JAUNUMI

Padziļinātās sadarbības programmā iekļauti 3 976 uzņēmumi, kas pagājušajā gadā iemaksājuši 15 % no visiem kopbudžeta ieņēmumiem, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Lai veicinātu ciešāku un efektīvāku sadarbību starp nodokļu maksātāju un valsts pārvaldi, šī gada sākumā tika pilnveidota Padziļinātās sadarbības programma. Šobrīd tajā iekļauti jau 3 976 nodokļu maksātāji, no kuriem bronzas līmenī ir 3 522 dalībnieki, sudraba līmenī - 325, bet zelta – jau 129 uzņēmumi. Daudzi Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku arī pauduši pārliecinošu atbalstu godīgai konkurencei un labprātīgai nodokļu saistību izpildei, nodrošinot ikmēneša papildu balvas Čeku loterijas uzvarētājiem. Raugoties valsts budžeta kontekstā, 2018.gadā Padziļinātās sadarbības programmas zelta līmeņa dalībnieki valsts budžetā iemaksāja 1 397 milj. EUR, sudraba līmeņa dalībnieki- 1 561 milj. EUR un bronzas līmeņa dalībnieki – 1 339 milj. EUR. Salīdzinot nodokļu iemaksas pēc nodokļu veidiem, līderpozīcijas gan 2017., gan 2018.gadā ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iemaksām (2017.g. – 1 318 milj. EUR...

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) publiskai apspriešanai izziņojis Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027. gadam (NAP2027) pirmo redakciju un aicina izteikt viedokli par to. Nacionālais attīstības plāns ir galvenais vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam (Latvija2030) rīcības plāns un valsts attīstības un lielāko investīciju ceļa karte septiņu gadu garumā. NAP2027 pirmo redakciju 26. septembrī atbalstīja Nacionālās attīstības padome un nolēma to nodot publiskajai apspriešanai, kura norisināsies no 7. oktobra līdz 8. novembrim. PKC vadītājs Pēteris Vilks uzsver: “Nacionālais attīstības plāns ir kā ceļa karte ar kompasu reformu virzieniem un investīcijām attīstības šķēršļu novēršanai. Cik precīzu un pārdomātu to kopīgi izveidosim, tik atbilstoši attīstībai pieejamo finansējumu nākamajos septiņos gados investēsim. Īstenojot Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam izvirzītos mērķus un uzdevumus, es redzu, ka Latvijas izaugsmes ceļš sekmēs ikviena cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanos. Aicinu ikvienu piedalīties NAP2027 veidošanā, izsakot viedokli par sagatavoto...

Pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas izstrādāts MK noteikumu Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” (noteikumi) grozījumu projekts. Jāteic, ka šo noteikumu normas tiešām sen nav aktualizētas. Neskatoties uz to, ka grozījumu teksts nav liels (tikai pieci punkti), tas būtiski un patīkami pārsteigs personas, kuras tiek nosūtītas gan komandējumos, gan darba braucienos. Atliek vien gaidīt, kad grozījumi gūs tiesisko apstiprinājumu un tiks noteikts to spēkā stāšanas datums. Dienas nauda un papildu izdevumi darba specifikas dēļ Atgādināšu, ka noteikumos ir minēti divi atlīdzināmo izdevumu termini: dienas nauda, ja persona nosūtīta komandējumā, un papildu izdevumi, kas darba specifikas dēļ rodas darba brauciena laikā. Neskatoties uz to, ka ik gadu ir inflācija, dienas naudas norma netika precizēta, proti, tā bijusi 4 lati dienā, ja komandējums notika Latvijā. Vienīgā atšķirība saistīta ar pāreju uz eiro 2014. gadā, kad norma tika pārrēķināta un, noapaļojot apstiprināta 6 eiro apmērā. Minētā noapaļošana deva dienas naudai pieaugumu ≈...

Sākot ar 2019. gada 3. ceturksni, mikrouzņēmuma nodokļa deklarāciju precizēšanā ieviestas izmaiņas, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Izmaiņas saistītas ar 2019. gada 15. augustā spēkā stājušamies grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas vairākos gadījumos ierobežo iespējas mainīt mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijā norādīto informāciju. Tā, piemēram, līdz 45. dienai pēc ceturkšņa beigām būs iespējams palielināt apgrozījumu, palielināt maksājamā nodokļa apmēru, samazināt vai palielināt darbinieka ienākumus, iekļaut deklarācijā jaunu darbinieku un izslēgt no deklarācijas iepriekš deklarētu darbinieku. Taču sākot ar 46. dienu pēc ceturkšņa beigām (15.maijs, 15.augusts, 15.oktobris, 15.februāris) būs iespējams vairs tikai palielināt apgrozījumu vai maksājamā nodokļa apmēru. Uzskatāmākam salīdzinājumam sk. tabulu: Tādēļ pirms deklarācijas iesniegšanas VID lūdz rūpīgi pārbaudīt mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijā iekļautos datus, vai: ir norādīti visi konkrētajā ceturksnī nodarbinātie darbinieki, tai skaitā īpašnieks, valdes loceklis, prokūrists; par visiem darbiniekiem ir iesniegts pārskats “Ziņas par darba ņēmējiem” par darbinieku nodarbinātību konkrētajā ceturksnī, izņemot par īpašnieku, valdes locekli, prokūristu; darbinieku ienākumi ir deklarēti...

Pērn gandrīz 70,5 tūkstoši nodokļu maksātāju savlaicīgi nesaņēma iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus tādēļ, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) neizmanto tā rīcībā esošo informāciju, paziņojusi Valsts kontrole. Tāpat gandrīz piecarpus tūkstošiem pensionāru ar invaliditāti jau vairākus gadus tiek kavēta pensiju izmaksa pilnā apmērā tādēļ, ka valsts iestāžu nekvalitatīvas savstarpējās sadarbības dēļ netiek automātiski piemēroti nodokļu atvieglojumi. Bet birokrātisku un nesaprotamu barjeru dēļ labticīgi patentmaksātāji kļūst par likuma pārkāpējiem, paši to pat nenojaušot. Šāda aina atklājās Valsts kontroles veiktajā saimnieciskā gada pārskata revīzijā, turklāt tāda konstatēta ne pirmo gadu. “VID ir jāsper solis pretī iedzīvotājiem, lai mazinātu tiem nevajadzīgo administratīvo slogu un nodrošinātu visu ienākumu savlaicīgu saņemšanu ik mēnesi, nevis pēc gada vai gadiem. Uzlabojumi nepieciešami arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma un atvieglojumu automātiskā piešķiršanā, tai skaitā pensionāriem ar invaliditāti. Ir skaidrs, ka šiem cilvēkiem katrs ikmēneša ienākumu eiro ir ļoti nozīmīgs. Jāvienkāršo arī patentmaksātāju reģistrācijas process, lai tas kļūtu iedzīvotājiem saprotams, ērts...

Saeima 3. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba aizsardzības likumā, ar kuriem veiktas izmaiņas attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā jaunu nodarbinātības formu attīstību, kad aizvien biežāk darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, un nepieciešamību attiecīgi pielāgot darba aizsardzības prasību piemērošanu. Par attālināto darbu uzskata tos darbus, ko iespējams veikt uzņēmuma darba vietās, bet pēc darba devēja un darbinieka abpusējas vienošanās tos veic mājās vai citās privātās vai publiskās telpās, vai ārpus tām. Darbs par attālinātu tiek uzskatīts tikai tad, ja puses ir vienojušās par tā veikšanu pastāvīgi vai regulāri, nevis atsevišķos ārkārtas gadījumos. Attālinātā darba gadījumā darba vides riska novērtēšanu veic darba veidam, ja šo darbu veic dažādās vietās, un darba devējam nav fiziski jāpārbauda katra darbavieta. Ņemot vērā privātās dzīves neaizskaramību, mājokļa kā izraudzītās darba vietas apmeklējums pieļaujams vienīgi ar nodarbinātā piekrišanu. Taču nodarbinātajam jāsadarbojas ar darba devēju darba...

Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu kontroles pasākumu klāstā ietilpst arī tāda metode kā novērošana. Tā ir pārbaude, kuras laikā nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai saimnieciskās darbības veikšanas vietā noteiktā laika posmā tiek fiksētas visas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās darbības. "Novērošana nozīmē to, ka nodokļu administrācijas darbinieki (divi, trīs, pieci - atkarībā no uzņēmuma apjoma) ierodas uzņēmumā, par kuru mums radušās aizdomas, ka tur darījumi nenotiek tā, kā tam būtu jānotiek, un pavada tur vienu, divas vai vairāk dienas, atkarībā no tā, kāds ir mūsu mērķis," atklāj Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. Pirms dažiem gadiem VID šādas novērošanas pasākumus tika veicis Rīgas un Pierīgas restorānos. Novērošanas rezultātā ticis secināts, ka laikā, kamēr VID darbinieki atradušies uz vietas, nez kāpēc krietni pieaudzis gan restorānu apgrozījums, gan ieņemtās skaidras naudas apjoms, kā arī bijis redzams, ka ar esošo darbinieku skaitu uzņēmums nespēj nodrošināt savus pakalpojumus. "Tas liecina par to, ka...

Iesniedzot gada ienākumu deklarācijas par 2018. gadu, pārsteidzoši daudz fizisko personu bija nepatīkami pārsteigtas par pienākumu piemaksāt ienākuma nodokli. Izrādījās, ka sakarā ar nodokļu reformu, kas kardināli mainīja neapliekamā minimuma (Nmin) piemērošanu personas ienākumam, minimuma summa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme jāvērtē pašam. Diemžēl vairāki tūkstoši nodokļu maksātāju nespēja iemācīties pamata nosacījumus: šā gada mēneša Nmin (230*)eiro) samazinās līdz ar ieņēmumu palielināšanu (piemērojot to ienākumam no 440 līdz 1100 eiro mēnesī); ja ieņēmumi palielinās, jādomā par atteikšanos no minimuma vai vismaz par tā samazināšanu; gada laikā algotā darba ienākumam piemērojamā IIN likme ir 20% vai 23%; savukārt, ja mēneša vidējie ieņēmumi pārsniedz 1667 eiro (vai no gada sākuma – 20 004 eiro), lai nekļūtu par parādnieku, būtu prātīgi pieprasīt 23% IIN likmes piemērošanu. *) šeit ir uzrādīti šā gada skaitliskie ierobežojumi un normas, jo tās ir aktuālākas, kā arī jāņem vērā, ka rakstā netiks analizētas visas iespējamās situācijas, kad var rasties...

Atbilstoši Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma (Fonda likums) pārejas noteikumiem no 2020. gada pieaugs no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (Fonds) izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs, vienlaikus paredzot to atsaisti no minimālās mēneša darba algas. Ja no Fonda 2019. gadā uzturlīdzekļi bērnam līdz 7 gadu vecumam tiek izmaksāti 103, 20 euro apmērā ik mēnesi, tad 2020. gadā tie būs 107,50 euro. Bērnam no 7 gadu vecuma līdz 21 gadu vecumam šobrīd uzturlīdzekļi tiek izmaksāti 122,50 euro apmērā ik mēnesi, savukārt no 2020. gada - 129,00 euro. Tieslietu ministrija sadarbībā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju (Fonda administrācija) ir ieviesusi vairākus ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem, lai veicinātu atgūto līdzekļu pieaugumu (piemēram, kriminālatbildības piemērošana par izvairīšanos no bērna uzturēšanas pienākuma, transportlīdzekļa un kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums utt.). Minēto pasākumu rezultātā ir būtiski palielinājies atgūto parādu kopējais apmērs. Piemēram, 2018. gadā vidēji mēnesī tika atgūti 16 % no izmaksātajiem uzturlīdzekļiem, 2019. gadā līdz šim brīdim vidēji mēnesī - 21 %...

NUMURA INTERVIJA Datu aizsardzības prasības apgūtas, par trauksmes celšanu izpratnes vēl trūkst. Saruna ar IEVU ANDERSONI, zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneri, zvērinātu advokāti JURISTA PADOMS Valsts kontrole varēs piedzīt zaudējumus. IEVA MOROZA, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal vecākā juriste Personāla akcijas un akciju opcijas – ieguvumi un nākotnes redzējums. ALISE VEIDE, zvērinātu advokātu biroja BDO Law juriste ES TIESĪBAS Ko paredz Pārstrukturēšanas un maksātnespējas direktīva. IEPIRKUMI Jaunākie EST spriedumi publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore KONKURENCE Konkurences neitralitātes jēdziens un principi. Sagatavots pēc Konkurences padomes izstrādātajām vadlīnijām TIESLIETAS Noteic, kādas lietas skatīs ekonomisko lietu tiesa. TIESU PRAKSE Senāta atziņas par summētā darba laika regulējumu. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos JURIDISKIE JAUNUMI Latvija atzinusi ANO Starptautiskās tiesas jurisdikciju Apkopota tiesu prakse būvniecības lietās Papildinātas Senāta atziņas administratīvo tiesību jomā ABONENTI VAR lasīt žurnālu ELEKTRONISKI! Žurnālu var abonēt ŠEIT! IZDEVĪGI...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu, kurā skaidro, kā jārīkojas situācijā, ja izsniegts aizdevums meitas kompānijai - vai šāds aizdevums uzskatāms par nosacītu peļņas sadali un iekļaujams uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) apliekamajā bāzē, un vai šāds aizdevums samazina nesadalītās peļņas summu? Situācijas apraksts Iesniedzējs 2018. gadā izsniedza aizdevumu savai meitas sabiedrībai. Atbilstoši Iesniedzēja norādītajam, šo aizdevumu neietver ar UIN apliekamajā bāzē, pamatojoties uz Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 11. panta trešās daļas 1. punktu. Uz 2017. gada 31. decembri Iesniedzējam ir nesadalītā peļņa, kas daļēji 2018. gadā ir sadalīta dividendēs. To Iesniedzējs norādīja UIN deklarācijā 1.1. tabulas 5. ailē, aizpildot 2018. gada pirmo deklarāciju. Nesadalīto peļņu uz 2017. gada 31. decembri Iesniedzējs samazināja par aprēķināto dividenžu summu un uzrādīja 1.1. tabulas 8. ailē. Iesniedzējs iesniegumā uzdod sekojošus jautājumus: Vai Iesniedzējs ir pareizi sapratis, ka aizdevumu, ko mātes sabiedrība ir aizdevusi savai meitas sabiedrībai, nevajag uzrādīt UIN deklarācijā 1.1. tabulas 7. ailē un aizdevuma...

Jautājums: Skolotāja bija pieņemta darbā 06.02.2018. un nostrādāja februārī 15 stundas un martā 37 stundas. Stundas algas likme – 5,38. Tad skolotāja “pazuda” un ieradās tikai 03.06.2019., un ar šo datumu tika atbrīvota. Diemžēl vadība šo "darbinieci" neatbrīvoja agrāk. Kā tagad rēķināt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Diemžēl analoģiski gadījumi laiku pa laikam notiek. Savukārt Valsts darba inspekcija pievērš uzmanību tam, vai, pārtraucot darba attiecības, darbiniekam ir izmaksāta kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu. Saskaņā ar Darba likuma 152. pantu “Laiks, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu” tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu tiek “uzkrātas” par periodu, kad darbinieks strādā, un dažiem periodiem, kad nestrādā, bet tie ir uzskatāmi par attaisnoto prombūtni: Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad darbinieks bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, un laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ (..). Savukārt, ja darbinieks nav...

Šā gada 31. oktobris ir Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības jeb breksita datums. Ja vien pirms šī datuma spēkā nestājas Izstāšanās līgums vai netiek lemts par atkārtotu breksita pagarinājumu, Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti ārpus ES bez vienošanās jau 1. novembrī. Finanšu ministrija informē, ko svarīgi zināt saistībā ar iespējamām izmaiņām, kas skars nodokļu maksātājus Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Lielbritānijas rezidenti (Latvijas nerezidenti) zaudēs tiesības piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atbrīvojumus (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmajā daļā noteiktie atbrīvojumi), kas paredzēti likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un ir garantēti tikai Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts rezidentiem (atsevišķos gadījumos tikai tad, ja nerezidents, būdams citas EES dalībvalsts rezidents vai EEZ valsts rezidents, Latvijā taksācijas gada laikā guvis vairāk nekā 75 procentus no visiem kopējiem gūtajiem ienākumiem), piemēram: tiesības uz IIN atbrīvojumiem atsevišķiem ienākuma veidiem, piemēram, ienākumiem no nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nekustamais īpašums ir...

BILANCES AKADĒMIJAS semināru videoierakstu klāsts papildināts ar jaunu E-semināru "Piemērotākā uzņēmējdarbības forma mazajiem uzņēmējiem (pašnodarbinātajiem, IK, IU īpašniekiem) nodokļu sloga mazināšanai". Seminārā apskatīts SIA, IK, IU un pašnodarbinātas personas saimnieciskās darbības, nodokļu un grāmatvedības prasību salīdzinājums lai izprastu kuros gadījumos attiecīgā uzņēmējdarbības forma ir piemērotāka. Ar praktiskiem piemēriem un aprēķiniem lektore pamato, kuriem uzņēmumiem būtu ieteicams mainīt uzņēmējdarbības formu jau 2019. gadā. Semināru vadīja Dr.oec. INGUNA LEIBUS, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Semināra ieraksts tika veikts 2019. gada 25 septembrī. Videoieraksts sastāv no 4 daļām ar kopējo garumu ~220 min. Šeit Jūs varat noskatīties demonstrācijas ierakstu:  Pilna semināra video ieraksta piekļuve iegādājama šeit! Cena žurnālu abonentiem: €39+ PVN, pārējiem: €49+ PVN Vairāk informācijas, sazinoties ar Klientu servisu, tālr. 67606110, e-pasts: [email protected].

Ja uzņēmums vēlas attīstīties un paplašināt darbību un tam ir nepieciešams papildu kapitāls, tad faktiski ir divas galvenās iespējas, kā to piesaistīt: pirmkārt, izmantojot iekšējus avotus (piemēram, palielinot pamatkapitālu, piesaistot jaunus investorus, reinvestējot tīro peļņu uzņēmējdarbības attīstībā), un otrkārt, uzņēmums papildus nepieciešamo kapitālu iegūst, to aizņemoties, proti, papildu kapitālu var veidot uz aizņemtā kapitāla rēķina. Ko labāk izvēlēties – pašu kapitālu vai aizņemto kapitālu? Pašu kapitāla rentabilitātes jeb atdeves (ROE rādītāja) nozīmīgums finanšu lēmumu pieņemšanā var būt būtisks. Izvēloties pašu kapitālu uzņēmuma kopējā kapitāla palielināšanai un uzņēmējdarbības paplašināšanai, uzņēmums, iespējams, izvēlas konservatīvāku un piesardzīgāku veidu, kā ar mazākiem finanšu riskiem piesaistīt kapitālu. Tas ir arī relatīvi lētākais veids, kā piesaistīt kapitālu. Uzņēmumam tas nozīmēs arī mazākus finanšu riskus un lielāku finanšu neatkarību. Savukārt, izvēloties aizņemto kapitālu uzņēmuma kopējā kapitāla palielināšanai un uzņēmējdarbības paplašināšanai, uzņēmums izvēlas palielināt savus finanšu riskus un atkarību no ārējiem kreditoriem, bet paralēli tam tas var paaugstināt pašu kapitāla...