JAUNUMI

Varbūt vēl nedaudz par agru runāt par gada pārskata sagatavošanu, bet garajos rudens vakaros, iespējams, grāmatvežiem ir vairāk laika izlasīt viedokļus un vērtēt, vai mūsu darbība ir atbilstoša normatīvo aktu prasībām un labākajai praksei. Vēlos paust savu viedokli pēc Bilances Nr. 9 (2019) raksta «Dzīvokļu īpašnieku biedrība: kam pieder fondi jeb Kārtējā pārvaldnieka apsaimniekoto māju (dzīvokļu) īpašnieku naudas piesavināšanās shēma 2» izlasīšanas. Manuprāt, autori centušies dzīvokļu īpašnieku biedrību apsaimniekotāju rindās meklēt «noziedzniekus», minētajā rakstā analizējot biedrības pārskata piemēru, kas, manuprāt, parāda ļoti labu situāciju gada beigās, jo biedrības naudas atlikums vien ir vairāk nekā 200 000 eiro, kas katrai mājai proporcionāli iznāk vairāk nekā 18 000 eiro, debitori gada beigām ir 13 000 eiro (atkal matemātiski — 1182 eiro uz katru māju). (Praksē ir piemēri, kad vienas mājas dzīvokļu īpašnieku parāds ir no 2000 līdz pat 11 000 eiro, no kuriem vairāki tūkstoši ir viena dzīvokļa īpašnieka parāds, kas liek vērsties ar...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2019. gada 19. novembrī ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” (turpmāk – noteikumi), kuru mērķis ir paaugstināt izdevumu kompensāciju normas komandējumiem un darba braucieniem. Grozījumi stājās spēkā 2019. gada 29. novembrī. Būtiskākie grozījumi: Precizētas dienas naudas un viesnīcu kompensācijas apmēri komandējumiem un darba braucieniem gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm. Komandējumu un darba braucienu diennakts normu apmērs ir pārskatīts, ņemot vērā inflācijas rādītājus, un pietuvināts komandējumu diennakts normu apmēriem, ko kompensē citas Baltijas valstis, kā arī noteikumu 1. un 2. pielikums ir precizēti, tos papildinot ar vairākām valstīm, kas līdz šim nav bijušas sarakstā. Līdzšinējā dienas naudas norma Latvijā paaugstināta līdz 8 eiro un izdevumu norma par viesnīcu Rīgā – 120 eiro par diennakti un citās apdzīvotās vietās – 60 eiro par diennakti. Izdevumu normas par viesnīcu paaugstinājums noteikts arī darba braucieniem. Braukšanas faktiskos izdevumus Latvijas...

Gan Latvijas, gan ārvalstu tiesībās sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) tiek definēta kā sabiedrība, kuras darbības pamats ir dalībnieku savstarpēja lojalitāte. Tomēr bieži laika gaitā dalībnieku starpā šī lojalitāte izzūd un rodas konflikti, kam par iemeslu mēdz būt viena vai vairāku SIA dalībnieku negodprātīga rīcība, kas nav savienojama ar tiem mērķiem, kurus dalībnieki bija nosprauduši, sabiedrību dibinot un veicot tajā investīcijas. Šādas problēmsituācijas bieži tiek risinātas, ceļot prasību tiesā par dalībnieka izslēgšanu no SIA saskaņā ar Komerclikuma 195. pantu. Kā trāpīgi uzsvērusi Augstākā tiesa, “ne sabiedrībai, ne citiem tās dalībniekiem nav jāpiecieš savā sastāvā dalībnieks, kurš ne vien lojalitātes pienākumu nepilda, bet ar savu rīcību nodarījis sabiedrībai būtisku kaitējumu, turklāt pastāv iespēja, ka viņš varētu kaitējumu nodarīt arī turpmāk” (skat. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2018. gada 31. janvāra sprieduma lietā Nr. SKC-34/2018 7. punktu). Praksē dalībnieka izslēgšana no sabiedrības un tai sekojošā daļu pāreja sabiedrībai izrādījies pietiekami efektīvs konfliktsituācijas starp dalībniekiem risināšanas...

Aizvadītā gada beigās Ministru kabinets pieņēma 2018. gada 18. decembra noteikumus Nr. 821 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība"", apstiprinot jaunu norēķinu dokumentu veidu – e-kvīšu ieviešanu – veselības aprūpes sistēmā. E-kvīts ir tāds pats apliecinājums maksājumam par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem kā kases čeks vai papīra kvīts. Pašlaik pacienti var izvēlēties, vai, veicot maksājumus, noformēt tos kā e-kvīti, kas ir pieejama arī Valsts ieņēmumu dienestam (VID), jo pilnībā atbilst Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumiem Nr.95 "Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām" un Nr. 96. "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība". E-kvīšu sistēmas ieviešanas izmaksas ir desmit reižu mazākas nekā jauno kases aparātu prasību ievērošana, jo nav nepieciešamas lielas investīcijas. E-kvīts darījums noformējams jebkurā vietā un laikā mazāk nekā 30 sekunžu laikā, un...

Otrdien, 26. novembrī, Saeimas Juridiskā komisija sniedza konceptuālu atbalstu specializētas tiesas izveidei komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu lietu izskatīšanai. Plānots, ka ekonomisko lietu tiesa savu darbību varētu uzsākt 2021. gada 1. janvārī, lai gan joprojām nav skaidri definēta Ekonomisko lietu tiesas kompetence. Plānots, ka uz Ekonomisko lietu tiesu un šīs tiesas tiesnešiem pilnā mērā būs attiecināms likumā "Par tiesu varu" noteiktais rajona (pilsētas) tiesas un rajona (pilsētas) tiesas tiesneša statuss, tostarp, tiesības, pienākumi un garantijas. Ar likumprojektu Tieslietu padomei dots uzdevums noteikt Ekonomisko lietu tiesas darbības teritoriju, atrašanās vietu un tiesnešu skaitu tiesā. Ekonomisko lietu tiesai būs specifiska kompetence, tāpēc paredzēts noteikt, ka gadījumos, kad rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai Administratīvās rajona tiesas tiesnesis būs pieteicies uz tiesneša amata vakanci Ekonomisko lietu tiesā, pirms tiesneša pārcelšanas vakantajā tiesneša amatā tiks veikta tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšana. Likumprojekts paredz, ka apelācijas instances funkcijas, izskatot Ekonomisko lietu tiesas pieņemtos nolēmumus, veiktu specializēta kolēģija Rīgas...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 19.novembrī ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”. Grozījumi stājās spēkā 22.novembrī. Būtiskākie grozījumi ir piemērojami no 2020.gada 1.janvāra: paaugstināts maksimālais gada neapliekamais minimums līdz 3600 eiro; paaugstināts apliekamo ienākumu apmērs līdz 6000 eiro, kam piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu; iekļauts jauns koeficients Valsts ieņēmumu dienesta prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķina formulā. No 2020.gada paaugstina maksimālo gada neapliekamo minimumu līdz 3600 eiro gadā (300 eiro mēnesī) un apliekamos ienākumus, kam piemērojams maksimālais neapliekamais minimums, līdz 6000 eiro gadā (500 eiro mēnesī). Tādējādi no 2020.gada maksimālais neapliekamais minimums 300 eiro mēnesī tiks piemērots tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi nepārsniedz 500 eiro mēnesī. VID, prognozējot mēneša neapliekamo minimumu, piemēro jaunu koeficientu – ienākumu pieauguma koeficientu 1,09. Minētais koeficients ir ieviests, lai iespējami novērstu situācijas, kad iedzīvotājiem gada laikā, pieaugot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu apmēram,...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija kā steidzamus atbalstījusi rosinātos grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas paredz izmaiņas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā. Ar šiem grozījumiem no 2022. gada plānots noteikt vienotu sociālās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina metodiku. Vidējo iemaksu algu izmanto, lai sociāli apdrošinātām personām aprēķinātu maternitātes, vecāku, slimības, bezdarbnieka pabalstu un citus sociālās apdrošināšanas pabalstus. Paredzēts, ka personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu tāpat kā līdz šim noteiks no iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, taču šo periodu beidzot četrus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Patlaban iemaksu algas perioda noteikšanai ir paredzēta atkāpšanās par diviem mēnešiem pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Taču, ņemot vērā, ka pašnodarbinātie un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji informāciju par veiktajām sociālajām iemaksām sniedz reizi ceturksnī, šādos gadījumos iemaksu apjoms divu mēnešu ietvaros var nebūt precīzi zināms, kas apgrūtina objektīvu pabalsta apmēra aprēķināšanu. Tāpat piedāvātās likuma izmaiņas paredz...

Valsts prezidents Egils Levits 28. novembrī ir izsludinājis likumu“Par valsts budžetu 2020. gadam”, kas stāsies spēkā nākamgad 1. janvārī, un to pavadošos likumus. 2020. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu, bet izdevumi 10 miljardu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests vērš uzmanību, ka oficiāli izsludināti ir Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumi Nr. 555 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi””. Finanšu ministrija infografikā skaidro, kur nonāks katrs cents no viena nodokļos samaksātā eiro. Piemēram, vairāk nekā trešdaļa jeb 37,9 centi no viena nodokļos samaksātā eiro 2020. gadā tiks novirzīti iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai jeb tādiem izdevumiem kā iedzīvotāju slimības, invaliditātes, vecuma, ģimenes un bezdarbnieku pabalsti. Veselībai no viena nodokļos...

Šā gada 26. novembra sēdē Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtībā, uzlabojot to saskaņā ar aktuālo tirgus situāciju. Lai sekmētu strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu nozares attīstību Latvijā un investīciju ieplūšanu jaunuzņēmumos, no MK noteikumiem tiek svītrota prasība riska kapitāla investoram kvalificēties dalībai kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās zonas valsts atbalsta programmām riska kapitāla jomā. Minētā prasība par dalību kādā no ES vai EEZ valsts atbalsta programmām riska kapitāla jomā šobrīd nav piemērojama, jo nedz Latvijā, nedz kaimiņvalstīs šādas programmas vairs nepastāv. Vienlaikus, vērtējot investoru un viņa atbilstību Jaunuzņēmuma likumam, ir būtiski gūt pārliecību, ka investora ieguldījumu avots ir drošs un caurskatāms. Tāpat Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA), kas administrē Jaunuzņēmumu atbalsta programmu, turpmāk vairs nevajadzēs uzraudzīt investoru atbilstību kvalifikācijas nosacījumiem, ja tie jau būs pārbaudīti un ar Jaunuzņēmumu vērtēšanas komisijas lēmumu iekļauti kvalificēto riska kapitāla investoru sarakstā. Līdz šim LIAA bija...

Jautājums: Vai es, topošais uzņēmējdarbības un vadības maģistrs (2. kurss) un piecus gadus strādājošs grāmatvedis, varu pretendēt uz grāmatveža licences saņemšanu? Strādāju vienā uzņēmumā uz darba līguma pamata un citā uzņēmumā vēlos turpināt strādāt par ārpakalpojumu grāmatvedi. Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Prasības un noteikumi ārpakalpojumu grāmatvežiem ir vienādas neatkarīgi no apkalpojamo uzņēmumu skaita vai šo uzņēmumu skaitliskajiem rādītājiem. Pamatā tā ir izglītība un pieredze. Normas pagaidām nav stājušās spēkā, bet likumdevējs patlaban izteicis viedokli, ka likuma «Par grāmatvedību» grozījumos jāiekļauj vairākas radnieciskas specialitātes (izglītības), proti, tie varētu būt finansisti, ekonomisti u.tml. Konkrēti speciālisti būs zināmi vien tad, kad grozījumi stāsies spēkā. Jebkurā gadījumā Jums paliek iespēja slēgt darba līgumu arī otrajā darbavietā un veikt darbu brīvajā laikā, jo patlaban arvien vairāk sabiedrībā gūts atbalsts strādāšanai attālināti.

Valdība 26. novembra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums Administratīvās atbildības likumā", kas paredz atcelt Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos par pusgadu - 2020. gada 1. janvāra vietā likums varētu stāties spēkā tikai 2020. gada 1. jūlijā. Valdība arī lūdz Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu. Administratīvās atbildības likums paredz mainīt administratīvo sodu sistēmu, paredzot, ka administratīvie pārkāpumi un sodi par tiem tiek ierakstīti atsevišķajos nozaru likumos, nevis, kā līdz šim, vienā likumā (šobrīd - Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā). Tāpat mainītos naudas sodu mērvienības, konkrētu summu vietā likumos paredzot "soda vienību" skaitu, savukārt Administratīvās atbildības likumā nosakot vienas šādas naudas soda vienības apmēru, kas sākotnēji paredzēts 5 eiro. Valsts iestādēm nav izdevies laikus pagūt izdarīt virkni darbu, kas nepieciešami jaunā likuma ieviešanai. Iekšlietu ministrija brīdinājusi, ka atbilstošā līmenī nav sagatavotas informācijas sistēmas (primāri - Sodu reģistrs, kā arī jauna Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma), turklāt iestādes vēl neesot gatavas strādāt pēc jaunā...

Jautājums: Ja darbiniekam ir summētais darba laiks ar pārskata periodu trīs mēneši, kā jāskaita virsstundas: 1) ja šajos mēnešos bija slimības lapa vai atvaļinājums; 2) ja darbinieks pieņemts darbā, piemēram, 6. janvārī vai 20. maijā (pārējiem darbiniekiem skaitu pa kvartāliem)? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Darba likuma (DL) 140. panta trešajā daļā noteikts, ka summētā darba laika gadījumā parasti par «pārskata periodu» tiek uzskatīts viens mēnesis (normāla darba laika gadījumā — mazliet savādāk, sk. turpmāk). Tomēr darbinieks un darba devējs darba līgumā var vienoties par pārskata perioda ilgumu, taču ne ilgāku par trim mēnešiem (tātad drīkst arī par diviem mēnešiem), bet darba koplīgumā — ne ilgāku par 12 mēnešiem. Likumā nav noteikts, ka vairāku mēnešu pārskata periodam jāsākas tieši no janvāra, kā arī neuzskatu, ka garāki periodi ir ieteicami visiem pēc kārtas. Papildus darba līgumā iepriekš norunātajām stundām var gadīties nostrādāt jebkuram darbiniekam jebkurā darba laika uzskaites režīmā....

Pašlaik biržu emitentu gada pārskati galvenokārt tiek sagatavoti Word un Excel formātā un publicēti PDF formātā. Pēc finanšu pārskatu publicēšanas investori un analītiķi tos manuāli apstrādā, jo PDF nav mašīnlasāms strukturēts formāts. Turklāt dažādu sabiedrību finanšu pārskati atšķiras pēc individuāla dizaina, struktūras, papildu atklājamās informācijas. Lai atvieglotu finanšu pārskatu sniegšanu emitentiem, gada pārskatu pieejamību, analīzi un salīdzināmību lietotājiem un investoriem, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, Eiropas Savienībā tiek ieviests Eiropas vienotais elektroniskais formāts (European Single Electronic Format, ESEF) – formāts, kurā emitenti, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, turpmāk sagatavos savus gada pārskatus. ESEF attīstības process Par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta ieviešanu Eiropas Savienībā sāka domāt jau pirms vairāk nekā sešiem gadiem. 2013. gadā tika izdota direktīva 2013/50/ES (Atklātības direktīva (2013 Transparency Directive)), ar kuru grozīja direktīvu 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētajā tirgū,...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2019.gada 19.novembrī ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.531 “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”” (turpmāk – Noteikumi), kas 2019.gada 21.novembrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.235(2019/235.17) un stājas spēkā 2019.gada 22.novembrī. Noteikumos ir noteikts, ja uzņēmums ir izvēlējies elektronisko rēķinu sagatavot atbilstoši Latvijas standartam, kas atbilst Eiropas Savienības noteiktajam standartam LVS EN 16931-1:2017 “Elektroniskie rēķini. 1.daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis”, tad šādu rēķinu izraksta atbilstoši tehniskajā specifikācijā LVS CEN/TS 16931-2:2017 “Elektroniskie rēķini. 2.daļa: Standartam EN 16931-1 atbilstošo sintakšu saraksts” noteiktajai ISO/IEC 19845 (UBL 2.1) sintaksei. LVS CEN/TS 16931-2:2017 standarts ir pieejams Latvijas Nacionālās standartizācijas institūcijas “Latvijas standarts” vietnē www.lvs.lv standartu katalogā, t.sk. latviešu valodā un bez maksas. Šobrīd grāmatvedībā elektroniskais rēķins ir jebkurš rēķins, kas sagatavots elektroniskā formā. Noteikumi paredz, ka elektronisko rēķinu sagatavošanā, izmantojot minēto elektronisko rēķinu standartu, ir piemērojama tieši ISO/IEC 19845 (UBL 2.1) sintakse. Eiropas...

2020.gadā iedzīvotājiem, kam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegāde saņēmēja dzīvesvietā tiek nodrošināta ar VAS „Latvijas Pasts” starpniecību, piegādes pakalpojuma maksa saglabāsies nemainīga – tā būs 2,39 eiro. Šo summu, tāpat kā līdz šim, VSAA ieturēs no saņēmējam izmaksājamās pensijas, pabalsta vai atlīdzības un pārskaitīs VAS „Latvijas Pasts”. Iepriekš VSAA ziņoja, ka VAS „Latvijas Pasts” saskaņā ar 2019.gada 24.septembrī noslēgto līgumu skaidras naudas piegādes pakalpojumu dzīvesvietā 2020.gadā nodrošinās par 4,88 eiro. Pakalpojuma cenas starpību, kas pārsniedz 2,39 eiro, apmaksās VSAA. Starpības kompensēšanai VSAA 2020.gada budžetā ir paredzēti 2 119 149 eiro, tajā skaitā 65 736 eiro no pamatbudžeta un 2 053 413 no speciālā budžeta līdzekļiem. 2019.gada oktobrī VSAA maksājumus ar piegādi dzīvesvietā saņēma 77,2 tūkstoši personu, kas izvēlējušās šādu pensiju, pabalstu un atlīdzību saņemšanas veidu.