JAUNUMI

Piektdien, 26.maijā, notika 21. valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) augsta līmeņa tikšanās, kuras laikā valdības pārstāvji un investori diskutēja par tautsaimniecības izaugsmi un nodokļu politiku, ekonomisko noziegumu apkarošanu, augstāko izglītību, transportu un loģistiku, kā arī atkritumu apsaimniekošanu un enerģētiku. Kā norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis, "valdība nav atteikusies no mērķa, kas tika noteikts pirms gada - iespējami straujāk palielināt tautsaimniecības attīstības tempus, un šobrīd izstrādātie un arī pieņemtie lēmumi ir vērsti uz šā mērķa īstenošanu." Tikšanās noslēgumā Ministru prezidents un AĪPL goda priekšsēdētājs, PricewaterhouseCoopers UK Partneris, Stīvens Oldfīlds (Stephen Oldfield) parakstīja komunikē, kurā vienojas turpināt apsvērt un censties īstenot, ciktāl tas iespējams, rekomendācijas, kas izteiktas progresa ziņojumos par: nodokļu politiku un nodokļu administrēšanu, izglītības sistēmu, transportu un loģistiku, atkritumu apsaimniekošanu un enerģētiku, ekonomisko noziegumu apkarošanu. Komunikē pieejams šeit. Tajā, cita starpā, norādīts, ka Latvijas ekonomiskā izaugsme 2016. gadā ir bijusi lēnāka nekā gadu iepriekš un ir saglabājies zems investīciju līmenis....

Kā jau gaidīts inflācija Latvijā ir sākusi stabilizēties un aprīlī līdzīgi kā martā patēriņa cenas palielinājās par 3,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, norādījis bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Tāpat līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos arī aprīlī salīdzinoši straujais cenu kāpums Latvijā pamatā ir saistīts ar pārtikas un degvielas cenu kāpumu, taču pēdējos mēnešos ar vien jūtamākas kļūst arī iekšējo cenu pieaugums un aprīlī pakalpojumu cenas Latvijā pieauga jau par 4%. Vienlaikus līdz ar nelielu naftas cenu kritumu pasaulē un globālo pārtikas cenu stabilizēšanos, pārtikas un degvielas cenu kāpums Latvijā sācis noplakt. Aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pārtikas cenas pieauga par 5,5%, savukārt degvielas cenas par 11,6%, kas ir lēnākais pārtikas un degvielas cenu kāpums. Tajā pašā laikā pakalpojumu cenu inflācija Latvijā aprīlī ir sasniegusi augstāko līmeni kopš 2008. gada un tas pamatā saistīts ar telekomunikāciju (+7,6%), kā arī apdrošināšanas (+15,2%) cenu kāpumu. Te gan jāatzīmē, ka šīs divas jomas šobrīd ir diezgan specifiskas,...

Iepirkumu uzraudzības birojs maijā ir atjaunojis skaidrojumu „Par iepirkuma dokumentācijā izvirzītajām prasībām attiecībā uz kvalifikācijas atzīšanu ar būvniecību saistītajās specialitātēs”. Atbilstoši Eiropas Komisijas auditoru sniegtajām norādēm nav pamatoti izvirzīt prasību par profesionālās kvalifikācijas atzīšanas nepieciešamību (tai skaitā uz līguma izpildes brīdi) attiecībā uz jebkuru būvspeciālistu. Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas sniegtajiem skaidrojumiem profesionālās kvalifikācijas atzīšanas būtība ir personas ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas izvērtēšana, proti, vai tā atbilst attiecīgajai reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām un, ja šāda atbilstība ir konstatēta – personas pastāvīgas un patstāvīgas profesionālās darbības atļaušana Latvijā. Šajā gadījumā persona būtībā pārtrauc savu profesionālo darbību ārvalstīs un to turpina īstenot Latvijā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem un prasībām, kas izvirzītas Latvijas speciālistiem. Savukārt īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšana nozīmē, ka persona Latvijā strādā tikai noteiktu laiku, vienlaicīgi saglabājot savu pastāvīgo profesionālo darbību savā mītnes valstī. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu...

Nordea veiktā aptauja Baltijas valstīs par personīgajām finansēm, uzkrājumiem un ieguldījumiem atspoguļo nepieciešamību veidot uzkrājumus, lai nodrošinātu finansiālo drošību nākotnē. Rezultāti Latvijā rāda, ka, zaudējot savus ienākumus, 23 % respondentu vispār nespētu segt ikdienas tēriņus, savukārt 5 % spētu segt nepilna mēneša, bet 20 % līdz viena mēneša izdevumus. Aptauja skaidri parāda izpratni par to, cik svarīgi ir veidot uzkrājumus. Latvijā 73 % respondentu noteikti vai drīzāk piekrīt, ka ir vērts veidot ilgtermiņa uzkrājumus vecumdienām. Vēl vairāk, 84 % respondentu, norāda, ka viņiem ir svarīgi veidot uzkrājumus nākotnei un 77 % piekrīt, ka ir svarīgi iegūt finanšu stabilitāti. Diemžēl, par spīti pozitīvajai attieksmei attiecībā uz finanšu stabilitātes veidošanu, Latvijā 32 % respondentu nav nekādu uzkrājumu un 90 % nav gandrīz nekādu vai ir pavisam nelielas zināšanas par ieguldījumiem. Tas atspoguļojas arī rezultātos – 25 % respondentu joprojām veido uzkrājumus skaidrā naudā. Latvijā 38 % respondentu uzticas neprofesionāliem vai nedrošiem informācijas avotiem attiecībā...

Automašīnām, kas jaunākas par četriem gadiem, tehnisko apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem. Šādu regulējumu “Ceļu satiksmes likumā” 25.maijā galīgajā lasījumā pieņēma Saeima. Tie sagatavoti pēc iedzīvotāju kolektīvā iesnieguma par transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšanu reizi divos gados. Izmaiņas paredz, ka Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētam vieglajam automobilim un piekabei ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem pirmreizējo valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā divus gadus pēc reģistrācijas Latvijā. Otrā tehniskā apskate būs jāveic ne vēlāk kā divus gadus pēc pirmreizējās apskates. Savukārt, sasniedzot četru gadu vecumu, turpmākās tehniskās apskates šādām automašīnām būs jāveic katru gadu. Patlaban likums noteic, ka iepriekš nereģistrētai automašīnai pirmreizējo valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā divus gadus pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā. Turpmākās tehniskās apskates automašīnām jāveic katru gadu. Vairāk nekā 10 tūkstoši Latvijas pilsoņu Saeimai bija iesnieguši kolektīvo iesniegumu “Transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšana reizi divos gados”, lūdzot pagarināt termiņu automašīnu tehniskās apskates...

Saeima 25.maijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz pasākumus, lai novērstu iespēju fiziskām personām neatļauti iesaistīties līdzekļu ziedošanā vai dāvināšanā politiskajām partijām. Plānots, ka fiziskās personas drīkstēs veikt dāvinājumus (ziedojumus), iemaksāt biedru naudas un iestāšanās naudas no saviem ienākumiem, kuru kopējais apmērs nedrīkstēs pārsniegt 30 procentus no šīs personas iepriekšējā taksācijas gadā deklarētajiem ienākumiem. Patlaban fiziskās personas politiskās partijas var finansēt no saviem ienākumiem, kas gūti tajā pašā vai iepriekšējos divos kalendārajos gados un kuru veidi noteikti likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Izmaiņas likumā rosinātas, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) dati par 2014.gadu, kad notika pēdējās Saeimas vēlēšanas, liecina, ka personas partijām nereti atvēlējušas vai nu pusi no savas naudas, vai arī visus pēdējos trīs gados legāli gūtos (deklarētos) ienākumus. Ziedotāji ikdienas tēriņus sedzot vēl no iepriekš iegūtiem līdzekļiem, un tas KNAB radot šaubas par turpat ceturtās daļas ziedojumu naudas patieso izcelsmi. Lielākā daļa no...

Labklājības ministrijas rīkotajā diskusija "Sociālās apdrošināšanas sistēmas izaicinājumi", kuru 24.maijā atklāja labklājības ministrs Jānis Reirs, bija veltītas Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas izaicinājumu izzināšanai, pievēršoties arī tādiem jautājumiem kā jaunas darba formas, mikrouzņēmumi, demogrāfiskā attīstība, kā arī sabiedrības gaidām saistībā sociālās apdrošināšanas sistēmu un gatavībai par to maksāt. Kopumā no sistēmiskā viedokļa Latvijas pensiju sistēma tiek vērtēta kā ilgtspējīga, kas tika atzīts arī diskusijā. Tomēr būtisks izaicinājums ir pensiju adekvātums, jo 30 procenti sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji tās maksā no minimālās vai pat zemākas algas, savukārt 13,6 procenti atvieglotā režīmā. Papildus ietekmi uz sociālo apdrošināšanu atstāj arī ēnu ekonomika. Tāpat parādās jaunas darba formas, kas nākotnē arvien vairāk ietekmēs sociālās apdrošināšanas sistēmas darbību, jo vairs tik skaidri nebūs nodalāmas darba devēja un darbinieka attiecības. Runātāji arī konstatēja, ka mikrouzņēmumu nodokļu režīms noteiktā apmērā ir veicinājis jaunu darba vietu rašanos, īpaši šī režīma ieviešamas sākumperiodā, kā arī stimulējis uzņēmēju iznākšanu no ēnu ekonomikas. Taču...

Auditorkompānijas EY jaunākais ārzemju investīciju piesaistes pētījums EY European Attractiveness Survey atklāj, ka Eiropā pagājušajā gadā piesaistīts rekordliels ārzemju tiešo investīciju apjoms ar 5 845 jauniem tiešo investīciju projektiem, kas ir par 15% vairāk kā gadu iepriekš. Savukārt Latvijā pērn uzsākti 38 jauni investīciju projekti, kas ir par 22,5% vairāk kā gadu iepriekš, jaunu investīciju projektu skaitam sasniedzot augstāko apjomu pēdējo desmit gadu laikā. Jaunu investīciju projekti Latvijā pagājušajā gadā radīja 585 jaunas darba vietas. EY veiktā analīze parāda, ka vairāk nekā pusi (51%) no visiem jaunajiem investīciju projektiem Eiropā ir piesaistījušas Lielbritānija, Vācija un Francija, kurām ceturtajā vietā seko Spānija. Savukārt Polija kā pirmā Centrāleiropas valsts ir iekļuvusi vadošo Eiropas investīciju piesaistes valstu pieciniekā. Straujāko izaugsmi jaunu ārzemju investīciju projektu piesaistes ziņā pērn ir uzrādījušas Zviedrija (+76%), Itālija (+ 62%) un Čehija (+ 57%). Latvijā jauno investīciju projektu skaits (38) pagājušajā gadā bija divkārt lielāks nekā Igaunijā (19), bet nedaudz mazāks...

Saeima 25.maijā otrajā steidzamajā lasījumā ratificēja Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu. Konvencijas mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un apkārtējo vidi pret dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu antropogēnajām emisijām un noplūdēm. Konvencijas nosaukums atgādina par Minamatas slimību, kad 1956. gadā tika atklāts, ka Japānā Minamatas līča apkaimes iedzīvotājiem parādījās dažādi veselības traucēji un pat nāve, jo no kompānijas Chisso ražotnes ūdenī noplūda toksiski organiski dzīvsudraba savienojumi. Patlaban Eiropas Padome strādā pie jaunas regulas, ar kuru plānots izveidot visaptverošu un Minamatas konvencijas prasībām atbilstošu Eiropas Savienības regulējumu dzīvsudraba izmantošanas ierobežošanai noteiktās darbībās. Konvencija tostarp attieksies uz lielāko daļu Latvijas zobārstu, kuri savā darbā izmanto materiālus, kas satur dzīvsudrabu. Tomēr Latvija jau šobrīd izpilda lielāko daļu konvencijas prasību. Pirmā konvencijas dalībnieku jeb pušu sanāksme plānota 2017.gada septembrī Ženēvā, Šveicē. Līdz ar konvencijas ratifikācijas procesa noslēgšanu Latvija tajā varēs piedalīties kā pilntiesīga dalībniece ar balsstiesībām. Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Konvencija, piemēram,...

“Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk - ALTUM) valsts atbalsta programmu ietvaros uzņēmējiem 2016.gadā piešķīrusi 131,5 miljonus eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Kopumā pagājušajā gadā ar ALTUM garantijām, aizdevumiem un ieguldījumiem atbalstīts 4461 projekts. Pagājušo gadu ALTUM noslēgusi ar 4,025 miljonu eiro peļņu, kas tiks novirzīta ALTUM rezerves kapitālā, un tiks izmantota uzņēmuma tālākas sekmīgas darbības nodrošināšanai. 24.maijā akcionāru sapulcē tika apstiprināts ALTUM 2016.gada darbības pārskats. Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs, norādīja, ka ALTUM pagājušā gada sekmīgā darbība ir rādītājs pakāpeniskai Latvijas uzņēmēju un iedzīvotāju ekonomiskajai izaugsmei, kuru atbalstām ar finansējumu, izpratni un servisu. Šogad ALTUM finanšu instrumentu klāsts tiks paplašināts, lai atbalstītu arvien lielāku skaitu dažādu izmēru un attīstības stadiju uzņēmumu. Nozīmīga apjoma ieguldījumi tiks veikti riska kapitāla jomā, tai skaitā 15 miljoni eiro tiks ieguldīti akcelerācijas fondos un 60 miljoni – sēklas un sākuma kapitāla fondos. Starp šā gada prioritātēm ir arī daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas sekmīga...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) parakstījis sadarbības līgumu nolūkā izstrādāt labākos risinājumus, lai sekmētu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Parakstītais dokuments paredz to, ka LTRK piedalīsies politikas dokumentu un normatīvo aktu projektu izstrādē nodokļu politikas un administrēšanas jomā tiktāl, cik tas atbilst VID darbības stratēģijā norādītajiem mērķiem un uzdevumiem. Tāpat arī paredzēts, ka gan VID, gan LTRK sadarbojoties meklēs efektīvākos veidus nodokļu nomaksai, lai cīnītos pret ēnu ekonomiku, veicinātu ekonomikas izrāvienu un palielinātu godīgu konkurenci. Paredzēts, ka sadarbības ietvaros tiks rīkotas uzņēmējiem noderīgas apmācības, lai viņi būtu maksimāli informēti par jebkurām izmaiņām un jaunumiem. Tāpat starp abām pusēm vadības un ekspertu līmenī tiks rīkotas regulāras tikšanās. Sadarbības līgums arī paredz to, ka LTRK kopā ar jomas ekspertiem tiksies ar VID, lai palīdzētu risināt biedrības biedru problēmas, kur uzņēmumam ir aizdomas, ka iestāde viņu nepamatoti vai nesamērīgi "apceļ". Pirms šādu tikšanās reižu rīkošanas visas puses vispirms būs iepazīstinātas ar...

No nākamā gada plānotā vecāku pabalsta piešķiršanas un aprēķināšanas kārtības maiņa ir jāpārskata, saglabājot līdzšinējo kārtību. To 23.maijā pauda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks. "Patlaban ir izveidojusies ģimenēm ar bērniem nelabvēlīga situācija, kas prasa nekavējošu risinājumu. Pagājušā gada nogalē, lai izskaustu krāpšanās gadījumus dažādu pabalstu piešķiršanā, tika veiktas attiecīgas izmaiņas maternitātes un slimības apdrošināšanas likumā. Grozījumi cita starpā no nākamā gada paredz mainīt arī vecāku pabalsta piešķiršanas kārtību, kas salīdzinājumā ar esošo situāciju varētu samazināt vecāku pabalsta apmēru," apakškomisijas sēdē izskatāmo jautājumu raksturoja I.Parādnieks. Apakškomisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka "trauksmi par plānotajām izmaiņām, tostarp sociālajos tīklos, cēlušas māmiņas, un esam apņēmības pilni meklēt risinājumu, lai arī nākamgad varētu saglabāt pašreizējo pabalsta aprēķināšanas kārtību". Vērtējot situāciju, deputātiem Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa apliecināja, ka ministrija jau drīzākajā laikā uzsāks diskusiju par šo jautājumu, lai līdz Līgo svētkiem varētu piedāvāt konkrētus priekšlikumus grozījumiem likumā. No nākamā...

Daudzi nodarbinātie nezina, ka Darba likums nosaka saīsinātus noilguma termiņus, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, norāda Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA). Darba likuma 31. pants nosaka noilguma termiņu, kad darbiniekam ir tiesības prasīt no darba devēja nesamaksāto algu, prēmijas, piemaksas, kompensācijas, pabalstus, cita veida maksājumus: “(1) Visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā, ja likumā nav noteikts īsāks noilguma termiņš. (2) Ja darba devējam bija pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida aprēķinu, šā panta pirmajā daļā noteiktais noilguma termiņš sākas ar aprēķina izsniegšanas dienu. Ja darba devējs aprēķinu neizsniedz, attiecīgais prasījums noilgst triju gadu laikā no dienas, kad aprēķins bija jāizsniedz”. Šis Darba likuma pants attiecas arī uz valsts amatpersonām, kas atrodas dienestā Iekšlietu ministrijas sistēmas vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes iestādēs. Pirms vērsties tiesā ar prasību pret darba devēju par neizmaksāto naudas summu, nepieciešams noskaidrot, vai nav iestājies noilguma termiņš. Ieteicams arī izmantot arodbiedrības konsultācijas, lai savlaicīgi pieprasītu...

Turpmāk iedzīvotāji ērtā un pārskatāmā veidā varēs noskaidrot, kuras ārstniecības iestādes un aptiekas ir noslēgušas līgumu ar valsti par E-veselības sistēmas lietošanu. Šīs informācijas noskaidrošanai iedzīvotāji tiek aicināti izmantot interaktīvo karti, kas ir pieejama E-veselības portālā www.eveseliba.gov.lv. Interaktīvajā kartē ir attēlotas visas ārstniecības iestādes, kuru mediķiem jau ir pieejama E-veselības sistēma un līdz ar to pacientiem var atvērt, pagarināt vai noslēgt e-darbnespējas lapas, izrakstīt e-receptes un izmantot citus E-veselības sistēmas pakalpojumus. Kartē attēlotas arī aptiekas, kurās iespējams iegādāties medikamentus, izmantojot ārstu izrakstītās e-receptes. Lai noskaidrotu, piemēram, savai dzīvesvietai vistuvāko aptieku vai ārstniecības iestādi, kurā ir pieejama E-veselības sistēma, kartē jāizvēlas iestādes veids - aptieka, ģimenes ārsta prakse, ārsta-speciālista prakse, ambulatora ārstniecības iestāde vai slimnīca - un jāpietuvina konkrētas pilsētas teritorija. Tādējādi attiecīgajā teritorijā visas iestādes tiek atspoguļotas krāsainu punktu veidā, uz kuriem uzklikšķinot, redzams iestādes nosaukums un adrese. Pašlaik kartē ir pieejama informācija par vairāk nekā 280 aptiekām un 930 ārstniecības iestādēm....

No līdzšinējā Profesiju klasifikatora svītrotas 269 profesijas, kas nav aktuālas darba tirgū. Vienlaikus klasifikators papildināts ar 80 jaunām profesijām, 83 profesijām precizēti to nosaukumi. Profesiju klasifikatorā izmainīta forma, t.i., klasifikācija tagad būs tabulu veidā, lai tā lietotājam būtu vieglāk un saprotamāk atrast nepieciešamo profesiju un tās kodu. Iepriekšminēto nosaka Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie Ministru kabineta noteikumi „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām”, kas otrdien, 23.maijā, pieņemti valdības sēdē. Jaunajā Profesiju klasifikatorā 154 profesijas ir pārceltas uz citu profesiju atsevišķo grupu, radītas 13 apvienotas profesijas, kā arī precizēti profesiju grupu apraksti, profesiju pamatuzdevumu un kvalifikācijas pamatprasību apraksti. Jaunajos noteikumos vairs netiek iekļauts 2.pielikums „Profesiju standarti”. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome apstiprinās no jauna izstrādātos un aktualizētos profesiju standartus un profesionālo kvalifikāciju prasības, un to nosaukumi būs iekļauti Ministru kabineta noteikumos par obligāti piemērojamo profesiju standartu un profesionālo kvalifikāciju prasību sarakstu. Iepriekšējos noteikumos iekļautie...