JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) tīmekļa vietnē ir publicēts aktuālais nodokļu parādnieku saraksts . Salīdzinājumā ar situāciju uz šī gada 15.maiju, nodokļu parādnieku kopējais skaits tajā ir samazinājies par diviem tūkstošiem. Salīdzinot ar iepriekš publicētajā sarakstā iekļautajiem nodokļu maksātājiem, šajā sarakstā vairs nav atrodami 7000 nodokļu maksātāji, savukārt “jaunpienācēji”, kas nebija iekļauti parādnieku sarakstā uz 2017.gada 15.maiju, ir 5000 nodokļu maksātāju. Liela daļa to uzņēmumu, kas vairs nav atrodami šajā sarakstā, ir savus nodokļu parādus ir nomaksājuši. Pārējiem nodokļu parādi ir dzēsti; vairumā gadījumu saistībā ar to, ka nodokļu maksātāji ir likvidēti. Savukārt no jauna sarakstā iekļauto 5000 nodokļu parādnieku saistības vairumā gadījumu radušās sakarā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa gada deklarāciju iesniegšanu. Tam normatīvajos aktos noteikts samaksas termiņš – 15. datums, ko nodokļu maksātāji, iespējams, nav precīzi ievērojuši. Taču tas ļauj prognozēt, ka lielākā daļa no šiem nodokļu maksātājiem tuvākajā laikā izpildīs savas...

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina koalīcijas padomi sēsties pie galda un atgriezties pie valdībā apstiprinātā vidēja termiņa nodokļu stratēģijas rāmja, lai lemtu par tālāko tā virzību un likumprojektu kvalitatīvu izstrādi. Uzņēmēju organizācija uzskata, ka publiski izskanējušās iniciatīvas ir tieši vērstas uz darbaspēku nodokļu palielinājumu, no kā cietīs visi iedzīvotāji, samazinoties ikmēneša ieņēmumiem. Kamēr tika pildīts valdības rīcības plānā noteiktie uzdevumi, kā arī LTRK un citu organizāciju pērn augustā parakstītā vienošanās, kuras uzdevums bija vidēja termiņa nodokļu politikas izstrāde, pārnesot nodokļu slogu no darbaspēku uz ienākumiem no kapitāla un kapitāla pieaugumu, patēriņu, nekustamo īpašumu un dabas resursu izmantošanu, tikmēr biedrība atbalstīja centienus un iniciatīvas uzlabot situāciju valstī. Norisinājās kopīgs intensīvs darbs Finanšu ministrijā un pēc tam arī Premjera vadītajā darba grupā, nonākot pie visām pusēm atbalstāmas stratēģijas. Pašreiz, kad vidēja termiņa nodokļu reformas pamatnostādnes guvušas apstiprinājumu valdībā, koalīcijas padomē tā tiek pārveidota, ieviešot dažādus papildu nodokļus, jo...

Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien, 2017. gada 16. jūnijā, nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai pretrunīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā. Lēmums pieņemts, jo likuma grozījumu pieņemšanas process rada bažas par atsevišķu normu patieso mērķi, nepieciešamību un samērīgumu. "Atzinīgi novērtēju to, ka tiek pilnveidots maksātnespējas procesa regulējums un tā piemērošanas prakse. Taču atsevišķu ar interešu konflikta novēršanu saistīto normu izstrāde vienlaikus ar akciju sabiedrības "Trasta komercbanka" likvidācijas procesu un tiesas izlemšanā esošu jautājumu par administratora iecelšanu šīs kredītiestādes maksātnespējas procesā, rada aizdomas par vēlmi ietekmēt konkrētos procesus," norāda Raimonds Vējonis. Kredītiestāžu likuma grozījumi liedz kredītiestādes likvidatora vai administratora pienākumus iestādes likvidācijas vai maksātnespējas procesā uzņemties personai, kura pēdējo divu gadu laikā ir pārstāvējusi kādu no kredītiestādes klientiem jebkādās viņa attiecībās ar kredītiestādi. Šāds regulējums ir ievērojami plašāks par likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto. Ar likuma grozījumiem tiek būtiski sašaurināts kredītiestāžu likvidatoru un administratoru iespējamo kandidātu loks un ierobežotas iespējas atrast labāko kandidātu...

Satversmes tiesa 2017.gada 15.jūnijā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2016-11-01 "Par likuma "Par valsts pensijām" 11. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109.pantam". Apstrīdētā norma Likuma "Par valsts pensijām" 11.panta ceturtā daļa: "Tiesības uz vecuma pensiju piecus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, ir bērna vecākam vai aizbildnim, kurš laika periodā, līdz bērns sasniedzis 18 gadu vecumu, ne mazāk kā astoņus gadus ir aprūpējis piecus vai vairāk bērnus vai bērnu, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vismaz astoņus gadus ir bijis atzīts par bērnu ar invaliditāti. Šādu tiesību nav personai, kurai atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības vai kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas šo pienākumu izpildīšanas dēļ." Augstāka juridiska spēka normas Satversmes 91.panta pirmais teikums: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā." Satversmes 109.pants: "Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) izvērtējusi mobilo sakaru operatoru paziņoto viesabonēšanas godīgas izmantošanas politiku un secinājusi, ka tā atbilst Eiropas Savienības Regulas prasībām (ES Regula). No 2017.gada 15.jūnija stājas spēkā jauna viesabonēšanas sistēma - "viesabonē kā mājās" princips - ceļo uz Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm (EEZ) un maksā par zvaniem, īsziņām un datu pārraidi par tādām pašām cenām, kā pašmāju mobilo sakaru operators piemēro iekšzemes tarifiem. Lai lietotāji neizmantotu jauno viesabonēšanas režīmu ļaunprātīgi vai anomāli, mobilo sakaru operatori ir izstrādājuši godīgas lietošanas politiku. Tas nozīmē, ka mobilo sakaru operatoriem ir tiesības piemērot saviem lietotājiem kontroles mehānismus, proti, vērtēt, vai lietotāja patērēto datu, zvanu un īsziņu apjoms iekšzemē pārsniedz to apjomu, ko lietotājs patērē, atrodoties ārzemēs, izmantojot viesabonēšanas pakalpojumus. Turklāt mobilo sakaru operatoriem ir tiesības vērtēt arī lietotāja uzturēšanās ilgumu iekšzemē un EEZ. Mobilo sakaru operators klātbūtnes un zvanu, īsziņu un datu pārraides pakalpojumu izmantošanas rādītājus vērtē kumulatīvi un četru mēnešu laikposmā. ...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2017.gada 28.jūnijā, sākot ar plkst. 21.00, plānots ieviest ekspluatācijā Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) versiju 9.0, kurā ir īstenotas būtiskas izmaiņas, papildinājumi un uzlabojumi. Būtiskākās izmaiņas, kas īstenotas EDS versijā 9.0: 1. Dokumentu grupas “Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu dokumenti” dokumentam “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” (turpmāk – “Darba devēja ziņojums (VSAOI un IIN)”) ir izveidota jauna versija, kas papildināta ar sešām jaunām tabulām šādu datu iesniegšanai: par jaunuzņēmuma darba ņēmējiem, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un kuri ir pakļauti visiem valsts sociālās apdrošināšanas veidiem; par jaunuzņēmuma darba ņēmējiem – izdienas pensijas saņēmējiem vai invalīdiem – valsts speciālās pensijas saņēmējiem, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai; par jaunuzņēmuma darba ņēmējiem, kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija vai...

Ceturtdien, 15.jūnijā, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padome tikās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski un Ministra prezidenta biedru, ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, lai uzklausītu politiķu viedokli par nodokļu politikas virzību pēc koalīcijas padomes. LDDK konceptuāli atbalsta nodokļu politikas reformas komplekso piedāvājumu un Finanšu ministrijas izstrādāto projektu "Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2022.gadam” un aicina valdību nekavēt Nodokļu politikas reformas ieviešanu, sākot ar 2018.gadu. “Uzskatām par savu pienākumu vidējā termiņā nodrošināt būtisku strādājošo atalgojuma pieaugumu un neatbalstām turpmāku algu aplikšanu ar papildus nodokļu likmi, kas samazina strādājošo ienākumus. 2016.gadā veiktā darba devēju aptauja norāda, ka steidzami jāmazina darbaspēka nodokļi, lai veicinātu legālo algu pieagumu un konkurētspēju Baltijas līmenī”, uzsver LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs, atbildot uz izskanējušo piedāvājumu palielināt VSAOI likmi par 1 procentpunktu. Uzsākot nodokļu reformu, tās galvenais mērķis bija ne tikai valsts un uzņēmumu konkurētspējas palielināšana, bet arī ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājības pieaugums, samazinot darbaspēka nodokļus. Lai nepazaudētu sākotnējo ieceri, LDDK atkārtoti aicina...

Ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām pagājušajā gadā auguši lēnāk nekā sociālās apdrošināšanas izdevumi, tomēr kopējais ieņēmumu apjoms vēl pārsniedzis kopējos izdevumus, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras "Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras administrējamo valsts budžeta programmu izpildi 2016.gadā". Kopējie valsts sociālās apdrošināšanas ieņēmumi 2016. gadā bija 2 338,6 milj. eiro, izdevumi – 2 290,8 milj. eiro. Sociālās apdrošināšanas kopbudžeta naudas līdzekļu atlikums palielinājies no 459,0 milj. eiro gada sākumā līdz 506,8 milj. eiro pārskata perioda beigās. Šādu rezultātu ietekmēja ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem 47,8 milj. eiro apmērā. Kopējie valsts sociālās apdrošināšanas ieņēmumi 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, palielinājušies par 44,4 milj. eiro (+1,9%). Ieņēmumu proporcijas 2016.gadā ir saglabājušās iepriekšējā gada apmērā - valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu īpatsvars kopējos ieņēmumos no ~90% un citu sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu daļa kopējos ieņēmumos ~10%. Kopējie valsts sociālās apdrošināšanas izdevumi 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, palielinājušies par 87,7 milj. eiro (+4,0%). Galvenās izdevumu pozīcijas bijuši izdevumi pensiju...

Augstākās tiesas Civillietu departamentā 15.jūnijā kļuvis pieejams spriedums lietā, kuras ietvaros rakstveida procesā izskatīta Lauku atbalsta dienesta kasācijas sūdzība par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014.gada 10.aprīļa spriedumu, ar kuru noraidīta Lauku atbalsta dienesta prasība piedzīt zaudējumu atlīdzību no likvidētās SIA "Liepājas kuģu serviss" valdes priekšsēdētāja par prettiesisku valsts un Eiropas Savienības struktūrfonda atbalsta saņemšanu un izlietošanu. Finansējums 345 229,98 LVL (491 220,80 EUR) apmērā SIA "Liepājas kuģu serviss" tika piešķirts, ņemot vērā viltotu Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par to, ka SIA "Liepājas kuģu serviss" nav nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu, kaut arī faktiski sabiedrībai bija nodokļu parāds. Divus mēnešus pēc minētā finansējuma saņemšanas SIA "Liepājas kuģu serviss" tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu, un pēc bankrota procedūras pabeigšanas sabiedrība tika izslēgta no Uzņēmumu reģistra. Maksātnespējas procedūras ietvaros piešķirtais finansējums netika atgūts. Lauku atbalsta dienests savu prasību pamatoja ar apstākli, ka atbildētājs, būdams uzņēmuma amatpersona, apzināti sniedzis valstij nepatiesu informāciju par...

Saeima ceturtdien, 15.jūnijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz atteikties no līdzšinējā lieguma valsts amatpersonām savu amatu savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās. Grozījumi paredz, ka amatu, ko valsts amatpersona, pārstāvot attiecīgo iestādi, ieņem citu institūciju veidotajās komisijās, konsultatīvajās padomēs un darba grupās un par kuru nav noteikta atlīdzība, neuzskatīs par valsts amatpersonas darbu. Izmaiņas interešu konflikta novēršanas likumā rosinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, norādot, ka līdzšinējais liegums ieņemt amatu vērtējams kā nesamērīgs. Grozījumi paredz vēl citas izmaiņas, tostarp vienkāršāku kārtību, kādā iestādes vadītājs dod atļauju amatpersonai savu amatu savienot ar citu darbu. Šādos gadījumos lēmumu, kas iestādei turpmāk būs jāreģistrē, varēs noformēt arī rezolūcijas formā. Tas atvieglos iestādes vadītāja darbu un birokrātiskās procedūras.

Pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmas joprojām ir Latvijas ēnu ekonomikas lielākā sāpe. Negodīgo blēžu dēļ nākas ciest arī labticīgiem uzņēmējiem - ja tie nav spējuši noteikt, ka darījuma partneris ir krāpnieks, var arī nesaņemt PVN atmaksu no valsts budžeta. Ko darīt, lai maksimāli nodrošinātos pret šādu scenāriju - kā pārbaudīt darījuma partneri tā, lai būtu iespējams Valsts ieņēmumu dienestam pierādīt, ka esam darījuši visu iespējamo? Šis ir viens no tematiem, par ko žurnāla "Bilances Juridiskie padomi" jūnija numurā runā zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" nodokļu advokāts Jānis Taukačs. Interviju pilnā apmērā iespējams lasīt žurnālā. Latvijā, lai pēcāk būtu iespējams saņemt PVN atmaksu, no uzņēmuma reizēm tiek prasīts veikt skrupulozas darījuma partnera pārbaudes.. Kā to praktiski paveikt, kādi instrumenti ir uzņēmuma rīcībā? Nesen salīdzinājām britu kolēģu pieredzi ar savējo - arī viņiem ir nodokļu administrācijas izdoti metodiskie skaidrojumi par to, kā jāpārbauda darījumu partneris. Protams, šīs prasības atšķiras, diemžēl, kaut arī PVN sistēmai...

Saeima ceturtdien, 15.jūnijā, lems par Jēkaba Straumes iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā. Attiecīgu lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā lūgusi Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Galīgajā lasījumā Saeima lems par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz ierobežot iespēju dzīvniekus izmantot atrakcijās un cirkos. Vēl galīgajā lasījumā plānots lemt par Būvniecības likuma grozījumiem, kas paredz pasākumus efektīvākam būvniecības procesam, tostarp atvieglot prasības būvniecības ieceres grozīšanai un pilnveidot regulējumu atkāpēm no būvniecības tehniskajām prasībām. Savukārt, lai būtu iespējams ieviest aizgādnības informatīvo sistēmu, galīgajā lasījumā plānots skatīt Bāriņtiesu likuma grozījumus. Likuma izmaiņas nodrošinās iespēju kompetentajām institūcijām elektroniski piekļūt informācijai par bāriņtiesu aizgādnības lietām un datiem, kas nepieciešams aizgādnībā esošo personu tiesību aizsardzības jomā. Tāpat galīgajā lasījumā deputāti skatīs grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas noteiks elektronisku autopārvadājumu kontroles rezultātā iegūtās informācijas apriti. Datu bāzes izveide ļaus nodrošināt efektīvāku autopārvadātāju pārbaudi, tostarp operatīvu datu apmaiņu par citu resoru veiktajiem...

Pēc Tieslietu ministrijas (TM) īstenotās šķīrējtiesu reformas, kuras mērķis bija noteikt stingrākas prasības šķīrējtiesnešiem un patstāvīgās šķīrējtiesas izveidē, kā arī stiprināt uzraudzības mehānismus, izslēdzot no pastāvīgo šķīrējtiesu vidus tās šķīrējtiesas, kuru darbība neatbilst likuma prasībām un atstāj negatīvu iespaidu uz šķīrējtiesu institūtu kopumā, esot sekmēta šķīrējtiesu darbības efektivitāte un kvalitāte, kā arī sakārtota šķīrējtiesu darbības vide, apgalvo TM. 2016.gada 3.novembrī stājās spēkā likums "Grozījumi Šķīrējtiesu likumā", kas paredzēja vairākas būtiskas papildu izmaiņas līdzšinējā šķīrējtiesu reģistrācijas procesā, kā arī noteica pastāvīgo šķīrējtiesu dibinātāju pienākumu veikt pārreģistrāciju, lai nodrošinātu šķīrējtiesu reģistra ierakstu un šķīrējtiesas lietai pievienojamo dokumentu atbilstību likuma grozījumiem. Minētie likuma grozījumi paredz izmaiņas līdzšinējā šķīrējtiesu reģistrācijas procesā, izvirzot jaunas prasības pastāvīgo šķīrējtiesu dibinātājiem, papildinot iesniedzamo ziņu apjomu, kā arī nosakot, ka Šķīrējtiesu likumā noteiktos gadījumos uzraudzību pār šķīrējtiesām īsteno Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Kā liecina Uzņēmumu reģistra statistikas dati, kopš reformas uzsākšanas šķīrējtiesu skaits Latvijā samazinājies par 67%. Kopumā šo gadu laikā...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vērš finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzmanību, ka Finanšu ministrija (FM) ir publiskojusi SIA KPMG izstrādātās "Vadlīnijas sabiedriskas nozīmes struktūru revīzijas komitejas izveidošanai, darbībai un uzraudzībai" (Vadlīnijas), kuru mērķis ir sniegt atbalstu sabiedriskas nozīmes struktūru pārvaldes institūcijām, piemērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz revīzijas komitejas izveidošanu, tās locekļu neatkarību un revīzijas komitejas darbību. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likumu sabiedriskas nozīmes struktūras ir finanšu institūcijas (kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošināšanas sabiedrības, vai privātie pensiju fondi, kas sniedz finanšu, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus) un kapitālsabiedrības, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti dalībvalstu regulētajā tirgū, FKTK šīs vadlīnijas ir publicējusi arī savā mājas lapā un aicina tirgus dalībniekus ar tām iepazīties.

Lai ārstniecības iestādes no 1.jūlija varētu veikt darba apmaksu saviem darbiniekiem atbilstoši Ārstniecības likumā noteiktajam, Veselības ministrija tuvākajā laikā izskatīšanai Ministru kabinetā virzīs rīkojuma projektu par papildu līdzekļu 2 miljonu eiro apmērā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķiršanu veselības nozarei. Jau ziņots, ka, 8.jūnijā, Saeima otrajā galīgajā lasījumā pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotos grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz no šī gada 1.jūlija samazināt pagarinātā normālā darba laika apjomu ārstniecības personām. Grozījumi likumā paredz, ka pārejas periodā no šī gada 1.jūlija līdz 2019.gada 31.decembrim mediķi varēs strādāt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā. Darba samaksu par laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinās, ņemot vērā koeficientu 1,1. Tāpat Ministru kabinetam dots uzdevums izstrādāt pārejas noteikumus un iesniegt Ārstniecības likuma grozījumus, pakāpeniski mazinot pagarinātā normālā darba laika stundu skaitu nākamajos gados. Jau ziņots, ka normālā pagarinātā darba laika regulējums, vienojoties visām pusēm,...