JAUNUMI

Datu Valsts inspekcija publicējusi izvērstu skaidrojumu par izmaiņām, kas no 1. janvāra gaidāmas personas datu apmaiņā ar Lielbritāniju, kas pēc "Brexit" būs kļuvusi par tā saukto "trešo" valsti (ārpus Eiropas Savienības valsti). Kādas ir sekas AK izstāšanās pārejas perioda noslēgumam personas datu plūsmas nodrošināšanā uz AK? Pārejas periods noslēdzas ar 2020.gada 31.decembri. Tas nozīmē, ka 2021. gada 1.janvārī AK kļūs par trešo valsti. Savukārt tas nozīmē, ka personas datu nosūtīšanai uz AK būs attiecināmi Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) V nodaļas “Personas datu nosūtīšana uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām” nosacījumi. Šajā gadījumā, atbildīgajām personām, kas veic personas datu apstrādi ES un plāno nosūtīt personas datus uz AK, būs nepieciešams nodrošināt personas datu aizsardzības līmeni, kas līdzinās ES personas datu aizsardzības līmenim, ievērojot nosacījumus, kas attiecināmi datu nosūtīšanai uz trešo valsti. Personas, kuru veikto personas datu apstrādi skars pārejas perioda noslēgšanās AK izstāšanās pārejas perioda noslēgšanās skars ikvienu kurš plāno veikt/turpināt veikt...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Pienākuši gan laiki... GRĀMATVEDĪBA Maija Grebenko: Klāt 2021. gads. Kas jauns algas grāmatvežiem? Ikars Kubliņš: Ko paredzēs jaunais Grāmatvedības likums un to pavadošie Ministru kabineta noteikumi? Olga Molčanova: Grāmatvedības uzskaites un finanšu pārskatu sagatavošanas apsvērumi Covid–19 apstākļos Laila Kelmere: Grozījumi noteikumos par budžeta ieņēmumu klasifikāciju NODOKĻI Jūlija Sauša, Aksels Zingulis: ESAO aktualitātes nodokļu jomā digitālajiem pakalpojumiem un to ekonomiskā ietekme Irēna Arbidāne, Alīna Ruskova: Nodokļu risku izvērtējums, attīstot biznesu ārvalstīs Katrīna Linarte: Darījumu ķēde un PVN Inese Helmane: Kā sagatavoties darījumiem ar Apvienoto Karalisti? FINANSES Sandra Bāliņa: Kas ir iekšējās kontroles sistēma, un kāpēc tā ir nepieciešama ATTĪSTĪBA Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova: Drošības nauda — izīrētāja ienākumi, kredītsaistības vai pakalpojums? ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Atlīdzība par darbu nepilnā mēnesī ar svētku dienām Nodokļu avansa maksājumi vienotajā kontā Personīgā gada jauns termiņš Vai vidējā izpeļņa jārēķina no piecu mēnešu algas? Atlaišanas pabalsta izmaksa īpašā gadījumā Oskars Springis: Īpašais PVN...

Saeima trešdien, 2.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžeta likumu. Izdevumu sadalījums Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardi eiro. Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums - 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Visvairāk līdzekļu nākamgad paredzēts veselības jomai, un papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Atalgojuma pieaugums paredzēts arī pedagogiem, un nākamgad tam papildus novirzīs 33,3 miljonus eiro, bet 2022.gadā un turpmākajos gados - 49,1 miljonu eiro. Labklājības jomā papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā paredzēts garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai trūcīgām personām. 70,7 miljonus novirzīs minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai, 23,8 miljoni pašvaldību budžetos paredzēti...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā novembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” Ar grozījumiem noteiktas, ka vienreizējo slimības palīdzības pabalstu finansē no valsts pamatbudžeta. No slimības palīdzības pabalsta neietur iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. 26.11.2020. 28.11.2020. Ministru kabineta 2020. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 650 “Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi”” Ar grozījumiem precizēta un vienkāršota nodokļu atvieglojumu apliecību, atmaksāšanas apliecību, pastāvīgās pārstāvniecības nereģistrēšanas apliecību un rezidentu apliecību iesniegšanas termiņi un izskatīšanas kārtība. Jaunā redakcijā izteikts Noteikumu 1. pielikums “Rezidenta apliecība – iesniegums atvieglojumu piemērošanai”, 2. pielikums “Rezidenta apliecība – iesniegums nodokļa atmaksāšanai” un 3. pielikums “Iesniegums par pastāvīgās pārstāvniecības nereģistrēšanu”. Noteikumos veikti citi redakcionāli grozījumi. 27.10.2020. 04.11.2020. Ministru kabineta...

Cilvēkam, kurš pasūta preces internetā un sūtījumu saņem no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, jārēķinās ar to, ka ir jākārto muitas formalitātes un jāmaksā nodokļi, ja preču vērtība pārsniedz Eiropas Savienības* un nacionālajos normatīvajos aktos** noteiktos ierobežojumus, skaidro Valsts ieņēmumu dienests. Nodokļu nomaksa Pašlaik nelielas vērtības preču sūtījumiem (komerciāliem sūtījumiem) atbrīvojumu no muitas nodokļa piemēro vērtībā līdz 150 EUR, savukārt no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) – vērtībā līdz 22 EUR. Atbrīvojumi no nodokļiem neattiecas uz sūtījumā esošiem alkoholiskiem dzērieniem, kā arī smaržām un tualetes ūdeņiem. Tabakas izstrādājumus interneta veikalos iegādāties ir aizliegts. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad nelielas vērtības preču sūtījuma vērtība nepārsniedz 22 EUR, tas ir atbrīvots no muitas nodokļa un PVN. Ja sūtījuma vērtība pārsniedz 22 EUR, bet nepārsniedz 150 EUR, ir jāmaksā PVN no preču muitas vērtības, kuru veido preces vērtība un piegādes izmaksas. Savukārt, ja preču vērtība pārsniedz 150 EUR, jāmaksā gan muitas nodoklis, kura likmi nosaka atbilstoši...

Ārpakalpojumu grāmatveži, būdami vieni no "vārtsargiem", kas var laikus pamanīt nelegāli iegūtu līdzekļu plūsmas, pēdējos gados finanšu nozares pārbūves procesā nonākuši ciešākā valsts iestāžu uzmanības lokā nekā uzņēmumu "štata" jeb iekšējie grāmatveži. Tieši viņiem uzdots veidot iekšējās kontroles sistēmas, ziņot par aizdomīgiem darījumiem, būs arī jāsertificējas. BDO Latvijas biroja grāmatvedības ārpakalpojumu nodaļas direktors Viesturs Briežkalns piekrita Bilancei dalīties ar savu personīgo pieredzi profesijā, stāstot ne tikai par ārpakalpojumu grāmatvežiem svarīgiem tematiem, bet arī grāmatvedības un nodokļu aktualitātēm kopumā. Nav noslēpums, ka vīrietis grāmatvedis ir ļoti reta parādība, vismaz Latvijā. Kā jūs izvēlējāties šo profesiju, un kā ir būt profesijā, kurā vairākums ir pretējā dzimuma pārstāvju? Grāmatvedis kā sieviešu amats — tā tas ir tikai Latvijā, varbūt Baltijā. Iespējams, tas ir postpadomju mantojums, bet ir daudzas Eiropas valstis, kur grāmatvedis ir tieši vīriešu amats. Arī savā kolektīvā cenšamies lauzt stereotipus, ka grāmatvedība ir tikai sieviešu darbs. Pieņemam darbā iespējami vairāk vīriešu, lai diversificētu...

Otrdien, 1. decembrī, pieņemot lēmumu par Ārkārtējās situācijas pagarinājumu līdz 11. janvārim, Ministru kabinets lēmis arī par drošības pasākumu pastiprināšanu, atvieglojot Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanu. Sabiedriskajā transportā un ārpus mājām telpās, kur ir vairāk par vienu cilvēku, visiem jānēsā sejas maska. Sejas maskas var nenēsāt bērni līdz septiņu gadu vecumam un cilvēki, kuri acīmredzamu funkcionālu traucējumu dēļ tās nevar lietot. Pulcēšanās No 3. decembra visā Latvijā ikvienam ikdienas gaitās jāievēro 2+2 princips – divi metri, divi cilvēki. Tātad jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem. Līdz 11. janvārim ir pārtraukta visu kultūrvietu, izstāžu, kā arī gadatirgu, tai skaitā Ziemassvētku tirdziņu darbība. Bibliotēkas drīkst klātienē izsniegt grāmatas līdzņemšanai. Nedrīkst notikt privāti pasākumi, izņemot vienas mājsaimniecības ietvaros. Drīkst apciemot cilvēkus, kuri dzīvo vieni un ir nepieciešama aprūpe, ievērojot 2+2 principu. Bērēs un kristībās neatliekamos gadījumos drīkst pulcēties ārpus telpām ne vairāk kā 10 cilvēki (neskaitot ar to norisi tieši saistītos cilvēkus,...

NUMURA INTERVIJA Attālināto darbu jāorganizē juridiski korekti. Saruna ar ANDI BURKEVICU, zvērinātu advokātu biroja SORAINEN vadošo darba tiesību speciālistu, zvērinātu advokātu. JURISTA PADOMS Piezīme ārpakalpojumu grāmatvežiem kā AML likuma subjektiem. ANASTASIJA SLOBODENUKA, PwC Legal juriste Datu apstrādes reģistrs. MARINA BRIŠKENA, datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja Kā juridiski pareizi vienoties ar īsziņu, zvanu un e-pastu palīdzību. ILGA JANSONE, Rīgas šķīrējtiesas kancelejas vadītāja FINANSES Kā neļaut krīzei ietekmēt naudas plūsmu un likviditāti. ILVA VALEIKA, kredītu pārvaldības uzņēmuma Intrum ģenerāldirektore Baltijā KONKURENCES TIESĪBAS Kā nesabojāt reputāciju konkurences apstākļos. Ieskats LIAA vebinārā „Starta paka uzņēmējiem: kas jāzina par konkurences tiesībām?” IEPIRKUMI Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Kas mainīsies saistībā ar tiesībām uz 10 kalendāra dienu ilgu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. IVETA ZELČA, zvērināta advokāte Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. 8. turpinājums. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts ABONĒT...

Ministru kabineta sēdē 1. decembrī apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumos Nr.709 "Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos", kas paredz mainīt dīkstāves atbalsta piešķiršanas nosacījumos, atgriežoties pie Ekonomikas ministrijas sākotnējā piedāvājuma un būtiski paplašinot potenciālo atbalsta saņēmēju loku. Valdība lēma samazināt atbalsta saņemšanas kvalifikācijas kritēriju līdz 20% (līdzšinējais regulējums paredzēja 50%) apgrozījuma kritumam. Tas nozīmē, ka dīkstāves atbalsts būs pieejams uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par attiecīgo atbalsta mēnesi, salīdzinot ar 2020. gada augusta, septembra un oktobra mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies, samazinājušies ne mazāk kā par 20 procentiem. Tāpat nolemts palielināt dīkstāves atbalsta apmēru patenmaksātājiem līdz 400 eiro (līdzšinējais regulējums paredzēja 330 eiro). Tas nozīmē, ka patentmaksātāji, kuri nevar strādāt ieviesto drošības pasākumu dēļ, varēs saņemt dīkstāves atbalstu 400 eiro apmērā, ja atbalsta periodā ir spēkā esošs patents. Vienlaikus konstatēts, ka dīkstāves atbalsta...

Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu dēļ Ministru kabinets 2020. gada 24. novembrī pieņēma Ministru kabineta noteikumus Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” un 2020. gada 10. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”, kas paredz atbalsta pasākumus darbinieku atlīdzību, kā arī pašnodarbināto un patentmaksātāju ienākumu kompensēšanai. Atbalsta izmaksu nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests (VID) un pieteikumus Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) var iesniegt, sākot no 1. decembra. No ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9. novembra, līdz nākamā gada 9. janvārim vai ilgāk, ja tiks pagarināta ārkārtējā situācija valstī, uzņēmējiem pieejams atbalsts to dīkstāvē esošajiem darbiniekiem, kā arī algas subsīdija tiem darbiniekiem, kas valstī noteikto ierobežojumu dēļ strādā nepilnu darba laiku. Savukārt pašnodarbinātajiem un patentmaksas maksātājiem būs pieejams atbalsts par dīkstāvi. Atbalstu par dīkstāvi var saņemt, darbojoties jebkurā nozarē, ja ienākumu kritums mēnesī,...

Valdības 1. decembra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai", kas būtiski paplašina atbalsta saņēmēju loku. Uzņēmēju atbalstam apgrozāmo līdzekļu subsīdijas nodrošināšanai kopumā pieejamais valsts budžeta finansējums – 70,8 milj. eiro. Atbalsts vienreizēja granta veidā būs pieejams visu nozaru uzņēmumiem, kuriem 2020. gada novembrī vai decembrī vērojams apgrozījuma kritums vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā. “Lielākajai daļai uzņēmēju kopš pavasara joprojām nav iespējams darboties ar pilnu jaudu, ir naudas plūsmas un piegāžu ķēžu traucējumi, atlikti norēķini un apgrozāmo līdzekļu trūkums. Lai izturētu un “pārziemotu” Covid-19 otro vilni, atbalsts tiks sniegts visiem krīzes skartiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Atbalsts tiks piešķirts Covid-19 krīzes skartiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, lai pārvarētu Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni. Kritērijus...

Arī 2021. gadā tiks saglabāts 30 dienu termiņš pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatotības izvērtēšanai un atmaksai, tādējādi veicinot savlaicīgu naudas līdzekļu atgriešanu PVN maksātājiem, informē Finanšu ministrija. Tāpat kā līdz šim, pirms pārmaksātā PVN atmaksas uz bankas kontu tiks segti nodokļu maksātāja nesamaksātie nodokļi, nodevas, citi valsts noteiktie maksājumi un ar tiem saistītie maksājumi. Lai uzņēmumiem ekonomiskais šoks būtu pēc iespējas mazāks un ilglaicīgi neietekmētu iedzīvotājus un ekonomiku kopumā, atbalsta pasākumi arī nākamgad tiek turpināti. Tas ir viens no atbalsta mehānismiem uzņēmējiem - ātrāka PVN deklarācijās uzrādītā pārmaksātā PVN pamatotības izvērtēšana un atmaksa, norāda ministrija. Ieviestais atmaksas termiņš ir 30 dienas pēc PVN deklarācijas iesniegšanas, tās neuzkrājot līdz taksācijas gada beigām. Tas ļauj atbalstīt nodokļu maksātājus un operatīvi atgriezt tiem pienākošos finanšu līdzekļus, ko ieguldīt uzņēmuma darbībā un attīstībā, kas īpaši svarīgi Covid-19 izraisītajā krīzes situācijā.

Iepriekšējos rakstos (Sk. Bilance Nr. 8 (464), 9 (465), 10 (466) 2020. gads) soli pa solim izpētījām, kā darba devēja maksātnespējas gadījumā darbinieks sadarbībā ar grāmatvedi vai patstāvīgi var sagatavot un iesniegt maksātnespējas procesa administratoram kreditora pieteikumu par neizmaksāto darba samaksu, nesaņemto atvaļinājuma naudas kompensāciju u.tml. Šajā rakstā par to, ka nelielā uzņēmējdarbības riska valsts nodeva, ko uzņēmējs maksā par katru darbinieku, strādā kā apdrošināšanas rīks un glābj pašu uzņēmējdarbības vidi no riskiem, kas rodas, kad darba devējam pasludina maksātnespēju. Aktuālās situācijas novērtējums Sākot ar 2020. gada 2. septembri, kreditoriem ir atcelts ierobežojums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Šāds aizliegums bija noteikts Covid–19 pandēmijas laikā un arī pēc tās beigām, lai iespējami pasargātu uzņēmumus no maksātnespējas procesiem un valstī kopumā nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti. Saskaņā ar Maksātnespējas kontroles dienesta (turpmāk — MKD) datiem 30.09.2020.: Ierosināto maksātnespējas procesu skaita dinamika Avots: Maksātnespējas kontroles dienests. Maksātnespējas procesu skaits nav būtiski mainījies MKD...

Ministru kabineta (MK) sēdē 1. decembrī ir izskatīti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas izstrādāti atbilstoši Moneyval novērtējumam par Latvijas progresu tehnisko rekomendāciju izpildē un nodrošinātu atbilstību Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijām attiecībā uz likuma subjektu patiesā labuma guvēja atbilstības vērtēšanu. Ar grozījumiem paredzēts vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu un turpināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas riskos balstītas sistēmas pilnveidošanu. Par grozījumiem likumā vēl lems Saeima. Likumprojekts paredz nosacījumus sistēmiska un strukturēta risinājuma – kopīgā klienta izpētes rīka (shared KYC utility) izveidei. Kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar saviem klienta izpētes ietvaros iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas ietvara – kopīgajā klientu izpētes rīkā. Rīka darbības ietvaros varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju. Šobrīd kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir tiesības atzīt un pieņemt citas kredītiestādes vai finanšu iestādes veiktās klienta izpētes rezultātus un,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 30. novembrī oficiāli publicēts grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (vairāk par to lasiet šeit), kā arī 27. novembrī oficiāli publicēti: Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 710 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”” Vairāk par abiem pēdējiem noteikumiem lasiet šeit. Jāņem vērā, ka, pretēji sākotnēji solītajam, ka atbalsts pienāksies tiem, kam Covid-19 krīzes dēļ ieņēmumi samazinājušies par 20 %, valdība tomēr lēma, ka atbalstam par dīkstāvi ir tiesīgi pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies, ir samazinājušies ne mazāk...