JAUNUMI

Saeima ceturtdien, 26.oktobrī, konceptuāli atbalstīja 2018.gada valsts budžeta projektu, vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 26 likumos un divu jaunu likumu projektus. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,95 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2017.gada budžetu nākamgad plānotie budžeta ieņēmumi palielināsies par 725 miljoniem eiro, bet izdevumi pieaugs par 624 miljoniem eiro. Budžeta deficīts nākamgad plānots 0,8 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2018.gada valsts budžeta projekts ir izstrādāts atbilstoši šī gada jūlijā Saeimā apstiprinātajam nodokļu politikas ietvaram, kas cita starpā paredz būtisku darbaspēka nodokļu samazinājumu un sociālās atbildības pasākumus, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Nākamā gada valsts budžeta projekts jaunas būtiskas izmaiņas nodokļos neparedz. Lielākais finansējuma pieaugums nākamgad paredzēts jomām, kas izvirzītas kā valsts prioritātes – iekšējās un ārējās drošības veicināšanai, veselības aprūpei, demogrāfijas sekmēšanai, kā arī autoceļu sakārtošanai. Valsts drošībai...

Nākamajā gadā pamatnosacījumi nekustamā īpašuma izīrēšanai paliek nemainīgi. Arī nākamgad iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus izīrējot vai iznomājot sev piederošu nekustamo īpašumu, joprojām varēs nomaksāt nodokļus izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu - nereģistrējot saimniecisko darbību. Savukārt, tie, kuri izvēlēsies reģistrēt saimniecisko darbību, tāpat kā līdz šim varēs izvēlēties sev izdevīgāko nodokļu nomaksas režīmu. Nekustamā īpašuma izīrēšana vai iznomāšana pret atlīdzību ir klasificējama kā saimnieciskā darbība, tādēļ īres vai nomas ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas, var izvēlēties sev piemērotāko nodokļu nomaksas režīmu. Vienkāršotais nodokļu nomaksas režīms Šajā gadījumā saimnieciskā darbība nav jāreģistrē, bet jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) ar īrnieku vai nomnieku noslēgtā līguma kopija. To var izdarīt Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS). Šajā gadījumā IIN ir 10 %, un to maksā no īres vai nomas ieņēmumiem. Aprēķinot maksājamo nodokli, no īres maksas drīkst atskaitīt tikai nekustamā īpašuma nodokli,...

Turpinot pakāpenisku atteikšanos no patlaban likumā noteiktā pagarinātā normālā darba laika mediķiem, Saeima ceturtdien, 26.oktobrī, pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā. Tie paredz samazināt pagarinātā normālā darba laika ilgumu, kā arī noteikt tā apmaksas principus 2018. un 2019.gadā. Saeimā jau iepriekš atbalstītās Ārstniecības likuma izmaiņas paredz ar 2020.gadu pilnībā atgriezties pie standarta virsstundu darba apmaksas medicīnā. Pārejas periodā 2018.gadā mediķiem varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 50 stundas nedēļā. Darba samaksu par laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, noteiks, stundas algas likmei piemērojot koeficientu 1,2. Savukārt 2019.gadā pagarinātais normālais darba laiks nevarēs pārsniegt 45 stundas nedēļā. Darba samaksu par papildu stundām šīm darba stundām aprēķinās, ņemot vērā koeficientu 1,35. Normālā pagarinātā darba laika regulējums attiecas uz ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas. Pagarinātā normālā darba laika pakāpeniskai atcelšanai 2018.gadā papildus nepieciešami 7,77 miljoni eiro, bet 2019.gadā – 15,68 miljoni eiro. Savukārt...

No nākamā gada plānots ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi piecu procentu apmērā, un to piemēros svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.oktobrī, konceptuāli atbalstītie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Samazinātā PVN likme attieksies uz mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem dārzeņiem, augļiem un ogām, bet to nepiemēros, ja šie produkti būs, piemēram, saldēti, sālīti vai kaltēti. Piecu procentu PVN likmi plānots ieviest, lai mazinātu ēnu ekonomiku, palielinātu legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju un mazinātu augļu, ogu un dārzeņu cenas, tādējādi arī palielinot šo produktu daudzumu ikdienas uzturā. PVN likumu plānots papildināt ar pielikumu ar Latvijai raksturīgu dārzeņu, augļu un ogu uzskaitījumu, kuru piegādēm varēs piemērot nodokļa piecu procentu likmi. Grozījumi paredz, ka samazinātā likme būs spēkā no 2018.gada 1.janvāra trīs gadu periodā, šajā laikā dodot iespēju izvērtēt šādas samazinātās nodokļa likmes ieviešanas ietekmi uz dažādām sabiedrības grupām. Paredzams, ka nodokļa likmes izmaiņu rezultātā valsts budžeta ieņēmumi...

Ņemot vērā makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas iekšzemes klientiem, nosakot to 0% apmērā. FKTK lems par nepieciešamību noteikt PKR normu apmērā virs 0%, ja Latvijas finanšu sektorā tiks novērots būtisks ciklisko sistēmisko risku pieaugums. Noteikto PKR normu kredītiestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves aprēķinā izmantos no 2018. gada 1.novembra. Sākot ar 2015. gadu, FKTK reizi ceturksnī nosaka un publisko PKR normu darījumiem ar Latvijas iekšzemes klientiem, ko 12 mēnešus pēc noteikšanas jāsāk izmantot Latvijas un ārvalstu bankām, bet noteiktos gadījumos arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām, veicot kredītiestādei specifiskās PKR normas aprēķinu. PKR ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ekonomiskās izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi, lai varētu absorbēt zaudējumus lejupslīdes laikā - tā kalpos kā sava veida "drošības spilvens" kredītiestādēm, lai tās būtu spējīgas turpināt kreditēšanu arī nelabvēlīgos ekonomiskos apstākļos. PKR tiek...

Šā gada jūnijā tika pieņemts likums “Grozījumi Komerclikumā”. Lielākā daļa no likumā ietvertajiem grozījumiem stājās spēkā 2017.gada 13. jūlijā, bet atsevišķu grozījumu spēkā stāšanās ir atlikta uz 2018. gada 1. janvāri vai arī uz to laiku, kad tiks pieņemti un stāsies spēkā ar tiem saistītie grozījumi citos normatīvajos aktos. Tieslietu ministrija publicējusi informatīvu aprakstu par galvenajām izmaiņām. Tās skar arī pamatkapitāla palielināšanas jautājumus. Pirmtiesību ierobežošana. Līdzšinējais Komerclikuma regulējums (Komerclikuma 253. pants) paredzēja, ka akcionāriem vienmēr ir pirmtiesības uz jaunās emisijas akcijām, izņemot izsmeļoši noteiktos gadījumus, kas minēti Komerclikuma 254. panta otrajā daļā. Savukārt konvertējamo obligāciju emisijas gadījumā akcionāriem vienmēr ir pirmtiesības un nav iespējams tās ierobežot (Komerclikuma 246. pants). Atbilstoši Otrajai direktīvai un Eiropas Savienības Tiesas atziņām dalībvalstis var paredzēt, ka akcionāru sapulcei ar īpašo balsu vairākumu ir iespējams ierobežot vai atcelt pirmtiesības uz jaunajām akcijām un konvertējamām obligācijām. Līdz ar to tika veikti grozījumi Komerclikuma 246. un 253. pantā, paredzot, ka...

Tiesībsarga birojs izvērtējis darba devēju un mazu bērnu vecāku aptaujas rezultātus, lai noskaidrotu, kā darba tiesiskajās attiecībās tiek ievērots diskriminācijas aizlieguma princips pret mazu bērnu vecākiem. Pētījums publicēts Tiesībsarga biroja mājaslapā un tajā izdarīti šādi secinājumi: 1) Darba devēji lielākoties neatlasa kāda konkrēta dzimuma darbiniekus, darbinieku dzimumu proporcija iestādēs/uzņēmumos lielākoties ir nejaušība. Tomēr gadījumos, ja iestādē/uzņēmumā strādā vairāk sieviešu nekā vīriešu, tas lielākoties saistīts ar to, ka darba vietā darbiniekiem tiek piedāvāts zems atalgojums un vīrieši daudz retāk piesakās uz vakantajām amatu vietām. Līdz ar to veidojas situācija, ka sievietes tiek nodarbinātas zemāk atalgotos darbos. Šāda situācija nav pieļaujama dzimumu līdztiesības politikas veicināšanas ietvaros. 2) Lai arī darba devēji aptaujas anketās lielākoties norādīja, ka jautājumi par ģimenes stāvokli vai kandidātes grūtniecību darba interviju laikā netiek uzdoti, tomēr pretēju viedokli aptaujas anketās pauda darba ņēmēji – gan sievietes, gan vīrieši. Jautājumu par ģimenes stāvokli vai grūtniecību uzdošana darba intervijas laikā neatbilst spēkā esošajam...

Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja saņēmusi zaļo gaismu sarunām ar dalībvalstīm par grozītajiem noteikumiem darbinieku norīkošanai darbā uz ārzemēm. Plenārsēdē nav saņemti iebildumi pret Nodarbinātības komitejas lēmumu uzsākt sarunas ar Padomi. Tas nozīmē, ka komiteja var uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem, kuri savu pozīciju sarunām apstiprināja pirmdien. Galvenie jautājumi Noteikumu reformas mērķis ir nodrošināt labāku norīkoto darbinieku aizsardzību un godīgu konkurenci uzņēmumiem. Būtiskākās izmaiņas, salīdzinot ar 1996.gadā pieņemtu direktīvu, skar norīkoto darbinieku atalgojumu, norīkojuma ilgumu, kolektīvās vienošanās un pagaidu darba aģentūru darba ņēmējus. EP ziņotājas Elisabeth Morin-Chartier (EPP, Francija) un Agnes Jongerius (S&D, Nīderlande): “Tagad, kad ES Padome ir gatava sēsties pie sarunu galda ar Eiropas Parlamentu, mēs vēlamies vienoties par direktīvu, kas atbilst mūsdienu prasībām. Attīstības virziens ir pareizs, taču būtiskas ir detaļas. Mēs pievērsīsim īpašu uzmanību ceļu transporta nozarei, lai nodrošinātu līdzsvaru starp pakalpojumu sniegšanas brīvību un labāku darba ņēmēju aizsardzību.” Nākamie soļi Eiropas Parlaments un ES Padome sarunas varētu...

Saeima ceturtdien, 26.oktobrī, galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Tie paredz, ka no nākamā gada fiziskās personas partijām drīkstēs veikt dāvinājumu (ziedojumu), iemaksāt biedru naudu un iestāšanās naudu no saviem ienākumiem, kuru kopējais apmērs nedrīkstēs pārsniegt 30 procentus no šo personu iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajiem ienākumiem. Ar likuma izmaiņām plānots novērst iespēju fiziskajām personām neatļauti iesaistīties līdzekļu ziedošanā vai dāvināšanā politiskajām partijām. Otrajā lasījumā darba kārtībā iekļauti nodokļu un nodevu likuma grozījumi, kas paredz pasākumus valsts nodevu administrēšanas procesa un ieņēmumu uzskaites sistēmas pilnveidošanai. Vēl otrajā lasījumā Saeima skatīs izmaiņas aviācijas likumā, kas paredz novērst nepilnības nozares regulējumā, tostarp ieviest Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas prasības. Otrajā lasījumā deputāti vērtēs arī grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz tiesības Valsts policijas amatpersonai ar rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu pieprasīt elektronisko sakaru komersantam datus par tā abonentu vai reģistrētu lietotāju, ja tas veicis fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu. Tāpat...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 25.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par tiesu varu", kas paredz mazināt izpildvaras un likumdevēja ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem. Likuma grozījumi paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju amatā iecels, kā arī varēs no amata atbrīvot Tieslietu padome, nevis tieslietu ministrs, kā tas ir patlaban. Tādas pašas izmaiņas plānotas attiecībā uz apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanu un atbrīvošanu no amata. Arī Augstākās tiesas un rajona (pilsētas) tiesas, un apgabaltiesas tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību turpmāk noteiks Tieslietu padome, nevis Ministru kabinets. Tas ir viens no soļiem, lai mazinātu izpildvaras ietekmi un tiesu varas darba organizāciju. Likumprojekts paredz, ka parlaments vairs nelems par tiesneša pārcelšanu darbā augstāka vai zemāka līmeņa tiesā. Šāds lēmums turpmāk būs Tieslietu padomes kompetencē. Tāpat Goda tiesneša nosaukumu turpmāk piešķirs Tieslietu padome, nevis Saeima. Lai grozījumi stātos spēkā, tie galīgajā lasījumā vēl jāpieņem Saeimā.

Šā gada jūnijā tika pieņemts likums “Grozījumi Komerclikumā”. Lielākā daļa no likumā ietvertajiem grozījumiem stājās spēkā 2017.gada 13. jūlijā, bet atsevišķu grozījumu spēkā stāšanās ir atlikta uz 2018. gada 1. janvāri vai arī uz to laiku, kad tiks pieņemti un stāsies spēkā ar tiem saistītie grozījumi citos normatīvajos aktos. Tieslietu ministrija publicējusi informatīvu aprakstu par galvenajām izmaiņām. Starp tām ir arī būtiskākās, kas attiecas uz uzņēmuma valdes locekļu atbildību. Komerclikuma 169. pants regulē valdes un padomes locekļu civiltiesisko atbildību, tomēr nesatur tiesību normas par šīs atbildības noilgumu. Līdz ar to atbilstoši Civillikuma 1895. pantam valdes un padomes locekļu atbildībai ir piemērojams 10 gadu noilguma termiņš. Savukārt attiecībā uz citām līdzīgām tiesiskajām situācijām ir paredzēts īpašs noilguma periods civiltiesiskajai atbildībai – 5 gadi (piemēram, Komerclikuma 166. panta piektā daļa, 167. panta trešā daļa, 171. panta trešā daļa un 352. panta otrā daļa, Koncernu likuma 27. panta septītā daļa). Līdz ar to grozījumi paredz...

Valdība otrdien, 24. oktobrī, pieņēmusi rīkojumu ""Par kopējām valsts pārvaldē auditējamām prioritātēm 2018.gadam". Tas nosaka Finanšu ministrijai un citām iestādēm vairākus pienākumus iekšējo auditu procesu ietvaros nākamajam gadam. Rīkojums paredz ministriju un iestāžu iekšējo auditu ietvaros īpašu uzmanību pievērst tam, vai ieviestie iekšējās kontroles sistēmas elementi sekmē procesu efektīvāku norisi un veicina orientāciju uz sasniedzamo rezultātu. Tāpat dots uzdevums izlases veidā atbilstoši riska novērtējumam turpināt vienlaikus veikt līdzīgu procesu iekšējos auditus attiecīgā resora iestādēs, kā arī nodrošināt savstarpēju sadarbību un pēc iespējas veidot starpresoru iekšējā audita komandas, auditējot tādu politiku, kura tiek plānota, īstenota un uzraudzīta mijiedarbībā ar citiem resoriem. Tas neparedz konkrētu sadarbības veidu, līdz ar to sadarbība var tikt īstenota, piemēram, telefoniski sazinoties, tiekoties, apmainoties ar informāciju par prioritārā audita plānošanas un novērtēšanas rezultātiem. Tā kā audita komandu darbs ir resursu ietilpīgs un lai pamatdarbības auditu veikšana (prioritātes īstenošana) būtu samērīga ar iekšējā audita struktūrvienības funkciju īstenošanu, rīkojums paredz, ka...

Tā kā 2017. gadā mainījušās normas likumam par zemes privatizāciju lauku apvidos, tad Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr.748 “Noteikumi par darījumiem ar lauksaimniecības zemi”, ko valdība otrdien, 24. oktobrī, pieņēma. Izmaiņas nosaka tiesības Latvijas zemes fonda pārvaldītājam darījumos ar nekustamo īpašumu slēgt atpakaļpirkuma līgumus ar nomas tiesībām pārdevējam. Latvijas zemes fonda pārvaldītājam turpmāk būs pienākums publicēt savā tīmekļvietnē informāciju par iznomāto LIZ, iznomāto LIZ, kas iegūta ar atpakaļpirkuma līgumu, arī pirkuma un atpakaļpirkuma cenu, kā arī publicēt informāciju par atsavināto LIZ. Grozījumi citā redakcijā izteic kārtību, kādā Latvijas Zemes fonda pārvaldītājs un zemes nomnieki īsteno pirmpirkuma tiesības, ievērojot normas, ko nosaka likums par zemes privatizāciju lauku apvidos. Izmaiņas noteic, ka situācijā, ja ir divi vai vairāki atsavināmās zemes nomnieki, pašvaldības komisijai iesniedzamiem dokumentiem turpmāk pievienojama arī rakstiska vienošanās par pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību. Grozījumi savukārt svītro prasību nomniekam vai iznomātājam nomas līguma atvasinājumu iesniegt pašvaldībā reģistrēšanai, ja...

No 30.oktobra līdz 10.novembrim Latvijā ieradīsies Eiropas Padomes Moneyval komisija un starptautiskās organizācijas Financial Action Task Force (FATF – finanšu vadības darba grupas) ekspertu komisija, lai izvērtētu nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (turpmāk – NILLTF) novēršanas sistēmas atbilstību starptautiskajiem standartiem. Paredzētā Moneyval izvērtējuma galvenā būtība saskaņā ar FATF metodoloģiju ir vērtēt valsts spēju efektīvi praksē pielietot tās rīcībā esošo nacionālo tiesisko regulējumu un faktiskos subjektu darbības efektivitātes rezultātus NILLTF novēršanas jomā. Papildu uzmanība tiks pievērsta saistībai starp ēnu ekonomiku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Moneyval komisija koncentrēsies uz kopējās NILLTF novēršanas sistēmas efektivitātes izvērtējumu, proti, kā normatīvais regulējums tiek piemērots un darbojas praksē. Valsts pārvaldes iestādes ir identificējušas nodokļu konsultantus, ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējus un juridisko pakalpojumu sniedzējus kā vienas no profesijām, kuras visvairāk pakļautas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem. Tāpat lielu līdzekļu plūsmu un papildus riskus rada nerezidentu ieguldījumi nekustamajā īpašumā. Ņemot vērā valstiska līmeņa aktualitāti,...

Turpmāk apķīlāto kustamo mantu tirgos izsolē elektroniskajā vidē. To paredz izmaiņas Civilprocesa likumā, kas otrdien, 24.oktobrī, konceptuāli atbalstītas Saeimas Juridiskās komisijas sēdē. Likumprojekts paredz parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē. 2015.gadā Civilprocesa likumā jau pieņemti grozījumi, pilnībā atsakoties no nekustamā īpašuma izsoļu organizēšanas klātienē, mainot to norises formu uz izsoli elektroniskā vidē. Šāda pāreja ir radījusi iespēju nodrošināt ērtāku un ekonomiskāku izsoles norisi un novērsusi līdz tam sastopamās problēmas. Elektroniskā vide palielinājusi izsoles dalībnieku skaitu un būtiski palīdzējusi sasniegt tās rīkošanas mērķi – pārdot par iespējami augstāko cenu nekustamo īpašumu un norēķināties ar kreditoriem, atzīmē likumprojekta autori. Tāpēc būtu lietderīgi arī parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē. Ņemot vērā, ka iespējamas kustamās mantas sākumcenas atšķirības, likuma grozījumi noteiks atšķirīgu izsoles norises laiku atkarībā no mantas vērtības. Proti, ja pārdodamā priekšmeta novērtējums ir zem 10 000 eiro, nodrošinājuma samaksas un pieteikšanās termiņš būs 10 dienas, laiks personas...