JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu nerezidentu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākumam, kas attiecas uz normatīvā regulējuma piemērošanu, sākot no 2021. gada. Nerezidenta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamais ienākums ir ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē. IIN nepiemēro nerezidentu ienākumam no publiskā apgrozībā esošu finanšu instrumentu...

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018. un/vai 2019. gadu, daļai iedzīvotāju izveidojās nodokļu starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Lai dotu iedzīvotājiem vairāk laika nodokļu saistību izpildei, šai nodokļu starpībai tika pagarināts samaksas termiņš, proti, to var nomaksāt līdz pat šī gada 1. decembrim. Tuvojoties nomaksas termiņam, VID šī gada 19. un 20. novembrī vēlreiz izsūtījis atgādinājumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) 42 461 iedzīvotājam ar aicinājumu nodokli samaksāt līdz šī gada 1. decembrim, lai tas nekļūtu par nodokļa parādu un tam netiktu rēķināta nokavējuma nauda. Kopējā nenomaksātā nodokļu summa ir 3 095 677 eiro. Atgādinājuma vēstulēs norādīta arī informācija par iespēju sadalīt maksājumu termiņā līdz vienam gadam. Maksājamā nodokļa apmēru var noskaidrot EDS vai arī kādā no VID Klientu apkalpošanas centriem, iepriekš pierakstoties pa tālruni 67120005. Arī līdz šim VID ir vairākkārtīgi sūtījis atgādinājuma vēstules gan EDS, gan papīra formātā un ir pateicīgs visiem iedzīvotājiem, kuri iesniedza gada...

Satversmes tiesa 2020. gada 19. novembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā „Par likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.4 panta ceturtās daļas 2. punkta un Valsts sociālo pabalstu likuma 7. panta 1.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 110. pantam”. Apstrīdētās normas Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.4 panta ceturtās daļas 2. punkts paredz, ka par vienu un to pašu bērnu vecākam ir tiesības izvēlēties vecāku pabalstu līdz bērna viena gada vai pusotra gada vecumam. Savukārt Valsts sociālo pabalstu likuma 7. panta 1.1 daļa noteic, ka bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz divu gadu vecumam. Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: „Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Satversmes 110. pants: „Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši...

Senāta Administratīvo lietu departaments 23. novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā par akcīzes nodokļa pārmaksu (lieta Nr. SKA-346/2020; A420575812). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Lietā ir strīds par pieteicējas – SIA RDZ Energy – pienākumu maksāt akcīzes nodokli situācijā, kad akcīzes prece, pārvietojot to atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, nav sasniegusi galamērķi, proti, tā nav nogādāta uz akcīzes preču noliktavu citā dalībvalstī. Senāts spriedumā norāda – lai noskaidrotu, vai pieteicējai ir tiesības uz akcīzes nodokļa pārmaksas atmaksu, ir jānoskaidro tas, vai akcīzes preces ir sasniegušas galamērķi – akcīzes preču noliktavu Polijā, vai arī – vai akcīzes nodoklis ir samaksāts citā dalībvalstī. Senāts spriedumā analizējis Eiropas Savienības Tiesas judikatūru un EK direktīvas nodokļu piemērošanas jautājumos. Apkopojot tajās minēto, Senāts norāda, ka priekšnoteikums atbrīvošanai no pienākuma maksāt nodokli un nosūtītājā dalībvalstī samaksātā nodokļa atmaksai ir fakts par to, ka pārkāpums nav noticis vispār (prece ir sasniegusi galamērķi), vai arī nodoklis ir samaksāts dalībvalstī,...

SIA darba algu izmaksā divas reizes mēnesī (līdz katra mēneša 8. datumam — alga par iepriekšējo mēnesi, bet līdz 18. datumam — avanss par kārtējo mēnesi). Darbiniekam piešķirts atvaļinājums no 7. līdz 20. septembrim, vienojoties par atvaļinājuma naudas saņemšanu kopā ar algu.SIA grāmatveži 8. septembrī izmaksāja algu par augustu. Par darbu septembrī pirms atvaļinājuma un atvaļinājuma nauda izmaksāta 18. septembrī.SIA personāla speciālisti uzskata, ka atalgojums par 01.09.–06.09. un atvaļinājuma nauda būtu jāizmaksā 8. septembrī. Organizācijās, kurās interesējāmies, uzskata, ka atalgojumu par 01.09.–06.09. un atvaļinājuma naudu drīkst izmaksāt 8. oktobrī. Atbilde Darba likuma 69. panta ceturtajā daļā teikts: samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku izmaksā ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma. Pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam, var izmaksāt citā laikā, bet ne vēlāk kā nākamajā darba samaksas izmaksas dienā. Darbinieks nav pieprasījis izmaksāt darba...

Nododot darbiniekam lietošanā vērtīgu mantu, reizēm tiek noslēgts līgums par materiālo atbildību. Kādos gadījumos tas var palīdzēt kompensēt zaudējumus, un kādos materiālo atbildību nevarēs piemērot, pat tad, ja noslēgts šāds līgums? "Bilances Akadēmijas" kursos skaidrojusi Mg.oec. Inga Pumpure, grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore. "Darba devēji nereti iedomājas - ja materiālās atbildības līgumā iekļaus atrunu, ka dalībnieks uzņemas "pilnīgu materiālo atbildību", tad darbinieks arī par visu atbildēs un no savas kabatas par visu maksās. Tik vienkārši gan nebūs," brīdina I. Pumpure. "Jebkurā gadījumā būs jāpierāda, ka tiešām darbinieks ir vainīgs. Otrkārt, kā jūs varat prasīt no darbinieka pilnīgu materiālo atbildību, ja viņš nav vienīgais, kas pie šīs mantas tiek klāt? Piemēram, noliktavas pārzinim tiek uzlikta pilnīga materiālā atbildība par noliktavu, bet šo noliktavu izmanto visi pēc kārtas. Pat ja tur netiek neviens cits no kolēģiem, tad apkopēja tur noteikti tiek. Ja nav iespējams...

Persona no mirušās mātes saņem mantojumā nekustamo īpašumu un naudu. Vai no šīm vērtībām būtu jāmaksā nodoklis? Atbilde Saskaņā ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likuma 9. panta 1. daļas 9. punktā noteikto: mantojuma rezultātā gūtais ienākums, izņemot autoratlīdzību (honorāru), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem, ir atbrīvots no nodokļa. Ja mirusī persona nav atstājusi testamentu, potenciālajiem mantiniekiem ir jāgriežas pie notāra, kas pārbauda visus dokumentus, noskaidro mirušās personas kreditorus (kuri arī var pieteikt savas pretenzijas ierobežotā laika periodā), izpilda noteiktas darbības un izsniedz mantojuma apliecību. Neskaitot notāra pakalpojumu apmaksu, mantiniekam būs jāapmaksā nekustamā īpašuma reģistrācija Zemesgrāmatā uz sava vārda. Ja māte glabājusi naudas līdzekļus kredītiestādē, tos saskaņā ar iesniegumu kredītiestāde pārskaitīs mantinieka norādītajā kontā. No saņemtās naudas ne tikai nav jāmaksā nodoklis, bet tā arī nav jādeklarē (ja kopsumma nepārsniedz 10 000 eiro), jo nauda saņemta no radinieka līdz trešajai1 pakāpei. Atgādinu, ka pastāv ierobežojums skaidras naudas darījumiem — tos drīkst veikt tikai līdz...

Turpinot darbu pie atbalsta pasākumu izstrādes komersantiem ar mērķi palīdzēt saglabāt uzņēmējdarbību un pēc Covid-19 izplatības apturēšanas pēc iespējas ātrāk atjaunot to pilnvērtīgu darbību, pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma darba grupā uzņēmējdarbības un darba ņēmēju atbalstam panākta vienošanās par maksātnespējas pieteikšanas moratorija noteikšanu līdz 2021. gada 1. martam. “Ievērojot ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī un ar to saistītos ierobežojumus, tostarp sociālās distancēšanās pasākumus, prognozējama ierobežota uzņēmumu saimnieciskā aktivitāte, kas neapšaubāmi radīs zināmus finansiālos sarežģījumus. Tādēļ valstij ir svarīgi paredzēt mehānismus, lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti uzņēmējiem," par lēmumu atbalstīt iniciatīvu uz laiku ierobežot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu sacījis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Tā kā maksātnespējas process ir kolektīvā procedūra, t.sk. lai nodrošinātu kreditoru interešu aizsardzību, īpaši uzsverams, ka paša parādnieka tiesību un pienākumu apjomu minētais ierobežojums neietekmē, proti, parādnieks saglabā tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, kā arī uz viņu pilnā mērā attiecināms pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas...

Saeima 19. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas noteiks specializētās Ekonomisko lietu tiesai piekritīgās krimināllietu kategorijas. Likuma 442. pantā tiek papildināta pirmā daļa ar šādu tekstu: “Ekonomisko lietu tiesa izskata krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 73.1 panta otrajā daļā, 79.2 panta otrajā daļā, 195. pantā, 198. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā, 199. panta otrajā daļā, 320. panta trešajā vai ceturtajā daļā, 321. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā, 322. panta otrajā daļā, 323. panta otrajā vai trešajā daļā, 326.1 panta otrajā daļā, 326.2 panta otrajā daļā vai 326.3 panta otrajā daļā. Ekonomisko lietu tiesa izskata krimināllietu, ja persona saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem smagākais vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piekritīgs izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesai.” Ekonomisko lietu tiesas kompetencē būs koruptīvie noziegumi gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kā arī ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistītie noziedzīgie nodarījumi. Attiecīgie likuma panti tiek piemēroti...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā nodarbinātajiem bez maksas apgūt jaunas zināšanas vai pilnveidot jau esošās, mācoties starptautiskajā attālinātās izglītības platformā “Coursera”, kur ir pieejams vairāk nekā 3,8 tūkstoši mācību kursu ap 400 specializācijās. Bez maksas mācīties un iegūt sertifikātu par “Coursera” kursu pabeigšanu var tad, ja mācībām esat pieteicies un tās uzsācis līdz šī gada 14. decembrim, bet pabeidzis līdz 2021. gada 15. februārim. Elektroniskā pieteikšanās bezmaksas mācībām platformā “Coursera” notiek NVA vietnē: https://www.nva.gov.lv/lv/apmacibu-platforma-coursera. Nenokavējiet! “Coursera” mācību programmas ir izstrādājušas dažādu valstu izglītības iestādes, tostarp tādas plaši pazīstamas universitātes kā Hārvarda, Oksforda, Jeila un citas. Covid-19 seku mazināšanas iniciatīvas “Coursera for Workforce Recovery” ietvaros NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem, darba meklētājiem, kā arī nodarbinātajiem tiek piedāvāti kursi, kas palīdzēs iekļauties darba tirgū un sagatavoties tālākai izglītībai, uzlabot psiholoģisko noturību, pilnveidot digitālās uzņēmējdarbības un citas prasmes. Kas var pieteikties bezmaksas mācībām attālinātās izglītības platformā “Coursera” Pieteikties var nodarbinātais vecumā no 15 gadiem līdz pensijas vecumam,...

Par 2021. gada janvāri Darba devēja ziņojums iesniedzams VID līdz 17. februārim. Vai šajā ziņojumā būtu jāieslēdz aprēķinātais un ieturētais ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par 15. februārī atlaisto darbinieku, ņemot vērā, ka gala aprēķins arī ir izmaksāts 15. februārī? Atbilde Ziņojumā par janvāri būtu jāuzrāda janvāra alga (4. aile) un no tās aprēķinātās iemaksas (5. aile). Savukārt ienākuma nodoklis (8. aile) jāaprēķina gan par janvāra algu, gan par februārī aprēķināto summu (gala aprēķina kopsumma). Ja ziņojums tika iesniegts, nezinot par darbinieka aiziešanu, tas ir jāprecizē, jo laika līdz 17. datumam ir pietiekami. Savukārt februārī nopelnītā summa (gala aprēķina kopsumma) jāuzrāda ziņojumā par februāri, ko iesniedz VID līdz 17. martam, aizpildot tajā tikai 4. aili (alga un pienākošās kompensācijas) un 5. aili (statusam atbilstošas sociālās apdrošināšanas iemaksas). Sociālo iemaksu veikšanas datums par februāri ir 23. marts. Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada novembra (467.) numurā

Valdība 17. novembrī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Turpmāk mājas karantīna ir jāievēro ikvienai kontaktpersonai neatkarīgi no tā vai to ir noteicis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), ģimenes ārsts vai darba vietas atbildīgā persona. Valdība arī lēma, ka būs aizliegts sniegt pakalpojumu personai, kas neievēro noteiktos drošības pasākumus (nelieto sejas masku). Jaunā kārtība stājusies spēkā no 19. novembra. Turpmāk, ja SPKC konstatēs, ka inficēta persona apmeklējusi kolektīvu (pirmsskolas izglītības iestādi, izglītības iestādi vai darba kolektīvu), epidemiologs par to informēs konkrētās iestādes vadību. Pēc tam iestādes vadības uzdevums būs apzināt cilvēkus, kas bijuši ciešā kontaktā ar inficēto personu pēc noteiktiem kritērijiem. Attiecīgi par kontaktpersonu cilvēku noteiks, ja viņam iepriekšējo divu dienu laikā pirms personas saslimšanas (vai infekcijas laboratoriskās konstatēšanas) ar saslimušo cilvēku būs: bijis personīgs kontakts ne tālāk kā divu metru attālumā un ilgāk par 15 minūtēm; bijis fizisks kontakts (piemēram, sarokošanās,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka no 2021.gada 1.jūlija Latvijā, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīs, tiks atcelta atbrīvojuma no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana precēm komerciālos sūtījumos. Pašlaik PVN nav jāmaksā par precēm sūtījumā, kas tiek saņemts no valsts ārpus ES, ja to vērtība nepārsniedz 22 EUR. Stājoties spēkā grozījumiem ES normatīvajos aktos, par visiem sūtījumiem, kas tiks saņemti no valstīm ārpus ES, neatkarīgi no sūtījuma vērtības un neatkarīgi no tā, vai saņēmējs būs fiziska, vai juridiska persona, būs jānoformē importa muitas deklarācija. PVN par precēm būs jāmaksā, jau sākot ar pirmo centu. Lai nodrošinātu ES normatīvo aktu prasību ieviešanu, Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (turpmāk – EMDAS) papildus esošajām importa muitas deklarācijām (standarta importa muitas deklarācija, importa muitas deklarācija pasta sūtījumiem) tiks ieviests jauns importa muitas deklarācijas veids – Importa muitas deklarācija pirkumiem līdz 150 EUR. Šī deklarācija būs jānoformē un jāiesniedz muitā šādos gadījumos: ja preču...

Otrdien, 17.novembrī, valdība apstiprinājusi izmaiņas Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība”, paredzot ātrāk izsniegt darbnespējas lapu (DNL) Covid-19 slimnieku kontaktpersonām. Jaunā kārtība stājusies spēkā 19.novembrī. Izmaiņas DNL izsniegšanas kārtībā veiktas saistībā ar Covid-19 slimnieku skaita pieaugumu, kā rezultātā nepieciešams papildināt līdzšinējo kārtību. Šobrīd SPKC epidemiologs epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā noskaidro personas, kas ir bijušas kontaktā ar Covid-19 slimnieku, un informē ģimenes ārstu par viņa aprūpē esošu pacientu, kas ir Covid-19 slimnieka kontaktpersona, kā arī šim pacientam noteikto karantīnas laiku. Pēc tam ģimenes ārsts izsniedz DNL. Statistika liecina, ka epidemiologiem vidēji dienā jāstrādā ar vairāk nekā 1000 kontaktpersonām. Pieaugot saslimušo skaitam, ieilgst arī paredzētā kontaktpersonu apzināšana un ģimenes ārstu informēšana, līdz ar to ieilgst arī DNL izsniegšana. Lai novērstu šādas situācijas, turpmāk konkrētās inficētās personas kontaktpersonas varēs noteikt: Slimību profilakses un kontroles centrs (kā līdz šim); ģimenes ārsts, ja ārsta aprūpē ir saslimušā ģimenes locekļi,...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 17. novembrī galīgajam lasījumam atbalstīja Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz par vienu procentpunktu samazināt sociālās iemaksas un noteikt minimālās sociālās iemaksas personām, kuru atalgojums nesasniedz valstī noteikto minimālo algu, tostarp pašnodarbinātajiem. Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Grozījumi paredz samazināt sociālās iemaksas no līdzšinējiem 35,09 procentiem uz 34,09 procentiem - par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tādējādi iemaksu likme darba devējam turpmāk plānota 23,59 procentu, bet darba ņēmējam – 10,50 procentu apmērā. Tāpat grozījumi paredz no nākamā gada ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu – ceturksnī trīs minimālo algu apmērā. Minimālā darba alga no nākamā gada plānota 500 eiro apmērā. Minimālās sociālās iemaksas plānotas 170 eiro apmērā mēnesī par darba ņēmējiem, kas apdrošināti vispārējā kārtībā. Paredzēts, ka minimālais sociālais nodoklis ceturksnī būs jāsamaksā no trīs minimālajām algām. Ja persona strādās pie vairākiem darba...