JAUNUMI

Saeima galīgajā lasījumā 11. maijā pieņēma Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās”, lai vienkāršotu un paātrinātu sadarbību ar Hāgas konvencijas dalībvalstu tiesām dokumentu izsniegšanā, kā arī samazinātu civillietu un komerclietu izskatīšanas laiku. Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk Latvijas tiesas dokumentu nosūtīšanu, izsniegšanai ārvalstīs, veiks patstāvīgi, bez Tieslietu ministrijas starpniecības. Līdz ar to tiks nodrošināta procesuālā ekonomija, atsakoties no liekā starpposma, kas tika izmantots, lai tiesa nosūtītu Centrālajai iestādei (Tieslietu ministrijai) dokumentu izsniegšanas lūgumu, kuru attiecīgi Centrālā iestāde pārsūtītu tālāk uz ārzemēm. Neskatoties uz grozījumiem, Tieslietu ministrija saskaņā ar Hāgas konvenciju turpina būt Centrālā iestāde tiesiskās palīdzības lūgumu un citu dokumentu saņemšanā no citu valstu centrālajām iestādēm, lai nodrošinātu pareizu kompetentās lūguma izpildītājas tiesas izvēli Latvijas teritorijā. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā ar 2017. gada 1. jūliju. Latvijā Hāgas konvencija ir spēkā no 1995. gada 1. novembra. Hāgas konvencija ir viena no...

Arī nākamgad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas apliecība jeb identifikācijas karte (eID), bet nav derīgas pilsoņa pases, plānots ieviest personalizētas vēlētāja apliecības. To paredz grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā un Personu apliecinošu dokumentu likumā, ko Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 10.maijā nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā. Paredzēts, ka tāpat kā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās vēlētāja apliecība būs derīga kopā ar eID karti. Vēlētāja apliecību varēs saņemt tikai tie vēlētāji, kuriem nav pilsoņa pases. Apliecības izgatavos Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), ņemot vērā Iedzīvotāju reģistra informāciju par Latvijas pilsoņiem, kuri pirms vēlēšanām būs sasnieguši 18 gadu vecumu un kuriem ir izsniegta tikai personas apliecība. Plānots, ka vēlētāja apliecību balsstiesīgie varēs saņemt PMLP nodaļās. Ierodoties vēlēšanu iecirknī, lai saņemtu vēlēšanu zīmes un aploksni, balsotājam vēlētāja apliecība būs jāuzrāda kopā ar identifikācijas karti. Grozījumi arī paredz, ka personai, kura saņēmusi vēlētāja apliecību, līdz vēlēšanām saņemot arī pilsoņa pasi, tajā tiks veikta atzīme, ka...

Saeima ceturtdien, 11.maijā, ratificēja Nolīgumu, ar ko izveido Eiropas Savienības (ES) un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu starptautisko fondu. Šī fonda kā starptautiskas organizācijas uzdevums būs sekmēt un koordinēt abu reģionu divpusējās attiecības, rosināt diskusijas par kopīgu stratēģiju izstrādi, kā arī veicināt kontaktus starp abu reģionu pilsoniskajām sabiedrībām. Fonds ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu sadarbību veicinās, balstoties uz prioritātēm, kas regulāri - reizi divos gados - tiek apstiprinātas abu reģionu valstu un valdību vadītāju samitos. Nolīgums tika parakstīts aizvadītā gada oktobrī Santodomingo, Dominikānas Republikā, kur no Latvijas puses to parakstīja ārlietu ministrs. 2017.gadā fonda darbība tiks fokusēta uz sadarbības veicināšanu starp Latīņamerikas un Karību jūras reģionu un Baltijas valstīm. Līdz šim ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu fonds, kas tika dibināts 2011.gadā, darbojās kā Vācijas civiltiesību nodibinājums. Tā statuss tiks mainīts līdz ar starptautiskas organizācijas dibināšanas nolīguma parakstīšanu un spēkā stāšanos.

Latvijā 2016. gadā ir bijis neliels ēnu ekonomikas samazinājums, tādējādi turpinot tendenci, kas novērojama kopš 2013.gada. Savukārt Lietuvā un Igaunijā ir vērojams neliels ēnu ekonomikas pieaugums. Šādai tendencei saglabājoties jau vairākus gadus pēc kārtas, plaisa starp ēnu ekonomikas apjomu trīs Baltijas valstīs ir būtiski mazinājusies, secināts publiskotajā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) ikgadējā Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā. Pētījuma “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” dati tika prezentēti 10. maijā Ēnu ekonomikas konferencē, kas veltīta ēnu ekonomikas mazināšanai Latvijā un kuru jau septīto gadu pēc kārtas rīkoja SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Finanšu ministriju. Izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), ēnu ekonomikas lielums 2016. gadā Latvijā ir 20,3%, Lietuvā - 16.5%, bet Igaunijā - 15,4%. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir krities par 1,0% no IKP, taču ēnu ekonomika Latvijā joprojām ir lielāka nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs. “Latvijas ēnu ekonomikas sarukuma pamatā ir samazinājums...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) neatbalsta strādājošo tiesisko garantiju mazināšanu un atkārtoti iesniedz iebildumus Labklājības ministrijai par likumprojektu "Grozījumi Darba likumā". LBAS norāda, ka iebilst pret plānotajiem grozījumiem saistībā ar virsstundu apmaksas samazināšanu un arodbiedrības biedru tiesību ierobežošanu, kā arī vairākām citām iecerētajām izmaiņām. LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa norāda, ka Latvijas Darba likums ir viens no labākajiem Eiropā: "Tas ir kvalitatīvs, pārdomāts un pietiekami sabalansēts, un nav pieļaujama tā nemitīga grozīšana. Tiesiskā stabilitāte nevar pasliktināt konkurētspēju. Arodbiedrības ir ieinteresētas darba vides tiesiskuma uzlabošanā ar koplīgumu un ģenerālvienošanās palīdzību, tāpēc nav pieļaujama tiesiskās bāzes pazemināšana Darba likumā." Š.g. 10.martā LBAS sniegtajā atzinumā par likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" sniegti ierosinājumi, kā arī iebildumi un nopietna argumentācija par citiem iecerētajiem grozījumiem Darba likumā. LBAS kategoriski iebilst iecerei grozījumiem Darba likuma 68.pantā - samazināt piemaksas apmēru par virsstundām, uzsverot, ka tas atstās negatīvu iespaidu ne tikai uz darbinieku algām, bet arī uz pašvaldību un valsts...

SEB bankas veiktā aptauja liecina, ka jaundibinātie uzņēmumi visās trīs Baltijas valstīs kā lielāko izaicinājumu 2017.gadā min augstu nodokļu slogu. Būtisks izaicinājums Baltijas jaunajiem uzņēmējiem šogad ir arī finansējuma piesaiste. Latvijā un Lietuvā jaunuzņēmumi uzsver arī grūtības atrast kvalificētus darbiniekus, bet viņu Igaunijas kolēģi norāda, ka problēmas varētu radīt arī klientu piesaiste. SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: “Jebkura biznesa sākumposmā grūtākais uzdevums ir izveidot pozitīvu finanšu plūsmu, kas nosegtu uzņēmuma darbības izmaksas. Tādēļ nodokļu nomaksa uzņēmuma darbības pirmajos gados var radīt galvassāpes. Šajā jomā situācija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir identiska. Taču manā pieredzē izšķirošais veiksmes faktors ir jaunā uzņēmuma ambīciju līmenis un spēja pirmajos gados aktīvi rīkoties, lai izcīnītu savu vietu zem saules. Šeit redzu pamatu optimismam, jo 53% Latvijas jauno uzņēmumu šogad strādā pie inovācijām savos produktos vai pakalpojumos, 24% iegulda savu darbinieku apmācībā, 21% attīsta jaunu biznesa modeli, un tikai 26% nedomā par jaunām lietām. Līdz brīdim, kamēr...

Līdz 30.maijam iedzīvotāji var pieteikties novērot 3.jūnija pašvaldību vēlēšanas, iesaistoties Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) projektā “Brīvprātīgie novērotāji”. Dalībai projektā var pieteikties Latvijas iedzīvotāji no 16 gadu vecuma. Lai saņemtu novērotāja pilnvaru, pretendentiem CVK mājaslapā jāiepazīstas ar tiešsaistes mācību kursu „Pašvaldību vēlēšanas 2017” un jāaizpilda novērotāja pieteikums, izvēloties iecirkni, kurā novērot vēlēšanas. Pēc tam novērotājs e-pastā saņems pilnvaru, kas vēlēšanu iecirknī jāuzrāda kopā ar personu apliecinošu dokumentu - pasi vai personas apliecību. Iedzīvotājiem, kuri pieteiksies dalībai projektā, vēlēšanu iecirknī būs iespēja novērot gan balsošanas norisi, gan balsu skaitīšanu. Tiesības pilnvarot novērotājus pašvaldību vēlēšanās ir arī partijām, partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām, kuras attiecīgajā pašvaldībā iesniegušas kandidātu sarakstus. Vēlēšanu novērotājus drīkst pilnvarot pašvaldību vēlēšanu komisijas, un tiesības novērot vēlēšanas ir arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Vienlaikus jāievēro, ka vēlēšanu novērotāji nedrīkst būt attiecīgās domes vēlēšanu deputātu kandidāti. Projektu “Brīvprātīgie novērotāji” CVK īsteno kopš 2010.gada Saeimas vēlēšanām, un projekta mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni par vēlēšanām...

Neraugoties uz iepriekšējām nesaskaņām un diskusijām, 9. maija Ministru kabineta sēdē pieņemts rīkojums "Par "Valsts Nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021.gadam"", kurš paredz atbalstīt Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021. gadam , nodrošinot: ka tiek paredzēts risinājums veselības aprūpes ilgtermiņa finansēšanas modelim; strukturālā deficīta mērķa ievērošanu; budžeta veidošanas procesā izveidojoties papildu fiskālai telpai, finansējuma novirzīšanu prioritāriem pasākumiem, īpaši iesākto nozaru reformu turpināšanai. Vairāk informācijas par reformu infografikā šeit. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) apsveic valdību ar drosmīgo lēmumu, apstiprinot vidēja termiņa nodokļa reformu. LTRK uzskata, ka valdība spēju demonstrēt stabilitāti un vēlmi realizēt Nacionālajā attīstības plānā iekļauto ekonomikas izrāvienu, paredzot virkni gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā būtiskas nodokļu izmaiņas, kas veicinās Latvijas attīstību, iekšzemes kopprodukta pieaugumu un labklājības līmeņa celšanu. Uzņēmēju organizācija kopā ar sadarbības partneriem jau kopš pērnā gada augusta, kad tika parakstīta vienošanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski, ieguldījusi visu savu potenciālu un ekspertu darbu, lai izveidotu tādas nodokļu reformas pamatnostādnes, kas...

Valdība 3.maijā apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība", un, kā norāda Latvijas Tirgotāju asociācija, līdz ar to ir patvaļīgi atcelta 2016.gada 19.oktobra vienošanos starp Finanšu ministriju un Valsts Ieņēmumu dienestu (VID) no vienas puses un Latvijas Tirgotāju asociāciju, Latvijas Kases aparātu un sistēmu apkalpojošo dienestu, tirgotāju un ražotāju asociāciju, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju, Reģionālo attīstības centru apvienību, Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju un Latvijas Neatkarīgo Tirgotāju kooperāciju no otras puses, kas paredzēja, ka pēc jaunajām prasībām atbilstošu sertificētu kases aparātu parādīšanās tirgū, VID ar EDS starpniecību informēs uzņēmējus par šādu kases aparātu parādīšanos un ka attiecīgo ierīču nomaiņai tiks doti 6 mēneši no paziņojuma izsūtīšanas brīža. Šobrīd, pēc 3.maijā veiktajiem grozījumiem, kases aparātu nomaiņai tiek dots viens mēnesis kopš VID paziņojuma izsūtīšanas brīža - tagad kases aparāti būs jāievieš tuvāko pāris nedēļu laikā. VID iepriekš solīja, ka būs iespēja...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz 15. maijam jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma tām personām, kurām ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas 2017.gada aprīlī pārsniedza 711,44 eiro. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2017.gada 30. maijam. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);...

Labklājības ministrija ir iesniegusi Ministru kabinetā grozījumus Darba likumā, kas paredz mainīt virsstundu apmaksas kārtību un atvieglot darbinieku – arodbiedrību biedru atlaišanas procedūru, kā arī vairākus citus būtiskus priekšlikumus, kas ir tapuši pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciatīvas. LDDK jau ilgstoši ir mudinājusi valdību un arodbiedrības veikt grozījumus Darba likumā, tādējādi sabalansējot darba devēju un darba ņēmēju intereses, veicinot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu reģionā. Kā galvenos grozījumus LDDK akcentē virsstundu darba apmaksas sistēmas maiņu un darbinieku – arodbiedrības biedru atlaišanas procesa efektivitāti. Attiecībā uz virsstundu samaksu LDDK rosina mainīt pašreizējo apmaksas sistēmu un paredzēt, ka par pirmajām 20 virsstundām mēnesī darbiniekam tiek noteikta piemaksa 50% apmērā, savukārt no 21. virsstundas to atstājot 100% apmērā. Pašreizējā situācija, kad darba devējam jau no pirmās virsstundas darbiniekam ir jāmaksā 100% piemaksa, praksē darba devējiem ir izrādījies pārāk liels finansiālais slogs, kas noved pie tā, ka liela daļa darba devēju virsstundas neuzskaita un nepamaksā...

Ministru kabinets 9.maijā apstiprināja "Pārējo inženierbūvju būvnoteikumus", precizējot līdz šim spēkā esošos ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu inženierbūvju būvnoteikumus un mazinot administratīvo slogu būvdarbu pasūtītājiem. Ar noteikumu spēkā stāšanos tiks mazināts administratīvas slogs privātpersonām un citiem pasūtītājiem pirmās grupas inženierbūvju būvdarbiem, piemēram, inženiertīklu pievadu un žogu būvdarbiem ir paredzēti gadījumi, kad nav nepieciešams būvvaldes saskaņojums. Tāpat, lai mazinātu izmaksas attiecībā uz atļaujām, kas nepieciešamas, lai varētu uzsākt sezonāla rakstura komercdarbību (piemēram, ielu tirdzniecība) vai saskaņotu publisku pasākumu, vairs nebūs nepieciešama atsevišķa atļauja no būvvaldes puses pirmās vai otrās grupas inženierbūves novietošanai, ja pašvaldība ir saskaņojusi ielu tirdzniecību vai publisko pasākumu. Administratīvais slogs mazināsies arī atsevišķiem otrās grupas inženierbūvju būvdarbiem. Piemēram, otrās grupas inženierbūves atjaunošanai (neskarot inženierbūves nesošos elementus vai konstrukcijas) būs nepieciešama tikai apliecinājuma karte (agrāk bija nepieciešams būvprojekts un būvatļauja). Noteikumos ir atvieglots regulējums inženierbūvju projektēšanai un pieņemšanai ekspluatācijā. Noteikumos un to...

konkuMinistru kabineta sēdē 9. maijā atkārtoti tika atlikta Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto grozījumu Konkurences likumā izskatīšana, kas sekmētu godīgas konkurences nodrošināšanu publisko personu un to dibināto kapitālsabiedrību darbībā. "Izstrādājot grozījumus Konkurences likumā, mūsu mērķis ir nodrošināt visiem uzņēmējiem godīgu konkurenci tirgū un radīt instrumentus, kā cīnīties pret konkurences kropļojumiem. Svarīgi norādīt, ka arī uzņēmējus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, tai skaitā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, vairākkārt norādījušas, ka šī jautājuma risināšana ir būtiska ekonomikas attīstībai un konkurētspējai," uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Konkurences padome līdzšinējā uzraudzības praksē vairākkārt konstatējusi, ka pašvaldības bieži rada ierobežojumus godīgai konkurencei. Visizplatītākā prakse ir atsevišķu tirgus dalībnieku diskriminācija, nodrošinot pašvaldībai piederošai kapitālsabiedrībai labvēlīgākus noteikumus, tādējādi neievērojot godīgas konkurences un labas pārvaldības principus. Turklāt šāda prakse arvien biežāk vērojama tieši ekonomiski aktīvajās teritorijās, kur par piedāvājuma un pieprasījuma trūkumu nav pamata sūdzēties. Atbilstoši likumam "Par pašvaldībām", pašvaldībām ir jāveicina saimnieciskā darbība savā...

Brīvprātīgā darba likumā definēti noteikti kritēriji, kas regulē, kādos gadījumos jāslēdz rakstveida līgums ar brīvprātīgā darba (BD) veicēju, tos informatīvajā materiālā apkopojusi Latvijas Jaunatnes padome (LJP). Ar jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem līgums jāslēdz obligāti. Obligāti rakstveida līgumu jāslēdz, ja: 1) to pieprasa BD organizētājs vai brīvprātīgais, vai brīvprātīgā likumiskais pārstāvis; 2) ir paredzēts brīvprātīgā darba veicējam segt ar brīvprātīgo darbu saistītos izdevumus - transporta izdevumus nokļūšanai BD veikšanas vietā, ēdināšanu pasākuma norises laikā, mobilā telefona rēķina apmaksu, “formas tērpu”, vakcināciju, u.c., kas atbilst konkrētā BD organizētāja darbības specifikai un / vai finansiālām iespējām; 3) ar personām vecumā no 13 līdz 18 gadiem. Brīvprātīgā darba organizētāja atbildība ir norādīt brīvprātīgā darba veikšanas vietu. Uz šo brīdi valsts institūcijas nav definējušas, kura ir tā vieta, kas būtu norādāma līgumā. Vai tā ir BD organizētāja juridiskā vai faktiskā adrese, vai brīvprātīgā darba veikšanas vieta u.c. Slēdzot līgumus ar brīvprātīgo, LJP iesaka norādīt BD organizētāja...

Nodokļu reforma paredz būtiski palielināt darba spēka izmaksas mazajiem darba devējiem, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA). Saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumu šiem uzņēmumiem būs jāatrod vairāk nekā 13 miljoni eiro, lai varētu vismaz saglabāt savu uzņēmumu darbību. Turpretī nodokļu reformas autori deklarē, ka tās uzdevums ir atvieglot uzņēmējdarbību, it sevišķi reģionos (kas ir lielākoties mazo uzņēmumu atrašanās vieta). LTA padomes dalībnieks, uzņēmējs Raimonds Nipers, uzskata, ka nodokļu reforma attiecībā uz nodokļu sloga samazināšanu par 3-6 procentiem izskatās gana smieglīga, ja nodokļu plaisa darba ņēmējiem ar darba algu 800 eiro, salīdzinot ar Latviju atstājošo iedzīvotāju populārāko gala mērķi - Lielbritāniju ir gandrīz 400 procentu. Lai saņemtu 1000 eiro uz rokas, Lielbritānijā jāsamaksā nodokļos 198 eiro, bet Latvijā, lai saņemtu uz rokas šādu summu, jāsamaksā 769 eiro. Minimālās algas lielums ir problēma nodarbinātībai valsts reģionos. Darbiniekiem, saņemot minimālo darba algu, netiek nodrošināts minimālais iztikas līmenis. Tādēļ darbiniekiem nav motivācijas strādāt. Un tieši otrādi,...