JAUNUMI

Reģistrētam nodokļa maksātājam, kuram taksācijas periods ir viens kalendārais ceturksnis, veicot ar PVN apliekamus darījumus, noteiktos gadījumos taksācijas periods PVN deklarācijas iesniegšanai var mainīties uz vienu kalendāro mēnesi. Par to, kā rīkoties ar deklarācijas iesniegšanu šādās situācijās, informē Valsts ieņēmumu dienests. Kā rīkoties, ja jāiesniedz PVN deklarācija, kad taksācijas periods mainās no ceturkšņa uz mēnesi? Ja reģistrēta nodokļa maksātāja, kuram taksācijas periods ir viens kalendārais ceturksnis, veikto ar PVN apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā vai taksācijas gadā pārsniedz 40 000 eiro, taksācijas periods šādam nodokļa maksātājam mainās uz vienu kalendāro mēnesi. PVN deklarācija par kalendāro mēnesi ir jāiesniedz, sākot ar to mēnesi, kad 40 000 eiro vērtība tika sasniegta vai pārsniegta, iekļaujot tajā arī visus darījumus, kas notikuši pēc pēdējās ceturkšņa PVN deklarācijas iesniegšanas. Piemērs 40 000 eiro vērtība tiek sasniegta 2019.gada 3.novembrī. Reģistrētam nodokļa maksātājam decembrī ir jāiesniedz PVN deklarācija par novembri, iekļaujot tajā arī darījumus, kas bija veikti no 1.oktobra...

Šoreiz par darījumiem skaidrā naudā jeb par darījumiem ar banknotēm un monētām. Tātad raksts nebūs par darījumiem bezskaidrā naudā, ar norēķinu kartēm un arī par skaidras naudas iemaksām kontos. Darījumi skaidrā naudā joprojām notiek, taču par tiem jāzina, ka pastāv pienākumi un ierobežojumi darījumos starp juridiskām personām, juridisku un fizisku personu un fizisko personu darījumos. Pienākumi un ierobežojumi attiecas uz noteiktu summu. Ir trīs sliekšņi — 1500 eiro, 3000 eiro, 7200 eiro. Skaidras naudas darījumi virs 1500 eiro Ja darījumu apjoms summas izteiksmē vienā kalendāra mēnesī starp divām juridiskajām personām vai starp juridisko personu un fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju, vai starp individuālo komersantu un fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju, vai jebkuru citu šo darījuma dalībnieku kombināciju sasniedz vai pārsniedz 1500 eiro, tad summa ir jādeklarē saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 237 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi". Pienākums deklarēt skaidras naudas darījumu summas ir neatkarīgi no tā, vai darījums...

Saeima ceturtdien, 13.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā. Ar tiem iecerēts precizēt sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritērijus, kā arī sociālā uzņēmuma pazīmes. Sociālā uzņēmuma galvenais mērķis ir sociālās ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem. Tas darbojas tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus, teikts likumprojekta anotācijā. Kā atzīmē grozījumu autori Labklājības ministrijā, praksē tiek konstatēti gadījumi, kad pretendenti formāli atbilst sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītajām prasībām un rada nelielu sociālu ietekmi, taču, izvērtējot to darbību kopumā, secināms, ka uzņēmuma darbības mērķis pamatā ir vērsts uz peļņas gūšanu. Sociālajiem uzņēmumiem ir paredzēts papildu atbalsts, taču nav pieļaujams, ka to saņem tādi uzņēmumi, kas ietver savā darbībā atsevišķus sociālos elementus, lai sasniegtu ar sociālo uzņēmējdarbību nesaistītus mērķus, vai to darbība liecina par negodprātīgu rīcību ar nolūku saņemt sociālajiem uzņēmumiem paredzēto atbalstu, pauž likumprojekta autori. Ar grozījumiem iecerēts precizēt sociālā uzņēmuma jēdzienu, nosakot, ka tas veic...

Lai turpinātu sniegt atbalstu Covid-19 pandēmijas ietekmētajiem uzņēmumiem, valdība 13. maija sēdē lēma līdz šā gada beigām pagarināt garantiju, tai skaitā lieliem komersantiem, un apgrozāmo līdzekļu aizdevumu piešķiršanas termiņu, kā arī veica vairākus citus precizējumus Altum garantiju un aizdevumu saņemšanas nosacījumos. Ieviešot vienotus nosacījumus atbalsta saņemšanai šo atbalsta programmu ietvaros, veikti grozījumi, nosakot, ka nodokļu un nodevu parāds, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds, komersantiem nevar pārsniegt 1000 EUR, un tam nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, nav noslēgts vienošanās līgums vai Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi. Šī nosacījuma izpildi Altum vērtēs uz garantiju piešķiršanas brīdi vai līdz aizdevuma izsniegšanas uzsākšanai. Tāpat līdz ar grozījumiem atbalsta programmās, turpmāk Altum savā tīmekļa vietnē publicēs informāciju par atbalsta saņēmējiem, t.sk. garantiju saņēmējiem, kuriem atbalsta apmērs pārsniegs 100 000 EUR (saskaņā ar Pagaidu regulējuma prasībām). Vienlaikus valdība apstiprināja vairākus grozījumus apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmā. Palielināta programmas...

Pircējs un pārdevējs noslēdz pirkuma līgumu par zemes gabala iegādi. Pircējs saskaņā ar līgumu samaksājis daļu summas. Katru mēnesi pircējs saskaņā ar līgumam pievienoto grafiku samaksā daļu no summas un procentus. Kā iegrāmatot darījumu? Atbilde Grāmatojumi atkarībā no līguma nosacījumiem varētu būt šādi: D Zeme K Saistības 50 000 (Zeme ir nostiprināta ZG) Veicot pirmo iemaksu, saistības tiek samazinātas: D Saistības K Nauda 10 000S = 40 000, 5 gadi (8000 gadā) Ja saskaņā ar līguma nosacījumiem ir jānorēķinās ar pārdevēju piecos gados, tad ik gadu būtu jāmaksā 8000 (40 000 : 5) un procentu maksājums, piemēram, 500. Faktiski šis maksājums jāsadala proporcionāli mēnešu skaitam, ja zeme nav iegādāta janvārī. Procentu summa nav jāiekļauj maksājumu grafikā un pirms maksāšanas termiņa nav jāgrāmato. Tā grāmatojama vai nu maksāšanas brīdī, vai tajā periodā, kad saskaņā ar grafiku pienācis laiks to maksāt, bet pircējs to nedara. D Saistības K Nauda 8000S = 32 000 (pēc...

Valdībā 13. maijā apstiprināja grozījumus Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas (SKV) programmā (grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 1. decembra noteikumos Nr.678 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju" 3.2.1.2.pasākuma "Starptautiskās konkurētspējas veicināšana"), kas uzņēmumiem pavērs pieeju daudz plašākam atbalsta instrumentu klāstam. Maksimālā atbalsta summa vienam uzņēmumam dalībai izstādēs un dažādiem digitālajiem risinājumiem palielināta no 20 000 līdz 40 000 eiro, bet Latvijas starptautiskās konkurētspējas veicināšanas tūrismā projekta ietvaros ir paredzēts atbalsts liela mēroga kultūras un sporta pasākumu, kā arī starptautisku izstāžu organizēšanai Latvijā var piesaistīt līdz pat 195 000 eiro. Līdz ar grozījumiem programmas īstenošanai tiek piešķirts papildu ERAF finansējums 7 511 063 eiro apmērā, līdz ar to uzņēmējiem līdz 2023. gadam grantu veidā ir pieejami 18,7 miljoni eiro. Atbalsts ir pieejams vairākās apakšprogrammās. Atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem Mazie un vidējie eksportējošie uzņēmumi var saņemt līdzfinansējumu savu ārējā mārketinga aktivitāšu īstenošanai līdz 40 000 eiro...

Pirmo reizi sadalu peļņu, kas ir radusies pēc 2018. gada, dividendēs. Atlikums nesadalītās peļņas kontā ir 2000 eiro. Kādi grāmatojumi jāveic, un vai dalībniekiem jāmaksā ienākuma nodoklis? Atbilde Saskaņā ar Komerclikuma (KL) 161. pantu par sabiedrības ar ierobežoto atbildību (SIA) dividendēm tiek lemts dalībnieku sapulcē. Savukārt grāmatvedis rīkojas saskaņā ar sapulces lēmumu. Veicot darbības, jāņem vērā, ka: dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai; dividendes aprēķināmas un izmaksājamas par pilnībā apmaksātām daļām; dividendes izmaksājamas tikai naudā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali. Lai lēmums par dividenžu izmaksu būtu korekts, dalībniekiem jāatzīmē lēmumā būtiska nianse: vai dividendēm novirzīta visa uzkrātās peļņas summa (2000 eiro) vai dividendēm atvēlētajā summā ir iekļauts arī nodoklis. No minētās informācijas atkarīgas grāmatveža darbības sakarā ar nodokļa ieturēšanu. Ja lēmumā minēts, ka visa peļņa tiks sadalīta starp dalībniekiem, tad jārēķinās ar to, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis tiks aprēķināts "pa virsu" un iekļauts mēneša, kad pieņemts lēmums par...

Valdība otrdien, 11. maijā, pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos*, paredzot, ka no šāgada 1. jūlija akcīzes nodokli nodokļu parādu segšanai, turpmākajiem nodokļa maksājumiem vai citu nodokļu maksājumiem atmaksās vai pārskaitīs arī par vairākiem jauniem ar akcīzes nodokli apliekamajiem produktiem. Līdz šim akcīzes nodoklis nodokļu parādu segšanai, turpmākajiem nodokļa maksājumiem vai citu nodokļu maksājumiem tiek atmaksāts vai pārskaitīts tikai par naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. No 2021.gada 1.jūlija ar akcīzes nodokļa markām sāks marķēt arī karsējamo tabaku, e-šķidrumus, e-šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējproduktus. Līdz ar to grozījumi paredz iespēju veikt akcīzes nodokļa atmaksu vai pārskaitīt to nodokļu parādu segšanai, turpmākajiem nodokļa maksājumiem vai citu nodokļu maksājumiem, ja ar nodokļa markām marķētie e-šķidrumi, e-šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējprodukti ir laisti brīvā apgrozībā vai nodoti patēriņam tiks izvesti uz dalībvalsti vai valsti, kas nav dalībvalsts, līdzīgi, kā pašlaik ir noteikts attiecībā uz minētajām darbībām ar naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 11.maijā, galīgajam lasījumam atbalstīja Segto obligāciju likuma projektu, kas turpmāk noteiks regulējumu segto obligāciju jomā, pārņemot Eiropas Savienības (ES) prasības par šo obligāciju emisiju un publisko uzraudzību. Segto obligāciju regulējums veicinās Latvijas kā jurisdikcijas konkurētspēju, radīs priekšnoteikumus pieejamākam finansējumam un nodrošinās jaunus finansējuma avotus hipotekārai un komerciālā nekustamā īpašuma kreditēšanai, likumprojekta anotācijā pauž tā autori Finanšu ministrijā. Jaunā likuma projekts noteic segto obligāciju programmas emisijas tiesisko ietvaru un paredz nodrošināt ieguldītāju un kreditoru aizsardzību. Patlaban Latvijā šo jomu regulē Hipotekāro ķīlu zīmju likums, kas ir novecojis, un tajā trūkst vairāki būtiski elementi, tostarp regulējums pārrobežu darījumiem saistībā par kredītiestāžu iespējām veidot kopīgu seguma portfeli Baltijas valstu mērogā. Tāpat patlaban nav regulējuma par seguma aktīvu nošķiršanu, seguma portfeļa uzrauga darbību un nosacījumi informācijai ieguldītājiem, teikts projekta anotācijā. Ar regulējumu arī paredzēts saskaņot Baltijas segto obligāciju ietvaru, lai varētu veidot pārrobežu segto obligāciju emisijas, tostarp mājokļu tirgus,...

Ja pakalpojumu vai preču saņēmējs neveic samaksu par saņemto pakalpojumu vai preču piegādi, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), tad reģistrēts PVN maksātājs – pakalpojumu sniedzējs vai preču piegādātājs – ir tiesīgs Pievienotās vērtības nodokļa likuma noteiktajā kārtībā atzīt nesaņemto PVN summu par zaudēto PVN parādu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Lai varētu atgūt zaudēto parādu, triju gadu laikā no parāda rašanās brīža: 1) jāiesniedz prasības pieteikums tiesā par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja; 2) jāuzsāk preču vai pakalpojumu saņēmēja maksātnespējas procedūra. Priekšnodokļa korekcija par zaudētā parāda summu atšķiras atkarībā no tā, vai ir vai nav uzsākta debitora maksātnespēja, kā arī no zaudētā parāda nodokļa summas (mazāka vai lielāka par 430 eiro). Priekšnodokļa korekcijas, ja zaudētā parāda vērtība ir mazāka par 430 eiro Reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības samazināt nodokļa summu par zaudētā parāda nodokļa summu, ja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez PVN ir mazāka par 430 eiro,...

Mūsdienās e-komercija attīstās straujiem soļiem, bet Covid-19 krīze šo tempu ir vairāk nekā dubultojusi, norāda Mg.iur. Zanda Dāvida, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) galvenā juriste, Biznesa augstskolas Turība lektore un Latvijas Universitātes doktorante. Pandēmija ir bijusi kā stimuls daudziem uzņēmumiem, tostarp arī lielajiem, kuri attīstīt e-komerciju bija plānojuši tālākā nākotnē. E-komercija attīstās ļoti strauji, jo parādās jauni digitālā mārketinga veidi, ienāk jaunas tehnoloģijas, dažādi rīki, piemēram, virtuālie asistenti. Patērētājs un bieži vien pat uzraudzības iestādes nespēj izsekot līdzi visiem tehnoloģiskajiem, digitālā mārketinga un e-komercijas jauninājumiem. Parādās arī jauni patērētāju datu analīzes veidi. Komersantiem šai ziņā ir jāievēro Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas būtiski maina datu apstrādes principus, jo Eiropas Savienība virzās uz to, lai dati tiktu apstrādāti pēc iespējas mazāk, lai pircējiem būtu skaidrs, kādā veidā viņu dati tiek analizēti, kur tos izmantos, vai tos nodos kādam tālāk. Patērētājam ir jābūt iespējai atteikties no savu datu nodošanas, bet šī izvēle nedrīkstētu ietekmēt...

Ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) kā kompetentā iestāde nepiekrīt nodokļu maksātāja apliekamā ienākuma samazinājumam, kas veidojies transfertcenu korekcijas rezultātā, nodokļa dubultā uzlikšana var tikt novērsta savstarpējās saskaņošanas procedūrā (MAP - Mutual Agreement Procedure). Kā norāda VID sagatavotajā metodiskajā materiālā " “Par uzņēmumu peļņas un kapitāla nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu un savstarpējās saskaņošanas procedūrām”, savstarpējās saskaņošanas procedūra ir procedūra, kurā tiek risināts Latvijas Republikas un citas valsts (arī jurisdikcijas) kompetento iestāžu strīds, kas rodas, interpretējot un piemērojot starptautiskos līgumus, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumam un kapitālam. Savstarpējās saskaņošanas procedūrā neveic papildu nodokļu uzrēķinus. Savstarpējās saskaņošanas procedūra neiejaucas valstu suverenitātē par nodokļu jautājumu regulēšanu. Lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu, kompetentās iestādes vienojas par vienotu transfertcenu aprēķināšanas praksi ad hoc. Proti, vienošanās procesā var tikt izmantoti tikai savstarpējās saskaņošanas procedūrā piemērojami nodokļu iekasēšanas tiesību noteikšanas ekskluzīvie rīki, piemēram, jauni pierādījumi, kā arī var tikt izmantoti slepenie salīdzināmie dati – t.i., dati, kuri nav...

Aiz loga maijs! Beidzot esam sagaidījuši pavasari. Kopā ar pavasari — atgādinājums par Lietišķās informācijas dienesta dzimšanas dienu. Jā, ir iespēja mūs apsveikt, 17. maijā būsim 28 gadus v… jauni! Tie ir svētki gan uzņēmuma dibinātājiem un īpašniekiem, gan izdevniecības kolektīvam. Cerams, arī jums, mūsu veidoto žurnālu un grāmatu lasītājiem, vebināru klausītājiem, portāla apmeklētājiem, normatīvo aktu abonentizdevumu ilggadējiem abonentiem! Tieši tik ilgi esam centušies palīdzēt biznesa cilvēkiem orientēties likumdošanas džungļos, analizēt ekonomikas attīstību un lejupslīdi, sekot un atrisināt problēmas, sniegt skaidrojumus un padomus. Domājams, tas ir pietiekami ilgs mūžs uzņēmumam vismaz Latvijas mērogā, veiksme un reizē māksla noturēties biznesā tik ilgus gadus, it īpaši, ka šajā laikposmā bija jāpārcieš ne vien globālā ekonomikas krīze, bet arī pandēmija. Un gaisma tuneļa galā vēl nav redzama… Žurnāls Bilance izveidots mazliet vēlāk, bet turpina iesākto, jo iedziļināšanās normatīvo aktu grozījumos un to piemērošanā sagādā grūtības ne vien "jaunajiem", bet arī pieredzējušiem grāmatvežiem. Mūsu veiksmīgais darbs...

Tieslietu ministrija sagatavojusi grozījumus Komerclikumā un grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, ar kuriem tiek uzsākta Digitalizācijas direktīvas normu iedzīvināšana uzņēmējdarbībā. Likumu grozījumus 11. maijā paredzēts skatīt valdības sēdē. Saskaņā ar direktīvu komercreģistra iestāde – Uzņēmumu reģistrs – kļūst par vadošo organizāciju komercreģistra publicitātes nodrošināšanā nacionālā un Eiropas Savienības (ES) līmenī, tostarp nodrošinot informācijas apmaiņu ar citu ES valstu komercreģistriem birokrātiskā sloga mazināšanai un uzņēmējdarbības vides caurredzamības uzlabošanai pārrobežu gadījumos. Regulējuma izmaiņas uzņēmējiem nozīmē tiesības visu ES valstu komercreģistros pieteikumus iesniegt attālināti (digitāli) bez fiziskas ierašanās, tostarp Latvijas uzņēmējiem - citu ES valstu komercreģistros un citu ES valstu uzņēmējiem – Latvijas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs). Direktīva arī nosaka, ka par galveno informācijas digitālā veidā pieejamības vietu kļūst komercreģistrs. Praktiski tas nozīmē, ka komercreģistra informācijas izsludināšana juridiskā nozīmē no līdzšinējās oficiālās publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” “pārceļas” uz Reģistra informācijas tīmekļvietni https://info.ur.gov.lv. Komerclikuma normas attiecas uz komercreģistrā reģistrētajiem...

Gada pārskatu iesniegšanas beigu termiņš vairs nav aiz kalniem. To gatavošanas laikā jāizvērtē daudzas nianses, kamēr nonākam līdz EDS iesniegtam gada pārskatam. Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajām kategorijām, lielākais īpatsvars starp uzņēmumiem ir mikrosabiedrības un mazās sabiedrības. Tāpēc šajā rakstā neapskatīšu vidējo un lielo sabiedrību gada pārskatu sagatavošanas prasības. Dalīšos savā pieredzē, ko un kā darīt, ķeroties klāt kārtējā gada pārskata sagatavošanas darbiem mikro un mazajām sabiedrībām. Apskatīšu desmit praktiskus soļus, kurus pati lietoju praksē. 1. Noteikt, kādai kategorijai atbilst konkrētais uzņēmums bilances datumā Lai noteiktu, vai uzņēmums pārskata gadā iegūst vai zaudē tiesības piemērot atvieglojumus un atbrīvojumus gada pārskata sastāvam, sagatavojam tabulu ar pārskata gada un iepriekšējo gadu kategorijas noteikšanai aktuālajiem rādītājiem. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums mikrosabiedrības netieši sadala divās grupās, tāpēc 1. tabulā attēlotas trīs ailes. 1. tabulaMikro un mazo sabiedrību kategoriju kritēriji Mikrosabiedrība 1 Ja bilances datumā nepārsniedz vismaz 2 kritērijus...