JAUNUMI

Jautājums: Pašvaldības dzīvokļi tika nodoti turējumā radniecīgajam uzņēmumam. Uzņēmums iekasē īres maksu, un tam ir deleģēti pienākumi veikt dzīvokļu apsekošanu un vērtības samazinājuma pazīmju izvērtēšanu. Vai jāpārgrāmato no pamatlīdzekļiem uz ieguldījuma īpašumiem? Atbildi sagatavojusi Laila Kelmere, Mg. oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente Dzīvokļi pēc būtības pieder pašvaldībai, un jāvērtē, vai pašvaldība, tos izmantojot, nodrošina kādu no savām funkcijām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka pašvaldības kā atsevišķas valsts pārvaldes sastāvdaļas darbības jēga ir uzticēto autonomo valsts pārvaldes funkciju izpilde, kas atbilst pašvaldības vietējiem apstākļiem un attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju interesēm. Pašvaldību autonomās funkcijas noteiktas likumā «Par pašvaldībām», un starp tām ir arī palīdzība dzīvokļa un sociālo problēmu jautājumu risināšanā iedzīvotājiem. Līdz ar to, pašvaldībā dzīvokļi vai mājas varētu būt, lai nodrošinātu pašvaldības funkcijas. Šādā gadījumā šie dzīvokļi ir pamatlīdzekļi. Kā ieguldījuma īpašumus klasificē tikai tās zemes un būves, kuras netiek izmantotas pašvaldības funkciju nodrošināšanai, ir iznomātas...

Ar valdībā 15. oktobrī izskatītajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā tiek plānots mainīt kārtību, kādā, piegādājot preces Eiropas Savienības iekšienē uz citas dalībvalsts noliktavu, notiek reģistrācija valstu PVN maksātāju reģistros. Grozījumu pieņemšanas gadījumā, veicot preču piegādi uz citas dalībvalsts noliktavu, izpildoties noteiktiem nosacījumiem, preču piegādātājam vairs nebūs jāreģistrējas otras dalībvalsts PVN maksātāju reģistrā. Grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimā. Pašreizējā kārtība Saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem ES PVN noteikumiem PVN maksātājs, kurš savas preces pārvieto uz citu dalībvalsti novietošanai noliktavā, ir veicis preču piegādi, kas atbrīvota no PVN nosūtītāja dalībvalstī. Preču ierašanās citā dalībvalstī nozīmē iegādi ES teritorijā, ko veicis preces nosūtījušais PVN maksātājs un uz kuru attiecas PVN saistības šajā otrajā dalībvalstī. Uzņēmumam, kurš ir pārvietojis preces, ir jābūt reģistrētam PVN nolūkā galamērķa dalībvalstī, lai savā PVN deklarācijā varētu deklarēt preču iegādi ES teritorijā. Kad preces tiek izvestas no noliktavas un piegādātas pircējam, notiek otra piegāde, kuras vieta ir tā dalībvalsts, kurā...

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28.1 panta 4.1 daļu nodokļu maksātāji drīkst lietot tikai tādas elektroniskās ierīces un iekārtas, kuras atbilst nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām un kurām ir veikta atbilstības pārbaude. Elektronisko ierīču un iekārtu apkalpošanu drīkst veikt apkalpojošais dienests, kuram ir veikta normatīvajos aktos noteiktā atbilstības pārbaude. Elektronisko ierīču un iekārtu izmantošanas mērķis ir nodokļu un citu maksājumu aprēķināšanas un uzskaites nodrošināšana. Tādējādi nodokļu maksātājiem ir pienākums lietot tehniskajām prasībām atbilstošas elektroniskās ierīces un iekārtas, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Kā norādījusi Finanšu ministrija, veicot pārbaudes, Valsts ieņēmumu dienests (VID) bieži konstatē, ka nodokļu maksātājs savā saimnieciskajā darbībā lieto normatīvajiem aktiem neatbilstošu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīci vai iekārtu. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju 2019. gada janvārī - 56 %, bet 2019. gada maijā - 27 % nodokļu maksātāji vēl nebija nomainījuši elektroniskās ierīces un iekārtas. Ievērojot minēto,...

Amerikas Savienoto valstu (ASV) Ārvalstu aktīvu kontroles birojs ( OFAC) 15. oktobrī noteicis sankcijas pret Turcijas aizsardzības ministru, iekšlietu ministru un enerģētikas un dabas resursu ministru, kā arī pret Turcijas Aizsardzības ministriju un Enerģētikas un dabas resursu ministriju, informē Ārlietu ministrija. Sankcijas noteiktas, ņemot vērā drošības situāciju Sīrijas ziemeļaustrumos. Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas šā gada 29. janvāra noteikumiem "Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" ASV OFAC sankcijas Latvijā ievēro finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, tai skaitā bankas, un ka ASV OFAC sankcijas tiek ievērotas publiskās un privātās partnerības jomā un Eiropas Savienības fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā. ASV ir izteikušas brīdinājumu, ka jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus sankcionētajām personām, arī var tikt pakļauts ASV OFAC sankcijām. Līdz ar to ĀM lūdz ņemt vērā šo papildu risku, kā arī vērš uzmanību, ka jau noslēgto līgumu izpilde ar ASV OFAC sankcionētām personām var...

Jautājums: Bieži autoratlīdzība ir noteikta (vienošanās) neto summā, un nodokļa aprēķināšanas vajadzībām grāmatvedim jānosaka bruto summa, taču vienmēr rodas starpība. Vai šo procesu var atvieglot? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Diemžēl daudzās jomās ir vērojama šāda ačgārna kārtība: nevis nodokļi tiek aprēķināti no summas (algas, autoratlīdzības, uzņēmuma līguma atlīdzības u.tml.), bet neto summa palielināta ar nodokļiem, līdz izveidojas bruto summa. Faktiski aprēķins nav sarežģīts, bet jāņem vērā dažas nianses un sekas. Vispirms ar autoru jāvienojas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi. Saskaņā ar IIN likuma 15. panta 18. daļu autoratlīdzībai, ko izmaksā rezidentiem, tiek piemērota IIN likme 20% apmērā. Tomēr autors, novērtējot potenciālo gada ieņēmumu summu, var izvēlēties maksāt IIN pēc 23% likmes. Tas pasargās no nodokļa parāda izveidošanās vai vismaz samazinās tā summu. Ja veidosies IIN pārmaksa, VID to atmaksās. Otrkārt, jānoskaidro, kādi attaisnotie izdevumi piemērojami konkrētam autora darbam. Autoru darbu saraksts norādīts MK noteikumu Nr. 899...

Grāmatvedības organizācijas dokumenti būtu jāizstrādā tā, lai persona, kas aizvieto grāmatvedi tā prombūtnes laikā, bez grūtībām varētu saprast, kas un kā ir jādara uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē, iesaka Anna Medne, biznesa augstskolas "Turība" Finanšu un grāmatvedības programmu direktore. Ministru kabineta noteikumi Nr. 585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" paredz vairākas pozīcijas, kas obligāti jāiekļauj grāmatvedības organizācijas dokumentos. Proti, grāmatvedības organizācijas dokumentiem jānosaka kārtību, kādā uzņēmums: veic inventarizācijas; sniedz pārskatus par skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu izlietojumu. Šo pārskatu iesniegšanas termiņus nosaka, ņemot vērā nodokļus reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktos norēķinu termiņus; dokumentē un uzskaita uzņēmuma transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, tai skaitā ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistītos transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, kā arī izdevumus, kas saistīti ar uzņēmuma kā darba devēja vieglo transportlīdzekļu izmantošanu tādām vajadzībām, kas nav saistītas ar uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanu, un kurus nosaka, ņemot vērā nodokļus reglamentējošo normatīvo aktu prasības; organizē attaisnojuma dokumentu apgrozību; kārto grāmatvedības reģistrus; sagatavo gada pārskatu, kā arī...

Saeimai izskatīšanai nodots Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"", tajā iekļaujot nosacījumu, ka nodokļu maksātājam ir jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID) par brīdinājumā norādīto pārkāpumu novēršanu, jo ne visos gadījumos VID var pārbaudīt informācijas sistēmās, vai pārkāpums ir novērsts. Tā, piemēram, saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.1 panta pirmās daļas 4. punktu saimniecisko darbību aptur, ja nodokļu maksātājs nodarbinātajai personai izmaksā ienākumus, kuri nav uzrādīti grāmatvedības uzskaitē un VID iesniegtajā ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju ienākumiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, vai nodarbina vairāk nekā vienu personu, ar kuru nav noslēdzis rakstveida darba līgumu. Tātad, lai atjaunotu nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, VID ir jākonstatē: ka nodokļu maksātājs ir precizējis ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju ienākumiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, ka nodokļu maksātājs ir...

Mazāk zināma nodokļu kontroles metode, ko mēdz izmantot Valsts ieņēmumu dienests, ir apsekošana. "Tas ir pavisam "nesāpīgs" nodokļu kontroles pasākumu veids, jo mēs aizejam un apsekojam konkrēto uzņēmumu, lai noskaidrotu, kas tajā uz vietas notiek," stāsta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. Tiesa, apsekošana būs "nesāpīga" tikai godprātīgam uzņēmumam - negodīgam komersantam tā var beigties ar nopietnām sekām, pat kriminālprocesu. Apsekošanas laikā notiek ar saimniecisko darbību saistīto objektu apskate. "Piemēram, mēs vēlamies apskatīt, kas notiek būvobjektā, lai ievāktu informāciju," saka Ādmine. Tāpat apsekošanas laikā VID var novērtēt, vai nodokļu maksātāja rīcībā ir materiāltehniskie resursi un darbinieki, lai spētu veikt norādīto saimniecisko darbību. Papildus VID inspektori var pieprasīt uzrādīt dažādus grāmatvedības dokumentus, iegūt šo dokumentu kopijas. "Mēs salīdzinām, vai pārbaudāmā informācija atbilst faktiskajai situācijai," atklāj Ādmine. Iespējams, viena no nepatīkamākajām apsekošanas procedūrām ir iespējamā datu iegūšana no uzņēmuma datora, servera, specializētās ierīces. "Mums ir tiesības iegūt datus no dažādām...

Saskaņā ar NILLTFN likuma, kam kopš 29.06.2019. ir piešķirts jauns nosaukums – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (likums), 31. panta otro daļu, ir izstrādāti MK noteikumi Nr. 281 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem", jo iepriekšējie MK noteikumi Nr. 674 (ar analoģisku saturu) ir zaudējuši spēku. Jaunie noteikumi stājās spēkā 10. jūlijā. Izstrādātais tiesiskais regulējums ietekmēs likuma subjektus, kas ir kredītiestādes, finanšu iestādes, nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, izložu un azartspēļu organizētāji, personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus, citas juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, mākslas un vēstures priekšmetu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību...

Foto: Pexels.com Valsts kontrole revīzijas ziņojumā “Par Latvijas Republikas 2017. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” sniegusi ieteikumu Finanšu ministrijai apzināt nodevas, kurām ir nodokļa pazīmes, un izvērtēt nepieciešamību precizēt likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto regulējumu par nodevas administrēšanu un nodevas administrācijas pilnvarām. Kā lasāms Saeimā iesniegtā likumprojekta anotācijā, Finanšu ministrija ir izvērtējusi no institūcijām saņemto informāciju par valsts nodevu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanas praksi un konstatējusi, ka valsts nodevas maksājumu samaksas termiņa pagarinājumu saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. panta vienpadsmito daļu piešķir tikai Valsts ieņēmumu dienests (VID) attiecībā uz uzņēmējdarbības riska valsts nodevas maksājumu samaksu, šādu rīcību pamatojot ar šā likuma 26. panta desmitajā daļā noteikto. Tā kā saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta 1.1 daļā ietverto regulējumu šobrīd nodevu administrācijām nav noteikts pienākums izskatīt un izlemt jautājumus par nodevu maksāšanas termiņa pagarināšanu un Finanšu ministrija kritiski vērtē iespēju piešķirt...

Gandrīz pusgadu pēc Trauksmes celšanas likuma spēkā stāšanās daudziem uzņēmējiem joprojām ir neskaidrības par vairākām likuma piemērošanas niansēm saistībā ar to, kā pareizi izveidot uzņēmuma iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, atzīst zvērināta advokāte Ieva Andersone, zvērinātu advokātu biroja Sorainen partnere. Ziņotāji - tikai darbinieki vai visi līgumattiecībās esošie? Pirmā neskaidrība, kas nereti parādās, jau sākot ieviest ziņošanas sistēmu - kuri varēs būt trauksmes cēlēji, kas ir potenciālais ziņotāju loks? Skaidrs, ka sistēmai jābūt pieejamai uzņēmuma darbiniekiem, taču reizēm, īpaši lielākos uzņēmumos, parādās jautājums, vai tajā jāiekļauj arī pakalpojumu sniedzējus, kas darbojas uz pakalpojumu līguma pamata, bet ir diezgan cieši iesaistīti uzņēmuma dzīvē, līdz ar to varētu zināt daudz informācijas. Likums nosaka, ka trauksmes cēlējs informāciju var iegūt arī brīvprātīgā darba vai pakalpojumu sniegšanas, kā arī citu darba attiecību ietvaros. Tātad pēc būtības tiek aptverti arī uzņēmumam pietuvinātie pakalpojumu sniedzēji. Tomēr tas, kā katrs uzņēmums veido savas trauksmes celšanas vadlīnijas, ir atkarīgs no viņu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka uzņēmēji, kuri ziedo, var izvēlēties vienu no trim uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu veidiem. Uzņēmējiem ir tiesības ziedot bez ierobežojumiem. Tāpat kā līdz jaunās nodokļu reformas ieviešanai nodokļa atvieglojumu ziedojumam piemēro noteiktā apmērā un tikai tad, ja uzņēmējs ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura pilda Kultūras ministrijas deleģētās funkcijas. Veidi, kā saņemt atlaides, ir vairāki, tādējādi uzņēmējs var izvēlēties izdevīgāko variantu. Ziedotājs pārskata gada laikā var piemērot vienu no turpmāk minētajiem atvieglojumu veidiem. Ziedojuma apmēra noteikšanai izmanto iepriekšējā gada peļņu Izvēloties šo ziedojuma veidu, ar UIN neapliek ziedoto summu, kura nepārsniedz 5 % no uzņēmuma pērnā gada peļņas. Ziedojums ir uzskatāms par saimnieciskās darbības izdevumiem, no kuriem UIN nav jāmaksā. Piemērs Iepriekšējā gada peļņa = 1000 eiro. Maksimāli pieļaujamais ziedojums, no kura nebūs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, = 50 eiro (5 % no 1000 eiro). Ja faktiski ziedotā summa ir 90 eiro,...

Tām personām (nodokļu maksātājiem), kuras nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā (piemēram, nodokļu maksātāja struktūrvienības, fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicējas, pašnodarbinātie utt.), turpmāk varētu tikt izveidots atsevišķs, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskots un uzturēts reģistrs, paredz Saeimā iesniegtie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Plānots, ka, reģistrējot šādu nodokļu maksātāju, VID to ierakstīs datu bāzē jeb reģistrā, kurš būs publiski pieejams. Šādas informācijas publiska pieejamība nodrošinātu personas–iesniedzēja paļāvību, ka ar ieraksta izdarīšanas brīdi tā var uzsākt savu saimniecisko darbību vai veikt darbību jaunajā režīmā (piemēram, kā samazinātās patentmaksas maksātājs). Tāpat šāds, publisks reģistrs varētu palīdzēt arī konkrētā nodokļu maksātāja darījumu partneriem labāk izvērtēt tā uzticamību - vienkārši un ērtā veidā pārliecinoties par konkrētās personas statusu un tiesībām veikt saimniecisko darbību. Gadījumos, ja VID atteiks reģistrēt nodokļu maksātāju vai veikt izmaiņas reģistrācijas datos, tiktu saglabāta šobrīd esošā lēmumu paziņošanas kārtība, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 537 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju...

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. pantu nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) ir aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim (darbiniekam) kļuvusi zināma, pildot dienesta (darba) pienākumus, ja likumā nav noteikts citādi. Ar Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", ko Saeima 17. oktobrī vērtēs, vai nodot izskatīšanai atbildīgajā komisijā, tiek noteikts jauns izņēmums, kad informācija par nodokļu maksātāju (juridisku personu) var tikt izpausta bez nodokļu maksātāja piekrišanas, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Proti, lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodrošinās publiski pieejamu informāciju par juridiskajām personām, kurām datu atbilstības pārbaudes un nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķināti un nav labprātīgi samaksāti papildu maksājumi budžetā vai konstatēta no budžeta atmaksājamās summas nepamatota palielināšana, izņemot, ja papildu noteikto maksājumu samaksas...

Jautājums: Zinu, ka slimības dēļ atvaļinājuma laikā to automātiski pagarina, tādēļ ierados darbā pēc atvaļinājuma divas dienas vēlāk, bet pārējās trīs dienas domāju izmantot citā reizē. Tomēr darba devējs manā tabelē atzīmēja neattaisnoto darba laika kavējumu. Vai tas ir pareizi? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Saskaņā ar Darba likuma 150. panta 6. daļu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā. Nosacījums attiecas gan uz A, gan uz B darbnespējas lapu. Diemžēl «kļūda» lasāma jau jautājumā. Nekas (gandrīz nekas) nenotiek automātiski. Par jebkurām sekām, kas izriet no notikuma, ir jāvienojas abām notikumā iesaistītajām pusēm. Tātad atvaļinājums pēc saskaņošanas ar vadību var tikt pagarināts par tām kalendāra dienām, kad bijusi izsniegta A lapa, kura nepārtraukti varēja pārtapt par B lapu (vai par daļu no šī laika) vai arī gadījumā, kad B lapa izsniegta darbiniekam jau no pirmās dienas. B lapu no pirmās darbnespējas dienas parasti izsniedz slima...