Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

Mīnusa zīmes nozīme 2018. gada IIN noteikšanā
Mīnusa zīmes nozīme 2018. gada IIN noteikšanā
Grāmatveži jau ir pamanījuši, ka darba samaksas (t. sk. algas) aprēķinam 2018. gadā piemīt dažas īpatnības. Savukārt, ja neizprot šo īpatnību iemeslu un būtību, pieaug varbūtība kļūdīties. Kļūdu dēļ rodas konflikti starp grāmatvedi, darbiniekiem un vadītājiem. Likumdevēja piedāvātais fizisko personu ienākuma nodokļa noteikšanas algoritms teorētiskā līmenī vēl varētu būt pieņemams, bet izskaidrot to veikšanu nespeciālistam (darbiniekam, vadītājam) būs pagrūti, tāpēc jāizsaka līdzjūtība grāmatvežiem. Pirmā reakcija Likuma projektā piedāvātā progresīvās IIN likmes piemērošana neizsauca negatīvu attieksmi. Sabiedrība jau sen gaidīja kārtību, kas noteiktu „bagātajiem” maksāt lielākus nodokļus. Protams, gandrīz katram bija savs viedoklis, kā to varētu izdarīt savādāk un, protams, „labāk”. Tomēr noteikums rēķināt IIN pēc 20% likmes no summām līdz 1667 eiro, bet no pārsnieguma daļas – pēc likmes 23% neizraisīja īpašu pretestību. Bet ar šo – reformas „prieki” tikai sākās. Pētot likuma grozījumu anotācijās esošos aprēķinus, šoku izraisīja piemērs ar darbinieku, kam ir divas darbavietas. Pirmajā darbavietā, kur bija iesniegta nodokļa...
Saeimas Nacionālās drošības komisija vērtē finanšu situāciju Latvijā
Saeimas Nacionālās drošības komisija vērtē finanšu situāciju Latvijā
Saeimas Nacionālās drošības komisija pirmdien, 19.februārī, sanāca uz sēdi, lai uzklausītu atbildīgo iestāžu informāciju saistībā ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu un situāciju "ABLV Bank", informē komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere. Komisija uz sēdi bija aicinājusi ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Jēkabu Straumi, Latvijas Bankas padomes locekli Edvardu Kušneru, finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Pēteri Putniņu un FKTK priekšsēdētāja vietnieci Guntu Razāni. Amatpersonas apliecināja, ka finanšu situācija Latvijā ir stabila un notikumi "ABLV Bank" neradīs domino efektu uz citām bankām Latvijā, par sēdē pārrunāto informē I.Lībiņa-Egnere. Viņa uzsver, ka valsts budžeta līdzekļu ieguldīšana "ABLV Bank" glābšanā ir kategoriski izslēgta, šāda iespēja komisijas sēdē netika apspriesta. Informācija par tālākajiem Eiropas Centrālās bankas lēmumiem attiecībā uz "ABLV Bank" būs pieejama ceturtdien. Sēdē deputāti tika informēti, ka KNAB uzsāktais kriminālprocess, kura ietvaros tostarp aizturēts Latvijas Bankas prezidents, nav saistīts ar situāciju "ABLV Bank", norāda...
FKTK apturējusi ABLV bankas klientu debeta operācijas jebkurā valūtā
FKTK apturējusi ABLV bankas klientu debeta operācijas jebkurā valūtā
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 18. februārī ārkārtas padomes sēdē, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju Nr. ECB-SSM-2018-FCMC-1, ir pieņēmusi lēmumu uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus ABLV Bank, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Kā zināms, ASV Valsts kases departaments (FinCEN jeb Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija) ir publicējis paziņojumu, ka Latvijas komercbanka ABLV Bank AS rada bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un rosina tai piemērot 311. sadaļas īpašos pasākumus. Pēc šī paziņojuma no ABLV Bank tās klienti izņēmuši aptuveni 600 miljonus eiro, sasauktajā preses konferencē pavēstīja bankas līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis. Banka kā vienu no situācijas stabilizēšanas soļiem nolēma ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem augstas kvalitātes vērtspapīriem. FKTK lēmums savukārt paredz, ka bankai jānodrošina, ka tiek pārtraukta klientu maksājumu rīkojumu ievadīšana bankas sistēmā, kā arī banka neizpilda klientu debeta operācijas, kuru valutēšanas datums ir, sākot no 19.februāra plkst. 00.00. FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: "Šis ir...
Pārskatīs zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietu skaitu un iecirkņu teritorijas
Pārskatīs zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietu skaitu un iecirkņu teritorijas
Ministru kabinets 20.februārī skatīs Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 19.janvāra noteikumos Nr.66 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu, viņu amata vietām, iecirkņiem un to robežām"" , kas saistīti ar izmaiņām Rīgas un Zemgales tiesu apgabala tiesu teritorijās, kā arī grozījumus, kas paredz pārskatīt zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietu skaitu un precizēt esošo iecirkņu teritorijas. Grozījumu mērķis ir optimizēt zvērinātu tiesu izpildītāju darba organizāciju un noteikt iedzīvotāju skaitam maksimāli atbilstošu zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu. Ņemot vērā Tieslietu padomes apstiprināto Zemgales tiesu apgabalā ietilpstošo rajonu (pilsētu) tiesu reorganizācijas plānu un tiesu teritoriālo reformu, kas paredz no 2018. gada 1. marta Ogres rajona tiesas darbības teritoriju ietvert Zemgales tiesu apgabalā, tiek atbilstoši mainīta zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietām - "Rīgas apgabaltiesas iecirknis Nr. 35", "Rīgas apgabaltiesas iecirknis Nr. 36" un "Rīgas apgabaltiesas iecirknis Nr. 37" noteiktās teritorijas piederība no Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijas uz Zemgales apgabaltiesas darbības teritoriju. Vienlaikus plānots likvidēt ilgstoši vakantās...
Publicētas vadlīnijas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai
Publicētas vadlīnijas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izstrādājis un publicējis vadlīnijas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā. KNAB par vienu no korupcijas novēršanas politikas prioritātēm ir noteicis pretkorupcijas politikas pārorientāciju no ārējās kontroles, ko realizē kontroles institūcijas, uz institūcijas iekšējo kontroli. Veicot korupcijas novēršanas funkcijas, KNAB secināja, ka iekšējās kontroles sistēmas korupcijas risku mazināšanai dažādās publiskās pārvaldes iestādēs ir ļoti atšķirīgas un bieži vien ir atkarīgas no subjektīviem faktoriem, piemēram, no speciālistu profesionālām zināšanām un kompetences. Vēl arvien ne visās institūcijās iestāžu vadītāju izpratne par pasākumiem korupcijas risku novēršanai ir pietiekoša, lai mērķtiecīgi organizētu darbu risku ierobežošanai. KNAB ieskatā iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt korupcijas riskus valsts un pašvaldību institūcijās. Vadlīniju mērķis ir sniegt ieteikumus, metodisku palīdzību un piemērus korupcijas risku novēršanai, ieviešot Ministru kabineta 2017.gada 17.oktobra noteikumos Nr.630 noteiktās pamatprasības. Izstrādātajā dokumentā amatpersonām tiek sniegta informācija un praktiski...
Video ierakstā skatāms E-seminārs par svarīgāko algas grāmatvedim
Video ierakstā skatāms E-seminārs par svarīgāko algas grāmatvedim
Ja nepaguvāt pieteikties un noskatīties tiešraidē, piedāvājam noskatīties E - semināru video ierakstā "Par svarīgāko algas grāmatvedim Grozījumi Darba likumā, VSA likumā, IIN likumā" SEMINĀRU VADA Mg.sci.oec. MAIJA GREBENKO, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēkas sērijā izdotās grāmatas "Darba likums un grāmatvedība" autore SEMINĀRA PROGRAMMA 1. Darba likuma grozījumi, kas ietekmē grāmatveža darbu. 2. IIN apmērs atkarībā no likmes, summas un citiem aspektiem. 3. Savādāka nodokļu grāmatiņas loma. 4. Prognozētais neapliekamais minimums, tā noteikšana un piemērošana dažādās situācijās. 5. Ienākumu veidi, kuriem nepiemēro minimumu un atvieglojumus. 6. Atvieglojumi, papildatvieglojumi, pensionāru neapliekamais minimums. 7. Fizisko personu attaisnotie izdevumi. 8. VSAOI piemērošanas īpatnības autoru atlīdzībai un SDV ienākumam. 9. Nodokļu aprēķināšanas piemēri mazām, vidējām un lielām algām. 10. Atskaites un deklarācijas par fiziskās personas ieņēmumiem un nodokļiem. BILANCES ZELTA KOMPLEKTA īpašniekiem iespēja E-semināru skatīties bez maksas! Pārējiem - 49 EUR plus...
VID 2017. gadā vidēji vienā nodokļu kontroles pasākumā uzrēķinājis ap 23 000 eiro
VID 2017. gadā vidēji vienā nodokļu kontroles pasākumā uzrēķinājis ap 23 000 eiro
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktie nodokļu papildus uzrēķini 2017. gadā kopumā sasnieguši 230,7 miljonus eiro. Lielākā daļa no šīs summas jeb 227,2 miljoni bijuši auditu uzrēķini, atlikušo summu veido datu atbilstības pārbaudēs, nodokļu precizēšanā un akcīzes nodokļa aprēķinos par marķēto dīzeļdegvielu veiktie uzrēķini, ziņo LETA. Šādi uzrēķini veikti kopumā vairāk nekā 10 000 nodokļu kontroles pasākumos (tajos ieskaita nodokļu auditus, nodokļu aprēķinus, tematiskās pārbaudes, datu atbilstības pārbaudes, apsekošanas, novērošanas). Tātad vidēji vienā nodokļu kontroles pasākumā pērn tikuši uzrēķināti papildus nodokļi aptuveni 23 000 eiro vērtībā. Tāpat par 1613 nodokļu kontroles pasākumos konstatētajiem pārkāpumiem pieņemti lēmumi saistībā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par naudas soda uzlikšanu 1,121 miljona eiro apmērā, bet citām institūcijām lēmuma pieņemšanai pēc piekritības nosūtītas 39 administratīvo pārkāpumu lietas. Interesanti arī, ka 42 fiziskajām personām nav atzīti viņu deklarētie skaidras naudas uzkrājumi 3,1 miljona eiro apmērā, bet 74 juridiskajām personām un deviņām fiziskajām personām samazināti saimnieciskās darbības zaudējumi 8,9 miljonu...
VID aicina kases aparātu lietotājus neuzķerties uz provokācijām
VID aicina kases aparātu lietotājus neuzķerties uz provokācijām
Saistībā ar CHD zīmola kases aparātiem publiskajā telpā sāk parādīties maldinoša informācija, kas uzņēmējos rada nepamatotu satraukumu. Visticamāk, tā tiek izplatīta apzināti, lai kāds savās biznesa interesēs izdarītu spiedienu uz Valsts ieņēmumu dienestu (VID), paziņojis VID. VID īpaši uzsver! Kaut gan visi CHD kases aparātu modeļi ar elektronisko kontrollenti ir izņemti no reģistra, lietotāji, kas jau tos ir reģistrējuši VID, drīkst turpināt tos lietot līdz jaunas attiecīgo modeļu versijas reģistrēšanai VID. Konkrēto kases aparātu modeļu lietotājiem nekādas darbības saistībā ar to, ka iekārtas no VID reģistra izņemtas, nav jāveic, vien jānodrošina iekārtu atbilstoša lietošana. Diemžēl, veicot pārbaudes, atklājās, ka vairākos CHD kases aparātos sākotnēji nav iestrādātas nozīmīgas prasības, ko paredz MK noteikumi. Iespējas negodprātīgai rīcībai ar iekārtām atzina arī atbilstības institūcija Ernst & Young, kas tām atsauca atbilstības apliecinājumu. Ne lietotājiem, ne valstij par saviem līdzekļiem šīs neatbilstības nav jānovērš, kā tas izskanējis atsevišķos medijos. Prognozējot, ka...
Grāmatvežu asociācija: Darba slogs pieaudzis, tomēr pirmie nodokļu reformas rezultāti ir pozitīvi
Grāmatvežu asociācija: Darba slogs pieaudzis, tomēr pirmie nodokļu reformas rezultāti ir pozitīvi
Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA) pozitīvi vērtē pirmos rezultātus, kurus radījusi 2018. gadā Latvijā sāktā nodokļu reforma. Noslēdzot pirmo grāmatvedības mēnesi, kuru ietekmējusi nodokļu reforma, LRGA atzīst, ka reformu rezultātā ir palielinājies slogs grāmatvežiem, jo algu aprēķināšana ir kļuvusi sarežģītāka un laikietilpīgāka. Tomēr darba slogs nemazina reformas pirmās pozitīvās iezīmes - ir redzami galvenie ieguvēji no reformas - darba ņēmēji ar nelielu algu. Tāpat pozitīvi ir vērtējams Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbs - būtiski ir pieaudzis atbalsts, uz sadarbību vērsta attieksme un pretimnākšana nozares profesionāļiem. Apkopojot LRGA biedru atsauksmes, organizācija ir secinājusi, ka galvenais grāmatvežu darba sloga palielinājums ir saistīts ar diferencēto neapliekamo minimumu, kas tiek piemērots algām no 440 līdz 1000 €. Tā kā šajā amplitūdā algas saņem lielākais skaits no visiem Latvijas darba ņēmējiem, tad grāmatvežiem algu aprēķināšana prasa būtisku darba ieguldījumu. Tomēr LRGA biedri atzīst, ka profesionāliem grāmatvežiem, kuri ir nepārtraukti izglītojušies un apguvuši nozares programmatūru, radītais papildus darbs...
EM sola meklēt risinājumus OIK mazināšanai sezonālajai uzņēmējdarbībai
EM sola meklēt risinājumus OIK mazināšanai sezonālajai uzņēmējdarbībai
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šā gada 16. februārī sasaucis darba sapulci, lai ar iesaistītajām pusēm pārrunātu obligātās iepirkumu komponentes (OIK) finansēšanas modeļa izmaiņas un pušu paustās bažas par reformas ietekmi uz atsevišķām elektroenerģijas patērētāju grupām. Sanāksmē piedalījās pārstāvji no AS “Sadales tīkli”, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Zemnieku Saeimas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Būvmateriālu ražotāju asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, biedrības “Latvijas ceļu būvētājs”. Līdzās OIK reformas pozitīvo efektu (samazinājušies vairāku Latvijas lielo uzņēmumu maksājumi par elektrību) pieminēšanai sanāksmē ticis arī pārrunāts, ka OIK finansēšanas modeļa maiņas rezultātā izmaksas par elektroenerģiju būtiski pieaugušas vairākiem lauksaimniecības, ceļu būves un citiem sezonāla rakstura uzņēmumiem, kuriem atsevišķos laika periodos nepieciešams lielas jaudas pieslēgums, bet pastāvīgi tas izmantots netiek. Līdz ar to sanāksmē tika pārrunāti vairāki iespējamie risinājumi, piemēram, izvērtēt iespēju palielināt periodu, kādā uzņēmēji var atteikties no jaudas uz laiku līdz 9 mēnešiem, kā arī veikt daļēju jaudas samazinājumu uz noteiktu...
Kontroles dienests aicina nekļūt par "naudas mūli"
Kontroles dienests aicina nekļūt par "naudas mūli"
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (Kontroles dienests) vērš uzmanību, ka joprojām aktuāli ir gadījumi, kad ārvalstu banku klientiem tiek izkrāptas ļoti lielas naudas summas, kuras pret nelielu atlīdzību tiek legalizētas arī ar Latvijā dzīvojošu personu palīdzību. Šādas shēmas tiek dēvētas par “phishing” krāpšanas un legalizācijas shēmām, savukārt personas, kas iesaistās šajās shēmās – par “naudas mūļiem”. “Mūlis” ir persona, kura pārskaita nelikumīgi iegūtu naudu starp dažādiem maksājumu kontiem, bieži vien dažādās valstīs, nopelnot par to komisijas maksu. Taču jāatceras, ka būt par “mūli” ir nelikumīgi. Cilvēki, kas iesaistās šādās shēmās, var ciest smagas sekas, jo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ar citu personu starpniecību ir nelikumīga un bargi sodāma darbība. Savukārt, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ar citu personu starpniecību ļauj attīstīt dažādas noziedzīgas darbības, piemēram, narkotisko vielu izplatīšanu, cilvēktirdzniecību un tiešsaistes krāpšanu. Un tieši “naudas mūļi” ir tie, kas, iesaistoties šajās shēmās, dod iespēju organizētās noziedzības grupām viegli legalizēt...
BILANCE februāra otrajā numurā lasiet
BILANCE februāra otrajā numurā lasiet
Iznācis žurnāla BILANCE 2018. gada februāra otrais numurs (Nr. 4 (424)). Tajā lasiet: GRĀMATVEDĪBA Maija Grebenko: Pirmā tikšanās ar nodokļu reformu reālajā dzīvē Redakcija: Kādus atvieglojumus nodokļu maksātājiem nodrošinās vienotais konts NODOKĻI Inga Pumpure: Jaunā Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija 3 Ikars Kubliņš: "No nodokļiem līdz personas datu aizsardzībai – normatīvā regulējuma aktualitātes 2018. gadā Ņina Vasiļevska: Palīgmateriāls PVN deklarācijas un pielikumu sagatavošanai 3 FINANSES Inga Lipšāne: Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem – SFPS 15 UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova: Dzīvokļu īpašnieku biedrība – darbības un grāmatvedības uzskaites īpatnības ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Kāpēc un kā jāseko savām aktivitātēm finanšu jomā un citas atbildes uz žurnāla lasītāju un semināru apmeklētāju jautājumiem «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi 2018. gada februārī un martā ŽURNĀLU ABONĒT VAR ŠEIT!
Uzņēmumu reorganizācija – kas jāatceras grāmatvedim
Uzņēmumu reorganizācija – kas jāatceras grāmatvedim
Jautājums: Kā pareizi veikt grāmatojumus: notika reorganizācijas proces, kura rezultātā SIA X tika pievienota SIA Y. SIA X bilance: citi debitori 1945 (PVN pārmaksa 1888, VSAOI pārmaksa 57); naudas līdzekļi 11401; pamatkapitāls 15000; iepriekšējo gadu nesadalīta peļņa -12802; pārskata gada nesadalīta peļņa 11148. Būs vēl viens darījums - SIA X pārskaitīs visu naudu SIA Y, atskaitot bankas komisiju. Kā pareizi pievienot SIA X bilanci SIA Y? Bez vairākiem papildjautājumiem nav iespējams sniegt detalizētu atbildi, jo nav zināmi līguma nosacījumi, nav zināms otrās firmas dati (pamatkapitāls, pašu kapitāls, īpašnieku skaits un daļu vērtība - abās firmās, jo, sagatavojot iegūstošās sabiedrības finanšu pārskatu, ir jāņem vērā 3. starptautiskais finanšu pārskatu standarts (labākā prakse) un Konsolidēto gada pārskatu likuma (KGPL) prasības. Standarta piemērošanas nianses ir atkarīgas no reorganizējamās sabiedrības savstarpējām attiecībām un kapitāla struktūras. Tāpēc atbildi plašākā skatījumā uz reorganizācijas procesu sagatavojusi Olga Zadorožnaja, firmas PVN konsultācijas valdes locekle. Reorganizācija ir juridiskās personas izbeigšanās vai...
Tiesības saņemt vecāku pabalstu ir tikai tad, ja bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus
Tiesības saņemt vecāku pabalstu ir tikai tad, ja bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus
Satversmes tiesa 2018. gada 15.februārī ir pieņēmusi spriedumu lietā "Par likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.4 panta pirmās daļas 3. punkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. pantam". Apstrīdētā norma Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.4 panta pirmās daļas 3. punkts (likuma redakcijā, kas bija spēkā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim) paredzēja, ka vecāku pabalstu piešķir un izmaksā sociāli apdrošinātai personai, kura kopj bērnu vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus vecumā līdz vienam gadam (vienam no bērna vecākiem, vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina), ja šī persona ir nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā...
Saeima konceptuāli atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti
Saeima konceptuāli atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti
Saeima ceturtdien, 15.februārī, konceptuāli atbalstīja iespēju disciplinārlietas ietvaros nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par tiesneša profesionalitāti. To paredz grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā un saistītajā likumā “Par tiesu varu”. Likumprojekts noteic, ka tiesnešu discplinārkolēģijai būs tiesības nosūtīt tiesnesi uz profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu. Tas būs ātrs un efektīvs veids, kā izvērtēt tiesneša profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences ārpus kārtējās tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas, teikts likumprojekta anotācijā. Šobrīd tiesnešu profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšana tiek veikta, lemjot par tiesneša pārcelšanu vai aizstāšanu. Paredzēts, ka lēmumu uzdot veikt tiesnesim ārpuskārtas novērtēšanu tiesnešu discplinārkolēģija varēs pieņemt vienlaikus ar disciplinārsoda uzlikšanu. Šo lēmumu varēs pārsūdzēt vienlaikus ar lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu. Ar likumprojektu paredzēts mainīt tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvu, nosakot, ka tās sastāvā ir Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnesis, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesis, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnesis, Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis, apgabaltiesas civillietu kolēģijas tiesnesis, apgabaltiesas krimināllietu kolēģijas tiesnesis un trīs rajona...