JAUNUMI

Zvērināti tiesu izpildītāji ir pašnodarbinātas personas, kuras savā darbībā pielīdzināmas valsts amatpersonām. Tiesu izpildītāja amatā ieceļ personas, kuras ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību un jurista kvalifikāciju, kuras ir sekmīgi nokārtojušas zvērinātu tiesu izpildītāja eksāmenu, kā arī atbilst citām Tiesu izpildītāju likuma 12. pantā norādītajām prasībām. Zvērināti tiesu izpildītāji ir atbildīgi par savu darbu, disciplinēti, civillikuma un krimināllikuma noteiktajā kārtībā. Zvērinātie tiesu izpildītāji veic tiesu spriedumu, šķīrējtiesu spriedumu, kā arī citu iestāžu lēmumu izpildi. Izpildu darbības tiek veiktas pamatojoties uz sekojošiem dokumentiem: amatpersonu lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās; izpildrakstiem; lēmumiem par bezstrīdus piespiedu saistību izpildi utt.; piedziņa (parādu, algu, soda naudu utt.); prasības nodrošinājums; telpu atbrīvošana (izlikšana); mantas konfiskācijas u.c. Pēc iesniedzēja lūguma, tiesu izpildītājam ir tiesības: piegādāt tiesas pavēstes un citus dokumentus; fiksēt dažādus faktus ar mērķi iegūt un nodrošināt pierādījumus; veikt mantas (īpašuma) aprakstīšanu ar mērķi veikt piedziņu no šīs mantas nākotnē vai veikt kopmantas sadali; organizēt publiskas izsoles. Šobrīd Latvijā...

Saeima 5.decembrī, pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstīja grozījumu, ar kuru plānots par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2020.gada 1.jūliju, nevis 1.janvāri, kā bija nolemts iepriekš. Administratīvās atbildības likums, ar kura spēkā stāšanos spēku zaudēs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, paredz, ka administratīvie pārkāpumi, par tiem piemērojamie sodi un amatpersonu kompetence administratīvo pārkāpumu procesā turpmāk būs noteikta attiecīgo nozaru likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos. Administratīvās atbildības regulējumu ir paredzēts ietvert 124 likumos, taču parlamentā vēl nav iesniegti vairāki attiecīgo likumu grozījumu projekti, teikts likumprojekta anotācijā. Tāpat reformas noslēgšanas termiņu nepieciešams pagarināt, lai pabeigtu darbu pie informācijas sistēmām, kas attiecas uz administratīvajiem pārkāpumiem, – pārstrādātu Sodu reģistra programmatūras funkcionalitāti un pabeigtu izveidot jaunu Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmu. Lai grozījums stātos spēkā, tas Saeimai jāatbalsta vēl otrajā – galīgajā – lasījumā.

Arvien skaidrākas kļūst topošā ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas regulējuma aprises. Tiesa gan, pagaidām ir runa vien par jaunu Grāmatvedības likumu, kur tiks iestrādātas pamatprasības licences saņemšanai un daži citi jautājumi, taču sīkākas nianses tiks vēlāk iestrādātas Ministru kabineta noteikumos, kuru gatavošana sāksies pēc likuma nokļūšanas Saeimā. Par to, kas zināms šobrīd, Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte informēja žurnāla BILANCE rīkotajā konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi".  Licencēšana attieksies tikai uz ārpakalpojumu grāmatvežiem, tāpēc, ka tie ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma subjekti, skaidroja A. Rudzīte. Vienlaikus licencēšana iecerēta arī kā rīks, lai celtu ārpakalpojumu grāmatvedības kvalitāti, jo šobrīd atšķirības starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem šajā jomā esot pārāk lielas. Kvalifikācijas prasības Lai grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmums kvalificētos licences saņemšanai, vismaz vienam grāmatvedim tajā būs jāatbilst noteiktiem izglītības kritērijiem, taču tie nebūs pārāk stingri. Kā skaidroja A. Rudzīte, pietiks arī ar ceturtā līmeņa...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informē, ka tā tīmekļvietnē jau ilgstoši ir pieejams plašs datu klāsts par ekonomisko situāciju dažādās tautsaimniecības nozarēs un šo nozaru nodokļu maksātāju nodokļu samaksas disciplīnu. Taču ja līdz šim dati bija pieejami dažādās statiskās tabulās, tad šobrīd, rūpējoties par klientu ērtībām un atsaucoties uz sadarbības partneru ieteikumiem, VID ir nodrošinājis šo datu pieejamību interaktīvā veidā. VID tīmekļvietnē interaktīvā veidā ir pieejami ikvienu Latvijas tautsaimniecības nozari raksturojoši rādītāji, kas ļauj uzņēmējiem, pētniekiem, studentiem un citiem interesentiem viegli pārskatīt, salīdzināt un analizēt ikvienas uzņēmējdarbības nozares rādītājus un to izmaiņas, salīdzināt sava uzņēmuma attīstību ar pārējiem nozarē strādājošajiem, kā arī ar izmaiņām attiecīgajā nozarē valstī kopumā. Šobrīd ir pieejami galvenie nozari raksturojošie rādītāji gan valstī kopumā, gan par katru nozari atsevišķi (sadalījumā pēc pamatdarbības veida), sākot no 2016.gada, piemēram, jebkuras nozares nodokļu maksātāju skaits, veiktie nodokļu maksājumi, nodokļu parādi, vidējais darba devēju un nodarbināto skaits, nodarbinātajiem aprēķinātie darba ienākumi u.c. Plašais...

Nodokļu maksātāju pienākumi un ierobežojumi attiecībā uz skaidrās naudas darījumiem ir noteikti 1995. gada 2. februāra Latvijas Republikas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pantā. Jau no 1995. gada nodokļu maksātājiem ir uzlikts pienākums deklarēt darījumus skaidrā naudā, bet 2007. gadā tika ievests aizliegums veikt darījumus skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz likumā noteikto summu. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pants vairākkārt tika grozīts, samazinot darījumu summas un nosakot papildus ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Patlaban ir aizliegts veikt darījumus skaidrā naudā, kuru summa pārsniedz 7200 EUR. Sākotnēji aizliegums bija noteikts tikai nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību, bet 2017. gadā likumā veikti grozījumi, nosakot, kā arī fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 EUR (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Nodokļu maksātāju pienākums deklarēt darījumus skaidrā naudā ir noteikts Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumos...

Biedrības “Business Against Shadow Economy” (BASE) un Krišjāņa Valdemāra fonda veiktajā pētījumā “Iedzīvotāju parādsaistību apjoms un ietekme uz aplokšņu algu izplatību Latvijā” noskaidrojies, ka katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas tiem izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi rodas risks, ka šie cilvēki vēlēsies saņemt algu aploksnē, palielinot ēnu ekonomiku Latvijā. Vislielākais risks aplokšņu algu saņemšanai ir ekonomiski aktīviem šķirtiem vīriešiem vecumā no 25 līdz 40 gadiem, kuri izvairās no alimentu maksāšanas un to piedziņa tiek veikta ar zvērinātu tiesu izpildītāju starpniecību. Augsts risks aplokšņu algu saņemšanai ir arī cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, jo algotais darbs ir papildu ienākumi pensijai, bet vienlaikus tas var būt ierobežojums pabalstu saņemšanai. Kā norādīts pētījumā, analizējot cilvēku motivāciju strādāt algotu darbu, jāņem vērā arī Civilprocesa likumā noteiktās summas, pret kurām nevar tikt vērsta piedziņa. Visnelabvēlīgākais risinājums parādniekam ir uzturlīdzekļu piedziņas gadījumā, jo tiek piedzīti visi...

Strauji tuvojas gada beigas, daudziem uzņēmumiem arī pārskata gada beigas. Tas liek grāmatvežiem sarosīties «ražas» vākšanas darbiem, starp kuriem noteikti jāparedz vieta un laiks pārskata gada pēdējā mēneša uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijai, kas saskaņā ar likuma 17. panta «Deklarācijas sagatavošana un nodokļa maksāšana» 3. daļu jāiesniedz obligāti līdz mēnesim sekojošā mēneša 20. datumam, un tajā jāiekļauj krietni lielāks apliekamā ienākuma objektu skaits nekā ikmēneša deklarācijās, kuras varēja nesniegt, ja uzņēmumam neveidojās apliekamā bāze. Šo pēdējo deklarāciju var saukt arī par divpadsmito, un to būs iespējams precizēt līdz gada pārskata iesniegšanai jeb sagatavot trīspadsmito deklarāciju, lai tajā iekļautu apliekamo bāzi koriģējošus darījumus, kas izveidojušies gada pārskata sagatavošanas laikā. Par precizējumiem, kas saistīti ar gada pārskatā ietveramajiem rādītājiem, uzņēmumam netiek piemērota nokavējuma nauda. Pārskata gada pēdējā, divpadsmitā, deklarācija ir jāiesniedz arī tad, ja neveidojas apliekamā bāze, ja neveidojas minimālais UIN 50 eiro. UIN likuma 17. panta 11. daļa: Ja par pārskata gadu aprēķinātā...

Šā gada 17. decembrī stāsies spēkā Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 408 “Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”, kas paredz atteikties no ziņojumiem par neparastiem darījumiem un ieviest pienākumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem iesniegt sliekšņa deklarācijas. Sliekšņa deklarācijas pamatbūtība ir sniegt ziņas par faktu, kā konstatēšanai nav nepieciešama papildu analīze. Sliekšņa deklarācijas būs iesniedzamas elektroniski, aizpildot veidlapu tiešsaistes formā vietnē fid.gov.lv. Kā šādas sliekšņa deklarācijas iesniedzamas, to attiecīgi noteic Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 407 “Noteikumi par sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”. Arī šie noteikumi stāsies spēkā no šā gada 17. decembra. Pēc 17. decembra ziņojumu vajadzēs iesniegt tikai par aizdomīgiem darījumiem, kā arī sagatavot un iesniegt sliekšņa deklarācijas. Aizdomīgs darījums ir darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2019.gada 14.novembrī ir pieņemti grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (turpmāk – likums), kas 2019.gada 28.novembrī ir publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.240 (2019/240.5) un stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī, bet atsevišķi grozījumi stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī. Grozījumu mērķis: mainīt dabas resursu nodokļa (turpmāk – DRN) maksājumu ieskaitīšanas proporciju budžetā;likums papildināts ar jaunu 1pantu, kurā noteikta atsevišķa DRN aprēķināšanas piemērošana par atkritumu apglabāšanu. Grozījumi, kas stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī: saistībā ar atkritumu apglabāšanuatkritumu poligonā, atkritumu sadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā likuma panta pirmās daļas 1.punkta “d” apakšpunktā un 4.panta pirmās daļas 3.punktā ir papildināta DRN nodokļu maksātāja un ar nodokli apliekamā objekta redakcija; nodokļa likme par atkritumu sadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā ir 15 euro par tonnu, izņemot par to atkritumu daudzumu, kas tiek sadedzināts vai līdzsadedzināts iekārtas klinkera cementa ražošanai rotācijas krāsnī.

Šonedēļ (3. decembrī) valdības sēdē pieņemtie Ministru kabineta „Noteikumi par minimālās valsts vecuma pensijas apmēru” paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra Latvijā minimālo vecuma pensiju noteiks, ņemot vērā minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi 80 eiro apmērā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro apmērā. Līdzīgi kā tas ir bijis līdz šim, arī no jaunā gada minimālās vecuma pensijas apmēra noteikšanā tiks ņemts vērā personas uzkrātais apdrošināšanas stāžs, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemērojot noteiktu koeficientu. Līdz ar to personām ar apdrošināšanas stāžu no 15 līdz 20 gadiem minimālais vecuma pensijas apmērs būs 88 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 134,96 eiro. Personām ar apdrošināšanas stāžu no 21 līdz 30 gadiem minimālās vecuma pensijas apmērs būs 104 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 159,50 eiro. Ja apdrošināšanas stāžs ir no 31 līdz 40 gadiem, tad minimālās vecuma pensijas apmērs būs 120 eiro, bet personām ar invaliditāti...

NUMURA INTERVIJA Nodokļu kontroles mērķis – uzvedības maiņa, nevis sods. Santu Garanču, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktori, intervē Ikars Kubliņš GRĀMATVEDĪBA Vita Zariņa: Pamatlīdzekļi un to uzskaite komercsabiedrībās Maija Grebenko: Iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādnieku būs mazāk NODOKĻI Ita Bekerta: Grāmatveža darbi, tuvojoties pārskata gada pēdējās uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšanai Ina Spridzāne: Par plānotajiem UIN likuma grozījumiem Oskars Springis: Nodokļu parāds, inkaso un nodokļu nomaksas grafiks FINANSES Terēza Korsaka: Uzņēmuma ekonomiskā peļņa un ekonomiskā pievienotā vērtība (EVA rādītājs): vai tas ir viens un tas pats? Olga Molčanova: ESEF formāta ieviešana biržas emitentu gada pārskatu sagatavošanā UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Redakcija: Kas ir patiesais labuma guvējs, un kāpēc ir svarīga informācija par to ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Atskaite par komandējumā paveikto, un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem decembrī «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi decembrī un...

NUMURA INTERVIJA Nodarbināto veselība un drošība – darba devēju rūpes! Saruna ar Latvijas Darba devēju konfederācijas darba aizsardzības eksperti LAIMU BEROZU Ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansiālu atbalstu Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar Valsts darba inspekciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību turpina līdz pat 2022. gada nogalei īstenot projektu “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana”. Projekta mērķis ir uzlabot darba drošību, it sevišķi bīstamo nozaru uzņēmumos. Projektā iesaistītie LDDK pārstāvji ir darba aizsardzības eksperte Laima Beroza un darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš (Abu ekspertu foto uz žurnāla vāka). JURISTA PADOMS Skaidras naudas darījumu īpatnības. NATAĻJA PAŠINA, juriste, maģistre uzņēmumu vadībā Vidējā izpeļņā nav iekļaujami darba devēja maksājumi darbiniekam uz svētkiem. AMANDA ROLLE, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal juriste Publicēta jauna INCOTERMS® 2020 noteikumu versija. LĪGA FJODOROVA, zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināta advokāte Jaunā ziņošanas kārtība Finanšu izlūkošanas dienestam. GINTS METĀLS, jurists, DOKU.LV AML projektu vadītājs Investīciju piesaiste un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019. gada novembrī. Jāņem vērā, ka valdība rosinājusi Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās laiku pārcelt no 2020. gada 1. janvāra uz 2020. gada 1. jūliju. Par to vēl jālemj Saeimai. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Iepakojuma likumā Likums papildināts ar VI nodaļu “Administratīvie pārkāpumi iepakojuma jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā”, nosakot, ka par iepakotās preces vai izstrādājuma realizāciju vai izplatīšanu bez iepakotājam noteiktās reģistrēšanās piemēro naudas sodu juridiskajai personai no 114 līdz 200 naudas soda vienībām. Par iepakojuma depozīta sistēmas speciālās norādes lietošanu iepakojumam, kas nav reģistrēts kā iepakojums, kuram piemēro depozīta sistēmu, piemēro naudas sodu juridiskajai personai no 140 līdz 280 naudas soda vienībām. Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 22. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts vides dienests. Grozījumi stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. 17.10.2019. 19.11.2019. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” Likums...

Joprojām 27 655 iedzīvotāji, kuriem gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu ir jāiesniedz obligāti, to nav izdarījuši. Tās ir personas, kurām valsts budžetā jāiemaksā nodokļa starpība, kas radusies diferencētā neapliekamā minimuma vai nodokļa progresīvās likmes piemērošanas rezultātā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošā informācija. Iesniedzot deklarāciju līdz šī gada beigām, sankcijas netiks piemērotas, taču nākamgad tolerances periods vairs netiks piemērots un sekos piedziņas process. VID ir apzinājis visas personas, kam gada ienākumu deklarācija par 2018. gadu ir jāiesniedz obligāti, un laikā no šī gada maija līdz novembrim ir vairākkārtīgi sūtījis atgādinājuma vēstules gan elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), gan pa pastu papīra formātā tiem iedzīvotājiem, kuri neizmanto EDS; ar daļu iedzīvotāju ir notikusi telefoniska sazināšanās. Kopumā līdz šim VID ir elektroniski nosūtījis 170 507 un papīra formātā – 6970 uzaicinājumus iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2018.gadu. Sākotnējais iedzīvotāju skaits, kuriem bija obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu radušās nodokļu starpības...

 Žurnāla "Bilance" konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" 29. novembrī balvas saņēma ikgadējā konkursa "Gada Grāmatvedis" laureāti - gada grāmatveža balvu saņēma Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas galvenā grāmatvede Irēna Beinaroviča-Litvinova, bet kategorijā "Par mūža ieguldījumu" tika sumināta Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras galvenā grāmatvede Silvija Bude. "Man patīk šī profesija tāpēc, ka tā ir radoša. Katrs grāmatvedis kārto grāmatvedību atšķirīgi, neskatoties uz to, ka ir likumi, kas ir vienādi visiem. Taču grāmatvedība ir kā harmonija, un beigās, kad bilance sanāk un pārskats ir nodots - tādu gandarījumu laikam nepiedzīvo neviens cilvēks! Amats gan ir smags, atbildība ir liela, tomēr atliek atpūtas brīžos gūt iedvesmu un var atkal skriet atpakaļ uz darbu ar lielu prieku! Es gribu novēlēt visiem siltumu, gaišumu un labestību - tas viss mums jau ir, un es gribu, lai tas vairotos un turpinātos!" uzrunā pēc balvas saņemšanas sacīja "Gada grāmatvede 2019" I. Beinaroviča-Litvinova, kura profesijā un...