JAUNUMI

Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumi №826 «Grozījums Ministru kabineta 2013.gada 20. augusta noteikumos №619 «Kontrolpirkuma veikšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 23.decembri.

Saeimas 2016.gada 1.decembra likums «Grozījumi Ārstniecības likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 22.decembri.

Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumi №825 «Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 2.janvāra noteikumos №16 «Preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas uzraudzības un kontroles kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Saeimas 2016.gada 1.decembra Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumsLikums stājas spēkā ar 2017.gada 1.februāri.

Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumi №821 «Noteikumi par vienotās azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanas un uzturēšanas kārtību, sistēmā iekļaujamiem datiem un to apmaiņas kārtību»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 23.decembri.

Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumi №823 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 16.decembra noteikumos №785 «Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokli, ar nodokli saistīto nokavējuma naudu un soda naudu ieskaita budžetā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumi №824 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos №40 «Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumi №820 «Noteikumi par elektroenerģijas nodokļa deklarācijas veidlapas paraugu un tās aizpildīšanas kārtību»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Saskaņā ar Darba likuma 149. panta pirmajā daļā noteikto ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Savukārt, atbilstoši Darba likuma 149. panta otrai daļai darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām, skaidro Valsts Darba inspekcija. Ja atvaļinājuma laikā ir svētku dienas, likums paredz atvaļinājuma pagarināšanu par svētku dienām. Ja svētku dienas iekrīt sestdienā vai svētdienā un tiek pārceltas uz darba dienām, atvaļinājuma apmaksājamo darba dienu skaits var palielināties. Šīs darba dienas apmaksā, piemērojot Darba likuma 74.panta 8 astotajā daļā noteiktajam, ka par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā. Tātad Darba likums paredz darbiniekam tiesības uzreiz izmantot visu ikgadējo atvaļinājumu-četras kalendāra nedēļas,...

Lai sekmētu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu valsts ieņēmumu jomā, no 2017. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņems informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā ne tikai no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, bet arī no pārējiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTFN) likuma subjektiem. Likumā “Par nodokļiem un nodevām” veiktās izmaiņas nosaka, ka visiem NILLTFN likuma subjektiem no 2017. gada 1. janvāra jāsniedz VID informācija par likumā “Par nodokļiem un nodevām” 22.2 pantā noteiktajām pazīmēm atbilstošiem aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, ja tos veic personas, kuru rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika. Tas sekmēs tādu likumpārkāpumu atklāšanu, kuru rezultātā var tikt ļaunprātīgi samazināts valsts budžetā maksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs. Tas nozīmē, ka no 2017. gada 1. janvāra VID saņems informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā arī no: nodokļu konsultantiem; ārpakalpojuma grāmatvežiem; zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām; zvērinātiem notāriem; zvērinātiem advokātiem; citiem...

Saeima ceturtdien, 22.decembrī, uzdeva Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai sadarbībā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju izvērtēt ierosinājumu pensijām nepiemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli. Saeima komisijām uzdevusi līdz nākamā gada beigām izvērtēt un izstrādāt grozījumus attiecīgajos likumos, lai īstenotu principu, ka par valsts maksātajām 1.līmeņa pensijām nav jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Deputāti lēmumu pieņēma, pamatojoties uz kolektīvo iesniegumu “Pensija bez nodokļa”. Iniciatīvas autori aicina veikt izmaiņas likumos, nosakot, ka par valsts maksātajām 1.līmeņa pensijām – vecuma, apgādnieka zaudējuma, izdienas – nav jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Iesnieguma autori šīs izmaiņas aicina ieviest laika periodā no 2020. līdz 2045.gadam. Kolektīvais iesniegums Saeimā iesniegts šī gada oktobrī, un to parakstījuši 10 748 pilsoņi. Iniciatīva parlamentā iesniegta, izmantojot Saeimas kārtības rullī paredzēto iespēju vērsties parlamentā ar vismaz 10 000 pilsoņu parakstītu iesniegumu.

Saeima ceturtdien, 22.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz noteikt stingrāku maksātnespējas administratoru darba uzraudzību, kā arī ieviest brīvā tirgus principu tiesiskās aizsardzības procesā. Šī ir daļa no plašākās maksātnespējas procesa reformas, ko sadarbībā ar Tieslietu ministriju un citām iesaistītajām pusēm gatavo Saeimas Juridiskā komisija, norāda tās priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš norāda, ka šajos likuma grozījumos iekļauti ar maksātnespējas administratoru uzraudzību saistīti jautājumi, kas saskaņoti Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē un atbalstu tiem pauduši arī darba devēju konfederācijas, komercbanku asociācijas un ārvalstu investoru padomes pārstāvji. “Komisija turpinās darbu pie citiem jautājumiem, kas gan prasīs plašākas diskusijas, ņemot vērā, ka iesaistītajām pusēm ir diametrāli pretēji viedokļi, piemēram, saistībā ar valdes locekļu atbildību par maksātnespējas procesa pieteikuma savlaicīgu neiesniegšanu,” pauž G.Bērziņš. Juridiskās komisijas virzītie likuma grozījumi paredz maksātnespējas administratoru uzraudzības modeļa maiņu. Administratoru kvalifikācijas pārbaudes funkcija tiek nodota valstij, vienlaikus paredzot stingrākas prasības administratoru kvalifikācijai, reputācijai un profesionalitātei, kā arī ieviešot regulāru...

Saeimas 2016.gada 8.decembra likums «Grozījumi Civilprocesa likumā»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 4.janvāri.

Saeimas 2016.gada 8.decembra likums «Grozījums likumā «Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam»»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.