JAUNUMI

Jautājums: Darbiniekam mainās amats, alga un darba laika veids, vai ir nepieciešams mēnesi iepriekš brīdināt, vai abas puses var vienoties par grozījumiem uzreiz? Atbildi sagatavoja Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, darba tiesību konsultants No Darba likuma 40. panta izriet, ka darbinieka amats, darba samaksa un darba laika veids ir būtiskas līguma sastāvdaļas. Tas nozīmē, ka darba devējs nav tiesīgs vienpusēji ar rīkojumu mainīt darba līguma nosacījumus un samazināt darbiniekam noteikto darba samaksas apmēru vai grozīt amatu. Šāda darba devēja rīcība būs pretēja Darba likuma 6. pantam - proti, rīkojums pasliktinās darbinieka tiesisko stāvokli un tādējādi nebūs spēkā. Darba līgumā noteikto darba nosacījumu izmaiņas ir pieļaujamas tikai pusēm vienojoties. Ja darba līgumā tiek veiktas izmaiņas Darba likuma 97. panta kārtībā, tad puses brīvi var vienoties par izmaiņu saturu un brīdi, kad tās stājas spēkā. Proti, vienošanās var paredzēt, ka izmaiņas stājas spēkā kaut vai nākamajā darba dienā. Citādāk ir Darba likuma...

Veicot pensiju indeksāciju, arī šogad 1. oktobrī tiek pārskatīts pensiju apmērs, informē Labklājības ministrija. To nosaka likums “Par valsts pensijām”. Ar pensiju indeksāciju nodrošina piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas kritumu, lai netiktu zaudēta tās vērtība. Ministrija sagatavojusi atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par šo tematu. Kā šogad tiks indeksētas pensijas? Šoruden tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 454 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 454 eiro. Piemēram, ja cilvēks saņem 500 eiro lielu pensiju, viņam 1. oktobrī indeksēs 454 eiro, bet atlikušos 46 eiro – nē. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs. Kā tad veidojas piesauktais indekss, pēc kura tiek pārrēķinātas pensijas? Tas veidojas no faktiskā patēriņa cenu indeksa (vienkāršojot – inflācijas) un daļas no apdrošināšanas iemaksu algu...

Ministru kabinets 29. septembra sēdē apstiprināja nekustamā īpašuma darījumu starpnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un reģistrācijas maksu par personas iekļaušanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. To paredz Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi un Noteikumi par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka reģistrācijas maksu un ikgadējo uzraudzības maksu. Kā zināms, 2020. gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums (turpmāk – Likums), kas paredz regulēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālās darbības tiesiskos pamatus un nodrošināt šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu. Likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība. MK apstiprinātie noteikumi paredz apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu gadā un obligātos riskus, kurus apdrošina nekustamā īpašuma darījumu starpnieks. Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits gadā ir noteikts 50 000...

Ministru kabinets (MK) 29. septembra sēdē atbalstīja grozījumus MK 2020.gada 14.jūlija noteikumos Nr.457 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem preču un pakalpojumu eksportētājiem krīzes seku pārvarēšanai” , kas paredz, ka turpmāk atbalstu - vienreizēju grantu jeb dāvinājumu darba samaksas kompensēšanai varēs saņemt lauksaimniecības produktu pārstrādes ražošanas uzņēmumi vai eksportējoši tirdzniecības uzņēmumi ar nosacījumu, ka uzņēmumi papildus neveic darbību primārās lauksaimniecības nozarē, tai skaitā uzņēmumu apgrozījumu neveido ienākumi no primārās lauksaimniecības produktu eksportēšanas. Vienlaikus, ar grozījumiem līdz 30.oktobrim tiek pagarināts iesniegumu iesniegšanas termiņš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA). Tāpat tiek pagarināts termiņš, kurā atbalsta saņēmējs varēs izmaksāt darbiniekiem saņemto atbalstu - līdz 2021. gada 31.martam (pašlaik 2020. gada 31. decembris). Tiek pagarināts termiņš, kurā varēs labprātīgi atmaksāt piešķirto neapgūto atbalstu - līdz 15.aprīlim (patlaban noteikts līdz 31. janvārim); Noteikumi stāsies spēkā ar dienu, kad oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” tiks publicēts paziņojums par to, ka Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par atbalsta saderību...

Saeimā izskatīšanā joprojām atrodas grozījumi likumā "Par grāmatvedību", kas paredz ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu. 16. jūnijā grozījumi atbalstīti pirmajā lasījumā un iesniegti priekšlikumi otrajam lasījumam. Tie vairākos punktos paredz jau konkrētākas prasības ārpakalpojumu grāmatvedim un nosaka precīzāku licencēšanas kārtību nekā likumprojekta sākotnējā variantā. Kā zināms, galvenās plānotās izmaiņas nosaka, ka ārpakalpojuma grāmatveža darbība būs atļauta tikai tad, ja tam ir spēkā esoša licence, ko izsniegs Valsts ieņēmumu dienests uz pieciem gadiem, un licences izsniegšana vai pārreģistrācija maksās valsts nodevu 100 eiro apmērā. Šeit otrajam lasījumam iesniegts un atbalstīts papildinājums, kas nosaka, ka licences atteikšanas gadījumā iemaksātā valsts nodeva netiks atgriezta: "Ja pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas Valsts ieņēmumu dienests konstatē neatbilstību licencēšanas prasībām un tā netiek novērsta, valsts nodevu neatmaksā." Otrajam lasījumam atbalstītajā redakcijā precizētas pieredzes prasības, nosakot, ka ārpakalpojumu grāmatvedim jābūt vismaz triju gadu pieredzei grāmatvedības jomā (kā arī vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, ko apliecina...

Viens no diskusiju karstākajiem punktiem jauno nodokļu izmaiņu sakarā ir autoratlīdzību režīma nākotne. Sākotnēji tika paredzēts to vispār likvidēt, pēc tam no tā attiecās, gala risinājums joprojām nav rasts. Septembrī intervijā žurnālam "Bilance" Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieku nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos, atklāja, kā noticis diskusiju process līdz tam brīdim (jaunākas ziņas, kas parādījušās publiskajā telpā liecina, ka apgrozījuma nodoklis, ko varētu piemērot autoratlīdzībām, varētu būt 25% apmērā - nav gan vēl skaidrs, no kura datuma (nākamā gada 1. jūlija vai 2022. gada 1. janvāra) šāds režīms tiktu piemērots). Pilnu interviju ar I. Šņucinu, kurā skartas visas būtiskākās plānotās nodokļu izmaiņas, lasiet jau drīz gaidāmajā žurnāla BILANCE oktobra numurā! Kāda nākotne sagaida autoratlīdzību saņēmējus? Sākotnējā piedāvājumā bija paredzēts šādu nodokļu režīmu vispār likvidēt. Pēc tam, kad radās liela pretestība radošajās aprindās, jautājums tika uzlikts “uz pauzes”. Ir saprotams, kādā virzienā tas tālāk attīstīsies? Jā, valdība lēma nepieņemt Finanšu ministrijas...

Otrdien, 29. septembrī, stājas spēkā grozījumi likumā "Par tiesu varu", kas cita starpā paredz, ka atklātā tiesas sēdē pieņemts tiesas spriedums pēc tā spēkā stāšanās publicējams kopā ar citiem tiesas spriedumiem konkrētajā lietā, vēstī Tieslietu ministrija. Līdz šim normatīvie akti paredzēja, ka mājaslapā https://manas.tiesas.lv publicējams tikai atklātā procesā taisīts galīgais spriedums pēc tā spēkā stāšanās. Atbilstoši grozījumiem likumā papildus tiks publicēti arī ar galīgo spriedumu saistītie zemāku instanču tiesu spriedumi konkrētajā lietā, tādējādi radot iespēju izsekot tiesas motīviem un juridiskās domas attīstībai, sākot no pirmās instances līdz pat galīgajam spriedumam lietā. Informācijai no attiecīgajā lietā zemākas instances tiesas pieņemtiem spriedumiem un tajā ietvertajiem motīviem var būt būtiska nozīme, lai nodrošinātu sprieduma, kurš ir galīgs un nav pārsūdzams vispusīgāku izpratni. Mūsdienās, domājot par demokrātiskas valsts principiem, spriedumu publicēšana ir veids kā nodrošināt tiesu darba atklātumu. Tieslietu ministrijas ieskatā, grozījumu spēkā stāšanās nodrošinās sabiedrībai plašākas tiesības iepazīties ar tiesu spriedumiem un sekot līdzi dažādu...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada septembrī nosūtīja Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret fizisku personu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā. Persona par sava uzņēmuma saimniecisko darbību laika periodā no 2014. gada aprīļa līdz 2015. gada decembrim Valsts ieņēmumu dienestā iesniedza deklarācijas un pārskatus, aprēķināja valsts budžetā maksājamās nodokļu summas, taču neveica aprēķinātos nodokļu maksājumus likumā noteiktajā kārtībā un termiņā. Minēto darbību rezultātā - aprēķinot, deklarējot, bet ļaunprātīgi neveicot nodokļu maksājumus valsts budžetā pilnā apmērā, budžetam nodarīti zaudējumi vairāk kā 405 000 eiro apmērā, nenomaksājot pievienotās vērtības nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmuma ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Kriminālprocess VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē tika uzsākts 2017.gada aprīlī pēc Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19.pantu neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa...

Kopš marta vidus esam pieredzējuši būtiskas pārmaiņas uzņēmējdarbības vidē, kuras izraisīja Covid–19. Viena no tām bija izmaiņas nomas līgumos, kā arī īslaicīga nomas maksājumu "atlaišana". Šajā rakstā izskatīta nomas maksājumu un nomas līgumu izmaiņu atspoguļošana no 16. Starptautiskā finanšu pārskatu standarta "Noma" (16. SFPS) viedokļa. 2020. gada 28. maijā 16. SFPS tika publicēti grozījumi, kas izskata Covid–19 rezultātā veikto nomas maksājumu korekciju uzskaiti grāmatvedībā. Grozījumi būs spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2020. gada 1. jūnijā vai vēlāk, tomēr pastāvēs iespēja šos grozījumus piemērot arī agrāk. Pagaidām gan šie grozījumi vēl nav apstiprināti lietošanai Eiropas Savienībā, tomēr plānots tos apstiprināt septembrī un būs atļauts piemērot visa 2020. gada garumā. Tādējādi, sagatavojot gada pārskatus pēc SFPS gada beigās, 2020. gada 31. decembrī, ar lielu ticamību var apgalvot, ka būs iespējams piemērot šo atvieglojumu. Kāda ir 16. SFPS veikto grozījumu būtība? Grozījumi ievieš praktisku atbrīvojumu nomniekam (bet NE iznomātājam) attiecībā uz Covid–19 pandēmijas izraisītajām nomas...

Par to, kas ārpakalpojumu grāmatvedim jāņem vērā, sastādot klienta identifikācijas anketu, informē Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste. Klienta identifikācijas anketā obligāti iekļaujama likumā noteiktā informācija - par klientu, viņa pārstāvēt tiesīgo personu, darījumu attiecību mērķi un būtību, par klienta saimniecisko darbību un līdzekļu izcelsmes avotu (ja klienta risks ir augsts) un par klienta patiesā labuma guvēju. Anketā jābūt klienta apliecinājumiem par atbilstību politiski nozīmīgas personas statusam (atbilst vai nē). Tāpat iesakāms iekļaut apliecinājumu par klienta piekrišanu viņa datu apstrādei un pārbaudei citos avotos, kā arī piekrišanu par identifikācijas dokumentu kopijas izgatavošanu. Papildus obligātajai informācijai, kuru prasa likums un klienta apliecinājumiem anketā ieteicams iekļaut arī citu informāciju, kas iegūta klienta sākotnējās izpētes gaitā, piemēram: kontaktinformācija un tīmekļa vietnes adrese gada apgrozījums vai ienākumu apmērs skaidras naudas darījumu īpatsvars klienta apgrozījumā cita informācija, kas dod labāku priekšstatu par klientu un tā darbību Tāpat klienta identifikācijas anketā...

Tiesībsarga birojs sniedzis savu vērtējumu par situāciju, kad kredītiestāde atsaka sniegt kreditēšanas pakalpojumu senioriem, ja vienīgais vai galvenais šāda atteikuma pamatojums ir cilvēka vecums. Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru. Eiropas cilvēktiesību aizsardzības iestāžu vērojumi liecina, ka vecuma kritērijs banku pakalpojumu jomā bieži vien ir balstīts uz pieņēmumiem, aizspriedumiem un stereotipiem. Līdz ar to minētais jautājums satrauc seniorus ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jo šāds vecuma ierobežojums rada nevienlīdzīgas un diskriminējošas attieksmes sajūtu, kā arī liek cilvēkam gados sajusties nepilnvērtīgam. Jo sevišķi aizvainojoši tas šķiet situācijās, kad, piemēram, seniors, ir maksātspējīgs, ar nevainojamu kredītvēsturi un, ņemot vērā savu veselīgo un harmonisko dzīves veidu un salīdzinoši labo fizisko stāvokli, ir krietni veselīgāks un aktīvāks par dažu...

Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA), kas pārstāv nevalstisko organizāciju (NVO) sektoru, aicina sniegt papildu skaidrojumus par Labklājības ministrijas sagatavoto projektu par iespējamiem grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekts ir minimālā alga. LPA norāda, ka nav saprotams, kāds varētu būt risinājums (tai skaitā zaudējumi un ieguvumi), ja neizpildās nosacījums, ka persona ceturksnī gūst trīs minimālās algas. Vēstulē likumprojekta autoriem tiek vērsta uzmanība, ka nevalstiskajā sektorā nodarbinātie strādā galvenokārt projektu ietvaros. Šāda specifika nozīmē, ka biedrībām un nodibinājumiem nav finanses, ar ko segt VSAOI starpību, un šie darbinieki var netikt nodarbināti, vai arī tiks veikta regulāra darbinieku atlaišana. Tāpēc Labklājības ministrijai būtu jāveic padziļināta izpēte par nodarbinātību nevalstiskajā sektorā, jo, kā liecina 2016. gadā sagatavotā informācija, biedrībās un nodibinājumos darba samaksa zem minimālās algas bija 7047 darba ņēmējiem, no kuriem 4048 guva ienākumus citās darba vietās, taču 2999 tā bija vienīgā ienākumu gūšanas vieta. Nekas...

Raksta sākumu skatīt Bilances 2020. gada Nr. 8 (464) Prasījumi, kurus var segt no darbinieku prasījumu garantiju fonda No DPGF līdzekļiem apmierina to personu prasījumus, kuras pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās ir bijušas vai kurām turpinās pirms maksātnespējas gadījuma iestāšanās uzsāktās darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, kam pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, un par kuru prasījumiem (kreditora prasījums) maksātnespējīgā darba devēja administrators ir pieņēmis lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu un iekļāvis tos kreditoru prasījumu reģistrā. Darbiniekam ir tiesības uz viņa prasījuma apmierināšanu no DPGF līdzekļiem neatkarīgi no tā, vai darba devējs ir izdarījis likumā noteiktos maksājumus. Kā arī darbinieka nāves gadījumā tiesības uz viņa prasījuma apmierināšanu ir šā darbinieka laulātajam un personām, kas bijušas darbinieka apgādībā. No DPGF līdzekļiem apmierina tikai no darba tiesiskajām attiecībām izrietošus darbinieku prasījumus: darba samaksu; atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu; atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni; atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos; kaitējuma...

Saeima ceturtdien, 24.septembrī, otrajā lasījumā pieņēma Dzīvojamo telpu īres likuma projektu, kas izstrādāts, lai precizētu un pilnveidotu līdzšinējo regulējumu, nodrošinātu līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī risinātu citus jautājumus īres tiesību jomā. Jauns regulējums izstrādāts, lai veicinātu mājokļa pieejamību, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp dzīvojamās telpas izīrētāja un īrnieka interesēm, teikts likumprojekta anotācijā. Likums paredz noteikt tiesiskās attiecības starp dzīvojamo telpu izīrētāju un īrnieku, nosakot viņu vispārējās tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī tiesisko attiecību izbeigšanas pamatus un dzīvojamo telpu īres līguma pamatnoteikumus. Jaunajā regulējumā paredzēta iespēja nostiprināt īres tiesības. Īres līgumus varēs reģistrēt zemesgrāmatā, un tas nodrošinātu publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, izīrētāja maiņas gadījumā pasargātu gan jaunos īpašuma ieguvējus, gan arī līdzšinējos īrniekus un novērstu fiktīvu līgumu slēgšanu. Plānots, ka īres tiesību nostiprinājuma lūdzējam nebūs jāmaksā nodeva par nostiprinājuma lūguma apliecināšanu un īres tiesību nostiprināšanu un grozīšanu zemesgrāmatā. Būtiskas izmaiņas plānotas īres līguma slēgšanas...

Jautājums Par ko visbiežāk tiek sodīti ārpakalpojumu grāmatveži saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) prasību neievērošanu? Kādas ir tendences šo sodu dinamikā - vai šo gadījumu skaits pieaug? Atbild Ilona Torgašova, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Administratīvo strīdu daļas vadītāja: VID ir izveidota Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde, lai sekotu līdzi šim jautājumam. Pārvalde gada laikā veic aptuveni 1000 pārbaudes, bet rezultāti nav tik dramatiski - pārkāpumi tiek konstatēti apmēram 10% gadījumu. Apstrīdēto lēmumu īpatsvars ir liels - piemēram, šogad apstrīdēti jau 69 gadījumi. Kā zināms, katram likuma subjektam ir jāizstrādā iekšējā kontroles sistēma, kādā tas pārbauda potenciālos klientus un konstatē aizdomīgos darījumus. Biežāk konstatētais pārkāpums ir vai nu šīs kontroles sistēmas neesamība vai neprecizēšana atbilstoši normatīvo aktu grozījumiem (jo aizdomīgo darījumu pazīmes mainās). Tāpat konstatēti pārkāpumi par nepilnīgu klientu pārbaužu veikšanu (piemēram, netiek noskaidrota saistība ar politiski nozīmīgām...