JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar dīkstāves pabalstu pieprasīšanu un aprēķināšanu, tostarp arī par dīkstāves izpratni uzņēmumā. Dīkstāves pabalsts izmaksāts nepamatoti un darba devējs vēlas atmaksāt atpakaļ. Kādai rīcībai ir jābūt no darba devēja, kāds dokuments ir jāiesniedz (iesniegums ) un kā atgriezt naudu, kur pārskaitīt, vai uz to pašu kontu, no kura izmaksāja darbiniekam? Ja darba devējs vēlas atmaksāt nepamatoti saņemtu dīkstāves pabalstu, tad darba devējam jāsniedz detalizēts iesniegums EDS nestrukturētā formā, pamatojot to, ka vēlas atmaksāt Valsts ieņēmumu dienestam nepamatoti saņemtu dīkstāves pabalstu, norādot darba ņēmēja vārdu, uzvārdu, dīkstāves pabalsta periodu, summu. Dīkstāves pabalsts ir jāatmaksā uz: Valsts kase LV18TREL213005613500B (TRELLV22), maksājuma mērķī norādot nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru un nosaukumu, darba ņēmēja vārdu, uzvārdu un personas kodu un dīkstāves periodu, par kuru tiek veikta atmaksa. Kur pieejams iesniegums dīkstāves pabalsta pieprasīšanai? Iesniegums dīkstāves pabalsta pieprasīšanai pieejams VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (turpmāk –EDS) sadaļā “Sarakste ar...

Uz virsrakstā minēto jautājumu atbildi sniegusi Nataļja Preisa, Latvijas brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) Eiropas tiesību un politikas dokumentu eksperte. Citējam viņas teikto no Ieteikumi arodbiedrībām koplīgumu pārrunām COVID19 risku izplatīšanās laikā. Var gadīties situācijas, kad darba devējs, aizbildinoties ar valstī izsludināto ārkārtas stāvokli un nepārvaramās varas apstākļiem paziņo, ka nepildīs spēkā esošā koplīguma normas. Darba likuma 17.panta otrā daļa, paredz, ka bez īpašas norunas darba koplīguma puses darba koplīguma spēkā esamības laikā atturas no pasākumiem, kas vērsti uz vienpusēju tā noteikumu grozīšanu, ja normatīvajos aktos vai darba koplīgumā nav noteikts citādi, kā arī gādā, lai darba koplīguma noteikumus ievērotu un pildītu gan darba devējs, gan darbinieki. Savukārt Darba likuma 19.panta otrā daļa paredz, ka darba koplīgumu pirms termiņa var izbeigt, pamatojoties uz pušu vienošanos vai vienas puses uzteikumu, ja šādas tiesības jau ir nolīgtas darba koplīgumā. Šajā sakarā LBAS atgādina darba devējam Starptautiskās darba organizācijas atzīto, ka koplīgumu pārrunas nozīmē gan došanas,...

Mikrouzņēmumu īpašniekiem, kuru uzņēmumam nav apgrozījuma un kuri paralēli darbībai mikrouzņēmumā zaudēja darba ņēmēja statusu kā algoti darbinieki, līdz 2020. gada 31. decembrim būs tiesības uz bezdarbnieka statusu un tam paredzētajiem atbalsta pakalpojumiem, informē Labklājības ministrija. Tas pats attiecas uz pašnodarbinātajām personām (izņemot personas, kas maksā patentmaksu), kuras negūst ienākumus no saimnieciskās darbības un zaudēja darba ņēmēja statusu. To paredz 9. aprīlī valdības sēdē skatītais likumprojekts „Grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Likums vēl ir jāpieņem Saeimai. Turklāt, ja iepriekš ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu nepieciešamajā apmērā, šādām personām būs tiesības saņemt arī bezdarbnieka pabalstu. Savukārt personas, kas būs 2020.gadā ieguvušas bezdarbnieka statusu un izvēlēsies maksāt mikrouzņēmuma nodokli arī 2021.gadā, bezdarbnieka statusu zaudēs ar 2021.gada 1.janvāri. Līdz 2020.gada 31.decembrim būs arī iespēja saglabāt bezdarbnieka statusu īslaicīgu darbu veikšanai uz laiku līdz 120 dienām (līdz šim tas bija līdz 60 dienām). Nezaudējot bezdarbnieka statusu, bezdarbnieki varēs iesaistīties...

Visiem autoratlīdzību saņēmējiem, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 430 eiro un kuri šajā mēnesī nav darba tiesiskajās attiecībās (ar vismaz 430 eiro lielu algu), līdz nākamā mēneša 10. datumam ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pašnodarbinātās personas statusā. Šīm personām no gada iepriekšējā ceturksnī saņemtajām autoratlīdzībām līdz nākamā mēneša 15. datumam jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 32,15% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtās autoratlīdzības daļas, bet ne mazāk kā no 430 eiro. Savukārt, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% apmērā no autoratlīdzības veiks autoratlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 430 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 25% vai 50% apmērā, ņemot vērā darbības veidu. Ar ienākuma gūšanu saistīto izdevumu apmērs ir noteikts Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr.899 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 57. punktā. Ja autordarbs tiek veikts...

Kārtība, kādā Latvijā reģistrēts PVN maksātājs ir tiesīgs veikt aprēķinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) korekciju par zaudētajiem parādiem, ir noteikta Pievienotās vērtības nodokļa likuma(turpmāk — PVN likums) 105. pantā (Priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem). Jāatzīmē, ka nosacījumi PVN korekcijai par zaudētajiem parādiem un zaudēto parādu norakstīšanai attaisnotajos izdevumos uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) mērķiem nav vienādi, par UIN likumā ietvertajiem nosacījumiem vairāk lasiet nākošajā publikācijā. Lai varētu veikt korekciju par pakalpojumu vai preču piegādi, kas nav samaksāta, nodokļa maksātājam (turpmāk — pārdevējs) ir jāievēro virkne nosacījumu, kas ir atšķirīgi gadījumos, ja zaudētais parāds vienam pircējam ir mazāks vai lielāks par 430 eiro (neskaitot PVN). Nosacījumi korekcijas veikšanai Ja viena pakalpojumu vai preču saņēmēja parāds nepārsniedz 430 eiro, neskaitot PVN, budžetā iemaksāto nodokļa summu par šiem darījumiem var samazināt, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir izrakstīts rēķins vai nodokļa rēķins; parāds ir radies pēdējo triju taksācijas gadu...

Iepirkumu uzraudzības birojs norādījis, ka saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 9. panta astotās daļas 2. punktu vai 42. panta pirmās daļas 2. punktu kandidāts vai pretendents ir izslēdzams no dalības iepirkumā, ja tam minētajā regulējumā noteiktajā kārtībā ir konstatēts nodokļu parāds. Ņemot vērā to, ka ar Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” visā valsts teritorijā noteikti ierobežojumi, kuri ietekmēs arī uzņēmējdarbību un atstās negatīvu iespaidu uz valsts ekonomiku, šo seku mazināšanai 2020. gada 22. martā stājās spēkā likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”. Minētā likuma 3. pants noteic īpašu regulējumu attiecībā uz krīzes skarto nozaru, kuras noteiks Ministru kabinets, nodokļu maksātāju tiesībām pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Savukārt saskaņā ar minētā panta ceturto daļu, ja nodokļu maksātājam šajā pantā noteiktajā kārtībā ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, informācija par nodokļu maksātāju netiek iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta...

Norēķinu persona pēc komandējuma iesniedz dažādos datumos izsniegtos naudas izdevumus apliecinošus dokumentus. Kāds ārvalsts valūtas kurss jāizmanto, pārrēķinot tos eiro? Atbilde Lai mazinātu grāmatvežu slogu, meklējot dažādos datumos bijušo valūtas kursu, Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" tika iekļauts 12. punkts (ar diviem apakšpunktiem), kuru precizēja Ministru kabineta 2013. gada 29. oktobra noteikumi Nr. 1209 "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi"" sakarā ar to, ka Latvijā latus nomainīja eiro. Patlaban grozījumu saturs ir šāds: Ja darbiniekam izsniegtā avansa summa pārsniedz komandējuma vai darba brauciena izdevumus (kas aprēķināti saskaņā ar MK noteiktajām normām), darbiniekam jāatmaksā avansa atlikuma summa eiro (ja avanss izmaksāts eiro) vai attiecīgajā konvertējamā valūtā (ja avanss izsniegts valūtā) atbilstoši grāmatvedībā izmantojamam ārvalstu valūtas kursam dienā, kad darbinieks veic norēķinus ar institūciju (..). Kā variants ir piedāvāta iespēja iesniegt valūtas maiņas kvītī norādīto...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Preču piegādes dokumentu parakstīšana Covid-19 ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā", kas sniedz atbalstu nodokļu maksātājiem, lai nodrošinātu bezkontakta sūtījumu piegādes un nodošanas procesu iekšzemē, vienlaikus nosakot pieļaujamo tiesisko rīcību grāmatvedību reglamentējošo normatīvo aktu piemērošanā. Likuma"Par grāmatvedīb subjekts (turpmāk – uzņēmums)1 ārkārtējās situācijas periodā kā apliecinājumu sūtījuma piegādes un nodošanas procesam var izmantot arī citu apliecinājuma veidu, nevis tikai pašrocīgu parakstu. Spēkā esošās grāmatvedības kārtošanas un organizācijas prasības uzņēmumam nosaka, lai apliecinātu pārdoto preču izcelsmi un preču piederību preču izsniegšanas un saņemšanas vietā, ir jānodrošina, ka preču piegādes dokumentā ir ietverti obligāti norādāmie rekvizīti2, t.sk. preču izsniegšanas vietā – preču nosūtītāja (izsniedzēja) paraksts un preču saņemšanas vietā – preču saņēmēja paraksts.3 Šobrīd ir stingri noteikti atsevišķi gadījumi, kad fiziskajām personām ir obligāti jāizvairās no kontakta ar piegādātāju.4 VID uzskata, ka šāda prasība attiecināma arī uz uzņēmumiem saistībā ar piegādēm. VID informē, ka periodā, kamēr valsts teritorijā...

Ārkārtējās situācijas laikā mazumtirgotājiem sadarbībā ar piegādātājiem ir jāievēro godīgas mazumtirdzniecības principi atbilstīgi Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NMPAL) noteiktajam, brīdina Konkurences padome (KP). Neskatoties uz to, ka piegādātāji krīzes laikā atsevišķām preču grupām nespēj nodrošināt būtiski lielāku pasūtījumu izpildi, tas nav pamats, lai mazumtirgotāji noteiktu netaisnīgas sankcijas. Jāpamato preces atpakaļ atdošana krīzes dēļ Jāņem vērā, ka ārkārtējā situācija ir iestājusies no uzņēmuma rīcības neatkarīgu iemeslu dēļ. Tāpēc tie mazumtirgotāji, kuri valsts noteikto ierobežojumu dēļ ir pārtraukuši savu saimniecisko darbību un kuri rakstiski ir vienojušies ar piegādātāju par preču atpakaļ atdošanu, un tajā pašā laikā piegādātājam pastāv iespēja realizēt preci citos kanālos, drīkst preci atdot atpakaļ. Šī atkāpe attiecas gan uz pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirgotājiem. Tomēr mazumtirgotājiem, atdodot preces atpakaļ, nepieciešamības gadījumā ir jāspēj pamatot, ka preču atdošana tiešā veidā izriet no valstī noteiktās ārkārtējās situācijas ierobežojumiem. Tādējādi KP par šādu rīcību nepiemēros atbildību mazumtirgotājiem atbilstīgi NMPAL noteiktajam. Nav pieļaujamas netaisnīgas...

Valdība 7. aprīlī pieņēma Ministru kabineta noteikumos Nr. 161 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””, ar kuriem saslimšana ar Covid-19 nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā. Noteikumos iekļauts šāds grozījumu teksts: "(..) noteikt, ka saslimšana ar Covid-19 nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 950 "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība", 2016. gada 1. marta noteikumiem Nr. 116 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kas notikuši ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm" un 2020. gada 21. janvāra noteikumiem Nr. 42 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kuros cietušas valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki" un darba devējam nav jāveic šāda gadījuma izmeklēšana un uzskaite". Praksē tas nozīmē, ka valsts noņem no sevis atbildību par sekām arī tādā gadījumā, ja darbinieks tiek nodarbināts bez...

Starp pircēju un pārdevēju noslēgts līgums par pamatlīdzekļa pirkšanu/pārdošanu ar nosacījumu, ka divu gadu laikā no pārdevēja tiks pirkts noteikts daudzums preču. Turklāt par preces vienību cena būtu lielāka par 0,20 eiro. Ja minētais noteikums netiks izpildīts, proti, pircējs iegādāsies mazāk preču, starpība starp pamatlīdzekļa cenu un samaksāto summu par preci būtu jāpiemaksā. Kā iegrāmatot šo pamatlīdzekli? Atbilde Saskaņā ar līguma nosacījumiem pastāv risks, ka, beidzoties līguma termiņam (pēc diviem gadiem), tomēr būtu jāveic starpības apmaksa. Tādējādi 0,20 eiro par preces vienību būtu jāuzskaita atsevišķi, grāmatojot uz "PL izveidošanas izmaksu" vai "Avansa maksājumu par PL" kontu, bet iegādātās preces – "Krājumos". Ja visi līgumā minētie nosacījumi tiks izpildīti (faktiski būs samaksāta summa 2000 eiro), tad kreditēsiet ´PL izveidošanas izdevumusª un debetēsiet attiecīgā "PL" kontu. Ja noteikumi netiks izpildīti (nav uzkrāti 2000 eiro), tad jau būs skaidrs, cik jāpiemaksā un "PL" kontā tiks grāmatota gan samaksātā nauda, gan "PL izveidošanas izmaksas". Pieņemšanas/nodošanas akts...

Informējam, ka no 8. aprīļa stājušies spēkā Ministru kabineta 2020. gada 7. aprīļa noteikumi Nr. 189 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumos Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība". Grozījumi, kurus sagatavojusi Kultūras ministrija, paplašina pašnodarbināto personu loku (iekļaujot arī individuālos komersantus), kuras var pretendēt uz dīkstāves pabalstu Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā un noteic atsevišķus izņēmumus attiecībā uz autoratlīdzību saņēmējiem. Dīkstāves pabalstam VID varēs pieteikties arī autortiesību un blakustiesību īpašnieki, kuri saņem autoratlīdzības. Drīkst saņemt autoratlīdzības par darbu, kas veikts pirms dīkstāves Iepriekšējais noteikumu regulējums papildināts, nosakot, ka krīzes skartā pašnodarbinātā persona ir fiziskā persona, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā (VID): kā saimnieciskās darbības veicēja, ir veikusi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātā persona vai autoratlīdzības saņēmēja, vai ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja, vai ir individuālais komersants, un kura dīkstāves periodā nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības, izņemot ienākumus, kas...

Klienti un sadarbības partneri ir katra uzņēmuma viena no lielākajām vērtībām, un ilgtermiņa attiecības ar tiem ir galvenais nosacījums, lai izveidotu veiksmīgu biznesu. Skaistākie pavasara svētki Lieldienas ir īstais laiks, lai apsveiktu klientus un sadarbības partnerus. Dāvanas un dāvināšana ir nozīmīga sastāvdaļa, jo pateicība par sadarbību parasti iet roku rokā ar vēlmi turpināt biznesa attiecības, — atzīmēja Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments savā spriedumā lietā Nr. SKA–58/2014. Bet rodas jautājumi: vai izdevumi, kuri var rasties nodokļu maksātājam, pasniedzot dāvanu klientam (sadarbības partnerim) — juridiskai personai, ir reprezentācijas izdevumi; vai ir nozīme dāvanas vērtībai, lai šo summu (dāvanas vērtību) uzskatītu par reprezentācijas izdevumiem; vai ir nepieciešams iegādāties alkohola licenci, ja alkohols tiks pirkts mazumtirdzniecībā ar mērķi uzdāvināt klientam (sadarbības partnerim) — juridiskai personai; vai nodokļu maksātājam ir tiesības atskaitīt PVN kā priekšnodokli, kas norādīts nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm dāvināšanai klientiem; vai reprezentācijas izdevumi veido ar UIN apliekamo bāzi? Saskaņā ar...

Ministru kabinets 7. aprīļa sēdē ir pagarināja ārkārtējās situācijas termiņu līdz šī gada 12. maijam, tādējādi pagarinot 12. marta valdības rīkojuma "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” darbības laiku. Lēmumi par ierobežojumu termiņa pagarinājumu ir pieņemti saskaņā ar epidemiologu rekomendācijām un rūpējoties par sabiedrības veselību un drošību, informē Ministru kabinets. Arī turpmāk būs aizliegti jebkādi privāti pasākumi, izņemot bēru ceremonijas ārtelpās ar nosacījumu, ka tiek ievērota savstarpējā divu metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi. Valdība ir atbalstījusi arī izņēmumu uz kristību ceremoniju noturēšanu neatliekamajos gadījumos. Visiem Eiropas Savienības valstspiederīgajiem, kā arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs, tiks atļauts vienu reizi šķērsot Latvijas Republikas teritoriju noteiktās sauszemes robežšķērsošanas vietās, lai atgrieztos savā mītnes zemē. Turpmāk personām pirms atgriešanās Latvijā būs jānorāda pilna informācija par savu faktisko dzīvesvietu, kurā to var sasniegt. Gadījumā, ja faktiskās dzīvesvietas adrese atšķirsies no pašizolācijas vietas adreses, personai būs pienākums nekavējoties par to paziņot Valsts policijai. Par...

Ņemot vērā Eiropas Komisijas rekomendācijas, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde sniedz atbalstu uzņēmējiem un informē par darbībām ar precēm, kurām piemērota muitas procedūra – pagaidu ievešana un kurām Covid-19 seku dēļ rodas vai var rasties problēmas ievērot muitas iestādes noteikto procedūras slēgšanas termiņu. Gadījumos, kad pagaidu ievešanas procedūru nevar pabeigt muitas iestādes noteiktajā termiņā saskaņā ar ārkārtējiem apstākļiem, ko radījusi Covid-19 pandēmija, muitas iestāde pēc pamatota atļaujas turētāja iesnieguma saņemšanas var atļaujas slēgšanas termiņu pagarināt arī tad, ja tas pārsniedz maksimāli noteiktos 24 mēnešus. Šajā gadījumā: vienkāršotā kārtībā izsniegtajai atļaujai – VID Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS) jāiesniedz pieteikums grozījumu izdarīšanai muitas deklarācijā (atļaujā), pievienojot atļaujas turētāja iesniegumu, kurā norādīts vēlamais muitas procedūras slēgšanas termiņš un pamatojums slēgšanas termiņa pagarināšanai, kas tieši saistīts ar Covid-19 pandēmijas radītajiem īpašajiem apstākļiem; vispārējā kārtībā izsniegtajai atļaujai – Eiropas Komisijas Muitas lēmumu pārvaldības sistēmā jāpiesaka grozījumi atļaujā, norādot vēlamo slēgšanas termiņu (mēnešos) un pamatojumu...