JAUNUMI

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu reforma pagājušajā piektdienā, 9. oktobrī, pārkāpa pāri būtiskai robežšķirtnei - ar to saistītie normatīvie akti tika apstiprināti valdības ārkārtas sēdē un līdz ar to nosūtīti tālākai izskatīšanai Saeimā. Saeimā trijos lasījumos vēl daudz kas var mainīties, taču šobrīd lūkojamies, kāda ir pašreiz fiksējamā situācija. Minimālās iemaksas būs, bet noteiktas plašākas izņēmumu grupas Darba ņēmējiem un darba devējiem plānotās izmaiņas pamatā saskan ar jau iepriekš ziņoto - par darbiniekiem būs jāmaksā sociālās iemaksas jaunās, par vienu procentpunktu samazinātās likmes (34,09%) apmērā, turklāt, sākot no 2021. gada 1. jūlija, kad tiek ieviestas minimālās obligātās iemaksas, tās nedrīkstēs būt mazākas par iemaksām no minimālās algas apmēra (~170 eiro mēnesī). Par tiem darbiniekiem, kas mēnesī nenopelna minimālo algu, starpību nāksies piemaksāt darba devējiem. Tiesa gan, tagad likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" grozījumos iestrādāta vesela virkne ar izņēmuma gadījumiem, kad minimālās obligātās iemaksas 170 eiro apmērā tomēr nebūs jāveic. Tās varēs neveikt par:...

Lai mazinātu administratīvo slogu, no 2021. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajiem valsts budžeta maksājumiem būs jauns konts – vienotais nodokļu konts -, kas aizstās līdzšinējos nodokļu kontus. Lai panāktu, ka visas deklarācijas tiek iesniegtas pirms nodokļa samaksas termiņa, vairākām no tām ir noteikti jauni deklarēšanas termiņi – elektroenerģijas nodoklim, izložu un azartspēļu nodoklim un darba devēja ziņojuma iesniegšanai. Lai nodrošinātu iespēju visus nodokļus samaksāt, noformējot tikai vienu bankas maksājuma uzdevumu, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, ir mainīti regulāro nodokļu maksājumu termiņi uz 23. datumu. Vienotajā kontā iemaksātā naudas summa tiks sadalīta nodokļu maksātāja saistību segšanai pa nodokļu veidiem, ievērojot FIFO principu. Vienlaikus ar vienoto kontu VID administrēto valsts ieņēmumu uzskaitē tiks ieviests uzkrāšanas princips, tā nodokļu uzskaiti padarot vienādu gan valsts, gan nodokļu maksātāju grāmatvedībā. Kādus nodokļus maksāt vienotajā nodokļu kontā Nodokļi un nodevas, kas maksājami vienotajā nodokļu kontā, noteikti likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.1 panta piektajā...

Jautājums: Vai fiziskā persona, kura iepriekšēja gadā bija bezdarbnieka statusā un nesaņēma ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus, var attaisnotajos izdevumos iekļaut izdevumus par veselības aprūpes pakalpojumiem? Atbildi sagatavoja Valsts ieņēmumu dienests. Ja fiziskā persona iepriekšējā gadā (20XX.g.) nesaņēma ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamus ienākumus, viņas iztērētos līdzekļus par ārstnieciskajiem pakalpojumiem drīkst iekļaut savā gada ienākumu deklarācijā ģimenes loceklis, kuram bija ienākumi un ir maksāts IIN. Ja neviens no ģimenes locekļiem konkrētajā gadā nav guvis ar nodokli apliekamus ienākumus, persona pati var iesniegt gada ienākumu deklarāciju (aizpildot deklarāciju D un D4 pielikumu par 20XX.gadu) un pēc tam attiecināt šos ārstnieciskos izdevumus uz nākamo trīs taksācijas gadu apliekamo ienākumu hronoloģiskā secībā.

No 12. oktobra līdz 4. decembrim Rīgā un Daugavpilī Tieslietu ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisiju realizē pilotprojekts, kura ietvaros ikvienam iedzīvotājam būs pieejamas bezmaksas juridiskās konsultācijas. Pilotprojekta mērķis ir veicināt personas izpratni par juridisku jautājumu risināšanas nozīmību un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas pieejamību sabiedrībai, kā arī iedzīvinātu vienas pieturas aģentūras principu sākotnējās (primārās) juridiskās palīdzības sniegšanai. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norādījis, ka lielai daļai iedzīvotāju trūkst informācijas par viņu tiesībām un pienākumiem, par valstī esošajiem aizsardzības un atbalsta mehānismiem, kā arī ir augsts to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir problemātiski saņemt kvalificētu juridisko atbalstu jau jautājuma risināšanas agrīnā stadijā. Lai risinātu šīs problēmas, pilotprojektu, kura laikā ikviens bez maksas varēs saņemt sākotnējo juridisko atbalstu – bezmaksas profesionālu juridisko konsultāciju dažādos jautājumos. Ar pilotprojektu ir plānots noskaidrot šāda mehānisma nepieciešamību un nozīmību, lai varētu nākotnē lemt par tā ieviešanu Latvijā kopumā. Šādi mehānismi ir ieviesti daudzās valstīs un uz tiem tiek likts liels...

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA) nosūtījusi vēstuli Finanšu ministrijai, kurā lūdz skaidrot Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 33. panta piemērošanu. Konkrētais likuma pants paredz, ka, ja pamatlīdzekļa vērtība ir augstāka par tā iegādes izmaksām vai novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, to var pārvērtēt atbilstoši augstākai vērtībai (ja paredzams, ka vērtības paaugstinājums būs ilgstošs). Pārvērtējuma rezultātā radušos starpību iekļauj attiecīgajā bilances aktīva postenī, kurā norādīts pārvērtētais pamatlīdzekļu objekts, un bilances pasīva postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" iedaļā "Pašu kapitāls". Likums arī nosaka, ka "ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervē neiekļauj summu, kuras apmērā pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums pilnībā vai daļēji kompensē tā paša pamatlīdzekļu objekta vērtības samazinājuma korekcijas, kas iepriekšējos pārskata gados bija ietvertas peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā izmaksas. Šo summu ietver peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ieņēmumus tajā pārskata gadā, kurā konstatēts pamatlīdzekļu objekta vērtības pieaugums." LRGA vēstulē ministrijai raksta - daži grāmatvedības profesionāļi uzskatot, ka pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā radies...

Saņemu pirmā līmeņa vecuma pensiju un otrā līmeņa mūža pensiju. Kā tiek aprēķināti mani nodokļi, ja vienlaikus arī strādāju algotu darbu? Atbilde Sociālajiem pabalstiem, t. sk. arī pensijām, ienākuma nodoklis (IIN) piemērojams pēc 20% likmes, ja summa nepārsniedz 1667 eiro mēnesī, un, ja pensija ir lielāka, — 23% pārsnieguma summai. Pirms IIN piemērošanas tiek piemērots pensijām paredzētais neapliekamais minimums 300 eiro 2020. gadā (gadā 3600 eiro), bet nākamgad tas būs 330 eiro mēnesī (gadā 3960 eiro). Ja pensionārs noslēdzis mūža pensijas līgumu, tai gada laikā netiek piemērots minimums, bet ieturams IIN pēc 20% likmes neatkarīgi no summas (jo tā parasti nav liela). Ja pensionārs papildus saņem darba ienākumu, darbavietā aprēķinātā summa visbiežāk tiek samazināta tikai par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām (VSAOI) (piemēram, 9,56%). No pārējās summas ietur IIN pēc likmes 20%, ja ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. Citreiz grāmatiņa iesniedzama darba devējam, lai varētu piemērot (samazināt ienākumu) atvieglojumu par apgādājamām personām, invaliditāti...

Lai gan darba līgumu sastādīšana pamatā ir jurista uzdevums, tomēr nereti šajā procesā nākas iesaistīties arī grāmatvedim, jo tieši grāmatvedis vislabāk pārzina līguma finansiālo pusi - kad, cik, par ko būs jāpārskaita nauda. "Grāmatvežiem nav obligāti jābūt juristiem, bet praksē nereti iznāk par tādiem daļēji būt. Grāmatvežiem pietiekami bieži nākas rediģēt darba līgumus. Šajā ziņā svarīgi ievērot Darba likuma normas attiecībā uz līgumu sagatavošanu," Bilances Akadēmijas kursa "Personāls un darba samaksa" ietvaros skaidro Inga Pumpure, grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedrs, SIA KIF Biznesa komplekss direktore. Darba līgums ir pamats darba attiecību veidošanai - Latvijā tam nepietiek ar mutisku vienošanos kā dažās citās valstīs, uzsver eksperte. Darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad abas puses līgumu parakstījušas. Darba līgumā noteikti jānorāda darba tiesisko attiecību sākuma datumu (tas var būtiski atšķirties no līguma noslēgšanas datuma, piemēram, gadījumos, kad darbinieks tiek...

Esam namu apsaimniekošanas uzņēmums SIA «A», PVN maksātājs. Iedzīvotāji nolēma mājai veikt fasādes renovāciju, un SIA «A» rēķinā iedzīvotājiem klāt uzrādīja — uzkrājums remontdarbiem, piemēram, summa 1000 eiro bez PVN. Darbu veicēja SIA «B» apsaimniekotājiem izrakstīja rēķinu — reverso PVN. Mēs esam starpnieki. Vai mums PVN deklarācijā ir jāuzrāda šis darījums ar SIA «B»? Vai ir pareizi, ka iedzīvotājiem izrakstām rēķinā summu bez PVN? Kā pareizi grāmatvedībā uzrādīt starpnieka darījumus (siltums, elektroenerģija u.c.),un vai PVN deklarācijā tie arī ir jāliek? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk — PVN likums) 1. pantu starpnieks ir nodokļa maksātājs, kurš piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku vai faktisko pakalpojumu sniedzēju, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos. Starpnieks izraksta nodokļa rēķinu un saņem atlīdzību tikai par savu sniegto starpniecības pakalpojumu. Savukārt PVN likuma 6. panta 3. daļa noteikts, ka gadījumā, ja nodokļa maksātājs, kas darbojas...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi papildinātus normatīvos noteikumus par noguldītājiem sniedzamo informāciju. Noteikumos iekļauti nosacījumi garantētās atlīdzības saņemšanai nepilngadīgajiem noguldītājiem, kā arī precizēts saraksts, par kuriem noguldījumiem netiek izmaksāta garantētā atlīdzība. "Normatīvie noteikumi par noguldītājam sniedzamo informāciju" papildināti ar nosacījumiem, kā nepilngadīgām personām saņemt valsts garantēto atlīdzību. Ir iekļauts skaidrojums, ka nepilngadīgās personas likumiskie pārstāvji (vecāki vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iecelti aizbildņi) ir tiesīgi veikt visas nepieciešamās darbības, lai saņemtu valsts garantēto atlīdzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Noteikts, ka likumiskajiem pārstāvjiem ir obligāti jāievēro nepilngadīgās personas mantiskās intereses un jārīkojas šīs personas labā. Esošie noteikumi ir papildināti ar noguldījumu uzskaitījumu, par kuriem netiek izmaksāta garantētā atlīdzība. Kā atzīst FKTK, šāds precīzs saraksts ir nepieciešams, lai ikvienam būtu pieejama skaidra un saprotama informācija par piemērojamajiem izņēmumiem no noguldījumu garantiju shēmas aizsardzības. Garantētās atlīdzības izmaksa netiek veikta par šādiem Noguldījumu garantiju likuma 23. pantā minētajiem noguldījumiem: 1) kredītiestāžu un krājaizdevu...

Viena no pēdējām "šausmu" ziņām — Itālijā apcietināta mūsu izcilā māksliniece par 2014. gadā paveikto noziegumu: braukšanu sabiedriskajā transportā bez biļetes! Pēc būtības šķiet nedaudz dīvaini, jo soda bardzība nav samērojama ar nodarījumu. Bet pēc pieredzes zināms, ka presei bieži gadās izklāstīt faktus, maigi sakot, mazliet pārspīlēti, tikai pavisam nedaudz sagrozot faktus un izraujot tos no konteksta. Šoreiz tieši tā arī sanāca. Faktiski jauniete ne vien brauca bez biļetes, bet arī kontrolieriem uzdevās par citu personu, turklāt bez pases, tādēļ tika nogādāta policijas iecirknī, kur meli nāca gaismā. Itālijā melošana policijai (karabinieriem) ir krimināli sodāma darbība, par ko tiesa piesprieda sodu — 18 mēnešus cietumā (mīkstināja līdz 12 mēnešiem). Acīmredzot arī sods līdz šim netika izciests. Tagad jauniete uztraucas, kas būs ar viņas karjeru un reputāciju… Latvija nav Itālija, pie mums arī, var teikt, melus neatbalsta, bet izvairīties no soda gan var mēģināt. Neatceros, ka Latvijā kāds bezbiļetnieks analoģiskā situācijā būtu par...

Kā atzīst Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas, nodokļu jomā visbiežākās nesaskaņas starp VID un nodokļu maksātājiem aizvien rada pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lietas. Kas tieši atšķiras VID un nodokļu maksātāju interpretācijā? Ieskats žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI oktobra numura lielajā intervijā ar VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktori Ingu Brutāni un viņas kolēģēm Ilonu Torgašovu, Samīti Kolneju, Daci Studenti un Sanitu Zviedri-Koņuševsku. Runājot par PVN lietām – kādi ir VID biežāk konstatētie pārkāpumi un kādi ir nodokļu maksātāju pretargumenti? PVN strīdi parasti saistīti ar priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām vai nulles procentu likmes nepamatotu piemērošanu. Ja PVN maksātājam veikts uzrēķins, tad parasti arguments ir, ka VID neesot iedziļinājies un sapratis tieši šī darījuma un komercdarbības jomas specifiku. Vēl apelē pie tā, ka VID neesot guvis pietiekamus pierādījumus tam, ka nodokļu maksātājs zināja vai tam vajadzēja zināt par darījuma partneru nodomiem. Tāpat kā argumentu min nepareizu tiesību normu interpretāciju. Gandrīz katrā sūdzībā tiek...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka saistībā ar tehniskiem darbiem, no 09.10.2020 plkst.00:00 līdz 11.10.2020 plkst.23:59 VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) nebūs pieejami vairāki dokumenti. Šajā nedēļas nogalē – piektdien, sestdien un svētdien nebūs pieejami šādi EDS dokumenti: Iesniegums mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa pārtraukšanai; Iesniegums mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai; Nodokļu maksātāja (fiziskas personas) reģistrācija; Iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam par reģistrāciju patentmaksas veikšanai; Iesniegums struktūrvienības reģistrācijai. Citu EDS dokumentu pieejamība minētajā laika posmā netiks traucēta. Lai nodrošinātu pāreju uz VID administrēto nodokļu nomaksu Vienotajā nodokļu kontā un valsts budžeta uzskaitē ieviestu uzkrāšanas principu, patlaban notiek darbs pie pilnībā jaunas VID maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas, kas aizstās tās VID informāciju sistēmas, kas ir morāli un tehniski novecojušas. Lai klienti saņemtu kvalitatīvus elektroniskos pakalpojumus, pāreja uz maksājumu uzskaites informācijas sistēmu notiek pakāpeniski, taču pārejas periodā visiem VID sistēmu lietotājiem ir jārēķinās ar nelielām neērtībām.

Valdības sēdē, kas tiks sasaukta 9. oktobrī, paredzēts skatīt likumprojektus, kas skar nodokļu regulējuma izmaiņas, tostarp arī plānotos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Šī likumprojekta skatīšanu valdība jau vairākas sēdes ir atlikusi. Izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz no 2021.gada pakāpeniski ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu, nosakot, ka no 2021. gada 1. janvāra: 1) MUN var attiecināt tikai uz vienu personu – mikrouzņēmuma īpašnieku, 2) nodokļa likme apgrozījumam līdz 20 000 EUR gadā ir 25%, bet apgrozījuma pārsniegumam virs 20 000 EUR gadā – 40%, 3) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs nevarēs kļūt par MUN maksātāju. Kļūstot par PVN maksātāju, ar nākamo gadu persona zaudēs tiesības piemērot MUN maksātāja statusu, 4) MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), bet MUN maksātāja statusā jau reģistrētās SIA no 2022. gada 1. janvāra vairs nevarēs būt MUN maksātājas, 5) MUN maksātāja darbiniekiem piemēros darbaspēka nodokļus vispārējā kārtībā saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma...

Kultūras ministrija (KM) uz valdības sēdi 6. oktobrī sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par nodokļu piemērošanu autoratlīdzību saņēmējiem", kurā paredzēts šāds risinājums: piemērot 25% apgrozījuma nodokli no izmaksātās autoratlīdzības līdz ienākumu slieksnim – 20 000 eiro gadā, ieņēmumiem, kas pārsniedz 20 000 eiro slieksni, piemērot 40% (25%+15%) apgrozījuma nodokli. Nodokļa ieņēmumu sadalījums: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) - 80% un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) - 20%. Piemērojot apgrozījuma nodokli autoratlīdzībai, netiek veikta attaisnoto izdevumu atskaitīšana. KM piedāvā divus risinājumus šī nodokļa maksāšanas kārtībai, t.i., saimnieciskās darbības ieņēmumu konts (spēkā no 2022.gada 1.janvāra) vai nodokļa ieturēšana izmaksas vietā (spēkā no 2021.gada 1.jūlija). Autoratlīdzības saņēmējam ir iespēja izvēlēties nodokļu maksāšanas režīmu, veicot nodokļu nomaksu „apgrozījuma nodokļa režīmā” līdzīgi kā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāji vai kā pašnodarbinātai personai (kas sniedz iespēju atskaitīt attaisnotos izdevumus). Tiek saglabāti līdzšinējie izņēmumi: autortiesību mantinieki maksā IIN, piemērojot progresīvo likmi (nepiemēro attaisnoto izdevumu normas); nemaksā VSAOI; pasīvo autoratlīdzību saņēmēji (piemēram, kolektīvā...

Jautājums: Fiziskā persona pārdevusi savu personisko mantu (gleznu) juridiskajai personai. Vai šādā gadījumā ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli? Kādus pārskatus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā? Atbildi sagatavoja Valsts ieņēmumu dienests. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamajā ienākumā neietver un ar nodokli neapliek ienākumu no personiskā īpašuma (fiziskajai personai piederošām, personiskai lietošanai paredzētām kustamām lietām – mēbelēm, apģērba un citām kustamām lietām) atsavināšanas. Ja fiziskā persona pārdod personisko mantu, fiziskā persona iesniedz pircējam – juridiskajai personai – izziņu, kurā apliecina, ka šīs lietas pārdošana nav saistīta ar saimniecisko darbību (Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 3. pielikumu). Ienākuma izmaksātājs – komersants –, izmaksājot fiziskajai personai ar nodokli neapliekamus ienākumus, līdz pēctaksācijas gada 1. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā paziņojumu (Ministru kabineta 2008.gada 25. augusta noteikumu Nr.677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem” 2. pielikumu ), tajā norādot, ka izmaksāti ienākumi no personiskā īpašuma atsavināšanas,...