JAUNUMI

Izlaižot brīvā apgrozībā no trešajām valstīm ievestas preces, kas paredzētas Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku novēršanai, tām var tikt piemērots atbrīvojums no muitas maksājumiem saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, 74.-80.pantā noteikto kārtību, kas paredz turpmāk minēto. Atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem piemēro precēm, ko ieved valsts organizācijas, citas labdarības vai filantropiskas organizācijas, kuras apstiprinājušas kompetentās iestādes, ja tās paredzēts a) par brīvu izdalīt tiem, kas cietuši nelaimē, kura piemeklējusi vienas vai vairāku dalībvalstu teritoriju; vai b) par brīvu nodot šādā nelaimē cietušo rīcībā, paturot tās minēto organizāciju īpašumā. Atbrīvojumu var piemērot arī precēm, kuras ieved glābšanas dienests savas darbības nodrošināšanai. Atbrīvojuma piemērošanai nepieciešams Eiropas Komisijas (EK) lēmums, bet kamēr tas nav saņemts, dalībvalstis var ļaut ievest preces, atliekot par tām nodokļus, ja ievedēja organizācija uzņemas šos nodokļus samaksāt atbrīvojuma nepiešķiršanas gadījumā. Atbrīvojumu piešķir tikai organizācijām, kuru grāmatvedības ieraksti ļauj kompetentajām iestādēm uzraudzīt to...

NUMURA TĒMA Ikars Kubliņš: Grāmatvežus uztrauc gan profesijas prestižs un valsts iestāžu attieksme, gan praktiski jautājumi GRĀMATVEDĪBA Dina Kucina, Inita Ābele, Līga Malteniece: Biežākās kļūdas, kas tiek pieļautas, iesniedzot gada pārskatus un UIN deklarācijas (turpinājums) Aļona Irmeja: Lietotu transportlīdzekļu PVN uzskaites īpatnības (turpinājums) Marina Ķere: Klientu un sadarbības partneru apsveikšana Lieldienās Redakcija: Par gada pārskatu iesniegšanas termiņiem Katrīna Linarte: Biežāk pieļautās kļūdas, sastādot un noformējot sabiedrību gada pārskatus Linda Puriņa: Gada ienākumu deklarācija saimnieciskās darbības veicējiem NODOKĻI Ina Spridzāne: Zaudētie parādi – pievienotās vērtības nodokļa korekcija Linda Puriņa: Zemnieku saimniecības statusa maiņa no UIN uz IIN (turpinājums) ATTĪSTĪBA Redakcija: Sociālais uzņēmums: bizness vai labdarība ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko, Ina Spridzāne: Valūtas kurss avansa norēķinā Kā iegrāmatot pamatlīdzekli? PVN piemērošana, pārdodot zemi Ja darba samaksai uzreiz piemēro lielāku IIN likmi Komandējums vairākās valstīs Ja darba samaksai jāpiemēro ļoti liela atskaitījumu summa NODERĪGI Redakcija: Valdība pieņem jaunus kritērijus dīkstāves pabalsta un nodokļu brīvdienu...

NUMURA INTERVIJA Pandēmijas laikā jāvērtē, vai līgumi ir izpildāmi. Saruna ar EVU BERLAUS, zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadošo partneri. JURISTA PADOMS Biežākās nepilnības iekšējās kontroles sistēmās. JĀNIS KĻUMELS, juridiskā biroja Klumel vadošais partneris Interešu konflikta regulējums. KASPARS FRIDENBERGS-ANSBERGS, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal vecākais jurists Komercnoslēpuma aizsardzības aktualitātes. ILMĀRS ŠATOVS, zvērināts advokāts, patentpilnvarnieks preču zīmju un dizainparaugu jomā, Rīgas šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis Atlīdzības aspekti un attaisnota prombūtne darbiniekam – zemessargam vai rezerves karavīram II. IVETA ZELČA, zvērināta advokāte JAUNS LIKUMS Ko jaunais Preču zīmju likums maina preču zīmju regulējumā. MĀRTIŅŠ GAILIS, zvērināts advokāts, asociētais partneris zvērinātu advokātu birojā Ellex Kļaviņš Atbalsts uzņēmējiem COVID-19 izraisītajā krīzē. Aktuālās informācijas apkopojums IEPIRKUMI Jaunākie Senāta nolēmumi publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts LASĪT E-ŽURNĀLU ABONĒT ŽURNĀLU

Žurnāls “Bilance” marta sākumā aicināja uz tikšanos grāmatvedības ekspertus, lai pārrunātu nozares galvenos problēmjautājumus - citiem vārdiem, noskaidrotu, kas ir tas, kas grāmatvedības profesionāļus uztrauc visvairāk. Sarunas laikā tika nosauktas vairākas lietas, no kurām liela daļa saistīta tieši ar valsts iestāžu politiku, attieksmi un praktisko rīcību grāmatvežiem svarīgos jautājumos. Sazinājāmies arī ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lai gūtu iestādes skaidrojumu uz uzdotajiem jautājumiem un viedokli par izteiktajiem pārmetumiem. Sarunas emocionālākie brīži bija tie, kuros tika skarts jautājums par valsts iestāžu attieksmi pret grāmatvedības profesijas pārstāvjiem. Grāmatvežu - sarunas dalībnieku - kopējā izjūta bija tāda, ka valsts šīs profesijas pārstāvjus neciena (sarunā tika lietots apzīmējums “valstiskā necieņa pret grāmatvežiem”). Necieņas attieksmi grāmatveži izjūtot arī kā uzņēmumu pārstāvji. Kopumā to varētu raksturot kā nemitīgu aizdomīgumu, ikvienu uzņēmumu uzskatot par potenciālu krāpnieku. Piemēram, neesot saprotams, kāpēc uzņēmumam, kurš iekļauts VID Padziļinātās sadarbības programmas “Bronzas līmenī”, pienāk paziņojums, kurā vienlaikus ar apsveikumu tiek arī gari un...

Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir paredzēti nosacījumi, kuriem izpildoties, ienākums no lauksaimniecības zemes pārdošanas nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Ja ienākums no lauksaimniecības zemes pārdošanas ir apliekams ar IIN, tad aprēķināms kapitāla pieaugums. Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis materiālu, kurā skaidro dažādās situācijas. Ar IIN neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, ja izpildīti abi nosacījumi: īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā pārdošanas rezultātā iegūst zemnieku saimniecības īpašnieks, persona, kura Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība, individuālais komersants vai zemnieku saimniecība, vai VID kā saimnieciskās darbības veicēja, vai īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā pārdošanas rezultātā iegūst Latvijas zemes fonds;aktuālo kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nekustamo īpašumu dāvinātājs ir ieguvis līdz 2000.gada 31.decembrim. atjaunojot īpašuma tiesības – par nekustamā īpašuma...

Saeima 3. aprīlī pieņēmusi grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz nopietnus soda mērus gan par nepatiesas informācijas sniegšanu, piesakoties uz dīkstāves pabalstu, gan par ārkārtējās situācijas ierobežojumu un aizliegumu, epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpšanu, kā arī informācijas nesniegšanu par inficēšanos vai kontaktu ar inficētajiem. Izmaiņas paredz, ka par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam dīkstāves pabalsta saņemšanai fiziskajām personām vai valdes loceklim var uzlikt naudas sodu līdz 1500 eiro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā. Tāpat kodeksā noteikts ļoti plašas amplitūdas naudas sods par informācijas nesniegšanu saistībā ar infekcijas slimības izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā par to, ka persona ir inficējusies ar attiecīgo infekcijas slimību, ir bijusi kontaktā ar inficētu personu vai ir bijusi infekcijas slimības perēklī, ja no personas šāda informācija tiek pieprasīta - par šādu pārkāpumu paredzēts sods, sākot no desmit eiro līdz pat 2000 eiro. Tāda paša diapazona naudas sods paredzēts arī fiziskām personām...

Maksātnespējas kontroles dienests informē, ka 5. aprīlī stājās spēkā grozījumi regulējumā, kas paredz terminētas izmaiņas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūrā, tiesiskās aizsardzības procesā, kā arī iespēju noturēt kreditoru sapulci attālināti vai rakstveidā. Iepazīstieties ar grozījumiem likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", kas nosaka jaunu regulējumu maksātnespējas jomā (33.,34.,35.un 36.pants). Iespēja pagarināt tiesiskās aizsardzības procesu Lai nodrošinātu labvēlīgākus nosacījumus tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai, tiek noteikts, ka valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un 6 mēnešus pēc tās beigām tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu – gan sākotnējo, gan esošo grozot, var apstiprināt uz periodu, kas nav ilgāks par 4 gadiem, šobrīd noteikto 2 gadu vietā. Termiņa pagarinājumu iespējams īstenot tikai gadījumā, ja tam piekrīt Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums un ir sagatavots un iesniegts pieteikums tiesā. Ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš jau ir pagarināts uz 4 gadiem un saistībā ar Covid-19...

Saistībā ar Covid-19 izraisīto krīzi ir veiktas izmaiņas nodokļu maksātāju reitinga metodoloģijā – no 24.marta tajā nav pieejams rādītājs “Vidējās mēneša darba samaksas izmaiņas”, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Rādītāja mērķis ir informēt nodokļu maksātāju par viņa saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm un tas ietverts arī nodokļu maksātāju reitinga sistēmas aprēķinos. Informācijas avots vidējās mēneša darba samaksas rādītāja novērtēšanai ir nodokļu maksātāju iesniegtie nodokļu pārskati: ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī; mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija. Jaunajos apstākļos rādītājs vairs adekvāti neatspoguļos esošo situāciju, tāpēc pieņemts lēmums par rādītāja “Vidējās mēneša darba samaksas izmaiņas” nepubliskošanu. Rādītāju plānots atjaunot, kad tiks izstrādāta jaunā rādītāja aprēķina metodoloģija, kura objektīvi atspoguļos nodokļa maksātāja atbilstību darba tirgus tendencēm krīzes apstākļos. 2020. gada sākumā visas vadošās starptautiskās un Latvijas ekonomikas un finanšu institūcijas šim un nākamajam gadam prognozēja mērenu,...

Eiropas Komisija (EK) informē, ka ir piesaistīts viens miljards eiro no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF), kas kalpos kā garantija Eiropas Investīciju fondam (EIF), kurš ir daļa no Eiropas Investīciju bankas grupas. Tas ļaus EIF izdot īpašas garantijas, lai stimulētu bankas un citus aizdevējus nodrošināt likviditāti vismaz 100 000 Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un mazo uzņēmumu ar vidēji lielu kapitalizāciju, kurus skārusi COVID19 pandēmijas ekonomiskā ietekme, un aplēstais pieejamais finansējums ir 8 miljardi eiro. EK uzskata, ka viena no koronavīrusa pandēmijas tūlītējām ekonomiskajām sekām ir pēkšņais likviditātes trūkums, kas ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus. Šos uzņēmumus parasti krīze skar visvairāk, un ir būtiski tos atbalstīt ar pienācīgu likviditāti, lai tie varētu pārvarēt krīzi. Tomēr likviditātes trūkuma situācijā bankas nav motivētas aizdot naudu MVU, jo pēkšņi pieaug iespējamais risks. Tāpēc ir vajadzīgas ES garantijas šo aizdevumu atbalstam. No 6. aprīļa EIF piedāvā tirgum īpašas ESIF atbalstītas garantijas, lai ierobežotu pandēmijas ietekmi...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis materiālu par to, kas jāņem vērā, sniedzot VID informāciju par veiktajiem maksājumiem nerezidentiem - juridiskām personām. Vispārējie nosacījumi Attiecībā uz maksājumiem, kuri tiek izmaksāti nerezidentiem, ir piemērojama īpaša kārtība, kādā ienākumu izmaksātājs sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam. Nodokļu maksātājs, kuram 2019., 2020. gadā utt. ir bijušas izmaksas nerezidentiem – juridiskām personām - informāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, aizpildot EDS Uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskatu par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (turpmāk – pārskats). Pārskatā norāda nerezidentam faktiski izmaksātās summas un to sniedz katru gadu. Par maksājumiem, no kuriem uzņēmumu ienākuma nodoklis ir ieturams izmaksas brīdī Par maksājumiem, no kuriem bija jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis izmaksas brīdī (t.i., atlīdzība par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem; atlīdzība par Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanu, iznomāšanu vai atsavināšanu; maksājumi personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās) informācija ir iesniedzama gada laikā, kad veikts attiecīgais...

Patlaban visu mediju galvenā tēma ir par un ap pandēmiju. Šādas situācijas mums vēl nav bijis, kaut arī visbiežāk notiek salīdzināšana ar ikgadējo gripas epidēmiju, jo arī tad tiek fiksēti daudz nāves gadījumu. Negribu kļūt par kārtējo dīvāna ekspertu. Informācijas par to, kas un kāpēc notiek, kad beigsies un vai nākamgad atkārtosies, ir tik daudz, ka nezini, kurai ticēt. Tādēļ vērsīšu uzmanību uz tām lietām, kurās saprotu mazliet vairāk. Grāmatvedības kārtošana nav atcelta. Protams, kādreiz šī jezga beigsies, bet vai tad grāmatveži ir atbrīvoti no ikdienišķā darba? Šajos apstākļos ieguvuši tie darba devēji, kas parūpējās un nodrošināja iespēju savam grāmatvedim veikt darbu attālināti. Grāmatvežu darbu atvieglos arī atļauja iesniegt gada pārskatus līdz 31. jūlijam. Ceru, ka VID nebūs ļoti bargs, konstatējot nelielas neprecizitātes, ja grāmatvedim tiešām bijuši objektīvi iemesli nokavēt kāda pārskata iesniegšanas termiņu vai precizējot sniegto informāciju. Tomēr gribu vērst jūsu uzmanību uz VID informatīvo materiālu par darba devēja ziņojuma (par...

Dīkstāves pabalstam, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumi Nr.179 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība”, iespējams pieteikties arī pašnodarbinātām personām. Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis detalizētu pamācību, kā pašnodarbinātajiem pieteikties dīkstāves pabalstam Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā. !Svarīgi! Atcerieties, ka šo dokumentu nav iespējams precizēt, tāpēc pirms dokumenta iesniegšanas ieteicams pārbaudīt, vai sniegtā informācija ir pilnīga un korekta. Ejiet uz EDS autentificēšanās lapu (https://eds.vid.gov.lv/login/) un ievadiet savu lietotājvārdu un paroli, vai izmantojiet kādu no citiem piedāvātajiem autentificēšanās veidiemEDS sākumlapā zem izvēlnes “Mans saraksts” automātiski būs ievietots dokuments “Iesniegums dīkstāves pabalstam” Tāpat dokuments ir atrodams dokumentu sarakstā pie dokumentu grupas “Citi” Ja aizpildāt iesniegumu kā fiziska persona izvēlaties savu nodokļa maksātāja statusu “Pašnodarbinātais”, kas nozīmē, ka esat pašnodarbinātais, autoratlīdzības saņēmējs vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs. Statuss “Pašnodarbinātais” nozīmē, ka esat pašnodarbinātais, autoratlīdzības saņēmējs vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs. Aizpildiet un rūpīgi pārbaudiet vai ir savadīta visa informācija un vai tā ir ievadīta...

Saeima piektdien, 3.aprīlī, galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību. Ar likumu noteikti valsts institūciju darbības pamatprincipi un atsevišķas valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumi valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai. Ar likumu noteikts, ka valsts institūcijām darba organizācija būs jāveic tā, lai pēc iespējas nodrošinātu normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un izpildītu uzdevumus, pastiprināti jākoordinē sava darbība un savstarpēji jāsadarbojas, kā arī darba organizācija jāpielāgo ārkārtējās situācijas apstākļiem, piemēram, ierobežojot tiešus savstarpējos kontaktus, ievērojot attālinātu darba režīmu un strādājot elektroniskajā vidē. Likums paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā iesniegumu administratīvā akta izdošanai varēs iesniegt tikai rakstveidā. Rakstveida forma ietver gan pašrocīgi parakstītu dokumentu, gan elektronisku dokumentu, kas atbilst Elektronisko dokumentu likumam. Tāpat, ņemot vērā, ka valstī ir noteikta virkne piesardzības pasākumu Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai, kas saistīti ar nepieciešamību personām ievērot sociālo distancēšanos maksimāli izvairoties no tieša klātienes kontakta personu starpā,...

Uzņēmumiem, kuri piesakās dīkstāves pabalstam, rūpīgi jāizvērtē sava situācija un jāsniedz korekts, precīzs pamatojums (Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā atrodamajā pieteikuma formā, atbilstošajā ailē), masu medijos aicinājusi VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Dīkstāves pieteikuma pamatojuma sadaļā jāapraksta uzņēmējdarbībā radusies situācija, kuras dēļ uzņēmuma darbiniekiem vairs nav darba un uzņēmuma ienākumi samazinās. I. Jaunzeme to ilustrējusi ar piemēriem par dārzeņu audzēšanu un piegādi restorāniem (ja restorāni krīzes dēļ darbību apturējuši, tātad dārzeņu piegādes vairs nevar veikt, līdz ar to darbinieki atrodas dīkstāvē) vai viesnīcām, kurām kopš krīzes sākuma vairs nav klientu. Protams, ir arī sarežģītākas situācijas, kad daļēja uzņēmuma darbība turpinās. Tādā gadījumā pieteikuma pamatojumā jāapraksta konkrētāk, kuri no darbiniekiem atrodas dīkstāvē un kāpēc. Pats svarīgākais ir norādīt, kāda ir cēloņsakarība starp darbinieku dīkstāvi un krīzi, uzsvērusi VID ģenerāldirektore. Viņa arī brīdina, ka VID izlases kārtībā veiks pārbaudes uzņēmumiem, kam piešķirts dīkstāves atbalsts, lai pārliecinātos, ka to sniegtā informācija atbilst reālajai situācijai....

Valdība 2. aprīlī pieņēma noteikumus "Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 26.marta noteikumos Nr.165 "Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem"", kas ļauj arī nesenāk dibinātiem uzņēmumiem pieteikties dīkstāves atbalstam, kā arī nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumam līdz 3 gadiem. Grozījumi paredz iespēju dīkstāves atbalstu saņemt arī tiem uzņēmumiem, kas dibināti pēc 2019. gada 1. marta (līdz šim tas nebija iespējams, jo nebija apgrozījuma datu, ar ko salīdzināt, vai tie bija neobjektīvi salīdzināmi). Paredzēts, ka krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019. gada 1. marta līdz 2019. gada 31. decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu aprēķina, salīdzinot ieņēmumus šāgada martā vai aprīlī ar pagājušajā gadā mēnesī vidēji gūtajiem ieņēmumiem. Tāpat noteikumos paredzēta dīkstāves pabalsta aprēķināšanas kārtība tiem darbiniekiem, kuru uzņēmumu darbība nav ilgāka par sešiem mēnešiem. Noteikts, ka viņiem pabalsta apmēru (pēc VID datiem)...