JAUNUMI

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP. Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro. Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ,...

Iznācis žurnāla 2017. gada FEBRUĀRA numurs. Ieskats tematikā: NUMURA INTERVIJA Kā top vienota tiesu prakse. Saruna ar Anitu Zikmani, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāju JURISTA PADOMS Izmaiņas nodokļu likumos par pienākumu maksāt atlīdzību valdes locekļiem. Una Petrauska, zvērināta advokāte, KPMG Zvērinātu advokātu biroja vadītāja Depozītu sistēma iepirkumu rezultātu apstrīdēšanas gadījumos. Māris Brizgo, zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu birojs Kļaviņš Ellex Zagtu naudu nedrīkst izmaksāt kreditoriem. Mārtiņš Tarlaps, LL.M., zvērinātu advokātu biroja COBALT jurists Vispārējā datu aizsardzības regula. Kristīne Markus, ZAB Deloitte Legal vecākā juriste, zvērināta advokāta palīdze; Gints Puškundzis, datu aizsardzības speciālists, zvērināta advokāta palīgs MAKSĀTNESPĒJA Valsts uzņemas atbildību par maksātnespējas procesa administratoru kontroli TIESU PRAKSE Augstākās tiesas atziņas darba strīdos 2016. gadā. Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos JURIDISKĀS ZIŅAS Rosina novērst konkurences ierobežojumus Skaidro Atlīdzības likuma piemērošanu Izmaiņas dokumentu apliecinājuma prasībās Aicina biežāk noslēgt administratīvos līgumus...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par EDS dokumenta “Gada pārskats un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija” iesniegšanu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 58.panta otrā daļā minētajām mikrosabiedrībām. Mikrosabiedrība Divus gadus pēc kārtas nepārsniedz: - bilances kopsumma – 350 000 euro; - neto apgrozījums – 700 000 euro; - vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 10. VID ar uzskatāmiem piemēriem soli pa solim informē, kā šādām sabiedrībām elektroniski iesniedzams Gada pārskats un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācija. Atgādinām, ka sākot ar 2017.gada 1.janvāri Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjekti gada pārskatus drīkst iesniegt tikai elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). EDS izvēlas “Dokumenti” – “Dokumentu grupa” – “Gada pārskats un Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija” Gada pārskats un Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija taksācijas periodam, sākot ar 01.01.2016. Izvēlas “Turpināt” Izvēlas gada pārskata veidu Atzīmē “Pirmreizējs dokuments” Sadaļā “Iesniedzamā informācija” atstāj atzīmes tikai pie tām sastāvdaļām, kuras...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām par 2016.taksācijas gadu ir piemērojami šādi rādītāji: Taksācijas periodā iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada vidējā svērtā procentu likme (likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.4panta pirmās daļas piemērošanas vajadzībām): Euro 2,67 %; Ārvalstu valūtās 3,95 %. Likmju noteikšanai izmantojama Latvijas Bankas publicētā informācija: https://www.bank.lv/statistika/procentu-likmju-statistikas-raditaji/procentu-likmes-nodoklu-aprekinam Kā arī procentu likmes noteikšanai nodokļa maksātājiem ar taksācijas perioda ilgumu īsāku par 12 mēnešiem ir izmantojama informācija, kas publicēta Latvijas Bankas mājaslapā: https://www.bank.lv/statistika/procentu-likmju-statistikas-raditaji/procentu-likmes-nodoklu-aprekinam

Kādas izmaiņas tika ieviestas 2016.gadā? Ar 2016.gadu tika ieviests gada diferencētais neapliekamais minimums. Tas nozīmē, ka 2016.gada laikā, saņemot ikmēneša algu, iedzīvotājiem vēl nekas nemainījās, jo piemēroja minimālo mēneša neapliekamo minimumu (75 eiro). Tomēr 2017.gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2016.gadu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam ir tiesības atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli no taksācijas gada (2016.gada) laikā neizmantotās gada diferencētā neapliekamā minimuma daļas. Ja 2016.gadā nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs: ir mazāks vai vienāds ar 4560 eiro (380 eiro mēnesī), iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu, t.i., 1200 eiro (100 eiro mēnesī);Devējs nevar sekot līdzi darbinieka citās ienākumu gūšanas vietās gūtajiem ienākumiem, lai ik mēnesi piemērotu korektu diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, kā arī darba devējam nevar uzlikt pienākumu sekot līdzi visu darbinieku ienākumu apmēram no gada sākuma. Tādējādi korektu diferencēto neapliekamo minimumu nevar aprēķināt katru mēnesi. Līdz ar to tika pieņemts vienkāršākais, vieglāk administrējamais modelis neapliekamā minimuma...

„Pricewaterhouse Coopers” nodokļu konsultante Ņina Podvinska preses konferencē seminārā "Grāmatveža svētki 2017" ieskicēja galvenās izmaiņas, kas no jaunā gada skārušas Pievienotās vērtības nodokļa jomu - jaunas reversā PVN piemērošanas nozares, priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumi, taksācijas periodu maiņa u.c.

Saeima ceturtdien, 2.februārī, galīgajā lasījumā lems par grozījumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likumā, lai pilnveidotu tiesisko mehānismu KNAB biroja priekšnieka amata kandidātu atlasei un tā darbības nodrošināšanai. Grozījums paredz, ka turpmāk likums vairs neprasīs vismaz trīs gadu pieredzi vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā. Trešajā lasījumā Saeima skatīs grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā. Izmaiņas paredz, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs pieejams valsts atbalsts tiesisko problēmu risināšanai ārvalstīs, kas saistītas ar bērnu aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu. Tāpat galīgajā lasījumā deputātiem jālemj par grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kas paredz pilnveidot valsts nodevu un drošības naudas sistēmu, administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpildi, ieviest pretpieteikuma institūtu, kā arī efektivizēt lietu izskatīšanu iestādē un administratīvajā tiesā. Otrajā lasījumā Saeimai jālemj par grozījumiem, kas paredz ierobežot pašvaldību un valsts institūciju iespējas izdot informatīvos izdevumus kā masu medijus. Tāpat otrajā lasījumā darba kārtībā ir Ātrdarbīga elektronisko sakara tīkla likuma projekts un ar to...

Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča sagatavojusi padomus, kas noder, izsniedzot juridiskas pilnvaras savu interešu pārstāvībai. Kā nekļūt par paša izsniegtas pilnvaras ķīlnieku? Pēdējā desmitgadē Latvijā vidēji tiek izsniegtas gandrīz 40 000 pilnvaras gadā - tā liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) dati. Pilnvaru izsniegšanas iemesli mēdz būt dažādi, piemēram, ja plānotā darījuma laikā cilvēks nav Latvijā vai ja viņam ir pārliecība, ka kāds cits konkrēto darījumu spēs izdarīt labāk, kļūstot par uzticības personu. Notāri pilnvaru izsniedz arī gadījumos, ja cilvēka interešu pārstāvība jāuztic profesionālim, piemēram, valsts iestādēs vai tiesas procesā. Kam uzticēt savus darījumus? Pieņemot lēmumu pilnvarot citu personu darboties savā vārdā, rūpīgi jāizvērtē, kam to uzticēt. Jāatceras, ka pēc pilnvaras izsniegšanas pilnvarotā persona pārzinās un varēs, piemēram, rīkoties ar pilnvaras izsniedzēja darījumiem vai bankas kontiem. Turklāt pilnvarnieka veiktās darbības būs jāatzīst un jāpieņem par pareizām. LZNP priekšsēdētaja Sandra Stīpniece vērš uzmanību: "Izsniedzot pilnvaru, ir svarīgi ņemt vērā, ka cilvēkam,...

Trešdien, 1.februārī, notika pirmā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konsultatīvā padomes sēde, kurā vienojās par padomes darbu, mērķiem un uzdevumiem, informē Latvijas Pašvaldību savienība. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere konsultatīvajā padomē uzsvēra nepieciešamību turpināt iesākto darbu pašvaldību nodrošināšanā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju, kā arī turpināt darbu pie visu valsts rīcībā esošo datu automatizētas izmantošanas. Sanāksmē tikuši aktualizēti arī VID darba organizācijas pārkārtojumi. LPS pārstāve informēja VID vadību, ka nav izprotams, kāpēc gadījumos, kad VID ir nepieciešama nodokļu maksātāja ierašanās klātienē, uzņēmējiem liek ierasties VID struktūrvienībā, kas atrodas ļoti tālu no maksātāja darbības vietas, lai arī tuvāk atrodas cita VID struktūrvienība. "Ir apsveicams VID paveiktais iekšējo procesu elektronizācijā, kas ļauj VID darbiniekiem strādāt ne tikai Rīgā, bet praktiski jebkur Latvijā, tomēr tas nedrīkst radīt situācijas, kad nodokļu maksātājam liek mērot lielu attālumu. Diemžēl tas nav tikai viens piemērs, kad nodokļu maksātājs, kurš strādā Rīgā, tiek izsaukts...

Ministru kabineta 2017.gada 24.janvāra noteikumi №51 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā «Akvakultūras saimniecībām paredzēti pārvaldības un konsultāciju pakalpojumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.februāri.

Ministru kabineta 2017.gada 24.janvāra noteikumi №53 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumos №858 «Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.februāri.

Darba devējiem turpmāk būs jāsniedz ziņas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) par darba ņēmējiem, kuriem ir piešķirts atvaļinājums sakarā ar ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz trim gadiem adopciju. Minēto paredz grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas tika apstiprināti 31. janvāra valdības sēdē. Tas nepieciešams, lai varētu izpildīt jaunās likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” normas, kas paredz paternitātes pabalstu piešķirt arī par līdz 3 gadiem vecu, adoptētu bērnu. Likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.¹ un 10.² pants paredz, ka paternitātes pabalstu piešķir un izmaksā par piešķirtā atvaļinājuma desmit kalendārajām dienām bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu un vienam no vecākiem sakarā ar ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz trim gadiem adopciju, kā arī to, ka pabalsta piešķiršanas pamats ir pabalsta pieprasītāja iesniegums, informācija par bērna tēva...

Veicot interneta maksājumus no š.g. 1.aprīļa banku klientiem būs jāizmanto tā saucamā stingrā autentifikācija. Lai ieviestu drošu divu faktoru klientu autentifikāciju internetā, bankas ir izstrādājušas plašu risinājumu klāstu. Rūpējoties par lielāku interneta maksājumu drošību, kā arī ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību un tendences attālināto pakalpojumu izmantošanā banku klientu vidū, aizvien vairāk uzmanības visā pasaulē tiek veltīts interneta maksājumu drošībai. Tādēļ 2015.gada vasarā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprināja grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku informācijas sistēmu drošības normatīvajos noteikumos, atbilstoši Eiropas Banku iestādes Galīgajām pamatnostādnēm par interneta maksājumu drošību. Šie grozījumi paredz jaunas prasības bankām interneta maksājumu drošības pilnveidošanai. Ņemot vērā resursus un laiku, kas bija nepieciešams šādu autentifikācijas risinājumu ieviešanai, tirgus dalībniekiem tika noteikts pārejas periods līdz 2017.gada 1.aprīlim, kad jāievieš risinājumi drošai divu faktoru klientu autentifikācijai internetbankā. Katra banka ir radījusi savus rīkus, kā nodrošināt drošu divu faktoru klientu autentifikāciju internetbankā, piemēram, tā var būt tikai klientam zināma parole...

Valsts darba inspekcija (VDI) š.g. 1.februārī uzsāks tematisko pārbaudi pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozaru uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu. Tematiskās pārbaudes mērķis ir pievērst pastiprinātu darba devēju un darbinieku uzmanību darba vietu aprīkojumam, darbinieku apmācībai, atbilstošu aizsardzības līdzekļu izvēlei u.c. Nelaimes gadījumu skaita ziņā pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozare ieņem otro vietu starp visām apstrādes rūpniecības nozarēm. Visbiežāk nelaimes gadījumi notiek, lietojot asu darba aprīkojumu, fiziskas pārslodzes dēļ (smagumu celšana un pārvietošana), pakrišanas un paslīdēšanas rezultātā. 2016. gadā pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē kopumā notika gandrīz simts nelaimes gadījumi darbā, no tiem četri nelaimes gadījumi bija smagi un viens – letāls. Pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē ir raksturīgs arī liels arodslimnieku skaits - pēc VDI rīcībā esošās operatīvās informācijas, 2016. gadā reģistrēti 77 jauni arodslimnieki. Raksturīgākās arodslimības šajā nozarē ir saistītas ar pārslodzi, smagumu pārvietošanu, darbu piespiedu pozā, piemēram, karpālā kanāla sindroms, muguras skriemeļu,...

Trešdien, 1. februārī, notiks šā gada pirmā Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības padomes (TSP) vadības komitejas sēde, kuras laikā ar sociālajiem un sadarbības partneriem plānots vienoties par uzņēmējdarbības politikas prioritātēm 2017. gadā. Tāpat tiks ievēlēts padomes priekšsēdētājs šim gadam. Rotācijas kārtībā šogad tas būs Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvis. Par uzņēmējdarbības prioritātēm šim gadam ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un EM valsts sekretārs Juris Stinka vienosies ar sociālo partneru - Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), un sadarbības partneru - LTRK un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājiem. Pērn TSP prezidēja LDDK. Vērtējot paveikto, LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauž, ka augstu vērtē sadarbību ar EM, kas pērn padomes ietvaros kļuvusi ciešāka, un ļauj cerēt, ka būs produktīva arī daudz plašākā mērogā. “Viens no nozīmīgākajiem pērn paveiktajiem darbiem ir Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna izstrāde. Darba devējiem ir gandarījums, ka ministra izvirzītās prioritātes - tiesiskuma...