JAUNUMI

Pirmais nodokļu reformas gads vairākām fiziskajām personām beidzās ar pamatīgu šoku: visu gadu maksātie nodokļi izrādījās neatbilstoši reālajiem ieņēmumiem, un tūkstoši ienākuma nodokļa maksātāju tika pasludināti par parādniekiem. Tiesa gan, parādu atļāva segt, ņemot vērā nākamā gada deklarācijas rezultātu, kā arī iesniedzot VID informāciju par attaisnotajiem izdevumiem. Parādi līdz vienam eiro tika piedoti. Tomēr tika pieņemts lēmums labot situāciju (spēkā esošā normatīvā akta ietvaros). Gribēja kā labāk, bet sanāca savādāk Sākumā jāatgādina, ka taksācijas gadā VID divas reizes nosaka prognozējamo neapliekamo minimumu, bet, gadam beidzoties, piemērotajam minimumam tiek veikts galīgais precizējums pēc tam, kad VID rīcībā nonāk informācija par taksācijas gada kopējiem ieņēmumiem. Šāda kārtība neizslēdz, ka minimums varētu būt «atcelts» vai samazināts brīvprātīgi saskaņā ar darbinieka vēlmi vai pēc VID iniciatīvas, kad ir saņemta informācija par personas iespaidīgajiem ieņēmumiem. Neapliekamo minimumu iespaido visi ieņēmumi, arī tie, kuriem tiek piemērota samazināta IIN likme (sk. turpmāk). Sākoties nodokļu reformai, tika cerēts, ka...

Valdības sēdē 17. decembrī izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumu projekti, kas attiecas uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumu: "Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām""; "Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai". Izmaiņas attiecībā uz preču piegādēm uz noliktavu citā dalībvalstī Grozījumi MK noteikumos Nr.40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām" mērķis ir saskaņot PVN deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanas kārtību atbilstoši grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājas spēkā ar 2020.gada 1.janvāri. Likumā veiktie grozījumi noteic jaunu PVN piemērošanas kārtību preču piegādēm uz noliktavu (“call of stock”) citā dalībvalstī, proti, šādi darījumi, ja tie notiek starp diviem reģistrētiem PVN maksātājiem, noteiktos apstākļos tiks uzskatīti par tādiem, kas ietver vienu piegādi, kura atbrīvota no PVN preču nosūtīšanas dalībvalstī, un vienu iegādi ES teritorijā tajā dalībvalstī, kurā atrodas noliktava....

Ārlietu ministrija Ārlietu ministrija sniedz atbildi uz jautājumu, vai Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (Office of Foreign Assets – OFAC) sankcijas ir tieši piemērojamas tāpat kā nacionālās, ANO un ES sankcijas? ASV OFAC sankcijas ir jāievēro, ja uzņēmums nevēlas risku, ka pret to, tā īpašniekiem vai amatpersonām ASV nosaka sekundārās sankcijas vai veic citus pretpasākumus. Latvijas finanšu iestādes ievēro ASV OFAC sankcijas un neveic finanšu darījumu starpniecību (pārskaitījumus), ja līdzekļu saņēmējs vai nosūtītājs atrodas ASV OFAC sankciju sarakstā, un tas var ietekmēt iespēju izpildīt ar šādu sankciju subjektu noslēgtus līgumus. Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) kā kompetentā institūcija nosaka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem kritērijus, pēc kādiem noteikt Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts (NATO) noteiktās sankcijas, kuras būtiski ietekmē finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku vai finanšu un kapitāla tirgus intereses, kā arī nosaka finanšu un kapitāla...

Jautājums: Vislielākie uzrēķini no nodokļu kontroles pasākumiem ir tieši PVN jomā. Galvenais riska faktors šeit ir sadarbība ar šaubīgiem darījumu partneriem. VID apgalvo, ka pirms audita uzsākšanas informējot uzņēmumu par šādiem darījumu partneriem. Kā notiek šī informēšana? Atbildi sniedz Santa Garanča, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktore: "Valsts ieņēmumu dienestā pēdējā pusotra gada laikā attiecībā uz nodokļu kontroles pasākumiem ir aktīvi iedzīvināts princips “Konsultē vispirms!”. Pirms audita uzsākšanas mēs faktiski vienmēr runājam ar auditam atlasīto uzņēmumu. Vienīgais gadījums, kad tas varētu nenotikt, ir tad, ja mums ir lielas aizdomas par to, ka nākamais solis jau varētu būt kriminālprocess - tad jārīkojas operatīvi, citādi iespējams zaudēt pierādījumus. Šajā ziņā uzņēmumi netiek šķiroti pēc to lieluma. Pirms audita mēs vienmēr runājam ar klientu, izstāstām, kāpēc esam tik tālu nonākuši, kādu riska informāciju saskatām un dodam iespēju līdz audita uzsākšanai uzņēmumam labot situāciju, mainīt uzvedību. Mūsu mērķis nav veikt uzrēķinus, lai kādi mīti uzņēmumu...

Iesniegumus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nodokļu administrēšanas jautājumos no 2021.gada nodokļu maksātāji varēs iesniegt, izmantojot tikai elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 17.decembrī konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" Jebkurš iesniegums, kurā ietverts VID kompetencē esošs lūgums, sūdzība, jautājums vai priekšlikums, kā arī gada ienākumu deklarācija, būs jāiesniedz tikai elektroniski. Lai personas, kas nav EDS lietotājas, varētu apgūt iemaņas darbam ar elektronisko sistēmu, ka arī, lai VID varētu veikt izglītojošus pasākumus un informēt iedzīvotājus par gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu elektroniski, izmaiņas plānots ieviest no 2021.gada 1.janvāra. Lai persona varētu lietot EDS, tai būs jāreģistrējas kā elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājam. To varēs izdarīt tiešsaistē, autentificējoties ar internetbanku, elektronisko identifikācijas karti vai drošu elektronisko parakstu. Tāpat par EDS lietotāju varēs kļūt, personīgi iesniedzot rakstisku iesniegumu VID un apliecinot savu identitāti. VID iesniedzēju reģistrēs kā EDS lietotāju un tam piešķirs lietotājvārdu un paroli. Likuma grozījumi...

Stājušies spēkā grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā, kas noteic, ka līdz 2023. gada 2. janvārim pagarināts pārejas periods, kad e-adreses lietošana kļūst obligāta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (UR) reģistros reģis­trē­tajiem tiesību subjektiem (komersantiem, nodibinājumiem, biedrībām, politiskām partijām, reliģiskām organizācijām u. c., turpmāk – UR subjekti). Kā minēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajā likumprojekta anotācijā, ņemot vērā, ka UR subjektiem reģistrēšanās e-adresei brīvprātīgā režīmā ir pieejama jau no 2019. gada 1. janvāra, taču līdz 1. oktobrim bija reģistrējušies tikai 470 no vairāk nekā 220 000 UR subjektu, jāsecina, ka pastāv pārāk liels risks Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktās normas par e-adreses kā obligāta saziņas kanāla starp valsti un UR subjektiem faktiskai ievērošanai no 2020. gada 1. janvāra, kā to paredzēja likums. Pārejas perioda pagarināšana līdz 2023. gadam tiek skaidrota arī ar to, ka patlaban nav iespējams nodrošināt piekļuvi e-adresei UR subjektiem, kuru pārstāvēttiesīgajām personām (ārvalst­niekiem) nav Latvijā izsniegta personas koda. Bez...

Jautājums: Vai ir situācijas, kad darba devējam nav pienākuma izmaksāt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu? Atbildi uz šo jautājumu žurnāla "Bilance" konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" sniedza Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists un konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs. Darba devējam jāmudina darbinieks doties atvaļinājumā un jāinformē par sekām, ja to nedarīs Augstākās tiesas Senāts nesenā spriedumā, atsaucoties uz Eiropas Savienības tiesas judikatūru, lēmis, ka “kompensēšanu attiecinot uz visām neizmantotajām atvaļinājuma dienām neatkarīgi no tā, vai darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ, tiek veicināts EST judikatūrā atzītajai Direktīvas 2003/88 7.panta interpretācijai pretējs rezultāts - darbinieks var mērķtiecīgi neizmantot atvaļinājumu, lai saņemtu finansiālu kompensāciju, izbeidzot darba tiesiskās attiecības.” K. Rācenājs atgādina, ka darbiniekam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums doties atvaļinājumā, un tiesai, skatot šāda veida strīdus, ir jāpārliecinās, vai darbiniekam bija faktiska iespēja atvaļinājumu izmantot, kā arī, vai darba devējs ir...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 9.decembrī lietā par nekustamā īpašuma nodokļa pārmaksas atmaksu, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu tā apmierinātajā daļā. Lietā pastāv strīds par to, vai pieteicējai ir tiesības prasīt, lai pašvaldība pārskata nekustamā īpašuma nodokļu samaksas pienākumu par periodu, pirms Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tika veikti ieraksti par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu. Senāts spriedumā norādīja – lai nodrošinātu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ierakstīto ziņu aktualitāti, likumdevējs primāri ir noteicis pienākumu nekustamā īpašuma īpašniekam sekot tā īpašumā esošā nekustamā īpašuma atļautās izmantošanas izmaiņām un teritorijas plānojuma grozījumu gadījumā ierosināt lietošanas mērķa maiņu. Savukārt pašvaldībai, konstatējot, ka tās teritorijā esošajām zemes vienībām ir neatbilstoši noteikts lietošanas mērķis, ir tiesības rosināt lietošanas mērķa izmaiņas. Tomēr tas nemazina paša zemes īpašnieka atbildību ierosināt nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu. Konkrētajā gadījumā ar 2000.gada 1.marta lēmumu pieteicējai piederošajai zemes vienībai tika noteikts zemes lietošanas mērķis. Šis lēmums ir administratīvais akts ar...

BILANCES AKADĒMIJA vēl līksmi aizvadīt Ziemassvētkus un gadu miju, atgādinot, ka grāmatvežu saimei jauns gads aizsākas ar jaunām prasībām normatīvo aktu piemērošanā. Tāpēc atgādinām janvāra pirmās puses kursu un semināru sarakstu. Kursi 07.01.2020. “Personāls un darba samaksa” 14.01.2020. seminārs: “Kopsavilkums – nodokļu aktualitātes 2020” 15.01.2020. seminārs: “UIN par 2019. gadu un deklarāciju sastādīšana” Kursi 15.01.2020. “Publiskās uzstāšanās prasmes” Jauns semināra videoieraksts: E-dokumenti – normas, izstrādāšana, parakstīšana, iesniegšana, glabāšana. Tajā uzzināsiet par jaunajām vadlīnijām saistībā ar dokumentu noformēšanu, kādas ir attiecīgās prasības elektroniskajiem dokumentiem, uzņēmuma iekšējā izstrādātā kārtība, kad drīkst un kad nedrīkst lietot e-dokumentus, ko nozīmē elektroniskie dokumenti grāmatvedībā… Bilances Zelta komplekta abonentiem ir iespēja bez maksas video ierakstā noskatīties BILANCES KONFERENCES un apbalvošanas ceremonijas GADA GRĀMATVEDIS 2019 video ierakstus: 1. Gada grāmatvedis 2019 un “mūža ieguldījuma” balvu pasniegšana. 2. Dace Zīle: “Darba tirgus Latvijā- iespējas un izaicinājumi”. 3. Vineta Parfenkova: “Izmaiņas budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaitē un pārskatu sagatavošanā no 2019. gada...

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī, paredz tiesības pensiju otrā līmeņa dalībniekiem novēlēt savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu. Attiecīgi pensiju 2. līmeņa dalībniekiem būs iespēja izvēlēties, vai šo uzkrājumu novēlēt mantojumā, pievienot citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam, vai ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā. Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš aicina iedzīvotājus būt aktīviem un noteikti veikt savu izvēli. Tikai tad, ja cilvēks būs izvēlējies savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu atstāt mantojumā, zvērināts notārs, vedot mantojuma lietu, varēs iekļaut to kopējā mantojuma masā, un to varēs saņemt mirušā tuvinieki. Mantinieki par mirušā uzkrāto pensiju 2. līmeņa kapitālu varēs uzzināt pie zvērināta notāra, uzsākot kārtot mantojuma lietas, vai vaicājot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) par mirušā izvēli. Mantojamo pensiju 2. līmeņa kapitāla daļu mantinieki var pieprasīt 10 gadu laikā no mirušās personas nāves dienas. Zvērināts notārs pieprasīs VSAA informāciju par mirušās personas mantojamā pensiju...

Oktobra beigās Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums), kas jau ir iesniegti izskatīšanai Saeimas budžeta komisijā. Plānots, ka tie tiks pieņemti vēl šogad un stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Šajā rakstā par svarīgākajām plānotajām izmaiņām UIN likumā. Avansi par preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu, galvojuma nauda un rokasnauda Likumprojektā noteikts, ka pēc 1.01.2020. pārskata gada pēdējā mēneša nodokļa bāzē būs jāiekļauj par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu samaksātie avansi, kā arī galvojuma nauda un rokasnauda gadījumos, ja darījums nav uzsākts 12 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts maksājums. Ja darījums pēc tam tiks uzsākts, nodokļa maksātājs varēs koriģēt UIN deklarāciju par iepriekš nodokļa bāzē iekļauto summu. Tomēr, lai varētu veikt korekciju, darījums jāuzsāk ne vēlāk kā 36 mēnešu laikā no mēneša, kad veikts maksājums. Likumprojektam pievienotajā anotācijā teikts, ka norma tiek ieviesta, lai nodrošinātu vienotu izpratni par avansā izsniegtajiem līdzekļiem, un tāpēc tiek noteikts izsniegtā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2019. gada 13. novembrī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī. Ar grozījumiem likumā noteikts: Nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim (darbiniekam) kļuvusi zināma, pildot dienesta (darba) pienākumus, izņemot informāciju par nodokļu maksātāja darījuma partnera (juridiskās personas) nodokļu riskiem, ja nodokļu maksātājs pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā ir norādījis darījuma partneri (juridisko personu), kura darbībā atbilstoši VID veiktajam personas datu izvērtējumam nodokļu ieņēmumu riska jomā ir konstatēti fakti, kas liecina par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un ir pamats sniegt minēto informāciju. Šajā gadījumā tiek paziņots arī darījuma partnerim, ka informācija par to ir izpausta konkrētajam nodokļu maksātājam Likumā veikto grozījumu mērķis ir veicināt komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci, kā arī veicināt konstruktīvu sadarbību ar nodokļu maksātājiem, nodrošināt augstu nodokļu saistību brīvprātīgas izpildes līmeni un “Konsultē vispirms”...

Saeima 12.decembr galīgajā lasījumā pieņēma grozījumu, ar kuru par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikts 2020.gada 1.jūlijs, nevis 1.janvāris, kā bija paredzēts iepriekš. Administratīvās atbildības likums, ar kura spēkā stāšanos spēku zaudēs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, paredz, ka administratīvie pārkāpumi, par tiem piemērojamie sodi un amatpersonu kompetence administratīvo pārkāpumu procesā turpmāk būs noteikta attiecīgo nozaru likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos. Administratīvās atbildības regulējumu ir paredzēts ietvert 124 likumos, taču parlamentā vēl nav iesniegti vairāki attiecīgo likumu grozījumu projekti, teikts likumprojekta anotācijā. Tāpat reformas noslēgšanas termiņu nepieciešams pagarināt, lai pabeigtu darbu pie informācijas sistēmām, kas attiecas uz administratīvajiem pārkāpumiem, – pārstrādātu Sodu reģistra programmatūras funkcionalitāti un pabeigtu izveidot jaunu Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmu.

Saeimā iesniegti (un pirmajā lasījumā atbalstīti) grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas saistīti ar Eiropas Savienības direktīvu prasību pārņemšanu, žurnāla BILANCE konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" informēja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins. Likumā tiek paredzētas divas lielas un vairākas sīkākas izmaiņas.  "Izceļošanas nodoklis" Uzņēmumu ienākuma nodokli plānots piemērot brīdī, kad aktīvs atstāj Latviju un Latvija zaudē nodokļa uzlikšanas tiesības. Likumā paredzēti četri gadījumi, kad tas notiek: 1) pārvietojot aktīvu no galvenā uzņēmuma Latvijā uz tā pastāvīgo pārstāvniecību (turpmāk - PP) ārpus Latvijas; 2) pārvietojot aktīvu no PP Latvijā uz galveno uzņēmumu (vai citu tā PP) ārpus Latvijas; 3) pārvietojot aktīvu sakarā ar uzņēmuma rezidences vietas maiņu (Latvija no galvenā uzņēmuma vietas kļūst par PP vietu); 4) pārvietojot aktīvu saimnieciskās darbības veida nodošanas ietvaros (no PP Latvijā uz galvenā uzņēmuma citu PP ārpus Latvijas); Atkarībā no tā, kurš aktīva pārvietošanas...

Jautājums: 2017. gada 1. novembrī darbinieks atgriezās darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, bet jau 6. novembrī viņam iestājās pārejoša darbnespēja, kas turpinājās līdz 2018. gada 7. maijam. No 2018. gada 15. maija ar darbinieku ir izbeigtas darba tiesiskās attiecības saskaņā ar Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punktu. 2017. gada novembrī darbiniekam bija aprēķināta darba alga par četrām nostrādātām dienām 79,55 eiro, un 2017. gada decembrī bija aprēķināta prēmija (par 2017. gada rezultātiem) 449,95 eiro. Darba devējs vidējo izpeļņu aprēķināja šādi: 79,95 eiro (darba algu) dalīja ar četrām dienām (kad darbinieks bija darbā) un prēmiju 449,95 eiro dalīja ar 148 dienām sešu mēnešu periodā. Darba devējs par šādu aprēķinu paskaidroja, ka prēmija bija izmaksāta, pieņemot, ka darbinieks būtu nostrādājis veselu gadu, līdz ar to prēmija dalīta ar 148 dienām (piemērojot DL 75. panta 1. daļu). Darbinieks nepiekrita šādam aprēķinam un iesniedza pieteikumu tiesā. Nedz darba līgumā, nedz darba koplīgumā vidējās...