JAUNUMI

Eiropas Savienības (ES) valstīm būtu jāveicina mazo saimniecību piekļuve lauksaimniecības zemei, kā arī jāizskauž ar ražošanu nesaistīti darījumi ar lauksaimniecības zemi. Kaut gan zemes politika nedrīkst būt diskriminējoša pret citu ES valstu pilsoņiem, Eiropas Komisijai (EK) būtu jāizskaidro dalībvalstīm, kādi regulējuma pasākumi ir pieļaujami. Eiropas Parlamenta (EP) deputāti aicina EK apsvērt iespēju līdz šādu kritēriju izstrādei noteikt moratoriju uzsāktajām pārbaudes procedūrām. EK šādu procedūru uzsākusi arī pret Latviju. "Lauksaimniecības zeme vairāk un vairāk tiek koncentrēta aizvien mazāka skaita uzņēmumu rokās. Zeme nav parasta prece. Mums jāatbalsta dalībvalstu centieni novērst lauksaimniecības zemes izpārdošanu. Komisijai būtu jāizstrādā kritēriju katalogs, kā dalībvalstīm, izvairoties no diskriminācijas, novērst lauksaimniecības zemes izpārdošanu. Bumba ir Komisijas un dalībvalstu laukuma pusē," sacīja ziņotāja Maria Noichl (S&D, Vācija). EP rezolūciju apstiprināja ar 524 balsīm par, 37 pret un 45 deputātiem atturoties. Vairāk iespēju mazajām saimniecībām un jauniem zemniekiem Tā kā pēdējā laikā pieaug ar lauksaimniecību nesaistītu ieguldītāju interese par zemes iegādi...

Saeima ceturtdien, 27.aprīlī, otrajā lasījumā skatīs likumprojektu par to, lai jaunām automašīnām līdz četru gadu vecumam tehnisko apskati varētu veikt ik pēc diviem gadiem. To paredz grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas sagatavoti pēc iedzīvotāju kolektīvā iesnieguma par transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšanu reizi divos gados. Deputāti galīgajā lasījumā lems par likumprojektu, kura mērķis ir nodrošināt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā teritorijas plānojumā norādīto vēsturisko parku, dārzu un kapsētu teritoriju aizsardzību. Tāpat galīgajā lasījumā parlaments skatīs grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, lai pilnveidotu pārtikas aprites uzraudzības regulējumu un ieviestu Eiropas Savienības prasības. Deputāti konceptuāli skatīs virkni likumprojektu, kas paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā iekļautos administratīvos sodus pārnest uz speciālajiem likumiem. Tāpat pirmajā lasījumā darba kārtībā iekļauti likuma grozījumi, kas paredz zemessargiem tiesības cietušajiem sniegt paplašināto pirmo medicīnisko palīdzību. Aizsardzības komisija lūgusi ceturtdienas darba kārtībā pirmajā lasījumā iekļaut grozījumu Nacionālās drošības likumā, kas paredz aizliegt izceļot no valsts personām, kuras var apdraudēt drošību....

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 26.aprīlī, trešajā lasījumā atbalstīja jauno Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumu, kas rada tiesiskos priekšnoteikumus autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma efektīvai veikšanai. Jaunais likums palīdz veidot pārskatāmāku regulējumu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbībai. Līdz ar to mērķis ir uzlabot šo organizāciju darbību, kā arī rosināt pieejamāku informāciju par autortiesību jautājumiem, informē komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele. Likumprojekts palīdzēs regulēt Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA), kā arī Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) un citu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbu. Ar jauno likumu tiks pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū. Likumprojekts ietver vispārīgos noteikumus un mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma pamatnoteikumus. Tas iekļauj definīcijas, kā arī norāda jomas, kurās kolektīvais pārvaldījums ir obligāts. Tāpat jaunais regulējums ietver kolektīvā pārvaldījuma organizāciju tiesības un pienākumus, tai skaitā pienākumu pārstāvēt tiesību subjektus. Viens no būtiskākajiem jaunumiem...

Eiropas Komisija prezentējusi priekšlikumu par Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Minētais pīlārs nosaka 20 būtiskus principus un tiesības, kas nepieciešami taisnīgu un labi funkcionējošu darba tirgu un sociālās drošības sistēmu atbalstam. Pīlārs pamatā ir izstrādāts eirozonai, taču tas ir piemērojams visām ES dalībvalstīm, kuras vēlas to īstenot. Pīlārs atkārtoti nostiprina tiesības, kas jau ir iekļautas ES un starptautiskajos tiesību aktos, un tās papildina, ņemot vērā aktuālo situāciju. Pīlārā iekļautie principi un tiesības ietilpst trīs kategorijās: vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum, taisnīgi darba apstākļi un sociālā aizsardzība un iekļaušana. Priekšlikums par darba un privātās dzīves līdzsvaru nosaka vairākus jaunus vai augstākus minimālos standartus attiecībā uz bērna kopšanas, paternitātes vai aprūpētāja atvaļinājumu. Tas ietver jaunas tiesības tēviem izmantot vismaz 10 darba dienu atvaļinājumu ap bērna piedzimšanas laiku. Priekšlikumā arī paredzēts, ka pašreizējās tiesības uz četru mēnešu ilgu bērna kopšanas atvaļinājumu var izmantot līdz bērna 12 gadu vecumam (līdz šim bijusi nesaistoša norāde par 8...

Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 12. aprīļa noteikumiem Nr.211 “Būvkomersantu klasifikācijas noteikumi” šā gada maijā Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pakāpeniski uzsāks būvkomersantu klasifikāciju. Klasifikācijas procesā būvkomersantam tiks piešķirta viena no piecām klasēm, kur 1. kvalifikācijas klase ir augstākā, bet 5. kvalifikācijas klase – zemākā. Klasifikācija tiek ieviesta saistībā ar jauno Publisko iepirkumu likumu; veicinot pāreju uz saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanu būvniecības iepirkumos. Klasifikācija ne tikai vienkāršos un padarīs objektīvāku pretendentu izvērtēšanu, bet arī atvieglos darbu publisko iepirkumu organizētājiem. Sākotnēji klasifikācijai būs informatīvs raksturs, bet publiskajos iepirkumos to sāks piemērot no 2019.gada. Šā gada maijā sāks klasificēt tos būvkomersantus, kuri Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) Būvkomersantu reģistrā reģistrēti ilgāk par trīs gadiem un kuri nodarbina vismaz vienu būvdarbu vadītāju - kopumā uz šo brīdi aptuveni 3000 būvkomersantu. Lai klasifikācijas procesā tiktu iegūti objektīvi rezultāti, BVKB aicina būvkomersantus aktualizēt informāciju BIS Būvkomersantu reģistrā, elektroniski norādot informāciju par: 1) sertificētajām pārvaldības sistēmām, kuru pamatā...

Satversmes tiesas 3. kolēģija 2017. gada 25. aprīlī ierosināja lietu “Par likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim) 12. panta 12.3 un 12.5 daļas, ciktāl tās ierobežo tiesības uz nodokļu pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētās normas Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 12. panta 12.3 daļa (redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim): “Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta nodokļa deklarācija par taksācijas periodu, pārceļ apstiprināto pārmaksāto nodokļa summu uz nākamo taksācijas periodu līdz taksācijas gada beigām, sedzot nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo nodokļa summu. (..)” Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 12. panta 12.5 daļa (redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim): “Ja apliekamajai personai pēc šā...

Valdība otrdien, 25. aprīlī, pieņēma izmaiņas ārzemnieku nodarbināšanas kārtībā, izskatot grozījumus Ministru kabineta 2014.gada 28.janvāra noteikumos Nr.55 "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu". Jaunis regulējums paredz, ka darba devējam jāiesniedz ielūguma vai izsaukuma pieprasījums ārzemniekam, paredzot dokumentu iesniegšanu ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc tam, kad pieteiktā vakance kļuvusi neaktuāla. Šāds termiņš nepieciešams, lai darba devējs un ārzemnieks varētu sagatavot dokumentus (piemēram, legalizēt vai atzīt profesionālās kvalifikācijas dokumentus) iesniegšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Šobrīd noteikumi neparedz starpposmu starp vakances deaktivēšanu un dokumentu iesniegšanu, līdz ar to ir gadījumi, kad darba devējs nepaspēj sagatavot visus dokumentus, un brīvā darba vieta jāreģistrē atkārtoti, informē noteikumu grozījumu autori. Tāpat grozījumi precizē gadījumus, kad nav nepieciešams saņemt jaunas tiesības uz nodarbinātību. To varēs nedarīt, ja ārzemnieks uzņēmumā aizstās citu darbinieku, pildot viņa pienākumus citā specialitātē vai profesijā, līdz diviem mēnešiem kalendārā gada laikā. Šāds risinājums esot piedāvāts saskaņā ar darba devēju pausto viedokli par...

Nākamā (2018.) gada 30.aprīļa darba dienu, kas iekrīt pirmdienā starp brīvdienu 29. aprīli un svētku dienu 1. maiju, no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, ir paredzēts pārcelt uz sestdienu, 2018. gada 21. aprīli. To nosaka otrdien, 25. aprīlī, Ministru kabineta sēdē pieņemtais rīkojums „Par darba dienas pārcelšanu 2018. gadā”. Rīkojumā visām pašvaldībām komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu. Darba dienas pārcelšanas iespēja ir paredzēta Darba likumā. Tajā teikts, ka, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansēto institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā...

No 2017.gada 1.aprīļa ir palielināts apgādnieka zaudējuma pensijas, atlīdzības par apgādnieka zaudējumu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā minimālais apmērs katram bērnam: līdz sešu gadu vecumam (ieskaitot) – 92,50 EUR; līdz sešu gadu vecumam (ieskaitot) bērnam ar invaliditāti kopš bērnības – 106,72 EUR; no septiņu gadu vecuma – 111,00 EUR. Apgādnieka zaudējuma pensijas, atlīdzības par apgādnieka zaudējumu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstus apgādnieka zaudējuma gadījumā, kas piešķirti vai pārrēķināti līdz 2017.gada 31.martam, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārrēķinās par periodu no 2017.gada 1.aprīļa un starpību par šo periodu izmaksās līdz 2017.gada 30.septembrim. Izmaksas kārtību nosaka likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 71.punkts, „Valsts sociālo pabalstu likuma” pārejas noteikumu 20.punkts un likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” pārejas noteikumu 19.punkts. Atbalsta apmēru un tā pārskatīšanas kārtību apgādnieku zaudējušiem bērniem nosaka Ministru kabineta 2017.gada 21.marta noteikumi Nr.156 „Noteikumi par apgādnieka zaudējuma pensijas, atlīdzības par apgādnieka zaudējumu un valsts...

Šā gada 25.aprīļa sēdē Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus būvkomersantu klasifikācijas noteikumos, lai nodrošinātu administratīvā procesa skaidrību un precizētu kvalifikācijas vērtēšanu situācijās, kas atšķiras no biežāk iespējamajām. Izstrādājot klasifikācijas funkcionālos risinājums Būvniecības informācijas sistēmā tika konstatētas vispārējiem klasifikācijas principiem un procesam neraksturīgas situācijas, kuras nebija iespējams paredzēt iepriekš. Tādēļ noteikumu grozījumi paredz precizējumus un skaidrojumus klasifikācijas iestādes darbībām neordinārajās situācijās. Būtiskākie precizējumi attiecas uz ārvalstu būvkomersantu klasificēšanas kārtību un būvspeciālistu skaita vērtēšanas principu, nosakot sertifikātā ietverto patstāvīgu profesionālo prakšu skaitu kā vērtēšanas vienību iepriekš paredzētā būvspeciālistu skaita vietā. Tāpat precizēta datu apkopošanas metode par apakšuzņēmēju pieredzi būvdarbu veikšanā, kā arī iekļauti tehniski un skaidrojoši precizējumi klasifikācijas aprēķinam un klasifikācijas iestādes procesuālajām darbībām. Būvniecības valsts kontroles birojs 2017.gada maijā uzsāks būvkomersantu klasifikāciju, bet saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu tās piemērošana publisko būvdarbu iepirkumiem būs saistoša tikai no 2019.gada 30.aprīļa.

Pagājušā gada laikā tika savākti vairāk kā 10 000 iedzīvotāju paraksti par to, lai tiktu atcelts iedzīvotāju ienākuma nodoklis valsts maksātajām pirmā līmeņa pensijām. Iniciatīva saņēma arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas atbalstu, bet tobrīd jau bija paredzams, ka valdība nevēlēsies īstenot iniciatīvu tās pilnajos apmēros, solot, ka neapliekamais minimums pensijām tiks paaugstināts tiktāl, ka tikai lielo pensiju saņēmējiem būs jāmaksā nodoklis no pensijas. Šobrīd redzam šo solījumu rezultātus - neapliekamo minimumu grasās līdz 2020.gadam paaugstināt tikai līdz 300 eiro, kas pat nesasniedz minimālās algas apmērus, ko vienmēr ir prasījusi "Latvijas Pensionāru federācija". "Esam gandarīti, ka iniciatīvas rezultātā nodokļu reformā vispār ir atvēlēts kāds paragrāfs pensionāru labklājībai, bet, pacelt neapliekamā minimuma slieksni tikai līdz 300 eiro šajā gadījumā nebūs pietiekami. Valdībai būtu jāspēj īstenot tāda nodokļu reforma, kur neapliekamais minimums tiek pacelts vismaz līdz 500 eiro, to realizējot pakāpeniski līdz 2020.gadam," uzsver iniciatīvas iesniedzējs Arnis Vērzemnieks. Pašreizējā nodokļu reforma paredz paaugstināt...

Ministru prezidents Māris Kučinskis pirmdien, 24. aprīlī, izplatījis masu medijiem savu skaidrojumu par ieplānoto nodokļu reformu. "Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa ietvaros būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018. gada 1. janvārī. Acīmredzot, ir pienācis laiks atbildēt uz tiem jautājumiem, kuri katru dienu ir atrodami medijos, sociālajos tīklos un atbildes, uz kuriem gaida sabiedrība", pauž M. Kučinskis. Kādēļ ir vajadzīga nodokļu reforma? Latvijā pašreizējā brīdī ir vērojams ekonomikas pieaugums – par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr vai mūs apmierina attīstības temps un vai šādi turpinot mēs varam sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo labklājības līmeni? Attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma – instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi. Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto...

Otrdien, 25.aprīlī, valdības sēdē plānots skatīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto noteikumu projektu grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām. Noteikumu projekta anotācijā, kur atzīmēta sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē, ir minēts, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji pirms noteikumu projektu sagatavošanas organizēja sanāksmes, tikšanās un pārrunas, kurās piedalījušies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvji. Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) paudusi neapmierinātību, ka nebija aicināta uz sarunām. "Diemžēl uz šīm VID organizētajām sanāksmēm nebija aicināta Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), lai gan tieši LTA ir viskuplāk pārstāvētā tirdzniecības nozares asociācija. Tās sastāvā ir aptuveni 800 dažādu tirdzniecības uzņēmumu - gan mazumtirdzniecībā, gan vairumtirdzniecībā strādājošie, arī tirgi, ēdināšanas uzņēmumi un interneta veikali. LTA no savas puses vienmēr centusies veidot konstruktīvu dialogu ar VID un vienmēr šo valsts iestādi ir informējusi par savas nozares redzējumu kases aparātu reformas jautājumā, tāpēc...

Vērtējot gaidāmo reformu Latvijas nodokļu sistēmā, kā visvairāk vajadzīgās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji min neapliekamā minimuma palielināšanu (46%) un nodokļu diferenciāciju atkarībā no ienākumiem, paredzot to progresivitāti (81%), liecina Swedbank Finanšu institūta šā gada aprīlī veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja. "Valdības plānotā Latvijas nodokļu sistēmas reforma skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju, tāpēc vēlējāmies noskaidrot - ko cilvēki visvairāk sagaida un vēlas izmainīt nodokļu jomā. No atbildēm redzams, ka iedzīvotāju atbildes kopumā vērstas uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu, kas ir viens no šīs reformas mērķiem. Vienlaikus arī liels izaicinājums, kas skar ekonomikas veicināšanu, nodokļu iekasēšanas efektivitāti un ēnu ekonomikas mazināšanu. Pozitīvi ir tas, ka virkne jau sen apspriestu, bet nerisinātu jautājumu nodokļu jomā, tagad tiek apskatīti plašākā kontekstā, tiek piedāvāti konkrēti risinājumi, lai paaugstinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju un mazinātu nevienlīdzību," saka Reinis Jansons, Finanšu institūta vadītājs. Atbildot uz jautājumu, kādas izmaiņas darbaspēka nodokļos būtu nepieciešamas visvairāk, 46% respondentu minējuši ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšanu, bet 35% –...

Eiropas Komisija (EK) 2017. gada 24. aprīlī ir pieņēmusi lēmumu valsts atbalsta lietā “Atbalsts elektroenerģijas ražotājiem”, secinot, ka Latvijā esošā atbalsta shēma elektroenerģijas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par uzstādīto jaudu veidā atbilst Eiropas Savienības iekšējā tirgus prasībām. Ņemot vērā Eiropas Komisijas lēmumu, 2017. gada 1. maijā stāsies spēkā Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlijā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr.221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” un Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”, kas paredz izmaiņas esošajos atbalsta nosacījumos komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā. “Šodien noslēdzies vairāk kā trīs gadus ilgušais (2013. gada nogalē uzsāktais) Latvijas valsts atbalsta shēmas saskaņošanas process. Līdz ar to valdības pērn pieņemtais lēmums par izmaiņām atbalsta sistēmā komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā, ļaus...