Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

Stājas spēkā Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums
Stājas spēkā Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums
Trešdien, 14.jūnijā, stājās spēkā jauns likums autortiesību jomā - Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums, kas paredz nosacījumus kolektīvā pārvaldījuma organizāciju (piemēram, "AKKA/LAA" un "LaIPA") efektīvākai un caurredzamākai darbībai. Līdz šim kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību vispārīgi regulēja Autortiesību likuma desmitā nodaļa, kura tagad tiek aizstāta ar Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumu. Jaunajā likumā iekļauts pilnīgāks tiesiskais ietvars kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbībai: ar to tiek pārņemta Eiropas Savienības (ES) direktīva par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanu tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū. Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums regulē organizāciju iekšējās pārvaldes institūcijas un to kompetenci, ieņēmumu sadali un izmaksu, attiecības ar autoriem, izpildītājiem vai citiem tiesību subjektiem, kā arī izmantotājiem. Tāpat likumā iekļautas detalizētas prasības par kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pienākumu sniegt informāciju tās pārstāvētajiem tiesību subjektiem, izmantotājiem un sabiedrībai. Turpmāk autoriem, izpildītājiem vai citiem tiesību subjektiem būs tiesības pašiem izsniegt licences savu darbu nekomerciālai izmantošanai arī tad, ja attiecīgās tiesības pārvalda kolektīvā pārvaldījuma...
BILANCE jūnija numurā lasiet
BILANCE jūnija numurā lasiet
Iznācis žurnāla BILANCE 11/12 (407/408) apvienotais numurs. GRĀMATVEDĪBA Anda Ziemele: Grāmatvedības likumi trešajā gadu tūkstotī Par 2017. gada 3. maija grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība» Valsts ieņēmumu dienesta informācija Maija Grebenko: Vai ir iespējams samazināt UIN avansa maksājumus? NODOKĻI Ina Spridzāne: Pievienotās vērtības nodokļa izmaiņas Maija Grebenko: Kādi nodokļi jāmaksā, ja pārdod dāvinātu vai mantotu dzīvokli? FINANSES Uldis Rutkaste: Nodokļu reformas anatomija UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Vineta Vizule: Ekonomiku grauj neuzrādītie ienākumi un aplokšņu algas Maija Grebenko: Likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības, bet... ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Atbildes uz žurnāla lasītāju un semināru apmeklētāju jautājumiem GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem jūnijā «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi jūnijā PIELIKUMS Dāvanā Bilances abonentiem – Maijas Grebenko sagatavotais pielikums «Kontu reģistra izveidošanas mērķis» Abonēt žurnālu var šeit.
Kā pareizi sastādīt nodokļu atmaksas grafiku un ko darīt, ja nav paredzama uzņēmuma ienākumu plūsma?
Kā pareizi sastādīt nodokļu atmaksas grafiku un ko darīt, ja nav paredzama uzņēmuma ienākumu plūsma?
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča "Bilances TV" skaidro, kā pareizi sastādīt nodokļu atmaksas grafiku, piesakoties nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumam, kā arī - kā rīkoties situācijā, ja biznesa apgrozījums ir tik neparedzams, ka nodokļu atmaksas grafiku grūti sastādīt:
Līdz 15. jūnijam jādeklarē personas gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma maijā
Līdz 15. jūnijam jādeklarē personas gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma maijā
Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka līdz šī gada 15.jūnijam jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma tām personām, kurām ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas 2017.gada maijā pārsniedza 711,44 eiro. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2017.gada 30.jūnijam. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums...
Rūpīgāk pētīs finanšu transakcijas
Rūpīgāk pētīs finanšu transakcijas
Valdība 13. jūnijā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ar kuru paredzēts pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes ceturtās naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvas prasības. Finanšu ministrijas sagatavotie likumprojekta grozījumi paredz pasākumu kopumu, lai pastiprinātu cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Likumprojekts paredz mainīt klienta izpētes struktūru – neizdalot atsevišķi klienta identifikāciju un izpēti, bet gan apvienojot šos pasākumus saskaņā ar direktīvas prasībām. Jaunais regulējums paredz samazinātu slieksni, no kura tiek veikta to klientu izpēte, kas veic dažāda veida gadījuma rakstura darījumus. Gadījumos, ja tiek veikts līdzekļu pārvedums, kas pārsniedz 1000 eiro, tiek veikts ārvalstu skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījums – 1500 eiro, likuma subjekts – izložu un azartspēļu organizētājs, veicot darījumu ar klientu par summu – 2000 eiro. Likumprojektā precizēti potenciāli risku pazeminoši faktori vienkāršotas klientu izpētes veikšanai – ar klientu saistītie riska faktori. Piemēram, valsts pārvaldes uzņēmums tiek uzskatīts...
Valsts kontrole: 2016.gadā visvairāk ieguldīts lietderības un atbildības stiprināšanā
Valsts kontrole: 2016.gadā visvairāk ieguldīts lietderības un atbildības stiprināšanā
2016.gadā Valsts kontrole (VK) lielu uzmanību ir veltījusi pēdējos gados uzsākto iniciatīvu attīstībai un padziļināšanai, tādējādi vairojot valsts un pašvaldību izpratni par publisko līdzekļu izmantošanas lietderību un amatpersonu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. VK ir vērtējusi visai sabiedrībai nozīmīgas jomas, piemēram, veselības aprūpi, pensiju sistēmu un valsts prasmes pārvaldīt tās aktīvus. Ir pabeigts trīs gadu revīziju cikls visās Latvijas pašvaldībās. VK ir stiprinājusi sadarbību ar tiesībsargājošajām iestādēm, pieprasot amatpersonu atbildību, kā arī nostiprinājusi savas pozīcijas starptautiskā līmenī. 2016. gadā VK ir pabeigusi 47 revīzijas, sagatavojot 86 revīziju ziņojumus. VK 2016. gadā veiktās lietderības revīzijas kļuvušas plašākas, vērtējot sabiedrībai būtiskas sistēmas. Starp tādām ir jau plaši izskanējušās revīzijas par ambulatorās veselības aprūpes sistēmu valstī, Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju, piena nozares attīstību, pašvaldību pakalpojumu iedzīvotājiem kvalitāti, kā arī īstenotajiem lielajiem projektiem, piemēram, Rīgas brīvostas pārcelšanu uz Krievu salu. Šobrīd noslēguma fāzē ir revīzijas par Latvijas tiesu iekārtas attīstību un pirmstiesas izmeklēšanu Valsts policijā. Savukārt iestāžu...
Pārskatīs sodus par patērētāju tiesību aizsardzības, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpumiem
Pārskatīs sodus par patērētāju tiesību aizsardzības, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpumiem
Ņemot vērā, ka 2021.gadā zaudēs spēku Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (turpmāk – LAPK), Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (turpmāk – PTAL), kuros pārskatīti un precizēti esošie administratīvie sodi par patērētāju tiesību aizsardzības, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpumiem. Likumprojektā paredzēta administratīvā atbildība par šādiem pārkāpumiem: 1) samaksas par pirkumu, pakalpojumu vai svara, mēra nepareizu noteikšanu; 2) normatīvajos aktos noteikto prasību neievērošanu, kuras piemērojamas patērētāja kreditēšanai pret kustamas lietas ķīlu (piemēram, prasības darba laikam, prasība sniegt pakalpojumu tikai ēkā vai ēkas daļā, prasība nodrošināt atbilstošu ķīlu uzglabāšanu, prasības apsardzei, signalizācijai un videonovērošanai, prasības ķīlu uzskaitei, nosacījumus, ko aizliegts pieņemt par ķīlu, prasības kredīta devēja atbildības apdrošināšanai u.c.); 3) noteikto darba laika prasību neievērošanu patērētāju kreditēšanā (par patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanu laikā no pulksten 23.00 līdz 7.00); 4) tirdzniecību neatļautās vietās (ielu tirdzniecība, tirgu darbības pārkāpumi u.c. pārkāpumi); 5) normatīvajos aktos noteiktās rakstveida informācijas par preci, pakalpojumu, ražotāju, pārdevēju vai...
Apņemas mainīt pieeju, kādā kontrolējošās iestādes sadarbojas ar uzņēmējiem
Apņemas mainīt pieeju, kādā kontrolējošās iestādes sadarbojas ar uzņēmējiem
Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, uzraugošo valsts pārvaldes iestāžu darbā plānots iedzīvināt “Konsultē vispirms” principu. Tāpēc nākam ceturtdien, 15. jūnijā, Ministru kabinetā tiks parakstīts sadarbības memorands, kas apliecinās apņēmību mainīt pieeju, kādā kontrolējošās iestādes sadarbojas ar uzņēmējiem. “Ceturtdaļgadsimtu Latvijā ir runāts, ka kontrolējošām valsts institūcijām jābūt servisa organizācijām, kas konsultē uzņēmumus – godīgus nodokļu maksātājus, tādējādi dodot tiem iespēju uzlabot savu darbu un nopelnīto naudu investēt attīstībā, nevis maksājot sodos. Tagad ir pienācis laiks to īstenot dzīvē, tādējādi veicinot savstarpējo cieņu starp valsti un uzņēmējiem, nodokļu maksātājiem, vienlaikus nesaudzīgi vēršoties pret nodokļu nemaksātājiem,” uzsver Ministru prezidents Māris Kučinskis. Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: "Ekonomikas ministrijas vīzija ir radīt izcilu uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Ar “Konsultē vispirms” principa ieviešanu mēs sākam ceļu virzienā uz klientu orientētu valsts pārvaldi. Uzņēmēji ne vienmēr pārzina visus normatīvos aktus un no tiem izrietošās prasības, kas viņiem jāievēro. Tādēļ tirgus uzraudzības iestāžu galvenais pienākums...
Vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par vasaras brīvlaikā strādājošu skolēnu
Vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par vasaras brīvlaikā strādājošu skolēnu
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja tas strādā vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam). Ņemot vērā, ka daudzi skolēni vasaras mēnešos (no 1. jūnija līdz 31. augustam) strādā algotu darbu, VID informē par nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni vasarā strādā, gan pusaudžiem, kas devušies darba gaitās. Attiecībā uz bērnu (izglītojamo līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski. Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 175 eiro mēnesī, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā tiek piemērots minimālais neapliekamais minimums 60 eiro mēnesī, izņemot gadījumu, ja bērns strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Savukārt...
EM piedāvā jaunu tiesisko regulējumu dzīvojamo telpu īres tirgus attīstībai un īrnieku plašākai aizsardzībai
EM piedāvā jaunu tiesisko regulējumu dzīvojamo telpu īres tirgus attīstībai un īrnieku plašākai aizsardzībai
Ekonomikas ministrija izstrādājusi un aicina sabiedrību paust viedokli par Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas būs jauns regulējums dzīvojamo telpu īres tirgū un sekmēšot kvalitatīvu un iedzīvotājiem finansiāli pieejamu īres dzīvokļu izveidi un investīcijas īres namu sektorā, kā arī piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem. Jaunais likums reglamentēs noteikumus dzīvojamo telpu izīrēšanai, lietošanai īres līguma darbības laikā un īres līguma izbeigšanai neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamā telpa. Dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu īres līgumus vai kopmītnēs esošu telpu īres līgumus arī turpmāk būs jāslēdz Civillikumā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar izstrādāto likumprojektu dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets ir telpu grupa, kurai būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirta funkcija (lietošanas veids) - dzīvojamā telpa. Atšķirībā no pašreiz spēkā esošā īres tiesiskā regulējuma jaunajā likumprojektā paredzēta visu īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma jaunos ieguvējus. Savukārt iepriekš...
Kas uzņēmumiem ir jāzina par Vispārīgo datu aizsardzības regulu?
Kas uzņēmumiem ir jāzina par Vispārīgo datu aizsardzības regulu?
Pēc nepilniem 12 mēnešiem uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, būs jāievēro jauns datu aizsardzības noteikumu kopums, ko sauc par Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR). Vispārīgās datu aizsardzības regulas uzdevums ir vienādot datu aizsardzības noteikumus Eiropā un noteikt atbilstības pienākumus attiecībā uz datu apriti Eiropas Savienībā, starp ES dalībvalstīm un to sadarbības partneriem visā pasaulē. Būtībā tās mērķis ir uzlabot personas datu lietošanu un glabāšanu un pasargāt tos no ļaunprātīgas izmantošanas. Pirmkārt, Vispārīgajā datu aizsardzības regulā ir precizēta ES direktīvā par datu aizsardzību dotā izplūdusī personas datu definīcija ("jebkura informācija attiecībā uz identificētu vai identificējamu fizisku personu"), pievienojot plašāku kontekstu. Saskaņā ar grozījumiem, kas stāsies spēkā nākamgad, par personas datiem ir uzskatāmas IP adreses, ģenētiskā, garīgā, kultūras, ekonomiskā vai sociālā un tamlīdzīga informācija. Ir ietverti pat pavārdi un pseidonīmi - tos bieži var sasaistīt ar konkrētu indivīdu organizācijā. Šajā definīcijā ietilpst arī klientu vārdi, tālruņa numuri un adreses, piegādātāju un darbinieku dokumenti....
VDI: Par fotogrāfiju vai videoierakstu nodošanu trešajām personām
VDI: Par fotogrāfiju vai videoierakstu nodošanu trešajām personām
Datu valsts inspekcija atgādina, ka, fotografējot vai filmējot citas identificētas vai identificējamas fiziskas personas, ar nolūku iegūtos datus nodot trešajām personām (piemēram, “Delfi aculieciniekam”), ir jānodrošina atbilstība Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk – FPDAL) prasībām. Datu valsts inspekcija skaidro, ka FPDAL 7.pants nosaka, ka personas datu apstrāde ir atļauta, ja tās veikšanai pastāv tiesisks pamats – pastāv vismaz viens FPDAL 7.panta nosacījums, piemēram, FPDAL 7.panta 1.punktā noteiktais, ka ir datu subjekta piekrišana, vai arī datu apstrāde ir nepieciešama, lai, nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai (FPDAL 7.panta 5.punkts). Savukārt, ja tiek apstrādāta informācija par citas identificētas vai identificējamas fiziskas personas politisko pārliecību, tad iespējamais tiesiskais pamats šādai datu apstrādei meklējams FPDAL 11.pantā. Papildus tiesiskā pamata nodrošināšanai personas datu apstrādei ir jānodrošina atbilstība arī citām FPDAL prasībām, piemēram, FPDAL 10.pantā norādītajiem personas datu aizsardzības principiem un FPDAL 8.pantā...
Plāno paplašināt iestāžu līgumu un darbinieku algu publicēšanu internetā
Plāno paplašināt iestāžu līgumu un darbinieku algu publicēšanu internetā
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 14. jūnijā skatīs priekšlikumus likumprojekta Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā 3.lasījumam, kuri paredzot reformēt budžeta finanšu līdzekļu publiskumu, kas izmaksāti algās, rosinot publicēt tīmeklī ne vien amatpersonu un visu valsts un pašvaldību darbinieku atlīdzību, bet arī visus iestādes līgumus, kas nav darba līgumi un autoratlīdzības līgumi. Līdz šim sabiedrībai vien nākamajā gadā kļuva pieejamas ziņas par amatpersonu kopējo atlīdzību summu, taču šo normu svītroja. Arī tiešsaistē bija ziņas tikai par iepriekšējā mēnesī izmaksāto algu, nereti iestādēm dzēšot šo informāciju. Priekšlikumi paredz, ka iestādes visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas pienākošās naudas summas katru mēnesi publicē iestādes mājaslapā internetā, ja likums nenosaka citādi. Tomēr paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka iestādes, amatpersonas un darbiniekus, kuru atalgojums un pienākošās naudas summas nav publicējami valsts drošības apsvērumu dēļ, kā arī gala termiņu, kura notecējuma beigās informācija kļūst pieejama Latvijas Nacionālajā arhīvā. Priekšlikums paredz, ka arī iestādes privāttiesiskos...
LTRK un LDDK aicina neaizkavēt vidēja termiņa nodokļu stratēģijas izstrādi
LTRK un LDDK aicina neaizkavēt vidēja termiņa nodokļu stratēģijas izstrādi
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina turpināt nodokļu reformu, kas paredz darbaspēka un kapitāla nodokļu izlīdzināšanu atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajām valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm, kuru galvenais mērķis ir ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājības pieaugums, samazinot darbaspēka nodokļus, kā arī uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšana. Pašreiz viena no galvenajām problēmām valstī ir iedzīvotāju aizbraukšana, kas rada darbaspēka trūkumu un iekšējā patēriņa kritumu, kā rezultātā veidojas strukturālas problēmas reģionos un apgrūtinājums ekonomikas izaugsmei. Ņemot vērā, ka pēdējo gadu laikā ekonomikas pieaugums nav bijis pietiekami straujš, lai varētu izlīdzināties labklājības līmenis ar Baltijas reģiona valstīm, uzņēmēju organizācijas uzskata, ka patlaban ir pēdējais brīdis, lai veiktu tādas izmaiņas, kas sekmētu cilvēku palikšanu Latvijā un biznesa konkurētspējas ievērojamu paaugstināšanu. Vēl viens iemesls, kāpēc tieši tagad jāmaina nodokļu sistēma, ir tas, ka esam ES fondu apguves vidusposmā, kas ļauj līdz 2020. gadam papildus stimulēt tautsaimniecību, ļaujot ekonomikai sakārtoties par labu Latvijas uzņēmējiem. Galvenie vidēja...
VID reģistrēti vairāk nekā 2000 jaunajām prasībām atbilstoši kases aparāti
VID reģistrēti vairāk nekā 2000 jaunajām prasībām atbilstoši kases aparāti
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vienotajā datubāzē jau ir reģistrēti 2147 jaunajām tehniskajām prasībām atbilstoši kases aparāti un kases sistēmas. VID apstiprinājis atbilstības apliecinājumu jaunajām prasībām kases aparātu modelim Sento Lan – E 1. Tas ir Polijā ražots modelis, kura apkalpojošais dienests ir SIA Universālās vadības sistēmas (UVS). Modelim Sento Lan – E 1 nav fiskālās atmiņas moduļa, un tas piemērots mazam un vidējam biznesam, kam nav nepieciešamības iekārtai pieslēgt datoru. Tāpat šonedēļ piereģistrēta jaunajām prasībām atbilstoša kases sistēma degvielas tirgotājam Circle – K, kuras apkalpojošais dienests ir SIA Datakom. VID ir saņēmis arī atbilstības apliecinājumu kases sistēmai TAP1.0., kuras apkalpojošais dienests ir SIA Tamro. Tāpat sertifikāciju ir ieguvusi pirmā specializētā stāvvietas iekāra HiPark AKM-1. Līdz ar to apliecinājumus par atbilstību jaunajām tehniskajām prasībām ir saņēmuši septiņi kases aparātu etalonmodeļi un divi kases sistēmu etalonmodeļi. Patlaban atbilstības pārbaudes vēl tiek veiktas 14 kases aparātu modeļiem un 15 kases sistēmām. VID atgādina, ka 1....