JAUNUMI

Otrdien, 10. aprīlī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2019., 2020. un 2021. gadam un bāzes izdevumos neiekļauto ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegto pasākumu sarakstu. 2019. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 6733 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar Ietvara likumā 2019. gadam noteikto izdevumi ir palielināti par 75,5 miljoniem eiro, tai skaitā pamatfunkcijām tie ir palielināti par 57,8 miljoniem eiro, un ES fondu finansēto projektu īstenošanai izdevumi ir palielināti 17,6 miljonu eiro apmērā. 2020. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7037 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar Ietvara likumā 2020. gadam noteikto izdevumi palielināti 49,9 miljonu eiro apmērā, tai skaitā pamatfunkcijām palielināti 54,9 miljonu eiro apmērā, un ES fondu finansēto projektu īstenošanai samazināti par 5 miljoniem eiro. 2021. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 6873,5 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2020. gada ietvaru izdevumi samazināti par 113,6...

Valsts kanceleja 9. aprīlī izsludinājusi atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam. Pretendentu pieteikšanās termiņš ir 2. maijs. “Lai veicinātu konkurenci un tādējādi nodrošinātu, ka tiek izvēlēts labākais no labākajiem, šoreiz konkursā aicinām piedalīties ne tikai finanšu, bet arī administratīvos vadītājus,” uzsver Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. “Tāpat svarīgi, ka konkursa gaitā tiks izvērtēta arī pretendentu motivācija un vēlme attīstīt Valsts ieņēmumu dienestu, padarot to par arvien efektīvāku un sabiedrībai saprotamāku institūciju,” piebilst J. Citskovskis. Galvenās pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, maģistra grāds, ne mazāk kā trīs gadu darba pieredze, vadot vismaz 40 darbinieku lielu komandu, sistēmiska pieeja jautājumu risināšanā, kā arī spēja analizēt sarežģītu, apjomīgu informāciju. Tāpat no amata kandidātiem tiek sagaidītas zināšanas un izpratne par VID darbības jomām, valsts pārvaldes darbības pamatprincipiem, teicamas sadarbības, komunikācijas un stratēģiskās plānošanas prasmes un svešvalodu pārzināšana. Kopā ar pieteikuma dokumentiem kandidātiem jāiesniedz 3-5 secinājumi vai priekšlikumi par VID darbības attīstību laikā, kad...

Auditorkompānija EY (agrāk Ernst & Young) informē, ka Eiropas Komisija aktīvi turpina darbu pie jauna nodokļu regulējuma ieviešanas digitālajiem pakalpojumiem visas Eiropas Savienības (ES) mērogā, kas vispirms, pārejas periodā, tiks ieviests kā vispārējs nodoklis no digitālo pakalpojumu apgrozījuma ar likmi 3%, bet vēlāk tiks ieviests jauns peļņas attiecināšanas mehānisms, balstoties uz jaunu būtiskas digitālās klātbūtnes koncepciju. Abi risinājumi tiks ieviesti ar jaunām, atsevišķām Direktīvām un Eiropas Komisija paredz šo Direktīvu pieņemšanu līdz 2019. gada beigām. Šie mehānismi attiektos uz Latviju tāpat kā uz jebkuru citu ES dalībvalsti. Šie jaunie nodokļu mehānismi attieksies uz, piemēram, reklāmas pārdošanu internetā, ar interneta vietņu starpniecību iegūtu lietotāju datu pārdošanu, digitālās starpniecības radītiem ieņēmumiem no interneta vietnēm, kas nodrošina lietotāju savstarpēju saziņu, piemēram, sociālajiem medijiem. “Eiropas Komisija cenšas risināt jau vairākus gadus eksistējošu problēmu, ka nodokļi no digitālajiem pārrobežu pakalpojumiem netiek adekvāti iekasēti tajā valstī, kur tiek radīta šo pakalpojumu ekonomiskā vērtība. Eiropas Komisijas lēš, ka visas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informatīvā kampaņā “Uzzini. Izproti. Pajautā VID.” skaidros šī brīža aktuālākos jautājumus, kas darba ņēmējiem un darba devējiem radušies kopš 2018.gada 1.janvāra, kad spēkā stājās jaunā nodokļu reforma. Jau pērnā gada nogalē un šī gada pirmajos mēnešos VID regulāri rīkoja bezmaksas seminārus grāmatvežiem, uzņēmumu finansistiem, saimnieciskās darbības veicējiem un citiem interesentiem, kuros skaidroja, kā piemērot nodokļu reformas ietvaros mainītās tiesību aktu normas. Kopumā notikuši 118 semināri, kuru laikā informēti vairāk nekā septiņi tūkstoši cilvēku. Nereti cilvēkiem grūti vērtēt nodokļu reformu kā kompleksu pasākumu kopumu, kas jāskata kontekstā ar dažādiem pabalstiem un atvieglojumiem, kuri konkrētajai personai jau pienākas. Šī gada pirmajos mēnešos VID jau ir saņēmis vairākus simtus jautājumu gan no uzņēmējiem un darba ņēmējiem, gan arī grāmatvežiem un nozares ekspertiem. Galvenokārt tie ir saistīti ar diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu, iedzīvotāju ienākumu nodokļu likmēm, reverso pievienotās vērtības nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli. “No 2018.gada Latvijā sākusi...

Lai veicinātu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikto prasību piemērošanu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis vadlīnijas par likuma prasību praktisku piemērošanu uzraugāmajiem likuma subjektiem. Vadlīnijas izstrādātas atbilstoši grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas stājušies spēkā 2017.gada 9.novembrī. Vadlīnijas izklāsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pamatprincipus, sniedz ieskatu normatīvo aktu regulējumā, prasībās un starptautiskajos standartos. Tās skaidro uz risku balstītas pieejas izmantošanu, pakalpojumu, produktu un klientu risku noteikšanu, raksturo vispārīgas un nozaru risku pazīmes. Vadlīnijas apraksta ar klienta identifikāciju, izpēti un aizdomīgiem darījumiem saistītas nianses, sniedz ieskatu aktuālākajās nozaru tipoloģijās un citos jautājumos. VID uzraugāmie subjekti ir definēti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 45.panta otrajā daļā un VID identificē uzraugāmos subjektus pēc noteiktiem kritērijiem. Galvenā subjektu identifikāciju raksturojošā pazīme ir faktiski veiktā saimnieciskā darbība. Kontroles un uzraudzības procesā nav nozīmes tam, vai saimnieciskās darbības veids pēc NACE 2...

Tuvojoties gada pārskatu iesniegšanas par 2017. gadu termiņam, atgādinām, ka aizvadītā gada nogalē - 2017.gada 7.decembrī - tika pieņemti grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas stājas spēkā 2018.gada 3.janvārī. Ar grozījumiem paplašināts sabiedrību loks, kurām atļauts sagatavot finanšu pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem - tos varēs gatavot visas lielās kapitālsabiedrības. Likumā precizēts termina “koncerna meitas sabiedrība” skaidrojums, nosakot, ka arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī reģistrēta komercsabiedrība, kuru likumā noteiktajā kārtībā kontrolē tās mātes sabiedrība, var būt koncerna meitas sabiedrība. Noteikums par diviem pārskata gadiem pēc kārtas attiecībā uz sabiedrību kategorijām noteikto kritēriju robežvērtību ievērošanu attiecas gan uz likumā noteikto atbrīvojumu un atvieglojumu izmantošanu, gan uz likumā noteikto prasību kopuma ievērošanu par noteikta informācijas daudzuma sniegšanu gada pārskatā. Likumā noteiktie atvieglojumi un atbrīvojumi ir: vidējai sabiedrībai saskaņā ar likuma 53.panta otro daļu atļauts norādīt mazāk informācijas par darījumiem ar saistītajām pusēm, nekā to pieprasa minētā panta...

Neskatoties uz to, ka vairāk nekā gadu ir spēkā jaunais Publisko iepirkumu likums, kas paredz saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma principa piemērošanu, praksē aizvien redzami gadījumi, kad pasūtītāji nevēlas atteikties no zemākās cenas kā vienīgā kritērija izmantošanas. Tā, piemēram, šī gada februāra VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" izsludinātā konkursa uz būvprojekta izstrādi slimnīcas 3.korpusa pārbūves darbiem nolikumā skaidri noteikts: "Par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzīst to piedāvājumu, kurš atbilst nolikuma un tehnisko specifikāciju prasībām, un kura cena ir viszemākā". Tā ir absurda interpretācija par to, kas būtu uzskatāms par saimnieciski izdevīgāko iepirkumu, norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecībā jaunais regulējums paredz, ka pasūtītājiem iepirkuma līguma slēgšanas tiesības jāpiešķir saimnieciski izdevīgākajam piedāvājumam, vadoties ne tikai pēc zemākās cenas, bet vērtējot arī kvalitāti, tās garantiju, aprites cikla izmaksas, būvniecības procesa ietekmi uz sabiedrību un apkārtējo vidi. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas iepirkuma gadījumā jāuzsver, ka tas tiek īstenots ERAF projektu ietvaros ar mērķi uzlabot kvalitatīvu veselības...

Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL) ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai. Plānots, ka valdība šos grozījumus izskatīs otrdien, 10. aprīlī. Likumprojekts ir steidzams pēc būtības, jo tika apstiprināts 2018. gada 21. marta Finanšu sektora attīstības padomes sēdē un 3. aprīļa Finanšu sektora attīstības padomes sēdē kā steidzamības kārtā īstenojamais pasākums uz risku balstītas uzraudzības pasākumu pilnveidošanai un augstākā riska darījumu finanšu sektorā samazināšanai. Vēl likumprojekts jāskata arī Saeimā. Paredzēts, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Vairāk par likumprojektu var lasīt šeit.

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors 29.martā tiesai nodevis krimināllietu par krāpšanu lielā apmērā un izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā. Viena persona apsūdzēta un nodota tiesai par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kuri paredzēti Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā un 218.panta otrajā daļā, bet otra par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kuri paredzēti Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 177.panta trešajā daļā, kā arī Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 218.panta otrajā daļā. Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, viena apsūdzētā persona mantkārības vadīta un uzņēmuma interesēs, nolēma dokumentāli noformēt darījumus par it kā no Latvijā reģistrēta uzņēmuma saņemtām precēm un norādīt apzināti nepatiesu informāciju uzņēmuma PVN deklarācijās, tādējādi nepamatoti samazinot valsts budžetā maksājamo PVN apmēru, mākslīgi palielinot uz nākamo taksācijas periodu novirzāmās summas un ar viltu iegūstot svešu mantu. Otra apsūdzētā persona, apzinoties minēto darbību noziedzīgumu, atbalstīja izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā un krāpšanu lielā apmērā, tas ir, iegrāmatoja rēķinus un PVN deklarāciju priekšnodoklī...

Svinīgā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākuma laikā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un VID ģenerāldirektora p.i. Dace Pelēkā pasniedza īpaši šim pasākumam darinātas balvas un atzinības rakstus 2017.gada lielākajiem nodokļu maksātājiem divdesmit dažādās nominācijās. Kā pasākumā atzina VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā: “Galvenais kritērijs, par kuru vēlos pateikt paldies ne tikai svētkos, bet arī ikdienā – godprātīga attieksme pret valsti un iedzīvotājiem. Latvija šogad svin simtgadi, savukārt, VID tā ir 25.gadu jubileja. Šajā laika posmā ir attīstījusies gan mūsu valsts, gan uzņēmējdarbības vide. VID ir gājis kopsolī ar uzņēmējiem, pilnveidojis sniegtos pakalpojumus. Valsts sektorā strādājošajiem un uzņēmējiem ir svarīgi turpināt augšupeju vienotā kopsolī vismaz nākamos 100 gadus!” Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola: “Man, kā mērķtiecīgam cilvēkam, vistuvāk pie sirds ir tie, kuri savu patriotismu pauž darbos. Iespējams viscildenākais darbs, ko dara īstens savas valsts patriots – viņš godīgi maksā nodokļus. Sumināsim tos, kuri neslēpj algas aploksnē un rūpējas par...

Konkurences padome (KP) publicējusi pārskatu par Konkurences padomes 2017. gada aktivitātēm tirgus uzraudzības un koncentrācijas kontroles jomās 2018, un, balstoties uz pērn izvērtēto apvienošanos datiem, paredz, ka turpmākajos gados nespecializētās mazumtirdzniecības jomā turpināsies koncentrācija, kas var veicināt uzņēmumu savstarpējā konkurences līmeņa saasināšanos. Vienlaikus iestāde šajā jomā norāda uz vidēji spēcīgu tirgus spēlētāju trūkumu, kas radītu nozīmīgu konkurences spiedienu uz esošajiem diviem lielākajiem nespecializētajiem mazumtirgotājiem. 2017. gadā KP pieņēma 13 lēmumus par uzņēmumu apvienošanām, no kuriem 11 gadījumos nesaskatīja iespējamu kaitējumu konkurencei, tāpēc darījumus atļāva. Vienā gadījumā iestāde darījumu atļāva ar saistošajiem noteikumiem, kamēr vēl vienā - aizliedza, jo tika saskatīts būtisks kaitējums konkurencei. Kopumā pērn izvērtētie apvienošanās darījumi ietekmēja vismaz desmit komercdarbības jomas ar kopējo finansiālo apgrozījumu aptuveni 700 miljonu eiro vērtībā. Pērn KP visvairāk apvienošanās lēmumus pieņēma par mazumtirdzniecību nespecializētajos pārtikas veikalos un degvielas mazumtirdzniecībā. Iestāde secina, ka šajās patērētajiem svarīgajās nozarēs, īpaši nespecializētajā mazumtirdzniecībā, turpinās konsolidācijas tendences un noris aktīva...

Lai gan Kredītinformācijas birojs (KB) datu sistēmā ir informācija par 550 tūkstošiem privātpersonu ar spēkā esošiem kredītlīgumiem, aktīvi savai kredītvēsturei seko līdzi vien 13 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinājumam citās Baltijas valstīs privātpersonas, kuras seko līdzi savai kredītvēsturei ir vairāk kā 250 tūkstoši. To, kādas priekšrocības privātpersonai var sniegt savas kredītvēstures pārzināšana, stāsta Kredītinformācijas birojs (KIB) komercdirektors Intars Miķelsons. Lai savu kredītvēsturi pats pārzinātu vislabāk Privātpersonu datu bāzē tiek apkopoti ne vien Latvijas lielāko komercbanku, līzinga devēju un ātro kreditētāju dati, bet arī informācija par apsaimniekotāju un elektrības piegādātāju rēķiniem. "Tāpēc ir vērts ieskatīties manakreditvesture.lv, lai sekotu līdzi savam kredītreitingam, un, vienlaicīgi, pārliecinātos, ka nav kavētu maksājumu, kas vēlāk var sagādāt nepatīkamus pārsteigumus. Privātpersonām savas kredītvēstures apskate divas reizes gadā ir bezmaksas," uzsver KIB pārstāvis. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem Diemžēl pastāv dažādas krāpniecības, kad ar nozagtiem dokumentiem tiek paņemti kredīti uz svešu personu vārda, vai arī gadījumi, kad bērni vai mazbērni paņem...

Teju pusei jeb 45% uzņēmēju ir uzlabojams kredītreitings, un tas nozīmē, ka jauna finansējuma saņemšana tiem ir ļoti ierobežota vai pat neiespējama, liecina bankas Citadele apkopotie dati par mazo un vidējo uzņēmumu kredītspēju. Ļoti labs vai labs kredītreitings ir 26% uzņēmēju, savukārt vidējs - 29%, liecina bankas Citadele apkopotie dati par mazo un vidējo uzņēmumu kredītspēju. Tas, kādu kredītreitinga vērtējumu saņem uzņēmējs, nosaka arī to, cik lielu finansējuma summu un ar kādu procentu likmi uzņēmējs varētu no bankas saņemt. Kredītreitings veidojas, izvērtējot un pēc īpašas formulas summējot kopā dažādus kritērijus. Tikai ceturtajai daļai jeb 26% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nav kavētu nodokļu un kredītmaksājumu, laikus tiek maksāti citi rēķini, ir pieaugošs apgrozījums un nemainīgs īpašnieku sastāvs. Visi no minētajiem kritērijiem ir būtiski, un tiklīdz kāds no tiem mainās, samazinās uzņēmuma kredītspēja. Visbiežākais iemesls sliktam kredītreitingam un bankas atteikumam izsniegt aizdevumu ir maksājumu disciplīna par jau esošajām kredītsaistībām - regulāra kredītu atmaksas...

NUMURA INTERVIJA Konkurentiem cenas nav jāapspriež. Saruna ar ANDI KĀRKLIŅU, zvērinātu advokātu biroja BDO LAW vecāko juristu JURISTA PADOMS Virtuālās korporatīvās sapulces – mūsdienīga iespēja SIA pārvaldīšanā attālināti. MARIJA BERDOVA, zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināta advokāta palīdze Pievienotās vērtības nodokļa kompensēšana zemes nomas tiesiskās attiecībās. 2. daļa. JĀNIS ZELTIŅŠ, Mg.iur., SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde administratīvais direktors Kādi priekšdarbi jāveic pirms preču zīmes reģistrēšanas Patentu valdē. AIJA PANKE, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs PricewaterhouseCoopers Legal Darbinieku diskriminācija – teorija un realitāte. IVO MASKALĀNS, zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināts advokāts Kas ir un kas nav būve? LAURA VILKA, zvērināta advokāte, KPMG Zvērinātu advokātu birojs IEPIRKUMI Tiesu prakses atziņas publiskajos iepirkumos. 2. turpinājums. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Tiesības uz morālā kaitējuma atlīdzināšanu no darba devēja. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos KOMERCTIESĪBAS Uzņēmējdarbībai būtisku tiesību normu analīze. IKARS KUBLIŅŠ, plz.lv...

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi un 29. martā starpministriju saskaņošanai izsludinājusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā būs noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana. Līdz ar to nozares speciālajā likumā “Par nodokļiem un nodevām” tiks pārņemti iepriekš Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) sevišķajā daļā paredzētos administratīvo pārkāpumu sastāvus nodokļu jomā. Paredzēts, ka likums tiks papildināts ar XV nodaļu "Administratīvā atbildība nodokļu jomā un kompetence sodu piemērošanā". Paredzēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar jaunu Administratīvo pārkāpumu procesa likumu. Likuma grozījumos rosināts administratīvi sodīt arī tos, kas neievēro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piemērotos aizliegumus. Patlaban VID ir tiesības aizliegt nodokļu parādniekam veikt noteiktas darbības, kas vērstas uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, piemēram, pamatlīdzekļu atsavināšana, slēpšana utt. Ņemot vērā, ka VID, veicot nodokļu maksātāja pārbaudi, ne vienmēr spēj konstatēt nodokļu maksātāja veikto darījumu apmēru, ar...