JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 3. aprīlī informē, ka saskaņā ar 31. martā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 179 „ Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība”, kas jau stājušies spēkā 3. aprīlī, dīkstāves pabalstam var pieteikties tādas fiziskas personas, kas reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicēji un ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātās personas vai autoratlīdzības saņēmēji. Dīkstāves pabalstam var pieteikties arī pašnodarbinātie mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāji. Abos gadījumos ir būtiski, ka pēc 2020.gada 14.marta šīs personas dīkstāves periodā nav guvušas ienākumus no saimnieciskās darbības. VID ir sagatavojis īsu pamācību, kas soli pa solim palīdz pareizi aizpildīt nepieciešamo informāciju: Kā elektroniski iesniegt dokumentu “Iesniegums dīkstāves pabalstam” pašnodarbinātām personām . Pašnodarbināto personu sarakstu, kuras saņēmušas dīkstāves pabalstu, VID publicē savā tīmekļvietnē sadaļā “COVID-19”. Dīkstāves pabalsta apmēru aprēķina VID pēc pašnodarbinātās personas VID deklarētajiem datiem. VID dīkstāves pabalstu piešķir un izmaksā atbilstoši iesniegumā norādītajam dīkstāves periodam uz...

Līdzīgi kā uzņēmumiem-juridiskām personām, arī pašnodarbinātajiem, tostarp autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, piesakoties dīkstāves pabalstam, īpaša uzmanība jāpievērš, vai tie neierindojas zem kādas no kopumā 17 neatbilstībām, kas noteiktas Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumos Nr.179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skar Covid-19 izplatība". Noteikumi stājušies spēkā 3. aprīlī un Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņojis, ka var jau pieteiktos dīkstāves pabalstam: pašnodarbinātajai personai jāiesniedz noteiktas formas pamatots iesniegums VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS). Par laika posmu no 2020. gada 14. marta līdz 31. martam iesniegums jāiesniedz līdz 25.aprīlim; turpmāk - līdz nākamā mēneša 25.datumam. Noteikumi uzskaita situācijas, kurās pašnodarbinātajiem VID dīkstāves pabalstu var atteikt: ja pašnodarbinātā persona nav iesniegusi VID visas nodokļu deklarācijas par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas; ja pašnodarbinātajai personai iesnieguma iesniegšanas brīdī nodokļu parāds ir lielāks par 1 000 eiro un nav piešķirti samaksas termiņa pagarinājumi vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) uzticēts sniegt atbalstu komersantiem, kuru darbiniekiem nepieciešams atgriezties Latvijas Republikā, kā arī komersantiem, kuriem pasūtījumu izpildei nepieciešams nosūtīt darbiniekus darbam uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai ievest ārvalstu darbiniekus Latvijas Republikā. LIAA apkopos informāciju par starptautiskiem pasažieru pārvadātājiem, kā arī koordinēs informācijas iesniegšanu, paredz Ministru kabineta 2. aprīļa rīkojums Nr. 157 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"", kas stājās spēkā 2. aprīlī. Ārkārtējās situācijas laikā uzņēmumiem ir atļauta darbaspēka starpvalstu migrācija. LIAA aicina uzņēmējus, kam nepieciešama darbaspēka migrācija, aizpildīt anketu http://www.liaa.gov.lv/lv/uznemumu-komandejumu-aptauja-arkartas-situacijas-laika. Pēc informācijas apstrādes par uzņēmumu plānotajiem komandējumiem, informācija tiks nodota pārvadātājiem, lai varētu ar tiem vienoties par iespējamo reisu organizēšanu. Komersantam, kura darbinieki pēc darba ārvalstīs ierodas Latvijas Republikā, ir pienākums nogādāt tos līdz viņu dzīvesvietai, neizmantojot sabiedrisko transportu. LIAA atgādina, ka pēc atgriešanās darbiniekam ir jānosaka 14 dienu pašizolēšanās. Apstiprinātie pārvadātāju reisi tiks publicēti LIAA mājaslapā...

Ja uzņēmums telpas nomā no valsts, pašvaldības vai to kapitālsabiedrībām, noteiktos gadījumos to ārkārtējās situācijas laikā atbrīvos no nomas maksas, paredz valdības pieņemtie Ministru kabineta 2020. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 180 "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību". Ja nomātās telpas noteiktajā periodā vispār neizmanto saimnieciskās darbības veikšanai Ministru kabinetā pieņemto lēmumu dēļ, piemēro nomas maksas atbrīvojumu. Savukārt citos gadījumos tam var samazināt nomas maksu līdz 90% no noteiktās. Tāpat uzņēmumam nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodus nomas maksas un citu saistīto maksājumu samaksas kavējuma gadījumā. Lai pretendētu uz nomas maksas atbrīvojumu vai samazinājumu, vai kavējuma procentu un līgumsodu atbrīvojumu uzņēmumam ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, t.sk. nevar būt nodokļu parādi virs 1000 eiro un apgrozījums ir krities vismaz par 30%. Lai uzņēmums saņemtu minētos atbalsta pasākumus, tam ir jāiesniedz iesniegums iznomātājam. Noteikumi paredz, ka iznomātājs iesniegumu izskata un lēmumu...

Rīgas domes pagaidu administrācija 3. aprīlī pirmajā attālinātajā sēdē pieņēma lēmumu piešķirt mazumtirdzniecības veikala norēķinu kartes pārtikas produktu iegādei trūcīgo, maznodrošināto un daudzbērnu ģimeņu bērniem, kuri apgūst pirmsskolas, pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas pašvaldības vai privātajās izglītības iestādēs. Pārtikas produktu iegādei domātās kartes tiks piešķirtas to izglītojamo ģimenēm, kas saskaņā ar Rīgas Sociālā dienesta lēmumu atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statusam, kā arī tām ģimenēm, kuras reģistrētas Rīgas pilsētas pašvaldības ģimeņu atbalsta reģistrā. Kartes nominālvērtība tiks aprēķināta 1,42 eiro apmērā par katru darbdienu ārkārtējās situācijas periodā, sākot no 13. marta. Ar karti būs iespējams iegādāties tikai pārtikas preces, bet būs liegts pirkt enerģijas dzērienus, alkoholu un tabakas izstrādājumus. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments iepirkuma procedūras rezultātā izvēlēsies komersantu, kas nodrošinās kartes izgatavošanu. Savukārt kartes izsniegšanu mērķgrupai nodrošinās Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar tā padotībā esošajām izglītības iestādēm un Rīgas Sociālo dienestu, ievērojot drošības pasākumus, kas...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem martā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārdi “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums” (attiecīgā locījumā) aizstāti ar vārdiem “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums”. Papildināts likuma 1. panta 23. punkts, nosakot, ka soda naudu nodokļu administrācija uzliek arī par starptautiskajai automātiskajai informācijas apmaiņai iesniedzamās informācijas iesniegšanas vai sagatavošanas noteikumu pārkāpumu. Ar grozījumiem precizētas likuma normas saistībā ar starptautisko automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā. Ar grozījumiem noteikta arī daļēja Padomes 2018.gada 25.maija direktīvas 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES pārņemšana. 20.02.2020. 19.03.2020. Likums “Par Latvijas Republikas valdības un Saūda Arābijas Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu...

Saimnieciskās darbības veicējiem - komersantiem, lauksaimniekiem un zivsaimniekiem, kuru darbību ietekmējuši Covid-19 ierobežošanai veiktie pasākumi, iespējams saņemt ALTUM apgrozāmo līdzekļu aizdevumu kā uzņēmuma likviditātes atbalstu. Aizdevuma apjoms var būt līdz 1 miljonam EUR, bet kopējais aizdevums nevar pārsniegt vismaz vienu no kritērijiem: 25% no apgrozījuma 2019.gadā; divkāršu izdevumus par atalgojumu (t.sk sociālās iemaksas) 2019.gadā (2019.gada dibinātiem plānotais apjoms divos gados); nepieciešamais likviditātes apjomu darbības nodrošināšanai turpmākajiem 12 mēnešiem, Aizdevuma termiņš ir 1 līdz 3 gadiem ar iespējamām kredīta brīvdienām līdz 12 mēnešiem. Aizdevumam ir samazinātas nodrošinājuma prasības un procentu likme. Aizdevums netiek piemērots citu aizdevumu refinansēšanai (pamatsummu maksājumiem, saistīto uzņēmumu parādu nomaksai, parādu maksājumiem, kas izveidojušies pirms 2020.gada marta, dividenžu izmaksai utml.). Tāpat to var atteikt, ja: nav pamatota negatīva Covid-19 ietekme uz saimniecisko darbību; ja uzņēmums bija finanšu grūtībās līdz 2019.gada 31.decembrim; tādām nozarēm, kas saistītas ar zartspēlēm, finanšu starpniecībai, ieroču, tabakas, alkohola tirdzniecībai, operācijām ar nekustamo īpašumu u.c. Lai saņemtu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 1.aprīlī konceptuāli atbalstīja ierosinājumu dot iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008.gada ekonomiskās krīzes. Ierosinājumu plānots virzīt kā grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, nosakot hipotekāro kredītu dzēšanas pamatprincipus. Paredzēts, ka kredītiestādes varēs vienpusēji labprātīgi dzēst parādus par kredītiem, ko iedzīvotāji ņēmuši līdz 2008.gada beigām nekustamā īpašuma iegādei. Paredzēts arī, ka dzēstās saistības parādniekam neuzskatīs par ienākumu un to neapliks ar kapitāla pieauguma nodokli. Pirms 2008.gada ekonomiskās krīzes Latvijā bija milzīgs kreditēšanas tempu kāpums, taču krasais ienākumu kritums pēc tam radīja ļoti lielas grūtības pildīt uzņemtās saistības. Šie parādi pēc būtības ir neatgūstami un tāpēc norakstāmi, deputātiem uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas rīcībā esošie dati liecina, ka patlaban Latvijā ir aptuveni 13 tūkstoši krīzes skarto parādnieku un parādsaistību kopējais apjoms lēšams līdz 600 miljoniem eiro. Patlaban atsevišķas kredītiestādes jau īsteno dažādas izlīguma programmas, rakstiski...

Lai veiksmīgāk tiktu galā ar koronavīrusa COVID-19 krīzi, Tieslietu ministrija (TM) piedāvā ieviest labvēlīgākus nosacījumus tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un noteiktu periodu pēc tās beigām (seši mēneši). TM izstrādātie grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar COVID-19 izplatību" paredz noteikt, ka minētajā periodā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu (gan sākotnējo, gan to grozot) var apstiprināt uz periodu, kas nav ilgāks par četriem gadiem, šobrīd noteikto divu gadu vietā. Tāpat likumprojekts paredz noteikt, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saistību dzēšanas procedūras laikā ar COVID-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas periodā un sešus mēnešus pēc tās beigām var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoram veikšanas laika pārcelšanu, vienlaikus pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu par attiecīgo periodu. Tieslietu ministrija rosina arī ieviest terminētas izmaiņas civiltiesisko saistību izpildīšanas kavējumu jomā, lai mazinātu papildu negatīvo seku ietekmi uz...

Veikt bezmaksas komerclīguma korekciju uzņēmējiem visu aprīli piedāvā Rīgas šķīrējtiesa, tā atzīmējot savu dibināšanas dienu, kas ir 1.aprīlis. Tas nozīmē, ka katram ieinteresētam Latvijas uzņēmējam vai biznesa pārstāvim ir iespēja atsūtīt uz e-pastu kompānijas stadarta līgumu, un speciālisti pārbaudīs to un veiks reālās korekcijas, padarot komerclīgumu par atbilstošāku aktuālajai likumdošanai un kompāniju par juridiski aizsargātu. Mūsdienās dokumenti nav vienkārši formalitāte, jo dokumenti ir tie, kas aizsargā biznesu. Taču, ja dokumenti ir sastādīti nekorekti, vai arī tajos ir neprecizitātes, vai nav iekļauti svarīgi punkti, tas var būt par iemeslu, lai kompānijā rastos problēmas, piemēram, ar partneriem. Kā ir zināms - likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības! Rīgas šķīrējtiesa tika dibināta 1999. gada 1. aprīlī. Tā kā plaši svinēt šobrīd nav iespējams, kā arī, ņemot vērā pasaulē esošo situāciju, ir īstais laiks, kad varam viens otram palīdzēt, ja ir šāda iespēja. Visu aprīli savu standarta komerclīgumu var pievienot pielikumā elektroniskajai vēstulei un nosūtīt uz e-pasta...

Ministru kabinets 31. martā lēmis, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt arī pašnodarbinātās personas, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošie, kuru saimniecisko darbību ir skārusi krīze. To paredz Kultūras ministrijas sagatavotie Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumi Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skar Covid-19 izplatība", kas stāties spēkā no 3. aprīļa. Kas kvalificējas pabalstam, kas - ne? Par Covid-19 izraisītās krīzes skartām pašnodarbinātām personām uzskatāmas fiziskas personas, kas reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēji, ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātas personas vai autoratlīdzības saņēmēji, vai ir mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāji un kuras dīkstāves periodā nav guvušas ienākumus no saimnieciskās darbības. VID dīkstāves pabalstu pašnodarbinātās personas atsevišķos gadījumos nevarēs saņemt, piemēram, ja vidējie VSAOI maksājumi mēnesī 2019. gada otrajā pusgadā ir bijuši mazāk nekā 20 eiro, ja pašnodarbinātā persona vienlaikus ir arī darba ņēmējs, un tā pamata darbā ir saņēmusi vairāk...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis atbildes uz jautājumiem, kas attiecas arī uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu konkrētās situācijās. Jautājums: Saistībā ar izsludināto ārkārtējo situāciju ar mērķi ierobežot “Covid-19” izplatību uzņēmums – reģistrēts PVN maksātājs – pārtrauc pasākumus, kā arī plānotos komandējuma braucienus, par kuriem jau iepriekš tika veikti avansa maksājumu, tādi, kā aviobiļešu iegāde, viesnīcu noma, avansa maksājums par piedalīšanos izstādē, u.c. Nauda no darījuma partneriem netiek atmaksāta. Vai uzņēmums drīkst veikt priekšnodokļa atskaitījumus saistībā ar šiem izdevumiem? Priekšnodoklis par precēm un pakalpojumiem, kas saņemti saimnieciskās darbības ietvaros veikto apliekamo darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē, ir atskaitāms, ja nodrošināti dokumentāli pierādījumi par šādu izdevumu nepieciešamību un ir izsekojams to izlietojums. Komercsabiedrība – reģistrēts PVN maksātājs – ir iegādājusies pārtikas piedevas, vitamīnus un bezrecepšu medikamentus saviem darbiniekiem ar mērķi pasargāt tos koronavīrusa izplatības periodā, kā arī ir...

Valdība otrdien, 31. martā, atbalstījusi grozījumu projektu Dabas resursu nodokļa likumā, kas nosaka, kāda veida preču atkritumiem un kā piemērojama paplašinātās atbildības sistēma. Paplašinātās atbildības sistēma ir tas pats, kas pagaidām likumā tiek saprasts ar "apsaimniekošanas sistēmu" (likumprojekts paredz arī šo jēdzienu nomaiņu) - tā ir ražotāja atbildība (finansiāla un organizatoriska) par savas tirgū laistās preces un iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu. To preču ražotāji, kuriem piemērojama šī atbildība, ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa. Kādu preču ražotājiem jāpiemēro apsaimniekošanas sistēma? Grozījumu projekts nosaka, ka ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu piemēro: 1) transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Nolieto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3. panta pirmā daļa; 2) iepakojumam, izņemot depozīta iepakojumu, vai vienreiz lietojamajiem galda traukiem un piederumiem, izņemot vienreiz lietojamus galda traukus un piederumus, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem) un to kompozītmateriāliem (laminātiem); 3) videi kaitīgām precēm. Savukārt depozīta iepakojumam paplašinātās atbildības sistēmu plānots piemērot saskaņā ar paredzēto depozīta sistēmas darbību (atbilstoši Dabas resursu nodokļa...

Mazo un vidējo uzņēmumu finansētājs Baltijas valstīs Capitalia informē, kā, sākot no aprīļa pirmās nedēļas, pilnībā atsāk uzņēmumu finansēšanu, piedāvājot ne tikai ilgtermiņa, bet arī īstermiņa aizdevumus uzņēmumu apgrozāmajiem līdzekļiem, tajā skaitā faktoringu. Papildus standarta finansējuma produktu klāstam, Capitalia piedāvā izvērtēt dažādus restrukturizācijas darījumus un sniegt konsultācijas krīzes skartiem uzņēmumiem. Pirmajās nedēļās pēc ārkārtas situācijas izziņošanas Capitalia ir proaktīvi apzinājusi savus klientus, identificējot pandēmijas ietekmi uz viņu biznesu. Lietuvā 9.8% no uzņēmuma klientiem norādīja, ka karantīnas apstākļi ir atstājuši būtisku ietekmi uz viņu darbību. Latvijā šis rādītājs ir bijis vēl augstāks – 16.5%. Savukārt Igaunijā situācija ir bijusi līdzīgāka Lietuvai – augstu ietekmi izjuta 9.5% no klientiem. Jau divas nedēļas Capitalia piedāvā klientiem vienkāršu procedūru maksājumu termiņu atlikšanai. Capitalia vietnē (www.capitalia.com) atrodams arī aktuālo atbalsta instrumentu apkopojums. Valsts atbalsta pieejamības informācija tiek atjaunota katru pirmdienu. Capitalia arī aicina uzņēmumus proaktīvi reaģēt uz ienākumu kritumu, tūlītēji pārskatot iespējas samazināt izmaksas, atlikt maksājumus un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis atbildes uz jautājumiem, kas attiecas uz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un algas nodokļa piemērošanu konkrētās situācijās. Jautājums: Komercsabiedrība plānoja nosūtīt darbiniekus uz Vāciju komandējumā, kas tika atcelts sakarā ar koronavīrusa “Covid-19” izplatību. Komercsabiedrībai radušies zaudējumi saistībā ar lidmašīnas biļešu iegādi un viesnīcas rezervāciju. Vai šādus izdevumus jāiekļauj UIN bāzē un jāapliek ar UIN? Vispārīgā gadījumā komercsabiedrības izdevumi darbinieku komandējumiem ir saimnieciskās darbības izdevumi, kurus neiekļauj UIN bāzē. Izdevumi saistībā ar iegādātajām aviobiļetēm ar mērķi nosūtīt darbiniekus komandējumā, kurš atcelts sakarā ar vīrusa “Covid-19” izplatību, ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem. Tātad komercsabiedrība šādus izdevumus neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Komercsabiedrības darbinieks bija devies komandējumā darba devēja interesēs un pēc atgriešanās no komandējuma darba devējs nosūtīja darbinieku pārbaudīt veselības stāvokli - nodot analīzes laboratorijā (lai noteiktu koronavīrusa "Covid-19" klātbūtni). Komercsabiedrība samaksāja par attiecīgām analīzēm laboratorijā. Vai minētie izdevumi jāiekļauj UIN bāzē...