļaustrumu, Austrumlatgales un Dienvidlatgales reģionālo lauksaimniecības pārvalžu (RLP) teritorija, izņemot republikas pilsētas un novadu teritoriālās vienības – pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5000. Jaunās atbalsta piešķiršanas kārtības arī paredz, ka projekta iesnieguma sagatavošanā un visā projekta īstenošanas periodā atbalsta saņēmējam ir jāizmanto tāda no Lauku attīstības programmas (LAP) pasākuma apmaksāta konsultanta pakalpojumus, ko sniedz konsultāciju sabiedrība, kas nodrošina Valsts lauku tīkla (VLT)...

Satversmes tiesas 1.kolēģija ir ierosinājusi lietu “Par Maksātnespējas likuma 62. panta pirmās daļas un Civilprocesa likuma 363.2 panta otrās daļas normām, ciktāl tās neparedz tiesas tiesības atbrīvot personas no depozīta iemaksas, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam”, informē Līga Pauliņa, Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze. Satversmes 92.pants nodrošina iespēju ikvienam aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Apstrīdētās normas paredz, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotā kontā. Dokuments, kas apliecina iemaksu, obligāti pievienojams maksātnespējas procesa pieteikumam. Depozīta iemaksas mērķis – segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas. Pieteikuma iesniedzēja –Rīgas apgabaltiesa – norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertais pienākums iemaksāt depozītu, iesniedzot maksātnespējas pieteikumu, atzīstams par personas tiesību uz brīvu pieeju tiesai ierobežojumu. Turklāt neparedzot iespēju atbrīvot pieteicēju (izņemot maksātnespējas administratoru) no depozīta iemaksas vai samazināt tā apmēru, personas tiesības uz brīvu pieeju tiesai ir ierobežotas nesamērīgi....

Pirmo svešvalodu no 1.klases bērniem sāks mācīt ar 2013./2014.mācību gadu, līdz tam nemainot pašreizējo pirmās svešvalodas apguves kārtību – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem", kas 2011.gada 21.jūlijā, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. Šobrīd saskaņā ar pamatizglītības standartu un mācību priekšmeta "Svešvaloda" standartu pirmā svešvaloda visās izglītības programmās tiek mācīta kā obligāts mācību priekšmets no 3.klases. Visiem 9.klases skolēniem ir jākārto eksāmens svešvalodā. 2010.gada 12.oktobrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.968 "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem"", kas paredzēja uzsākt pirmās svešvalodas apguvi no 1.klases, sākot ar 2011./2012.mācību gadu. Taču, ņemot vērā ierobežotās finanšu iespējas vispārējās izglītības sistēmā, tika ierosināts 2011./2012.mācību gadā jaunas iniciatīvas neuzsākt, pirmās svešvalodas apguves no 1.klases ieviešanu atliekot uz diviem gadiem. Kaut gan...