JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no šī gada 28. decembra mainās alkoholisko dzērienu tirdzniecības internetā kārtība. Turpmāk to varēs tirgot tikai uzņēmuma tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē. Lai komersanti varētu turpināt tirgot alkoholiskos dzērienus internetā arī pēc šī gada 28. decembra, jāpārreģistrē esošā vai jāsaņem jauna licence. Pretējā gadījumā alkoholisko dzērienu tirgošana internetā pēc 28. decembra būs aizliegta. Ja līdz šim alkoholisko dzērienu tirdzniecība ar distances līgumu jeb internetā bija atļauta, izmantojot jebkādu distances saziņas līdzekli (telefons, e-pasts, fakss u.tml.), tad no šī gada 28. decembra to varēs darīt tikai tirgotāja tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē, kas norādīta speciālajā atļaujā (licencē) alkoholisko dzērienu vai alus mazumtirdzniecībai. Lai šādu licenci pārreģistrētu, komersantam VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) (dokumentu grupa "Akcīzes preču licenču un sertifikātu iesniegumi") jāiesniedz iesniegums licences pārreģistrācijai sakarā ar jaunas darbības vietas – tīmekļvietne/mobilā lietotne deklarēšanu. Citi dokumenti par tīmekļvietnes/mobilās lietotnes deklarēšanu iesniegumam nav jāpievieno. Tiem komersantiem, kam nav pastāvīgas darbības vietas...

Grāmatvedības nozare jau labu laiku ir jauna likuma gaidās — saskaņā ar Finanšu ministrijas pēdējo informāciju tam plānots stāties spēkā mazliet vairāk nekā pēc gada — 2022. gada 1. janvārī. Jaunais likums ietvers ne tikai strukturālas, bet arī saturiskas un praktiskas izmaiņas — par svarīgāko, kam grāmatvežiem jāpievērš uzmanība gaidāmajā regulējumā, Finanšu ministrija informēja īpašā tiešsaistes seminārā 20. novembrī. Par jaunā Grāmatvedības likumprojekta galvenajām atšķirībām no pašreizējā regulējuma seminārā informēja Finanšu ministrijas (FM) Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede. Taču līdz ar jauno grāmatvedības likumu tiks izdoti arī jauni Ministru kabineta noteikumi, kas detalizēti regulēs jaunā likuma piemērošanu. Darba grupā esot izstrādāti divi Ministru kabineta noteikumu projekti — "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" un "Noteikumi par skaidras naudas uzskaiti uzņēmuma kasē". Par tajos plānoto informēja FM Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vecākā eksperte Dina Šaknere. Galvenās vadlīnijas Jaunajā Grāmatvedības likumā galvenais uzsvars tikšot likts uz elektronisku grāmatvedības...

Kopš Covid-19 krīzes sākuma arvien masveidīgāka kļuvusi strādāšana attālināti (no mājām), kas savukārt aktualizējis jautājumu par darbinieka izdevumu (piemēram, internets, elektrība) kompensēšanu no darba devēja puses. Finanšu ministrija radusi risinājumu, lai šādas kompensācijas netiktu apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Norma par darbinieka izdevumiem, kurus attālināta darba gadījumā sedz darba devējs, iekļauta 2020. gada 27. novembra grozījumos likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", to paredz likuma Pārejas noteikumu 159. un 160. punkts. Izmaiņas likumā stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Kā žurnāla BILANCE konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” informēja Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos, no 2021. gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliek ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs. Noteikts, ka šī kompensācija var būt līdz 30 eiro mēnesī. Pagaidām regulējums par attālinātā darba izdevumu kompensāciju noteikts terminētam periodam - 2021. gadam, taču esot...

Valdība 15. decembrī pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumos Nr.676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”. Grozījumi koriģē kritērijus, ko piemēro krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem granta veidā apgrozāmo līdzekļu plūsmas kompensācijai. Atbalsta saņēmējiem noteikts papildus kritērijs - atbalstu varēs saņemt tāds uzņēmums, kuram ne tikai atbalsta perioda mēnesī (2020. gada novembrī vai decembrī) apgrozījums ir krities vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā, bet arī atbalsta perioda noteiktā mēnesī (2020.gada novembrī vai decembrī) ir apgrozījuma kritums vismaz par 30 %, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. gada attiecīgajā mēnesī (2019.gada novembrī vai decembrī). Noteikts, ka abi kritēriji ir skatāmi kopā. Savukārt uz uzņēmumiem, kas reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs pēc 2020.gada 1.janvāra – tiks vērtēts tikai kritērijs par apgrozījuma kritumu 2020.gadā, t.i., vai atbalsta perioda mēnesī (2020. gada novembrī vai decembrī) apgrozījums ir krities vismaz par 20 %,...

Katrs gads grāmatvežu (it īpaši) skatījumā ir atšķirīgs no iepriekšējiem. Tomēr 2021. gads ir unikāls vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt (īpaši māņticīgajiem), tas vairs nav garais gads. Svētku dienas (kopā ar pirmssvētku dienām) pārbīdījās nedēļas ietvaros, un tas prasīja papildu uzmanību aprēķinos. Palielinājās minimālā mēneša alga (500 eiro), kas ietekmēs arī minimālo stundas tarifa likmi, vienlaikus veikti grozījumi prognozējamā neapliekamā minimuma noteikšanas noteikumos. Diemžēl šogad Labklājības ministrijas (LM) mājaslapā vairs nav atrodamas tabulas ar minimālās stundas tarifa likmes aprēķinu dažādiem nodarbinātības veidiem (par to — turpmāk). Un, ja ar to vēl par maz, atgādinu, ka veikti būtiski grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA). Savukārt pēdējo divu likumu grozījumi ir saistīti gan ar vienkāršiem darba ņēmējiem, gan ar mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekiem (un īpašnieku), gan ar autoratlīdzības saņēmējiem, gan ar pašnodarbinātajām personām. Vēl viens dokuments, kas būs aktuāls algas grāmatvedim, ir Ministru kabineta (MK) noteikumi par...

2021. gada 1. janvārī stāsies spēkā 2020. gada 24. novembra grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas veikti, lai pilnveidotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksas kārtību; mainītu paziņojuma par PVN samaksu iesniegšanas kārtību saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu 2021. gadā un panāktu vienotu regulējuma izpratni un novērstu interpretācijas iespējas, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID) Pārmaksātā PVN atmaksāšana Likuma 109. pants ir izteikts jaunā redakcijā, kurā noteikta pārmaksātā PVN atmaksāšanas kārtība, paredzot VID pienākumu veikt regulāru apstiprinātās PVN pārmaksas atmaksu par taksācijas periodu, nepārnesot to uz taksācijas perioda beigām. Ar likuma 109. pantā ietverto regulējumu noteikts, ka VID, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pārmaksāto PVN summu par taksācijas periodu 30 dienu laikā pēc: 1) likuma 118. pantā noteiktā PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa; 2) PVN deklarācijas iesniegšanas dienas, ja tā ir iesniegta pēc likuma 118. pantā noteiktā PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa; 3) precizētās PVN deklarācijas iesniegšanas dienas, ja iesniegta precizēta PVN deklarācija....

Saeima 2020. gada 26. novembrī pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Izmaiņas likumā paredz pārejas periodu, kas dod iespēju mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmā strādājošām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) pakāpeniski pāriet uz vispārējo nodokļa režīmu vai arī izšķirties par darbošanos citā uzņēmējdarbības formā, ja ir vēlme saglabāt MUN maksātāja statusu. No 2022. gada MUN režīmā varēs darboties tikai individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks, individuālais komersants vai fiziskā persona - saimnieciskās darbības veicējs. Jāņem vērā, ka ar 2021. gada 1. janvāri sabiedrības ar ierobežotu atbildību MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt . Iespēja izšķirties par to, vai no 2021. gada 1. janvāra turpināt darboties MUN režīmā, ir pagarināta līdz 15. janvārim. Atsakoties no MUN maksātāja statusa janvāra pirmajā pusē, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šo lēmumu piemēros ar atpakaļejošu datumu - no 1. janvāra. SIA, kas jau bija reģistrētas kā MUN maksātājas līdz 2020. gada 31....

No 2021. gada 1. janvāra tiek likvidēts pilnās patentmaksas režīms, ko līdz šim varēja izmantot saimnieciskās darbības veicēji, kuri darbojās kādā no Ministru kabineta 2018. gada 16. janvāra noteikumos Nr. 28 “Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un patentmaksas apmērs” minētajām profesijām. 2021. gadā saglabāsies tikai samazinātās patentmaksas režīms pensionāriem un personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti - to paredz 2020. gada 27. novembra grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Samazinātā patentmaksa ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksājumus par fiziskās personas saimniecisko darbību. Vienlaikus tās personas, kas jau būs veikušas patentmaksas maksājumu līdz 2020. gada 31. decembrim, varēs turpināt piemērot patentmaksas režīmu līdzšinējā kārtībā arī 2021. gadā laika periodā, par kādu tika veikta patentmaksa, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka patentmaksa par 2021. gadu ir jāsamaksā līdz 2020. gada 18....

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir aktualizējis informāciju par Covid-19 inficēto personu izolācijas izbeigšanu, kontaktpersonu noteikšanu un mājas karantīnas izbeigšanu, t. sk. personām, kuras iepriekš pārslimoja Covid-19. Tas lasāms ārstiem sagatavotajā skaidrojošajā materiālā par kārtību, kādā ārsts izbeidz izolāciju Covid-19 pacientiem. Izolācijas izbeigšana inficētajiem Lai gan Covid-19 pacienti ar vieglu slimības gaitu var būt infekciozi līdz 10 dienām pēc simptomu paradīšanās, pierādījumi liecina, ka vīrusa pārnešana jau ir ierobežota pēc piecām dienām kopš saslimšanas dienas. Ja Covid-19 saslimšana pacientam norit ar smagu klīnisko gaitu vai pacientam ir imūnsupresija, vīruss var izdalīties ilgāk - līdz 20 dienām. Lai lemtu par Covid-19 pacienta izolācijas izbeigšanu, ārsts izvērtē laiku kopš simptomu parādīšanās, slimības gaitu un laiku kopš simptomu izzušanas. Ārstējošais ārsts pieņem lēmumu par izolācijas izbeigšanu un darba nespējas lapas noslēgšanu Covid-19 pacientam, balstoties uz šādiem pamatprincipiem: ja cilvēkam, kuram apstiprināta Covid-19 infekcija, nav novēroti slimības simptomi (bezsimptomu infekcija), izolāciju var pārtraukt 10. dienā...

Tieslietu ministrijas un Sertificētu mediatoru padomes īstenotā projekta “Mediācija civillietās” ietvaros tiek pagarināta iespēja līdz 2021. gada 30. janvārim saņemt daļēji vai pilnībā finansētu mediācijas pakalpojumu. Pusēm tiek nodrošinātas pirmās piecas mediācijas sesijas (katra 60 minūšu apmērā), ko vada sertificēts mediators, ar minimālu katras puses līdzmaksājumu 5 EUR apmērā par katru sesiju. Līdzmaksājums nav jāsedz personām, kuras ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas ar tiesneša lēmumu, kā arī personām, kas atzītas par trūcīgām vai maznodrošinātām. Sertificēta mediatora pakalpojumu līdz pat projekta beigām iespējams saņemt visa veida civiltiesisku strīdu risināšanai, tai skaitā: darba lietās; mantojuma lietās; saistību tiesībās; komerclietās; nekustamo īpašumu jautājumos; citos civiltiesiskos strīdos. Projekta mediācijas pakalpojumi pieejami visā Latvijā un tos var izmantot ikviens interesents – gan fiziskas, gan juridiskas personas, gan personas, kuru strīds jau tiek skatīts kādā no Latvijas tiesām, gan personas, kuru strīds nav nonācis līdz tiesai. Mediācijas notiek gan klātienē, gan attālināti. Sazināties ar izvēlēto sertificētu mediatoru...

Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. Izsludinot ārkārtējo situāciju, Ministru kabinetam ir tiesības citstarp pilnīgi vai daļēji apturēt starptautiskajos līgumos noteikto saistību izpildi, norādījusi Satversmes tiesa, 11. decembrī izskatot lietu Nr. 2020-26-0106 „Par likuma „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 8. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un 9. panta atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam”. Tiesa nolēma atzīt likuma „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 8. pantu un 9. pantu, ciktāl tas paredz klātienes azartspēļu ierobežojumus, par atbilstošu Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Savukārt likuma...

Uzņēmējiem ir jābūt gataviem, ka no 2021. gada 1. janvāra vairs nebūs spēkā ierastā brīvā preču un personu kustība starp Apvienoto Karalisti (AK) un citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tajā skaitā Latviju. Kādas izmaiņas gaidāmas muitas procedūru un nodokļu piemērošanā preču un pakalpojumu piegādē uz/no AK, seminārā uzņēmējiem "Kā sagatavoties darījumiem ar Apvienoto Karalisti?" informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka. VID dati liecina, ka darījumi ar AK ir gandrīz 4000 komersantu, kuri līdz šim nav saskārušies ar muitas formalitātēm. Uzņēmējiem, kuriem ir pieredze ar muitas operācijām, situācija no 1. janvāra varētu būt pazīstama. Bet tiem, kuriem pieredzes nav, ir nopietni jāgatavojas. Jāatgādina, ka AK no 1973. gada bija ES dalībvalsts. 2017. gadā ES tika iesniegts paziņojums, ka AK ir plānojusi izmantot Līguma par Eiropas Savienību 50. panta sniegtās iespējas izstāties no ES. No 2020. gada 31. janvāra AK ir oficiāli kļuvusi par trešo valsti, proti,...

Valsts prezidents Egils Levits 11.decembrī izsludināja likumu “Par valsts budžetu 2021. gadam”, likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam” un ar 2021. gada budžetu saistītos likumos, bet atsevišķā paziņojumā ir izteicis izvērstu novērtējumu (pilns Valsts prezidenta paziņojuma teksts) gan par valsts budžeta saturu, gan minēto likumu pieņemšanas gaitu. Nozīmīgākie nodokļu likumu grozījumi saistībā ar valsts budžetu: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā u.c. Tā kā Saeima visus budžeta paketes likumus bija atzinusi par steidzamiem, atbilstoši Satversmei Valsts prezidentam nebija tiesību prasīt pieņemto likumu otrreizēju caurlūkošanu un pieņemtie likumi bija obligāti jāizsludina. Valsts prezidents vērš uzmanību uz vairākiem būtiskiem jautājumiem, kas būtu pilnveidojami valsts tiesiskajā sistēmā: Steidzamības noteikšanai un Valsts...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz neskaidrākajiem jautājumiem saistībā ar pieteikumu iesniegšanu, pieprasot valsts atbalstu Covid-19 krīzē cietušajiem uzņēmumiem. Ko nozīmē atsaukt iesniegumu, ja ir jāizlabo iesniegums, kādā veidā? Iesniegumu var atsaukt, iesniedzot elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) attiecīgu lūgumu brīvā formā. Taču jāņem vērā, ka atkārtotu atbalsta iesniegumu varēs iesniegt tikai pēc tam, kad VID darbinieks būs saņēmis atsaukumu (ja nepieciešams, sazinājies ar iesnieguma iesniedzēju), veicis attiecīgas darbības sistēmā un informējisnodokļu maksātāju par to, ka iesniegums atsaukts un var iesniegt jaunu iesniegumu. Ja iesniegums atsaukts līdz 15. decembrim, vai varēšu un kā iesniegt iesniegumu par novembri? Iesniegumu par novembri var atsaukt līdz 15.12.2020. plkst. 17:00 un jaunu iesniegumu jāiesniedz līdz 15.12.2020. plkst. 24:00. Kā aprēķināt vidējo darba algu augustā – oktobrī, ja septembrī darba ņēmējam bija slimības lapa? Vidējo bruto darba samaksu aprēķina par tiem mēnešiem, kuros darbinieks faktiski strādājis. Darbnespējas lapas A laikposmu ietver vidējās darba algas aprēķinā, jo darba...

No 2021. gada 1. janvāra tiks paaugstinātas minimālās vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma apmēri, tādējādi nosakot jaunus, augstākus minimālos ienākumu sliekšņus. Taču visiem to saņēmējiem ir jāņem vērā, ka šīm izmaiņām ir noteikts pārejas periods. Attiecībā uz minimālo vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem pārejas perioda noteikumi nosaka, ka par laiku no 1.janvāra līdz 30. aprīlim šīs pensijas, kas nosakāmas minimālās pensijas apmērā, izmaksās pēc aprēķiniem, kādi bija noteikti līdz 2020. gada 31. decembrim. Ne vēlāk kā līdz 2021. gada maijam tiks veikts šo minimālo pensiju pārrēķins, un starpību (naudu par iepriekšējiem mēnešiem kopš janvāra) izmaksās vienlaikus ar 2021. gada maija pensiju. Attiecībā uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem pārejas noteikumi nosaka, ka no 2021. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim nodrošinājuma pabalsta izmaksa tiks nodrošināta tādā apmērā, kā to noteica normatīvais regulējums līdz 2020. gada 31. decembrim. Savukārt par laiku no...