JAUNUMI

Ministru kabineta 2017.gada 16.maija noteikumi №256 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumos №454 «Noteikumi par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, izceļošanas dokumentu un tā izsniegšanu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 20.maiju.

Jelgavas domes 2017.gada 27.aprīļa saistošie noteikumi №17 - 13 «Par Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā ietilpstošās Lielupes upes daļas un Driksas upes izmantošanu»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 19.maiju.

Ministru kabineta 2017.gada 25.aprīļa noteikumi №226 «Energoefektivitātes pienākuma shēmas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 19.maiju.

Rīgas Domes 2017.gada 2.maija saistošie noteikumi №255 «Rīgas brīvostas noteikumi»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 20.maiju.

Ministru kabineta 2017.gada 3.maija noteikumi №248 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos №96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 19.maiju.

Talsu novada domes 2017.gada 16.maija saistošie noteikumi №10 «Grozījumi Talsu novada domes 09.07.2009. saistošajos noteikumos №2 «Talsu novada pašvaldības nolikums»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.septembri.

Satversmes tiesas 2017.gada 18.maija spriedums lietā №2016 - 12 - 01 «Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.21 panta piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam»Spriedums stājas spēkā ar 2017.gada 19.maiju.

Rīgas Domes 2017.gada 2.maija saistošie noteikumi №252 «Grozījums Rīgas domes 2005.gada 25.oktobra saistošajos noteikumos №26 «Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 18.maiju.

Ministru kabineta 2017.gada 16.maija noteikumi №257 «Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 12.jūlija noteikumos №458 «Noteikumi par patvēruma meklētāja personas dokumentu un tā izsniegšanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 20.maiju.

Ministru kabineta 2017.gada 16.maija noteikumi №259 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 10.marta noteikumos №126 «Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 20.maiju.

Piektdien, 19.maijā, Labklājības ministrijā notika kārtējā Senioru lietu padomes sēde. Tās darba kārtībā skatīti jautājumi par nodokļu pamatnostādnēm, minimālajām pensijām un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kā arī citi senioriem aktuāli un svarīgi jautājumi. Seniori uzklausīja Finanšu ministrijas pārstāvja skaidrojumu par plānoto nodokļu reformu. Senioru lietu padomes pārstāvji izteicās kritiski, uzsverot, ka tās ietvaros nav redzams atbalsts senioriem nevienā no tik būtiskajām jomām, īpaši uzsverot veselības aprūpes pieejamību un nodrošināšanu. Senioru lietu padome iepazinās ar Labklājības ministrijas izstrādāto plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai. Tās ietvaros 2018.gadā paredzēta vecuma pensiju pārskatīšana (indeksācija), ņemot vērā apdrošināšanas stāžu. Savukārt 2019.gadā paredzēta minimālo pensiju bāzes paaugstināšana un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pārskatīšana (pensijas vecumu sasniegušajiem) uz 94 eiro (līdz šim 49,08 eiro). 2020.gadā paredzēts noteikt vienotu dzīvokļa pabalsta tvērumu visā valstī, kā arī noteikt vienotu maznodrošinātās personas ienākumu līmeni. Senioru lietu padomes darbs tika atjaunots 2016.gadā, lai nodrošinātu efektīvu sabiedrisko organizāciju un valsts pārvaldes institūciju sadarbību...

Latvijas Būvniecības padome, būvniecības nozares lielākās nevalstiskās organizācijas un Ekonomikas ministrija ir vienojušās par Latvijas būvniecības nozares attīstības vīziju 2024. gadam (turpmāk – Stratēģija) un apstiprināja to Padomes sēdē. Būvniecības nozares attīstības stratēģija apvieno nozares un valsts pārvaldes intereses un vajadzības, kā arī nosaka nozares mērķus un prioritārās aktivitātes nozares līdzsvarotai attīstībai. Stratēģijas galvenais uzdevums ir noteikt vienotu politiku ilgtspējīgas un konkurētspējīgas Latvijas būvniecības nozares attīstībai. Lai sasniegtu Latvijas būvniecības nozares attīstības vīziju, Latvijas Būvniecības padome definējusi piecus nozares stratēģiskās attīstības mērķus: samazināt būvniecības regulējuma birokrātiju, par 50% samazinot kopējo procesa termiņu un digitalizējot risinājumus, tādējādi nodrošinot efektīvāku būvniecības procesu; kāpināt nozares produktivitāti trīs reizes, lai tā sasniegtu top 10 ES dalībvalstu vidējo rādītāju; palielināt būvniecības nozares apgrozījumu no pašreizējiem 1,5 miljardiem EUR gadā līdz 3 miljardiem EUR gadā; uzlabot būvniecības speciālistu izglītības un profesionālās kvalifikācijas sistēmu, panākot, ka augsti kvalificēti speciālisti ir katrā būvniecības profesijā; uzlabot būvniecības pakalpojumu kvalitāti, vienlaikus veidojot...

Saeima, otrreiz caurlūkojot grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, lēma, ka ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā, būs jāprot latviešu valoda. Saeima 23.martā galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, taču Valsts prezidents tos nosūtīja parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Izmaiņas paredz stiprināt valsts valodas prasības ārzemniekiem, kuri vēlas iegādāties zemi Latvijā. Noteikts, ka ārzemniekiem būs jāprot valsts valoda vismaz B līmeņa 2.pakāpē. Iepriekš Saeimā atbalstītajā variantā gan fiziskajām, gan juridiskajām personām tika noteikts prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē un valsts valodā prezentēt zemes turpmākas izmantošanas plānu lauksaimniecībā, kā arī atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem. Tāpat precizētas prasības par zemes plāna prezentēšanu pašvaldību komisijās. Iepriekš parlaments lēma, ka tas attieksies uz visiem darījumiem, taču šodien Saeima lēma, ka pašvaldību komisijas to varēs prasīt tikai nepieciešamības gadījumā. Grozījumi paredz, ka pašvaldību komisijas nepieciešamības gadījumā varēs uzaicināt personas valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā. Grozījumi cita starpā paredz no likuma izslēgt nosacījumu,...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka nodokļu maksātājiem līdz 2017.gada 1.jūnijam jāsniedz informācija VID par 2016.gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 euro, ja tos izsniedzis viens aizdevējs. Kam jādeklarē aizņēmumi? Aizdevuma ņēmējam ir pienākums sniegt informāciju par saņemto aizdevumu, ja aizdevējs ir nerezidents vai arī fiziskā persona – rezidents –, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros. Pārējos gadījumos informāciju par izsniegto aizdevumu iesniedz aizdevējs, Latvijā reģistrēta juridiska persona. Aizņēmumi jādeklarē šādos gadījumos: ja aizdevumi ir izsniegti/saņemti 2016.gadā un to apmērs no viena aizdevēja pārsniedz 15 000 euro; ja aizdevumi no viena aizdevēja, kuru apmērs (to kopsumma) pirmstaksācijas gadā (2015.gadā) nepārsniedza 15 000 euro, bet kopā ar taksācijas gadā (2016.gadā) izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 euro; ja aizdevumi no viena aizdevēja, kas izsniegti/saņemti 2016.gadā papildus aizdevumam (to kopsummai), par kuru VID jau ir sniegta informācija un iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa aizdevuma...

Noslēdzot finanšu revīzijas par 2016.gadu, Valsts kontrole finanšu uzskaites kvalitāti vērtē kā stabilu. Savukārt, budžeta izlietojuma atbilstība noteiktajam mērķim joprojām "klibo" - vairāki miljoni eiro ir tērēti neatbilstoši plānotajiem mērķiem. Vērtējot iestāžu gada pārskatus, Valsts kontrole ir secinājusi, ka arī 2016.gadā situācija uzskaites jautājumos neatšķiras no iepriekšējo gadu tendences - valsts iestādes kopumā prot pareizi uzskaitīt resursus. Tomēr darvas karotes medus mucā ik pa laikam parādās - atšķirībā no 2015. gada, kad finanšu revīzijās pirmo reizi ilgākā laika periodā tika sniegti tikai pozitīvi atzinumi, šogad ir sagatavoti četri atzinumi ar iebildi. Kāds ir iemesls? Divos gadījumos - Izglītības un zinātnes ministrija un VARAM nav risinājušas problēmas, kuras revidentu uzmanību bija piesaistījušas jau agrāk. Lai gan problēmas ir novēršamas, ieteikumu ieviešanas process ir ievilcies. Iebilde ir sniegta arī Aizsardzības ministrijai, jo tās pakļautības iestāde nespēj nodrošināt tādu uzskaiti, kas ļautu pārliecināties par tās ieņēmumiem un izdevumiem, savukārt, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā iekšējās...