JAUNUMI

Kopš 6. oktobra spēkā stājušies jaunie Ministru kabineta 2017. gada 3. oktobra noteikumi Nr.601 „Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmas noteikumi”. Tie bija nepieciešami, jo ar 2017.gada 22.jūnija likumu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” Personu apliecinošu dokumentu likuma 8.panta trešā daļa izteikta jaunā redakcijā, kā rezultātā ar 2017.gada 1.septembri nebija spēkā Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumi Nr.369 “Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmas noteikumi”. Iekšlietu ministrijas izstrādātie jaunie „Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmas noteikumi” pārņēmuši tās normas, kuras bija spēkā līdz 2017.gada 1.septembrim, kā arī papildus paredz noteikt kārtību sistēmā iekļautās informācijas glabāšanas termiņa noteikšanai un informācijas dzēšanai atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajam, ka personas datu glabāšana ir atļauta tik ilgi, cik tas ir nepieciešams personas datu apstrādes mērķa sasniegšanai, ievērojot samērīgumu starp sasniedzamo mērķi un tādējādi radīto datu subjektu tiesību ierobežojumu. Pamatinformāciju par personu apliecinoša dokumenta sagatavi, personas iesniegumu personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai, jaunu vai papildinātu personu...

“Latvijas biznesa gada pārskatā 2017”, ko sagatavojis uzņēmums Firmas.lv sadarbībā ar ninformācijas aģentūru LETA, Ārvalstu investoru padomi Latvijā, Rīgas Ekonomikas augstskolas un “Oxford Research Baltics” pētniekiem, apkopoti dati par vairāk nekā 21 000 uzņēmumu, kuru 2016.gada apgrozījums pārsniedza 145 000 eiro. Pētījumā secināts, ka pērn apskatā iekļauto uzņēmumu apgrozījums sarucis - tas bijis 51,5 miljardi eiro, kas ir par 0,49 % mazāk nekā 2015.gadā. Savukārt uzņēmumu kopā veidotā peļņa ir pieaugusi, veidojot 2,32 miljardus eiro. Sarucis arī kopējais uzņēmumu darbinieku skaits – pagājušajā gadā tie bijuši 526 tūkstoši. „Pētījuma dati liecina, ka kopumā 2016.gadā uzņēmēju vidū ir valdījusi nedrošības sajūta, vēlme nevis riskēt, bet uzkrāt resursus, kas parasti notiek neziņas vai negatīvu gaidu gadījumā. Šis gads skaidri parāda, cik liela dažās nozarēs ir ES fondu nozīme un cik ievainojamas šīs nozares var būt gadījumā, ja atbalsts kavējas,” uzsver pētījuma autori. Izaugsmes līdere pērn bijusi rūpniecība. Sekmīgi atrisinot tirgus paplašināšanās un eksporta...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 11.oktobrī apturēja tiesvedību lietā un iesniedza Satversmes tiesā pieteikumu par Civilprocesa likumā noteikto prasību prasības pieteikumā norādīt atbildētāja dzīvesvietu, neparedzot citas alternatīvas iespējas prasības pieteikuma iesniegšanai. Tiesvedība lietā apturēta līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai. Izskatāmajā lietā pieteicēja – biedrība „Zemes reformas komiteja” – ir pieprasījusi ziņas par vairāku Ministru kabineta locekļu dzīvesvietu. Šo ziņu saņemšanas nepieciešamību pieteicēja pamatojusi ar to, ka vēlas pret šīm personām vērsties tiesā ar civilprasību, proti, prasības pieteikumu par zaudējumu atlīdzību, jo pieteicēja uzskata, ka konkrētās fiziskās personas (Ministru kabineta bijušie un esošie locekļi) ar savu rīcību, balsojot par konkrētu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu, ir rīkojušās prettiesiski un nodarījušas pieteicējai zaudējumus. Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu informāciju atteikts izsniegt. Līdz ar to administratīvajā tiesā izšķirams jautājums, vai ir pamats pieteicējai pieprasītās ziņas izsniegt. Atbilstoši Latvijas Civilprocesa likuma regulējumam no personas, kura vēršas ar prasības pieteikumu tiesā, tiek sagaidīts, ka...

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments aicina ikvienu rīdzinieku, kurš ir nodarbināts un vecumā no 25 gadiem, pieteikties uz mācībām 195 izglītības programmās, lai mainītu vai pilnveidotu savu profesionālo kompetenci vai iegūtu jaunu profesiju. Šāda iespēja tiek piedāvāta Eiropas Savienības fondu projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” ietvaros, kuru īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām, tostarp Rīgas pašvaldību. Līdz 6. novembrim ir izsludināta pirmā pieteikšanās kārta uz mācībām četrās nozarēs, kurās šobrīd ir vislielākais kvalificētu speciālistu trūkums Latvijas darba tirgū. Rīgā ir iespēja pieteikties mācībām 59 būvniecības nozares mācību programmās, 29 kokrūpniecības nozares izglītības programmās, 81 elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares mācību programmā, kā arī 26 metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinības nozares izglītības programmās. Mācības plānots uzsākt 2018. gada janvārī. Projekta ietvaros varēs apmeklēt profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmas. Profesionālās tālākizglītības programmās var iegūt profesionālo kvalifikāciju jeb arodu, un Rīgā...

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne "Bilances Akadēmijas" seminārā "UIN, aktuālās izmaiņas un jaunumi" 29. augustā skaidroja, kā jaunajā uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā atšķirti reprezentācijas izdevumi no reklāmas izdevumiem. "Ir ļoti būtiski atšķirt reprezentācijas izdevumus no reklāmas izdevumiem, jo reklāmas izdevumi tiek simtprocentīgi atzīti par saimnieciskās darbības izmaksām, savukārt reprezentācijas izdevumi - tikai tādā apjomā, kādā tie nepārsniedz noteiktu apmēru no darba algas fonda", uzsver A. Kaļāne. Sīkāk par reprezentācijas izdevumu iegrāmatošanas kārtību jaunajā nodokļu reformā lasiet šeit. A. Kaļāne skaidro, ka reprezentācijas izdevumi likumā dalīti trijās kategorijās: 1) prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī; 2) darījumu partneru un sadarbības partneru uzņemšanai un maltīšu rīkošanai; 3) par mazvērtīgiem priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu un tiek izplatīti, lai popularizētu nodokļa maksātāju. Savukārt reklāmas izdevumi ir izdevumi par: 1) sava zīmola izveidi un izvietošanu; 2) priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu, kuri tiek pievienoti precei, lai veicinātu pieprasījumu pēc tās un...

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) saņemti jau 2 209 pieteikumi. Uz šī gada 11.oktobri pieņemti 216 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 1 765 195,18. Nodokļu atbalsta pasākumam šobrīd pieteikušās 962 fiziskās un 1 247 juridiskās personas. Lēmums piemērot nodokļu atbalsta pasākumu ir pieņemts 177 fiziskām personām par kopējo summu 296 425,70 euro un 39 juridiskajām personām par kopējo summu – 1 468 769,48. Kopējā summā ietilpst gan pamatparāds, gan nokavējuma un soda nauda. Ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, līdz 2018.gada 2.janvārim var Valsts ieņēmumu dienestā pieteikties nodokļu atbalsta pasākumam. Tas paredz nokavējuma un soda naudas, ja tāda bijusi aprēķināta, pilnīgu dzēšanu ar nosacījumu, ka noteiktā laika periodā, bet ne vēlāk kā līdz 2019. gada 31. decembrim, tiek pilnā apmērā samaksāts nodokļu pamatparāds. Tas attiecas uz visiem VID administrētajiem nodokļu veidiem, izņemot solidaritātes nodokli. Atbalsta pasākums neattieksies arī uz nekustamā īpašuma...

Eiropas Komisija (Komisija) paziņojusi, ka tā plāno paātrināt banku savienības trūkstošo daļu pabeigšanu. Banku savienības izveide esot jāpabeidz, lai tā spētu īstenot visu savu potenciālu un padarītu ekonomisko un monetāro savienību (EMS) stabilāku un noturīgāku pret satricinājumiem, vienlaikus ierobežojot vajadzību pēc publiskā sektora riska dalīšanas. Tas Komisijas ieskatā nāktu par labu visam vienotajam tirgum. Balstoties uz jau panākto ievērojamo progresu, Komisija publicējusi paziņojumu, kurā izklāstīts vērienīgs, bet reāls veids, kā nodrošināt vienošanos par visiem neatrisinātajiem banku savienības elementiem, pamatojoties uz Padomes esošajām saistībām. Tas notiek iekļaujošā formātā pirms decembra Eirosammita, kurā banku savienības izveides pabeigšana būs daļa no diskusijām par ekonomiskās un monetārās savienības turpmāku padziļināšanu. Pabeigta banku savienība kopā ar kapitāla tirgu savienību veicinās stabilas un integrētas finanšu sistēmas darbību Eiropas Savienībā. Savā runā par stāvokli Savienībā priekšsēdētājs Ž. K. Junkers atkārtoti uzsvēra, ka banku savienība var funkcionēt tikai tad, ja riska mazināšana un riska dalīšana notiek saistīti. Komisija jau ir...

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas būs jauns regulējums dzīvojamo telpu īres tirgū un sekmēšot "kvalitatīvu un iedzīvotājiem finansiāli pieejamu īres dzīvokļu izveidi un investīcijas īres namu sektorā", kā arī piedāvāšot jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem. Jaunais likums reglamentēs noteikumus dzīvojamo telpu izīrēšanai, lietošanai īres līguma darbības laikā un īres līguma izbeigšanai neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamā telpa. Dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu īres līgumus arī turpmāk būs jāslēdz Civillikumā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar izstrādāto likumprojektu dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets ir telpu grupa, kurai būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirta funkcija (lietošanas veids) - dzīvojamā telpa. Atšķirībā no pašreiz spēkā esošā īres tiesiskā regulējuma jaunajā likumprojektā paredzēta visu īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma jaunos ieguvējus. Savukārt iepriekš noslēgtais īres līgums būs saistošs jaunajam ieguvējam tikai...

Otrdien, 10. oktobrī, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija atbalstīja Tieslietu ministrijas iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Tiesu izpildītāju likumā un Notariāta likumā, lai sekmētu tiesu sistēmas caurskatāmību, tai piederīgo personu darbības atklātumu un sabiedrības uzticību tiesu sistēmai kopumā. Tieslietu ministrija aicināja publicēt zvērinātu notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietās pieņemtos lēmumus. Lēmumi tiktu publicēti pēc to spēkā stāšanās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes un Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļa vietnēs. Publicējot lēmumu, tiktu aizklāti trešo personu dati, bet netiktu aizklāts pie atbildības sauktās amatpersonas vārds un uzvārds. Līdzīgs regulējums ar 2017. gada 22. jūnija grozījumiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā jau ir ieviests attiecībā uz tiesnešu disciplinārlietās pieņemto lēmumu publiskošanu. Papildus tika rosināts noteikt ierobežojumu uzņemt zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru skaitā tādu pretendentu, kurš ieguvis uzturlīdzekļu parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu. Norādāms, ka analogs ierobežojums iekļauts arī likumprojektā "Grozījumu likumā "Par tiesu varu"" attiecībā uz tiesneša amata pretendentiem. Šie...

Lai iepirkšanos padarītu ērtāku un paātrinātu klientu apkalpošanu, 2018. gada aprīļa vidū no pašreizējiem 10 eiro līdz 25 eiro palielinās maksājumu limitu - summu, līdz kuram netiks prasīta PIN koda ievade bezkontakta norēķiniem ar maksājuma karti. “Banku nozares dati liecina, ka cilvēki aizvien vairāk izmanto bezkontakta norēķinu kartes. Šogad vidējā bezkontakta norēķinu summa pieaugusi jau divas reizes, salīdzinot ar šo pašu laiku pērn. Vienlaikus redzam, ka vidējā karšu norēķinu summa Latvijā ir virs 10 eiro. Paaugstinot summas limitu līdz 25 eiro, klienti varēs biežāk izmantot bezkontakta norēķinu priekšrocības un ātrāk veikt savu ikdienas pirkumu apmaksu,” uzskata Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa. Attēla oriģināls Asociācijas vadītāja papildina, ka 10 eiro patlaban ir zemākais limits Eiropā. Citās Eiropas valstīs tas ir vidēji 25 eiro, tāpēc Latvijas Komercbanku asociācijas Maksājumu karšu apakškomiteja pieņēma lēmumu palielināt limitu arī Latvijā. Igaunijā un Lietuvā jau pieņemts līdzīgs lēmums limitu paaugstināt vidējā Eiropas līmenī. “Lai veicinātu...

Līdz šī gada 16. oktobrim Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma gan tām personām, kurām ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas 2017.gada septembrī pārsniedza 711,44 euro, gan tām personām, kurām kopējie ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas kādā no šī gada 3.ceturkšņa mēnešiem (jūlijs – septembris) bija no 142,30 līdz 711,44 euro. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2017.gada 31.oktobrim. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos...

Saeima ceturtdien, 12.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma Sociālā uzņēmuma likumu, kura mērķis ir radīt labvēlīgu vidi sociālajai uzņēmējdarbībai. Par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča iepriekš norādīja, ka “atšķirībā no daudzām citām valstīm Latvijā līdz šim vēl nebija izveidots tiesiskais regulējums tādu uzņēmumu darbībai, kuri strādā sociālu mērķu vadīti. Taču pieprasījums pēc īpašiem noteikumiem šāda veida uzņēmējdarbībai ir, tādēļ komisija uzņēmās iniciatīvu likumprojekta izstrādē. Ceru, ka mums ir izdevies izveidot modernu un labi pielietojamu tiesisko ietvaru, jo esam ņēmuši vērā gan citu valstu pieredzi, gan pašmāju organizāciju priekšlikumus”. Jaunā tiesiskā regulējuma mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitāti un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju nodarbinātību. Likums dos tiesisko ietvaru, paredzot gan kritērijus sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, gan kārtību, kā valsts atbalstīs šāda veida uzņēmējdarbību. Sociālā uzņēmuma statusu varēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas īsteno radošu saimniecisko darbību ar labvēlīgu sociālo ietekmi, piemēram, sniedz sociālos pakalpojumus, veido...

Ceturtdien, 12. oktobrī, Saeima 1. lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu paketi ar grozījumiem kooperatīvo sabiedrību regulējumā, kas paredz būtiskas izmaiņas un uzlabojumus kooperatīvo sabiedrību darbībā, kā arī novērš līdzšinējā praksē konstatētās problēmas. Likumprojektu pakete (likumprojekts “Kooperatīvo sabiedrību likums” un likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””) paredz šādas izmaiņas: Turpmāk kooperatīvās sabiedrības netiks iedalītas komersantos un nekomersantos (komersanta statuss kooperatīvajās sabiedrībās būs noteikts vien gadījumā, ja tas izrietēs no speciālajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Krājaizdevu sabiedrību likumā). Vairs nav paredzēts izdalīt kooperatīvo sabiedrību veidus (dzīvokļu, laivu un garāžu īpašnieku, lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu u.c.). Ja attiecīgās nozares ministrija uzskata, ka ir nepieciešams atsevišķs regulējums konkrētās nozares tiesību subjektiem (piemēram, lauksaimniecības pakalpojumu, mežsaimniecības pakalpojumu vai dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības), šāds regulējums ir jāiestrādā atsevišķā normatīvajā aktā. Izmaiņas paredz arī atvieglotu kooperatīvo sabiedrību dibināšanas kārtību – nav obligāta dibināšanas sapulce, precizētas tiesības un pienākumi, samazināts statūtos norādāmās informācijas apjoms). Tiks stiprinātas arī biedra...

Ceturtdien, 12. oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē tika atbalstīts Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts “Personas datu apstrādes likums”, kas nosaka Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – Regulas) piemērošanu Latvijā. Regulas piemērošana tiks uzsākta 2018. gada 25. maijā, nosakot vienādus noteikumus personas datu aizsardzībai visā Eiropas Savienībā (ES). Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, uzsverot jaunā Personas datu apstrādes likuma nozīmi, atzīmē: “Personas datu apstrādes likums ievieš skaidrību par to, kā Vispārīgā datu aizsardzības regula tiks piemērota Latvijā. Tā kā personas datu apstrādes pamatprincipi nemainās, bet ar Regulu būtiski paplašina katras personas datu tiesības, šis ir piemērots brīdis, lai katra iestāde un uzņēmums izvērtētu, vai veiktā personas datu apstrāde atbilst personas datu aizsardzības pamatprincipiem, un veiktu visus iespējamos uzlabojumus, lai nodrošinātu pienācīgu personas datu aizsardzību”. 2016. gada 27. aprīlī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ...

Ceturtdien, 12. oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē tika atbalstīts Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts “Tiesībaizsardzības nolūkos apstrādājamo personas datu likums”, kas izstrādāts ar mērķi aizsargāt fizisku personu pamattiesības uz personas datu aizsardzību. 2016. gada 27. aprīlī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa direktīva (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes pamatlēmumu 2008/977/TI (turpmāk – Policijas direktīva), kas paredz pienākumu dalībvalstīm līdz 2018. gada 6. maijam pieņemt un publicēt normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Minētos noteikumus plānots piemērot no 2018. gada 6. maija. Šobrīd personas datu aizsardzību regulē Fizisko personu datu aizsardzības likums (turpmāk – Datu likums) un tas vienlīdz attiecināms gan uz privātpersonu, gan valsts pārvaldes iestāžu veikto personas datu apstrādi,...