JAUNUMI

Saeima ceturtdien, 15.jūnijā, lems par Jēkaba Straumes iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā. Attiecīgu lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā lūgusi Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Galīgajā lasījumā Saeima lems par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz ierobežot iespēju dzīvniekus izmantot atrakcijās un cirkos. Vēl galīgajā lasījumā plānots lemt par Būvniecības likuma grozījumiem, kas paredz pasākumus efektīvākam būvniecības procesam, tostarp atvieglot prasības būvniecības ieceres grozīšanai un pilnveidot regulējumu atkāpēm no būvniecības tehniskajām prasībām. Savukārt, lai būtu iespējams ieviest aizgādnības informatīvo sistēmu, galīgajā lasījumā plānots skatīt Bāriņtiesu likuma grozījumus. Likuma izmaiņas nodrošinās iespēju kompetentajām institūcijām elektroniski piekļūt informācijai par bāriņtiesu aizgādnības lietām un datiem, kas nepieciešams aizgādnībā esošo personu tiesību aizsardzības jomā. Tāpat galīgajā lasījumā deputāti skatīs grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas noteiks elektronisku autopārvadājumu kontroles rezultātā iegūtās informācijas apriti. Datu bāzes izveide ļaus nodrošināt efektīvāku autopārvadātāju pārbaudi, tostarp operatīvu datu apmaiņu par citu resoru veiktajiem...

Pēc Tieslietu ministrijas (TM) īstenotās šķīrējtiesu reformas, kuras mērķis bija noteikt stingrākas prasības šķīrējtiesnešiem un patstāvīgās šķīrējtiesas izveidē, kā arī stiprināt uzraudzības mehānismus, izslēdzot no pastāvīgo šķīrējtiesu vidus tās šķīrējtiesas, kuru darbība neatbilst likuma prasībām un atstāj negatīvu iespaidu uz šķīrējtiesu institūtu kopumā, esot sekmēta šķīrējtiesu darbības efektivitāte un kvalitāte, kā arī sakārtota šķīrējtiesu darbības vide, apgalvo TM. 2016.gada 3.novembrī stājās spēkā likums "Grozījumi Šķīrējtiesu likumā", kas paredzēja vairākas būtiskas papildu izmaiņas līdzšinējā šķīrējtiesu reģistrācijas procesā, kā arī noteica pastāvīgo šķīrējtiesu dibinātāju pienākumu veikt pārreģistrāciju, lai nodrošinātu šķīrējtiesu reģistra ierakstu un šķīrējtiesas lietai pievienojamo dokumentu atbilstību likuma grozījumiem. Minētie likuma grozījumi paredz izmaiņas līdzšinējā šķīrējtiesu reģistrācijas procesā, izvirzot jaunas prasības pastāvīgo šķīrējtiesu dibinātājiem, papildinot iesniedzamo ziņu apjomu, kā arī nosakot, ka Šķīrējtiesu likumā noteiktos gadījumos uzraudzību pār šķīrējtiesām īsteno Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Kā liecina Uzņēmumu reģistra statistikas dati, kopš reformas uzsākšanas šķīrējtiesu skaits Latvijā samazinājies par 67%. Kopumā šo gadu laikā...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vērš finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzmanību, ka Finanšu ministrija (FM) ir publiskojusi SIA KPMG izstrādātās "Vadlīnijas sabiedriskas nozīmes struktūru revīzijas komitejas izveidošanai, darbībai un uzraudzībai" (Vadlīnijas), kuru mērķis ir sniegt atbalstu sabiedriskas nozīmes struktūru pārvaldes institūcijām, piemērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz revīzijas komitejas izveidošanu, tās locekļu neatkarību un revīzijas komitejas darbību. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likumu sabiedriskas nozīmes struktūras ir finanšu institūcijas (kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošināšanas sabiedrības, vai privātie pensiju fondi, kas sniedz finanšu, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus) un kapitālsabiedrības, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti dalībvalstu regulētajā tirgū, FKTK šīs vadlīnijas ir publicējusi arī savā mājas lapā un aicina tirgus dalībniekus ar tām iepazīties.

Lai ārstniecības iestādes no 1.jūlija varētu veikt darba apmaksu saviem darbiniekiem atbilstoši Ārstniecības likumā noteiktajam, Veselības ministrija tuvākajā laikā izskatīšanai Ministru kabinetā virzīs rīkojuma projektu par papildu līdzekļu 2 miljonu eiro apmērā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķiršanu veselības nozarei. Jau ziņots, ka, 8.jūnijā, Saeima otrajā galīgajā lasījumā pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotos grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz no šī gada 1.jūlija samazināt pagarinātā normālā darba laika apjomu ārstniecības personām. Grozījumi likumā paredz, ka pārejas periodā no šī gada 1.jūlija līdz 2019.gada 31.decembrim mediķi varēs strādāt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā. Darba samaksu par laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinās, ņemot vērā koeficientu 1,1. Tāpat Ministru kabinetam dots uzdevums izstrādāt pārejas noteikumus un iesniegt Ārstniecības likuma grozījumus, pakāpeniski mazinot pagarinātā normālā darba laika stundu skaitu nākamajos gados. Jau ziņots, ka normālā pagarinātā darba laika regulējums, vienojoties visām pusēm,...

Trešdien, 14.jūnijā, stājās spēkā jauns likums autortiesību jomā - Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums, kas paredz nosacījumus kolektīvā pārvaldījuma organizāciju (piemēram, "AKKA/LAA" un "LaIPA") efektīvākai un caurredzamākai darbībai. Līdz šim kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību vispārīgi regulēja Autortiesību likuma desmitā nodaļa, kura tagad tiek aizstāta ar Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumu. Jaunajā likumā iekļauts pilnīgāks tiesiskais ietvars kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbībai: ar to tiek pārņemta Eiropas Savienības (ES) direktīva par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanu tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū. Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums regulē organizāciju iekšējās pārvaldes institūcijas un to kompetenci, ieņēmumu sadali un izmaksu, attiecības ar autoriem, izpildītājiem vai citiem tiesību subjektiem, kā arī izmantotājiem. Tāpat likumā iekļautas detalizētas prasības par kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pienākumu sniegt informāciju tās pārstāvētajiem tiesību subjektiem, izmantotājiem un sabiedrībai. Turpmāk autoriem, izpildītājiem vai citiem tiesību subjektiem būs tiesības pašiem izsniegt licences savu darbu nekomerciālai izmantošanai arī tad, ja attiecīgās tiesības pārvalda kolektīvā pārvaldījuma...

Iznācis žurnāla BILANCE 11/12 (407/408) apvienotais numurs. GRĀMATVEDĪBA Anda Ziemele: Grāmatvedības likumi trešajā gadu tūkstotī Par 2017. gada 3. maija grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība» Valsts ieņēmumu dienesta informācija Maija Grebenko: Vai ir iespējams samazināt UIN avansa maksājumus? NODOKĻI Ina Spridzāne: Pievienotās vērtības nodokļa izmaiņas Maija Grebenko: Kādi nodokļi jāmaksā, ja pārdod dāvinātu vai mantotu dzīvokli? FINANSES Uldis Rutkaste: Nodokļu reformas anatomija UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Vineta Vizule: Ekonomiku grauj neuzrādītie ienākumi un aplokšņu algas Maija Grebenko: Likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības, bet... ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Atbildes uz žurnāla lasītāju un semināru apmeklētāju jautājumiem GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem jūnijā «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi jūnijā PIELIKUMS Dāvanā Bilances abonentiem – Maijas Grebenko sagatavotais pielikums «Kontu reģistra izveidošanas mērķis» Abonēt žurnālu var šeit.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča "Bilances TV" skaidro, kā pareizi sastādīt nodokļu atmaksas grafiku, piesakoties nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumam, kā arī - kā rīkoties situācijā, ja biznesa apgrozījums ir tik neparedzams, ka nodokļu atmaksas grafiku grūti sastādīt:

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka līdz šī gada 15.jūnijam jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma tām personām, kurām ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas 2017.gada maijā pārsniedza 711,44 eiro. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2017.gada 30.jūnijam. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums...

Valdība 13. jūnijā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ar kuru paredzēts pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes ceturtās naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvas prasības. Finanšu ministrijas sagatavotie likumprojekta grozījumi paredz pasākumu kopumu, lai pastiprinātu cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Likumprojekts paredz mainīt klienta izpētes struktūru – neizdalot atsevišķi klienta identifikāciju un izpēti, bet gan apvienojot šos pasākumus saskaņā ar direktīvas prasībām. Jaunais regulējums paredz samazinātu slieksni, no kura tiek veikta to klientu izpēte, kas veic dažāda veida gadījuma rakstura darījumus. Gadījumos, ja tiek veikts līdzekļu pārvedums, kas pārsniedz 1000 eiro, tiek veikts ārvalstu skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījums – 1500 eiro, likuma subjekts – izložu un azartspēļu organizētājs, veicot darījumu ar klientu par summu – 2000 eiro. Likumprojektā precizēti potenciāli risku pazeminoši faktori vienkāršotas klientu izpētes veikšanai – ar klientu saistītie riska faktori. Piemēram, valsts pārvaldes uzņēmums tiek uzskatīts...

2016.gadā Valsts kontrole (VK) lielu uzmanību ir veltījusi pēdējos gados uzsākto iniciatīvu attīstībai un padziļināšanai, tādējādi vairojot valsts un pašvaldību izpratni par publisko līdzekļu izmantošanas lietderību un amatpersonu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. VK ir vērtējusi visai sabiedrībai nozīmīgas jomas, piemēram, veselības aprūpi, pensiju sistēmu un valsts prasmes pārvaldīt tās aktīvus. Ir pabeigts trīs gadu revīziju cikls visās Latvijas pašvaldībās. VK ir stiprinājusi sadarbību ar tiesībsargājošajām iestādēm, pieprasot amatpersonu atbildību, kā arī nostiprinājusi savas pozīcijas starptautiskā līmenī. 2016. gadā VK ir pabeigusi 47 revīzijas, sagatavojot 86 revīziju ziņojumus. VK 2016. gadā veiktās lietderības revīzijas kļuvušas plašākas, vērtējot sabiedrībai būtiskas sistēmas. Starp tādām ir jau plaši izskanējušās revīzijas par ambulatorās veselības aprūpes sistēmu valstī, Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju, piena nozares attīstību, pašvaldību pakalpojumu iedzīvotājiem kvalitāti, kā arī īstenotajiem lielajiem projektiem, piemēram, Rīgas brīvostas pārcelšanu uz Krievu salu. Šobrīd noslēguma fāzē ir revīzijas par Latvijas tiesu iekārtas attīstību un pirmstiesas izmeklēšanu Valsts policijā. Savukārt iestāžu...

Ņemot vērā, ka 2021.gadā zaudēs spēku Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (turpmāk – LAPK), Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (turpmāk – PTAL), kuros pārskatīti un precizēti esošie administratīvie sodi par patērētāju tiesību aizsardzības, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpumiem. Likumprojektā paredzēta administratīvā atbildība par šādiem pārkāpumiem: 1) samaksas par pirkumu, pakalpojumu vai svara, mēra nepareizu noteikšanu; 2) normatīvajos aktos noteikto prasību neievērošanu, kuras piemērojamas patērētāja kreditēšanai pret kustamas lietas ķīlu (piemēram, prasības darba laikam, prasība sniegt pakalpojumu tikai ēkā vai ēkas daļā, prasība nodrošināt atbilstošu ķīlu uzglabāšanu, prasības apsardzei, signalizācijai un videonovērošanai, prasības ķīlu uzskaitei, nosacījumus, ko aizliegts pieņemt par ķīlu, prasības kredīta devēja atbildības apdrošināšanai u.c.); 3) noteikto darba laika prasību neievērošanu patērētāju kreditēšanā (par patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanu laikā no pulksten 23.00 līdz 7.00); 4) tirdzniecību neatļautās vietās (ielu tirdzniecība, tirgu darbības pārkāpumi u.c. pārkāpumi); 5) normatīvajos aktos noteiktās rakstveida informācijas par preci, pakalpojumu, ražotāju, pārdevēju vai...

Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, uzraugošo valsts pārvaldes iestāžu darbā plānots iedzīvināt “Konsultē vispirms” principu. Tāpēc nākam ceturtdien, 15. jūnijā, Ministru kabinetā tiks parakstīts sadarbības memorands, kas apliecinās apņēmību mainīt pieeju, kādā kontrolējošās iestādes sadarbojas ar uzņēmējiem. “Ceturtdaļgadsimtu Latvijā ir runāts, ka kontrolējošām valsts institūcijām jābūt servisa organizācijām, kas konsultē uzņēmumus – godīgus nodokļu maksātājus, tādējādi dodot tiem iespēju uzlabot savu darbu un nopelnīto naudu investēt attīstībā, nevis maksājot sodos. Tagad ir pienācis laiks to īstenot dzīvē, tādējādi veicinot savstarpējo cieņu starp valsti un uzņēmējiem, nodokļu maksātājiem, vienlaikus nesaudzīgi vēršoties pret nodokļu nemaksātājiem,” uzsver Ministru prezidents Māris Kučinskis. Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: "Ekonomikas ministrijas vīzija ir radīt izcilu uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Ar “Konsultē vispirms” principa ieviešanu mēs sākam ceļu virzienā uz klientu orientētu valsts pārvaldi. Uzņēmēji ne vienmēr pārzina visus normatīvos aktus un no tiem izrietošās prasības, kas viņiem jāievēro. Tādēļ tirgus uzraudzības iestāžu galvenais pienākums...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja tas strādā vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam). Ņemot vērā, ka daudzi skolēni vasaras mēnešos (no 1. jūnija līdz 31. augustam) strādā algotu darbu, VID informē par nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni vasarā strādā, gan pusaudžiem, kas devušies darba gaitās. Attiecībā uz bērnu (izglītojamo līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski. Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 175 eiro mēnesī, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā tiek piemērots minimālais neapliekamais minimums 60 eiro mēnesī, izņemot gadījumu, ja bērns strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Savukārt...

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un aicina sabiedrību paust viedokli par Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas būs jauns regulējums dzīvojamo telpu īres tirgū un sekmēšot kvalitatīvu un iedzīvotājiem finansiāli pieejamu īres dzīvokļu izveidi un investīcijas īres namu sektorā, kā arī piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem. Jaunais likums reglamentēs noteikumus dzīvojamo telpu izīrēšanai, lietošanai īres līguma darbības laikā un īres līguma izbeigšanai neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamā telpa. Dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu īres līgumus vai kopmītnēs esošu telpu īres līgumus arī turpmāk būs jāslēdz Civillikumā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar izstrādāto likumprojektu dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets ir telpu grupa, kurai būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirta funkcija (lietošanas veids) - dzīvojamā telpa. Atšķirībā no pašreiz spēkā esošā īres tiesiskā regulējuma jaunajā likumprojektā paredzēta visu īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma jaunos ieguvējus. Savukārt iepriekš...

Pēc nepilniem 12 mēnešiem uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, būs jāievēro jauns datu aizsardzības noteikumu kopums, ko sauc par Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR). Vispārīgās datu aizsardzības regulas uzdevums ir vienādot datu aizsardzības noteikumus Eiropā un noteikt atbilstības pienākumus attiecībā uz datu apriti Eiropas Savienībā, starp ES dalībvalstīm un to sadarbības partneriem visā pasaulē. Būtībā tās mērķis ir uzlabot personas datu lietošanu un glabāšanu un pasargāt tos no ļaunprātīgas izmantošanas. Pirmkārt, Vispārīgajā datu aizsardzības regulā ir precizēta ES direktīvā par datu aizsardzību dotā izplūdusī personas datu definīcija ("jebkura informācija attiecībā uz identificētu vai identificējamu fizisku personu"), pievienojot plašāku kontekstu. Saskaņā ar grozījumiem, kas stāsies spēkā nākamgad, par personas datiem ir uzskatāmas IP adreses, ģenētiskā, garīgā, kultūras, ekonomiskā vai sociālā un tamlīdzīga informācija. Ir ietverti pat pavārdi un pseidonīmi - tos bieži var sasaistīt ar konkrētu indivīdu organizācijā. Šajā definīcijā ietilpst arī klientu vārdi, tālruņa numuri un adreses, piegādātāju un darbinieku dokumenti....