JAUNUMI

Iedzīvotājiem ērti lietojamas, viegli uztveramas un mūsdienīgas - tādām jābūt valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietnēm. Lai sasniegtu šo mērķi, Valsts kanceleja strādā pie vienota pārvaldības risinājuma valsts iestāžu tīmekļvietnēm. Lai iegūtu datus par lietotāju vajadzībām un izmantotu tos vietņu kompleksai uzlabošanai tuvākajos gados, Valsts kanceleja aicina sabiedrību iesaistīties un vērtēt valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietnes. Ikviens lūgts aptaujas anketā atbildēt uz jautājumiem par to, vai izdevās atrast meklēto informāciju, cik daudz laika tas prasīja, vai atrastā informācija ir noderīga. Tāpat Valsts kanceleja aicina lietotājus novērtēt tīmekļvietnes struktūru, funkcionalitāti, dizainu un dažādus tajā piedāvātos servisus, piemēram, meklēšanas iespēju, teksta izmēra un krāsu kontrasta izvēlni, dažādus interaktīvos elementus, kā arī to, vai tīmekļvietne ir atbilstoša lietošanai mobilajās ierīcēs. Aptaujas anketas pieejamas teju visās valsts iestāžu tīmekļvietnēs (vairāk nekā 90), un iespēja paust savu vērtējumu būs līdz šā gada 30.jūnijam. Valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietņu vienotās platformas projekta mērķis ir izstrādāt vienotu, centralizētu tīmkļvietņu pārvaldības risinājumu. Projekta idejas...

GRĀMATVEDĪBA Maija Grebenko: Par informācijas automātisko apmaiņu nodokļu jomā Redakcija: Kāpēc un ar kādu informāciju savstarpēji ir jāapmainās Redakcija: Grozījumi MK 2006. gada 4. jūlija noteikumos Nr. 556 «Likuma «Par UIN» normu piemērošanas noteikumi» (MK noteikumi Nr. 766) NODOKĻI Inga Pumpure: Nodokļu politikas pamatnostādnes – mūsu gaišā nākotne vai tomēr ne… Rudīte Vesere: Atbrīvojumu piemērošana no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm, iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem un transportlīdzekļiem FINANSES Kristīne Zubkāne: Piedāvājumu izvērtēšanas kritēriju izvēle un piemērošana publiskajos iepirkumos UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Jolanta Brilte: Sarakstes dokumentu veidošana, ievērojot normatīvos aktus ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Atbildes uz žurnāla lasītāju un semināru apmeklētāju jautājumiem

Valsts kontrole atzinīgi novērtē Labklājības ministrijas paveikto pensiju reformas īstenošanā un secina, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem pieņemtais lēmums izveidot uz valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem balstītu trīs līmeņu pensiju sistēmu ir bijis pareizs. Sistēma ir veidota tā, lai pensijas apmērs visos trīs līmeņos būtu atkarīgs no personas veiktajām iemaksām. Pensiju 1. līmenis darbojas pēc paaudžu solidaritātes principa - sociāli apdrošināto personu veiktās iemaksas tiek novirzītas pašreizējo pensiju izmaksām, vienlaikus tās uzskaitot personas kontā "virtuāla" kapitāla veidā. Uz Pensiju 2. līmeni novirzītās iemaksas veido uzkrājumu "reālas" naudas veidā un tiek investētas finanšu un kapitāla tirgū, iegūstot kapitāla pieaugumu. Savukārt Pensiju 3. līmenis dod iespēju brīvprātīgi veidot privātu pensijas uzkrājumu. Ieviešot pensiju sistēmu, ir radīti priekšnoteikumi, lai sistēma būtu ilgtspējīga, t. i., saglabātu stabilitāti neatkarīgi no ekonomiskajām un demogrāfiskajām izmaiņām un nodrošinātu pensijas gan pašreizējiem, gan arī nākotnes pensionāriem. Sistēma savu stabilitāti ir apliecinājusi, spējot pārvarēt jau divas ekonomiskās krīzes. Turklāt sistēmas ilgtspējas...

Veicot revīziju Labklājības ministrijā par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju, Valsts kontrole analizēja arī izdienas pensiju jomu un secināja, ka tā neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai. Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis. Izdienas pensijas var saņemt ne tikai karavīri, ugunsdzēsēji un policisti, bet arī diplomāti, radošo profesiju darbinieki un vairāku iestāžu amatpersonas. Izdienas pensiju saņēmēju loks joprojām tiek paplašināts, būtiski pieaugot arī to izmaksai nepieciešamajam finansējumam. 2011. gadā izdienas pensiju izmaksai bija nepieciešami 45 milj. eiro, bet 2021. gadā būs nepieciešami jau 75 milj. eiro. Izdienas pensijas dod iespēju pensionēties ilgi pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas un saņemt pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla. Izdienas pensijas apmērs ir vidēji 1,51 reizi lielāks nekā šīm personām piešķirtā valsts vecuma pensija. Piemēram, diplomātu izdienas pensija vidēji ir 1552 eiro, bet to nopelnītā valsts vecuma pensija vidēji ir 592 eiro....

Ņemot vērā nodokļu maksātāju lielo interesi, Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 2017. gada 15. maija atsāk publicēt nodokļu parādnieku sarakstu. Saraksts pieejams VID tīmekļa vietnē sadaļā Nodokļi/Nodokļu parādi un tajā varēs atrast ikvienu saimnieciskās darbības veicēju, kā arī juridisku personu, kurai ir izveidojies nodokļu parāds, kas lielāks par 150 eiro. Kaut gan ziņas par konkrētu parādnieku bija iespējams saņemt jau arī līdz šim VID publiskojamo datu bāzē, līdz šim tik plašs nodokļu parādnieku saraksts netika apkopots un publiskots. “Kā iestāde mēs vēlamies sabiedrībai nodrošināt maksimālu caurspīdīgumu. Gan uzņēmējiem būs vieglāk noskaidrot, kāda situācija ar nodokļu parādiem ir potenciālajiem sadarbības partneriem, gan arī privātpersonām būs pieejama ērta iespēja apskatīties, kādā situācijā atrodas uzņēmums, no kā tiek saņemts pakalpojums,” - skaidro VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Savukārt, VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča aicina uzņēmējdarbības veicējus nekavēt noteiktos maksājumu samaksas termiņus. Savukārt gadījumos, kad objektīvu apstākļu dēl nodokļu parāds...

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens vērsies pie finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas ar rakstisku aicinājumu mainīt Finanšu ministrijas (FM) līdzšinējo praksi piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) pensiju fondu ienākumiem no līdzdalības riska kapitāla fondos. Latvijas nodokļu likumdošana to neparedz, un FM prakse investoru - šajā gadījumā - riska kapitāla fondu acīs padara Latviju, salīdzinot ar Baltijas un citām valstīm, mazāk pievilcīgu. "Steidzami jāmeklē risinājumi, lai investori dotu priekšroku darbībai Latvijā. Atstājot šo jautājumu esošajā statusā, investori izvēlēsies ieguldīt valstīs ar labvēlīgāku likumdošanu. Rezultātā saruks ne tikai Latvijas iedzīvotāju uzkrāto pensiju ieguldījumi vietējā tautsaimniecībā, bet arī ārvalstu finansējuma ieplūšana Latvijā un līdzekļu apjoms, kas pieejams Latvijas start-up un strauji augošiem uzņēmumiem. Un tas ir pretrunā ne vien ar valsts tautsaimniecības izaugsmes plāniem, bet arī mērķi kļūt par jaunuzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijā," saka A. Ašeradens. Pirmās FM regulējuma piemērošanas prakses sekas jau ir iestājušās. Riska kapitāla fonds "BaltCap Growth Fund"...

Valsts Datu inspekcija informē, ka 2017.gada 4.maijā Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pieņēma spriedumu lietā C-13/16 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantam, ko Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (Latvija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2015.gada 30.decembrī tiesvedībā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde pret Rīgas pašvaldības sabiedrību SIA “Rīgas satiksme” (turpmāk – Lieta). Lietā Latvijas Augstākā tiesa uzdeva EST prejudiciālu jautājumu par to, vai Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu 7.panta f) punkts ir interpretējams tādējādi, ka tajā ir paredzēts pienākums personas datus izpaust trešajai personai, lai tā civiltiesiskā kārtībā varētu celt prasību par zaudējumu atlīdzību tiesā saistībā ar kaitējumu, ko ir nodarījusi persona, uz kuru attiecas šo datu aizsardzība, un vai tas, ka šī persona ir nepilngadīga, var ietekmēt šīs tiesību normas interpretāciju. Inspekcija vērš uzmanību, ka saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības...

Ministru kabineta 2017.gada 3.maija noteikumi №240 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 1.decembra noteikumos №678 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju» 3.2.1.2.pasākuma «Starptautiskās konkurētspējas veicināšana» īstenošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 12.maiju.

Ministru kabineta 2017.gada 3.maija noteikumi №236 «Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumos №688 «Eiropas Savienības ārkārtas pielāgošanas atbalsta piešķiršanas kārtība piena ražotājiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 10.maiju.

Ministru kabineta 2017.gada 9.maija noteikumi №249 «Par Vienošanos par 2010.gada 20.decembra Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu grozījumiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 12.maiju.

Daugavpils pilsētas domes 2017.gada 13.aprīļa saistošie noteikumi №11 «Grozījumi Daugavpils pilsētas domes 2015.gada 30.janvāra saistošajos noteikumos №4 «Ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšana par maznodrošinātu»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 11.maiju.

Ministru kabineta 2017.gada 9.maija noteikumi №252 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 5.oktobra noteikumos №928 «Kārtība, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 12.maiju.

Daugavpils pilsētas domes 2017.gada 13.aprīļa saistošie noteikumi №12 «Grozījumi Daugavpils pilsētas domes 2016.gada 8.decembra saistošajos noteikumos №46 «Daugavpils pilsētas pašvaldības materiālais atbalsts mazaizsargātajām personām»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 11.maiju.

Rēzeknes pilsētas domes 2017.gada 13.aprīļa saistošie noteikumi №11 «Kārtība, kādā Rēzeknes pilsētas pašvaldība sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 12.maiju.

Centrālās Vēlēšanu Komisijas 2017.gada 10.maija lēmums №15 «Par instrukcijas apstiprināšanu»Lēmums stājas spēkā ar 2017.gada 10.maiju.