JAUNUMI

Latvijā 2017. gadā veikts 441.2milj. kredītiestāžu, elektroniskās naudas iestāžu, maksājumu iestāžu, Latvijas Bankas, VAS "Latvijas Pasts" un Valsts kases klientu bezskaidrās naudas maksājumu (t.i., vidēji dienā vairāk nekā 1.3 milj. maksājumu). To kopapjoms bija 248.1mljrd. eiro., informē Latvijas banka. Salīdzinājumā ar 2016. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 10.5%. Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (61.6% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita)un klientu kredīta pārvedumi (38.1% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita). Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2017. gada beigās Latvijā bija izdoti 2.3 milj. maksājumu karšu (1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju. Iedzīvotājiem bija pieejami 41.6 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS) un 1 016 bankomātu. Latvijā 2017. gada beigās bija 4.03 milj. klientu norēķinu kontu jeb divi norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju. Paplašināts pārskats par starpbanku maksājumu sistēmu darbību, maksāšanas līdzekļu attīstību un citām būtiskām bezskaidrās naudas...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2018.gada janvārī ir 745,88 milj. EUR. Tas ir par 41,51 milj. EUR jeb 5,9 % vairāk nekā 2017.gada janvārī. Būtiskākais pieaugums joprojām ir darbaspēka nodokļiem. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi 2018.gada janvārī, salīdzinot ar 2017.gada janvāri, palielinājušies par 21,17 milj. EUR jeb 9,8 % un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi – par 11,21 milj. EUR jeb 8,5 %. Ieņēmumu pieaugumu nodrošina gan nodarbināto skaita, gan to ienākumu pieaugums. Tomēr, neskatoties uz VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu, līdz šī gada janvārī plānotajiem ieņēmumiem pietrūkst 12,38 milj. EUR. Visbūtiskāk gan PVN ieņēmumu plāna, gan VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāna izpildi 2018.gada janvārī ietekmējusi PVN ieņēmumu samazināšanās par 6,15 milj. EUR jeb 2,9 %, salīdzinot ar 2017.gada janvāri. PVN ieņēmumu samazināšanās skaidrojama ar izmaiņām Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Tas nosaka, ka PVN pārmaksa, kam neizpildījās tūlītējās atmaksas nosacījumi, ir jāatmaksā 10 dienu laikā pēc taksācijas gada pēdējā taksācijas...

Sanākot uz kārtējo Saeimas plenārsēdi, 22.februārī deputātus uzrunās Ministru prezidents Māris Kučinskis, kurš sniegs ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto darbību. Saeimas sēdē pirmajā lasījumā deputāti lems par Vispārējās izglītības likuma un Izglītības likuma grozījumiem, kas paredz pakāpenisku pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā, procesu noslēdzot 2021./2022.mācību gadā. Savukārt galīgajā lasījumā kā steidzamus Saeima skatīs grozījumus Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā. Tie rosināti, lai novērstu situāciju, ka sabiedrisko organizāciju reģistrā nenoteiktu laiku tiek uzglabāta informācija par tām organizācijām, kuras faktiski nedarbojas un atbilstoši likumam patlaban nav tiesīgas veikt sabiedrisko darbību. Otrajā lasījumā darba kārtībā ir Uzņēmumu reģistra likuma grozījumi par kooperatīvajām sabiedrībām reģistrā norādāmās informācijas apjoma samazināšanu un vienotās atlīdzības likuma grozījumi par ģimenes atbalsta pasākumu nodrošināšanu karavīriem mācību komandējumu laikā ārvalstīs. Pirmajā lasījumā vēl plānots lemt par izmaiņām Revīzijas pakalpojumu likumā, kas precizēs regulējumu revīzijas pakalpojumu sniegšanas jomā, un grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā, kas...

Lai veicinātu Vispārīgās datu aizsardzības regulas 4. iedaļā “Datu aizsardzības speciālists” noteikto prasību piemērošanu Latvijā, kā arī sabiedrības izpratni par personas datu aizsardzības speciālistu pienākumiem un tiesībām, Datu valsts inspekcija izstrādāja informatīvu materiālu pārziņiem par amata aprakstā iekļaujamo informāciju, ieceļot personas datu aizsardzības speciālistu. 2017.gada 6.decembrī Tieslietu ministrijas un Datu valsts inspekcijas pārstāvji tikšanās laikā ar Latvijas Pašvaldību savienību un pašvaldību pārstāvjiem izrunāja vadlīniju izstrādes nepieciešamību personas datu aizsardzības speciālista amata aprakstam. Datu valsts inspekcija vērš uzmanību, ka izstrādātais informatīvais materiāls uzskatāms par vadlīnijām personas datu aizsardzības speciālistu amata apraksta saturam, nevis par izmantošanai gatavu amata apraksta formu. Datu valsts inspekcija uzsver, ka par plānoto personas datu apstrādi atbildīgs ir pārzinis, līdz ar to, vērtējot Datu valsts inspekcijas informatīvo materiālu un ieteikumus, pārziņiem ir jāņem vērā savas veiktās personas datu apstrādes īpatnības, un nepieciešamības gadījumā, paredzot personas datu aizsardzības speciālistiem tādu uzdevumu izpildes pienākumu, kas atbilst katra pārziņa specifiskajiem personas datu apstrādes...

Apķīlāto kustamo mantu varēs tirgot izsolē elektroniskajā vidē, paredz izmaiņas Civilprocesa likumā, ko galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija. Likumprojekts paredz parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē. 2015.gadā Civilprocesa likumā jau pieņemti grozījumi, pilnībā atsakoties no nekustamā īpašuma izsoļu organizēšanas klātienē un mainot to norises formu uz izsoli elektroniskā vidē. Šāda pāreja ir radījusi iespēju nodrošināt ērtāku un ekonomiskāku izsoles norisi un novērsusi līdz tam sastopamās problēmas. Elektroniskā vide palielinājusi izsoles dalībnieku skaitu un būtiski palīdzējusi sasniegt tās rīkošanas mērķi - pārdot par iespējami augstāko cenu nekustamo īpašumu un norēķināties ar kreditoriem - , tāpēc būtu lietderīgi arī parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē, atzīmē likumprojekta autori. Likumprojekts paredz ierobežojumu noteiktam personu lokam piedalīties solīšanā. Tajā nebūs tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas veikusi mantas novērtēšanu, kā arī zvērinātam tiesu izpildītājam, kas rīko izsoli. Ierobežojumu izpildi kontrolēs zvērināts tiesu izpildītājs. Šāds regulējums...

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti 20.februārī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bāriņtiesu likumā, Notariāta likumā un Zemesgrāmatu likumā, kas paredz padarīt ātrāku un drošāku īpašuma tiesību un hipotēkas nostiprināšanas procesu. Likuma grozījumi paredz zvērināta notāra vai bāriņtiesas tiešu iesaisti nostiprinājuma lūgumu iesniegšanā. Lai izskaustu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un ēnu ekonomikas riskus, kas saistīti ar fiktīviem privātā kārtā slēgtiem darījumiem, it īpaši nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem, likumprojekts paredz, ka nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatā iesniegs zvērināts notārs, izslēdzot nepieciešamību to darīt, piemēram, nekustamā īpašuma ieguvējam, kā tas iespējams pašlaik. Nostiprinājuma lūgums tiks iesniegts, izmantojot jau šobrīd starp valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu un Notāru informācijas sistēmu izstrādāto tehnisko risinājumu savstarpējai datu apmaiņai. Viens no būtiskākajiem šī risinājuma ieguvumiem ir apstāklis, ka tiks samazināts viltotu nostiprinājuma lūgumu iesniegšanas risks. Tāpat īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā tiks veikta nekavējoties, tiklīdz iestājušies tiesību nostiprināšanai nepieciešamie priekšnosacījumi, atzīmē likumprojekta autori. Tāpat nolūkā nemazināt pakalpojuma, kas saistīts ar nostiprinājuma lūguma apliecināšanu, pieejamību bāriņtiesām,...

Augstākā tiesa 20. februārī lēma atstāt spēkā Konkurences padomes (KP) 2014. gadā pieņemto lēmumu sodīt AS "Liepājas autobusu parks" par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Uzņēmumam valsts budžetā ir jāiemaksā tam piemērotais naudas sods 129 369 EUR apmērā. 2014. gadā KP konstatēja, ka AS "Liepājas autobusu parks", kas vienlaikus ir gan Liepājas autoostas pārvaldnieks, gan sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, ir pārkāpis godīgas konkurences principus, saviem konkurentiem - citiem pasažieru pārvadātājiem - par autoostas pakalpojumu izmantošanu nepamatoti piemērojot ievērojami augstāku samaksu. KP secināja, ka AS "Liepājas autobusu parks" citiem pasažieru pārvadātājiem maksā par autoostas izmantošanu bija iekļāvusi nesamērīgi augstu peļņas procentu. Savukārt par savu autobusu iebraukšanu bija noteicis zemākas cenas vai arī maksu par autoostas pakalpojumiem nepiemēroja vispār. Izmaksas par savu autobusu iebraukšanu tika kompensētas uz citu pārvadātāju rēķina, kuri bija spiesti maksāt šo nesamērīgi paaugstināto cenu. Līdz ar to AS "Liepājas autobusu parks" sev radīja būtiskas konkurences priekšrocības valsts organizētos iepirkumos -...

SEB banka izsludinājusi pieteikšanos Uzņēmumu izaugsmes programmai. Tās mērķis ir sagatavot 12 maza un vidēja izmēra uzņēmumus straujai biznesa izaugsmei caur digitālajām tehnoloģijām un inovācijām. Šajā programmā SEB banka ieguldīs 60 000 eiro. Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis: “Iepriekšējo gadu laikā esam daudz darījuši, lai iedvesmotu Latvijas uzņēmumus izvirzīt ambiciozus biznesa mērķus, ieguldīt inovācijās un mērķēt uz eksporta tirgiem. Ar Izaugsmes programmu ejam soli tālāk: tas ir padziļināts darbs ar 12 uzņēmumiem, lai tie sasniegtu konkrētus, izmērāmus rezultātus. Man nav šaubu, ka daudziem Latvijas uzņēmumiem ir potenciāls kļūt daudz lielākiem un būt veiksmīgiem starptautiskajā tirgū, un mēs palīdzēsim to īstenot”. Latvijā Uzņēmumu izaugsmes programma tiks īstenota sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu Civitta. Uzņēmumu izaugsmes programma ir biznesa akselerators trīs mēnešu ilgumā, kura laikā 12 uzņēmumi gan vietēja, gan starptautiska līmeņa biznesa ekspertu un mentoru vadībā identificēs jaunas biznesa iespējas, izveidos tām atbilstošu biznesa modeli un novatorisku iekšējo kultūru, kā arī izstrādās...

Augsti kvalificētu speciālistu trūkums, kas patlaban vērojams virknē uzņēmumu, īpaši apstrādes rūpniecības un IKT nozarēs, ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un investīciju piesaisti, un līdz ar to arī labi apmaksātu darba vietu veidošanos, uzskata Ekonomikas ministrija (EM). Lai vidējā termiņā nodrošinātu sabalansētu darba tirgus un ekonomikas attīstību, Ministru kabinets 20. februārī apstiprināja MK noteikumus “Saraksts ar specialitātēm (profesijām), kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijas Republikā var tikt uzaicināti ārzemnieki”. Profesiju saraksts veidots: izmantojot EM rīcībā esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu; identificējot profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu (darba devēju aptauja); prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums. Vienlaikus saraksts veidots tā, lai izvairītos no situācijas, ka darba devēji piesaista zemu izmaksu darba spēku no trešajām valstīm ar mērķi samazināt vidējo atalgojumu konkrētajā specialitātē vai nozarē. Profesiju sarakstā iekļautas 237 profesijas/specialitātes (pārstāv Profesiju klasifikatora 1.-3.pamatgrupu), t.sk.: zinātnieki, fiziķi, ķīmiķi, matemātiķi,...

No šā gada 1. marta tiks paplašināts mājokļu garantiju programmas saņēmēju loks - valsts atbalstu mājokļa iegādei varēs saņemt arī jaunie speciālisti vecumā līdz 35 gadiem, kuriem apgādībā nav bērnu, un ģimenes ar bērniem līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot). Ministru kabineta 20. februāra sēdē apstiprināti Ministru kabineta noteikumus "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai" un grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr.1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā", kas noteiks atbalsta sniegšanas nosacījumus visām programmas mērķa grupām. Attīstības finanšu institūcija Altum jaunās garantijas izsniegs, sākot ar šā gada 1. martu, pēc līgumu noslēgšanas ar sadarbības komercbankām. Līdz ar mājokļu garantiju programmas paplašināšanu veicināsim mājokļu pieejamību gan ģimenēm ar bērniem, gan personām ar augstāko vai profesionālo vidējo izglītību, līdz ar to motivēsim augstas kvalifikācijas speciālistus palikt uz dzīvi Latvijā. Vienlaikus tiks uzlabota Latvijas uzņēmējdarbības vide un sekmēta jaunu saimnieciskās darbības veicēju un...

Saskaņā ar pirmās instances tiesu teritoriālo reformu 1.martā tiks reorganizēta Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jēkabpils, Ogres un Tukuma rajona tiesas un to sastāvā ietilpstošās zemesgrāmatu nodaļas, pievienojot tās Jelgavas tiesai un attiecīgi tās sastāvā esošajai zemesgrāmatu nodaļai un mainot tiesas nosaukumu - Zemgales rajona tiesa un attiecīgi - Zemgales rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa. Tieslietu padome 19.februārī pieņēma lēmumus par Aizkraukles rajona tiesas, Bauskas rajona tiesas, Dobeles rajona tiesas, Jēkabpils rajona tiesas, Ogres rajona tiesas un Tukuma rajona tiesas un to sastāvā ietilpstošo zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pārcelšanu darbā Zemgales rajona tiesā un Zemgales rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā ar 1.martu. Aizkraukles rajona tiesas tiesneses Jolanta Bebriša, Sarmīte Daukšte, Iveta Silicka, Sallija Vikentjeva, Inga Zālīte un Aizkraukles rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese Gita Zenfelta pārceltas darbā Zemgales rajona tiesā ar amata pienākumu izpildes vietu Aizkrauklē. Bauskas rajona tiesas tiesneses Iveta Andžāne, Irina Bogdanova, Lilita Kosoja, Marina Ribina, Agnese Skulme, Indra Tikuma un Bauskas rajona tiesas zemesgrāmatu...

Valdība 20.februārī atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2015. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 194 “Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem”. Grozījumi sagatavoti, lai ar 2018./2019. saimniecisko gadu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kas ir tiesīgi iegādāties dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi, tiktu atvieglota minimālo ieņēmumu kritērija vērtēšana. Ņemot vērā to, ka aizvadītā gada sliktie laikapstākļi atstās negatīvu ietekmi ne tikai uz lauksaimnieku 2017. gada ieņēmumiem, bet arī vismaz vēl divus nākamos gadus, izmaiņas noteikumos paredz līdz 2020. gada 30. jūnijam ieviest atvieglotu minimālo ieņēmumu kritērija vērtēšanu. Personas ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas tiks vērtēti atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajai gada ienākumu deklarācijai vai uzņēmuma gada pārskatam par iepriekšējo taksācijas gadu vai par taksācijas gadu pirms iepriekšējā taksācijas gada. Tas...

Valdība 20. februārī apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1524 “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai”. Atbalsts lauksaimniecībai no valsts budžeta 2018. gadā būs 8 720 490 eiro. Finansējums lauksaimniecībai sadalīts šādi: 1) lopkopības attīstībai - 6 185 305 eiro, 2) augkopības attīstībai - 617 342 eiro, 3) starptautiskai un savstarpējai sadarbībai - 701 920 eiro, 4) tirgus veicināšanai - 364 530 eiro, 5) nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas veicināšanai - 479 650 eiro, 6) pērn uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai - 371 743 eiro. Izmaiņas, ko ievieš izdarītie grozījumi noteikumos, skars dokumentu iesniegšanu Lauku atbalsta dienestā (LAD). Šogad dokumentu iesniegšana trīs atbalsta pasākumos LAD notiks tikai elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS). Šie pasākumi ir: atbalsts biškopības nozarei, atbalsts lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanai un atbalsts dalībai pārtikas kvalitātes shēmās. Noteikumos ir precizēta tiesību norma par ciltsgrāmatas kārtošanai, paredzot finansēt arī dzīvnieku novērtēšanas procesu, kā arī piensaimniecībai un liellopu gaļas ražošanai...

Valsts sekretāru sanāksmē 8. februārī starpministriju saskaņošanai tika izsludināts Tieslietu ministrijas sagatavots jauns likumprojekts "Komercnoslēpuma likums". Likumprojekts izstrādāts, lai nacionālajos normatīvajos aktos ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Direktīvā (ES) Nr. 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (turpmāk - Komercnoslēpumu direktīva) paredzētās prasības. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu komercnoslēpumu aizsardzību Latvijā, it īpaši pret to nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, ko veic citas personas. Komercnoslēpumu direktīva paredz vairākus jauninājumus, kas būtu ieviešami Latvijas tiesību sistēmā. Ņemot vērā minēto, tika izstrādāts jauns likumprojekts. Patlaban Komerclikuma 19. pantā noteikts, ka par komercnoslēpumu atzīst ziņas, kas atbilst visām šādām prasībām: tās ietilpst komersanta uzņēmumā vai ir tieši ar to saistītas, tās nav vispārpieejamas trešajām personām, tās ir vai tām var būt mantiska vai nemantiska vērtība, to nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam, kā arī attiecībā uz tām komersants ir veicis konkrētai...

Laikā no 15. februāra līdz 3.aprīlim ieskaitot valsts amatpersonām ir jāiesniedz kārtējā gada valsts amatpersonas deklarācija par 2017.gadu. Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai kārtējā gada deklarācija par 2017.gadu jāsniedz 57 676 valsts amatpersonām. Ja gadījumā ir nozaudēts VID piešķirtais EDS identifikators un parole, to vairs nav nepieciešams atjaunot. Gan valsts amatpersonas deklarāciju, gan jebkuru citu dokumentu iespējams iesniegt EDS, autorizējoties ar internetbankas rekvizītiem. Aizpildot deklarāciju, pēc attiecīgās deklarācijas sadaļas atvēršanas tajā iespējams iegūt informāciju, kas par minēto personu pieejama dažādās valsts informācijas sistēmās un ir nepieciešama deklarācijas aizpildīšanai (par īpašumā vai kopīpašumā esošiem nekustamajiem īpašumiem, kas reģistrēti zemesgrāmatā; par valdījumā vai lietošanā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kuri reģistrēti Valsts zemes dienesta pārziņā esošā valsts informācijas sistēmā "Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma"; par īpašumā vai valdījumā esošiem transportlīdzekļiem, kuri reģistrēti VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” pārziņā esošā valsts informācijas sistēmā “Transportlīdzekļu...