JAUNUMI

Ministru kabinets 3. maijā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos Maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu disciplinārlietu noteikumus, kas paredz kārtību, kādā ierosina un izskata disciplinārlietu pret maksātnespējas procesa administratoru vai tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, kā arī regulē disciplinārlietu komisijas darbību, tostarp lēmumu pieņemšanas kārtību. Disciplināratbildības ieviešana ir daļa no virzītajām reformām maksātnespējas jomas uzraudzības stiprināšanai, ko pagājušā gada nogalē atbalstīja Saeima, pieņemot Maksātnespējas likuma grozījumus. Disciplināratbildības ieviešana veicinās administratoru un uzraugošo personu apzinīgumu un atbildību to amata pienākumu izpildē, tādējādi nodrošinot efektīvu un likumīgu tiesiskās aizsardzības procesu, juridiskās personas un fiziskās personas maksātnespējas procesu norisi un mērķu sasniegšanu. Ministru kabineta noteikumi nosaka Maksātnespējas administrācijas direktora darbības loku pirms lēmuma pieņemšanas par disciplinārlietas ierosināšanu, pieprasot administratoram vai uzraugošajai personai sniegt rakstveida paskaidrojumus. Pēc paskaidrojumu saņemšanas un izvērtēšanas Maksātnespējas administrācijas direktoram jāpieņem lēmums par discpilinārlietas ierosināšanu vai atteikumu to ierosināt. Komisija, izskatot lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu, izvērtē saņemtos...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 2017.gada 4.maijā pasludināja spriedumu lietā Osipkovs un citi pret Latviju, vienbalsīgi atzīstot, ka nav noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 1.protokola 1.panta (tiesības uz īpašumu) pārkāpums. Savā 2007.gada 13.jūlija pieteikumā Tiesā, atsaucoties uz Konvencijas 1.protokola 1.pantu, iesniedzēji (četras privātpersonas un divas juridiskās personas) sūdzējās, ka viņiem atņemts nekustamais īpašums, proti, 30 ha mežu Jūrmalas pilsētas teritorijā, nepiešķirot kompensāciju. Viens no iesniedzējiem daļu no strīdus īpašumiem bija ieguvis pēc tam, kad 1999.gadā Rīgas apgabaltiesa bija taisījusi spriedumu par īpašuma tiesību atzīšanu iesniedzējam un vēl divām personām, savukārt pārējie iesniedzēji īpašumus bija ieguvuši uz pirkuma līguma pamata. Iesniedzēji īpašuma tiesības zaudēja pēc tam, kad Augstākā tiesa pēc Senāta priekšsēdētāja protesta atcēla Rīgas apgabaltiesas 1999. gada spriedumu, jo konstatēja, ka nebija īpašuma tiesību apstiprinošu dokumentu uz augšminētajiem 30 ha Jūrmalā. Vērtējot Aleksandra Osipkova un Mārtiņa Ādmiņa sūdzības pēc būtības, Tiesa konstatēja, ka abu iesniedzēju īpašumtiesības bija ierakstītas Zemesgrāmatā,...

Latvijas Republikas Satversmes tiesā 8.maijā notika tiesas priekšsēdētāja pārvēlēšana. Satversmes tiesas tiesnese Ineta Ziemele atbilstoši Satversmes tiesas likumā noteiktajai kārtībai uz trim gadiem ievēlēta par Satversmes tiesas priekšsēdētāju. Ineta Ziemele ir Satversmes tiesas tiesnese kopš 2015.gada 8.janvāra. Viņa ir tiesību zinātņu doktore un Rīgas Juridiskās augstskolas profesore. Ievērojamu profesionālo pieredzi ieguvusi Eiropas organizācijās, tostarp veicot tiesneses pienākumus Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Bijusi ECT palātas prezidente un ECT tiesnešu statusa komisijas vadītāja. Ineta Ziemele ir daudzu starptautisku projektu eksperte. Viņas profesionālās un zinātniskās darbības sasniegumi saistīti ar starptautisko tiesību, konstitucionālo tiesību un cilvēktiesību nozarēm. Šogad apstiprināta par Latvijas Republikas pārstāvji Pastāvīgā Arbitrāžas Tiesā. Ineta Ziemele saņēmusi Ministru kabineta Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā un zinātniskiem sasniegumiem tieslietu nozarē. 2014.gadā apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Līdz šim Satversmes tiesas priekšsēdētājs bija Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš, kurš šajā amatā bijis trīs gadus atbilstoši Satversmes...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja tas strādā vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam). Ņemot vērā, ka daudzi skolēni vasaras mēnešos (no 1. jūnija līdz 31. augustam) strādā algotu darbu, VID informē par nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni vasarā strādā, gan pusaudžiem, kas devušies darba gaitās. Attiecībā uz bērnu (izglītojamo līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski. Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 175 eiro mēnesī, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā tiek piemērots minimālais neapliekamais minimums 60 eiro mēnesī, izņemot gadījumu, ja bērns strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus līdz šī gada 22.maijam pieteikties Eiropas Savienības fondu (ESF) projekta "Jauniešu garantijas" pasākuma "Pirmā darba pieredze jaunietim" īstenošanai. Piedaloties šajā NVA pasākumā, darba devējs saņems ESF finansiālu atbalstu, nodarbinot jaunieti bezdarbnieku ar profesionālo vai augstāko izglītību. Pirmo pusgadu NVA ik mēnesi maksā dotāciju 200 eiro apmērā nodarbinātā jaunieša algai (jaunietim ar invaliditāti - 300 eiro), bet otrajā pusgadā NVA dotācija algai ir 160 eiro mēnesī (jaunietim ar invaliditāti - 240 eiro). Darba devējam jānodrošina līdzmaksājums jaunieša algai, jo tā nevar būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu. NVA ik mēnesi dotē arī algu jauniešu darba vadītājam - 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Nepieciešamības gadījumos NVA piešķir vienreizēju dotāciju (līdz 50 eiro) individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, uzsākot darbu, kā arī apmaksā jauniešu veselības pārbaudes. Tāpat NVA apmaksā izdevumus, kas saistīti ar darba vietas pielāgošanu jaunietim ar invaliditāti, - līdz 711 eiro. ESF projekta „Jauniešu garantijas”...

Saeimas 2017.gada 27.aprīļa likums «Par Eksporta kredītu garantēšanas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 4.maiju.

Ministru kabineta 2017.gada 25.aprīļa noteikumi №221 «Noteikumi par kārtību, kādā tiek veiktas iemaksas energoefektivitātes fondos, un to apmēru, kā arī energoefektivitātes fonda līdzekļu izmantošanu»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 3.maiju.

Rīgas Domes 2017.gada 11.aprīļa saistošie noteikumi №250 «Grozījumi Rīgas domes 2010.gada 24.augusta saistošajos noteikumos №89 «Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.maiju.

Ministru kabineta 2017.gada 25.aprīļa noteikumi №223 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 3.februāra noteikumos №59 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 4.maiju.

Ministru kabineta 2017.gada 18.aprīļa noteikumi №214 «Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 14.oktobra noteikumos №857 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.3.1.3.aktivitāti «Lielo ostu infrastruktūras attīstība «Jūras maģistrāļu» ietvaros»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 3.maiju.

Trešdien, 3. maijā, valdības sēdē tika apstiprinātas izmaiņas pērnā gada oktobrī pieņemtajā protokollēmumā, kas paredzēja sagatavošanos vairāku valsts iestāžu grāmatvedības nodošanai ārpakalpojumā Valsts kasei. Ņemot vērā valsts iestāžu "negatīvo vai neitrālo attieksmi" pret grāmatvedības pakalpojuma nodošanu Valsts kasei, kā arī to, ka tikai 2017.gada otrajā pusgadā būs detalizēti izstrādāti dokumentu un informācijas apmaiņas procesi un harmonizēti iestāžu grāmatvedības procesi un politikas, lemts pagarināt centrālo valsts iestāžu grāmatvedības uzskaites procesu un iespējamās dalības grāmatvedības uzskaites ārpakalpojuma izmantošanā izvērtēšanas periodu līdz šā gada 29. decembrim. Kā Plz.lv ziņojis iepriekš, no 2018. gada 1. janvāra plānots īstenot pilotprojektu, Valsts kasei pārņemot grāmatvedības uzskaiti Valsts kancelejā, Valsts administrācijas skolā, Pārresoru koordinācijas centrā un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē. Tam sekotu arī pārējo centrālo valsts iestāžu (kopā 15 + 2 padotības iestādes) grāmatvedības nodošana Valsts kasei. Taču pašas valsts iestādes nebūt nav sajūsmā par šādu piedāvājumu. Kā lasāms protokollēmuma izmaiņu informatīvajā dokumentā, "tikšanos laikā lielākā daļa centrālo...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par aktuālākajiem normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2017. gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Likums “Par Latvijas Republikas un Japānas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu” Ar likumu tiek pieņemts un apstiprināts 2017. gada 18. janvārī parakstītās Latvijas Republikas un Japānas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās parakstītais protokols. Konvencijā un Protokolā paredzēto saistību izpildi koordinē Finanšu ministrija. Konvencija un Protokols stājas spēkā Konvencijas 30. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Līdz ar likumu tiek izsludināta Konvencija un Protokols angļu valodā un to tulkojums latviešu valodā. 30.03.2017. 06.04.2017. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Ar grozījumiem noteikts, ka valsts nodeva ir maksājama par iekšējās drošības...

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka Gada ienākumu deklarācija obligāti jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.), guvuši ienākumus ārvalstīs (tai skaitā personas (jūrnieki), kuras bijušas nodarbinātas uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa), izņēmums ir algota darba ienākumi, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli, guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2016. gadā pārsniedza 4000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas), guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no dividendēm, ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas), un no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā, guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, tai skaitā, no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Fiziskajām personām, kuras...

Nacionālās Trīspusējās sadarbības padome trešdien, 3.maijā, atbalstīja vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes un aicināja Ministru kabinetu un atbildīgās ministrijas nekavējoties uzsākt darbu pie likumprojektu paketes izstrādes, lai Saeima pieņemtu grozījumus atbilstošajos likumos vēl pirms nākamā gada valsts budžeta izstrādes. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), piedaloties sadarbības partnerim Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), vienojās, ka vidēja termiņa nodokļu stratēģijas pamatnostādnes ir atbalstāmas, lai Finanšu ministrija varētu turpināt darbu pie tiesību aktu projektu izstrādes. Pamatnostādnes tiek apstiprinātas ar nosacījumu, ka līdz 1.jūnijam tiek izstrādāts grafiks, kas nodrošinās veselības aprūpes nozares finansējuma pieaugumu līdz vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta 2020.gadā. Iepriekšējā NTSP sēdē nolemts samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli no 23% līdz 20%, ieviest 0% reinvestētās peļņas nodokli, nosakot 20% nodokli sadalītajai peļņai, saglabāt iespēju izmantot uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaidi speciālās ekonomiskās zonās un brīvostās strādājošiem uzņēmumiem. Tāpat paredzēts palielināt minimālo algu līdz 430 eiro, paaugstinot neapliekamo minimumu līdz 250...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 3.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz vēl līdz 2020.gadam iesaldēt nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Likuma grozījumi paredz: 2014.gadā apstiprinātā kadastrālo vērtību bāze, kas bija spēkā 2016. un 2017.gadā, tiks piemērota arī 2018. un 2019.gada kadastrālo vērtību aprēķinam. Tādējādi saistībā ar plānotajām nodokļu politikas izmaiņām plānots novērst nekustamā īpašuma pieaugumu tuvākajos gados. Normu, kas paredz kadastrālo vērtību bāzi izstrādāt atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū pirms pusotra gada, piemēros tikai, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2020.–2023.gadam. Vienlaikus plānots paredzēt vairākas atkāpes no šīs kārtības, atsevišķas kadastrālo vērtību zonām un ēku tipiem nākamajos gados tomēr paredzot kadastrālās vērtības pieaugumu. Vērtības kāpums paredzēts ēkām, kas pirmreizēji ekspluatācijā nodotas pēc 2000.gada 1.janvāra. Kadastrālās vērtības pieaugums jaunajām ēkām plānots, jo patlaban kadastra vērtība tām nereti ir būtiski zemāka nekā tirgus vērtība – vidēji sasniedzot tikai 39 procentus no tirgus vērtības. Savukārt padomju laikā būvētām ēkām kadastra vērtība vidēji ir...