JAUNUMI

Līdz ar Latvijas tiesu sistēmas reformu ar 1.janvāri mainījusies Augstākās tiesas struktūra. Darbību beigusi apelācijas instance – Civillietu tiesu palāta, un turpmāk Augstākā tiesa būs tikai kasācijas instance, kurā lietas kasācijas kārtībā izskatīs trīs departamenti – Civillietu departaments, Krimināllietu departaments un Administratīvo lietu departaments. Apgabaltiesu tiesneses Mairita Šķendere, Sandra Krūmiņa, Gunta Freimane, Inese Grauda un Marianna Terjuhana, kas Augstākās tiesas tiesnešu pienākumus Civillietu tiesu palātā pildīja uz laiku, atgriezušās Rīgas apgabaltiesā un Zemgales apgabaltiesā. Bijušajiem Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnešiem Inetai Ozolai, Mārai Katlapai, Dacei Jansonei un Arnim Dunduram, kas nav apstiprināti par Augstākās tiesas departamentu tiesnešiem, uzdots ar 1.janvāri pildīt tiesneša pienākumus Rīgas apgabaltiesā. Saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” viņi saglabā Augstākās tiesas tiesneša statusu. Līdz ar Civillietu tiesu palātas darbības izbeigšanu likvidēts arī Kancelejas Civillietu tiesu palātas sekretariāts. Turpmāk tiesā būs viena Kanceleja. Saskaņā ar Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 88.punktu, beidzot pastāvēt Civillietu tiesu palātai, 21 lieta, par...

Iespējams, gadu mijā un jaunā gada sākumā palicis nepamanīts kāds uzņēmējiem un jo īpaši grāmatvedības speciālistiem nozīmīgs tiesību akts, kas mainījis prasības grāmatvedības kārtošanai, nodokļu aprēķināšanai u.tml. Esam apkopojuši pēdējā laika publikācijas, lai vieglāk vēlreiz pārskatīt jaunās prasības. Sekojiet portāla ziņām ikdienā un reģistrējieties ik darbadienas rīta Ekspertu ziņojuma saņemšanai e-pastā. Tāpat pārliecinieties, vai ziņojumi e-pastā nenonāk pie mēstulēm un nepaliek nepamanīti. Iesakām noņemt filtru un pievienojiet e-pasta adresi [email protected] savai adrešu grāmatai. Atgādinām arī, ka gada abonentiem ir iespēja saņemt piekļuvi trīs uzņēmuma darbiniekiem. Par abonēšanas un citiem jautājumiem, kas saistīti ar Ekspertu ziņojuma saņemšanu, varat vērsties: izdevniecība LIETIŠĶĀS INFORMĀCIJAS DIENESTS Klientu servisā: Graudu iela 68, Rīga, LV-1058. Tālrunis: 67606110, e-pasts: [email protected] , www.lid.lv. Žurnālu abonēšana tiešsaistē: http://lid.lv/zurnali AIZDOMĪGI DARĪJUMI Grozīta kārtība, kādā VID sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem Noteikts plašs subjektu loks, kam no 1. janvāra jāziņo VID par aizdomīgiem darījumiem Bankas ciešāk uzraudzīs politiski nozīmīgu personu finanšu...

Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumi №844 «Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumos №442 «Noteikumi par akcīzes preču Eiropas Savienības kopējā muitas tarifa (TARIC) nacionālajiem papildkodiem un to piemērošanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

No 2017.gada 1.janvāra ir būtiski samazināts valsts budžeta ieņēmumu kontu skaits akcīzes nodokļa maksājumiem. Ir izveidoti 12 akcīzes nodokļa maksājumu konti līdzšinējo 54 vietā - pa vienam katrai konkrētai akcīzes preču grupai (atsevišķi iekšzemē iekasējamam akcīzes nodoklim un atsevišķi importam). Tas darīts, lai mazinātu administratīvo un finansiālo slogu uzņēmējiem. Veicot maksājumus, jāpievērš uzmanība izmaiņām kontu numuros. No šī gada 1.janvāra ir spēkā viens valsts budžeta ieņēmumu konts iekšzemē maksājamajam akcīzes nodoklim un viens konts - preču importa gadījumos katrai no šādām akcīzes preču grupām: alkoholiskie dzērieni; alus; naftas produkti; dabasgāze; tabakas izstrādājumi; pārējās akcīzes preces (kafija, bezalkoholiskie dzērieni un elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums). Aktuālā informācija par jaunajiem akcīzes nodokļa maksājumu kontiem pieejama VID mājaslapas sadaļā "Kontakti/Konti nodokļu un nodevu samaksai" un Valsts kases mājaslapas sadaļā "Kontu apkalpošana/Nodokļu un nodevu konti". Mazāks valsts budžeta ieņēmumu kontu skaits mazinās arī uzņēmēju iespēju kļūdīties, izvēloties precei atbilstošo maksājumu kontu, kā arī ietaupīs maksājumu veikšanai nepieciešamo...

Saeima pagājušā gada 23. novembrī pieņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stājās spēkā 2017.gada 1.janvārī, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Par algas nodokli Atbilstoši veiktajiem grozījumiem likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta piektajā daļā noteiktais 10 procentu ierobežojums dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem un iemaksām privātajos pensiju fondos nav piemērojams maksātājam proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās tas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, kā arī pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām nodokļa maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa “B”, attiecībā uz: iemaksātajām dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summām; iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu), ja minētās iemaksas un maksājumi: nepārsniedz iepriekš veikto maksājumu apmēru, pirms maksātājs devies bērna kopšanas atvaļinājumā vai pirms darbnespējas lapas “B” izsniegšanas, vai tiek veikti atbilstoši darba devēja parasti īstenotajai atlīdzības politikai, tai skaitā atbilstoši darba tiesiskās attiecības...

Šogad aprit 15 gadi, kopš ir ieviests Darba aizsardzības likums. Darba aizsardzības sistēmas izveide bijusi nopietns izaicinājums, jo bija nepieciešams mainīt darba devēju izpratni par darba aizsardzības būtību, veikt preventīvus darba vides uzlabošanas pasākumus, vairāk resursu ieguldot bīstamības cēloņu novēršanā vai mazināšanā, nevis tikai cīņai ar sekām. Lai arī šobrīd Darba aizsardzības likumu var uzskatīt par stabilu pamatu pašreizējai darba aizsardzības sistēmai, darba aizsardzības jomā joprojām ir daudz izaicinājumu. "Šo gadu laikā izpratne par darba aizsardzību un tās nozīmi Latvijā ir ievērojami mainījusies. Arvien vairāk ir tādu darba devēju, kuriem rūp savu darbinieku drošība un veselība, kuri savu attīstību plāno ilgtermiņā un ar atbildību. Tajā pašā laikā uzņēmumi un darba apstākļi tajos mēdz būt dažādi, tāpēc būtiski ir turpināt skaidrojošo un izglītojošo darbu, lai ikvienam darba ņēmējam darba vide būtu droša," uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs. Piecpadsmit gadu laikā Latvijā situācija darba aizsardzības jomā ir uzlabojusies, ko apliecina arī nelaimes gadījumos darbā...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments decembrī apturēja tiesvedību lietā par maternitātes pabalsta aprēķinu, ja persona visu apdrošināšanas periodu nav strādājusi Latvijā, bet gan Eiropas Savienības institūcijās. Konkrētajā lietā pieteicēja ir izmantojusi pārvietošanās brīvību un strādājusi Eiropas Savienības institūcijā. Taču, tā kā pieteicējai drīz pēc atgriešanās Latvijā iestājās maternitātes apdrošināšanas gadījums, minētās nodarbinātības ārpus Latvijas 11 mēneši iekļaujas tajā periodā, kas atbilstoši Latvijas tiesību normām ir ņemams vērā, nosakot pieteicējai izmaksājamā maternitātes pabalsta apmēru. Atzīstot, ka šajos 11 mēnešos pieteicēja nav bijusi darba ņēmēja un sociālo iemaksu veicēja Latvijā, un līdz ar to pieņemot par viņas iemaksu algu valstī noteikto vidējo iemaksu algu, kas konkrētajā gadījumā ir bijusi ievērojami mazāka nekā pieteicējas iemaksu alga pēc atgriešanās Latvijā (aprēķina perioda divpadsmitajā mēnesī), pieteicējai aprēķinātā pabalsta apmērs arī ir ievērojami mazāks, nekā tas būtu, ja viņa visus 12 mēnešus būtu strādājusi Latvijā. Konkrētajā gadījumā brīvas pārvietošanās tiesību izmantošana pieteicējai ir radījusi nelabvēlīgus apstākļus attiecībā...

Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja rāda, ka tikai katrs trešais pensiju 2.līmeņa dalībnieks uztver šos uzkrājumus kā savu naudu un ar tiem nākotnē rēķinās. Turklāt tikai 6% iedzīvotāju regulāri seko līdzi uzkrāto līdzekļu apjoma izmaiņām. Taču lielākā daļa jeb 61% iedzīvotāju uzkrājumus pensiju 2.līmenī neuztver kā savu naudu. No tiem 35% kopumā neuzticas pensiju sistēmas ilgtspējai nākotnē, 18% neuzskata to par savu naudu, jo saņems to tikai pensionējoties, bet 8% pat nezina, kura banka pārvalda iemaksas un cik daudz līdzekļu uzkrāts. Jāatzīmē, ka pēdējo 5 gadu laikā ir audzis to iedzīvotāju skaits, kas uzkrājumus pensiju 2.līmenī neuztver kā savu naudu (pieaugums par 5 procentpunktiem). Pētījums liecina, ka starp nozīmīgākajiem kritērijiem pensiju 2.līmeņa pārvaldnieka izvēlē dominē uzticēšanās savas bankas piedāvājumam (61% aptaujāto). Tam seko pārvaldnieka drošība un uzticamība (17%), kā arī prognozētais peļņas līmenis (9%). Taču ceturtdaļa (26%) aptaujāto neslēpj - viņi vispār neiedziļinās pensiju 2.līmeņa pārvaldnieku piedāvājumā pēc būtības, bet vēl 5% norāda,...

Saeimas 2016.gada 15.decembra likums «Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību «Bulduru Dārzkopības vidusskola»»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 15.janvāri.

Saeimas 2016.gada 8.decembra likums «Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumi №861 «Zudumu apmēru noteikšanas kārtība muitas uzraudzībā esošajām nefasētajām precēm»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2016.gada 28.decembra noteikumi №219 «Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pārvaldības informācijas tehnoloģiju nodrošinājuma normatīvie noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 31.decembri.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2016.gada 20.decembra noteikumi №212 «Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumu apmēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansēšanai 2017.gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas normatīvie noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumi №839 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos №1529 «Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Lai kliedētu publiskajā telpā izskanējušo nepilnīgo un bieži vien arī nekorekto informāciju, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) sniedz skaidrojumu, kādi ir nodokļu normatīvo aktu nosacījumi attiecībā uz naudu, kas tiek saņemta no radiniekiem vai citām personām ārvalstīs. Galvenokārt to nosaka radniecības pakāpe ar personu, no kuras tiek saņemta nauda, pārskaitītās naudas summa un darījuma būtība. Ņemot to vērā, ir jārīkojas atbilstoši vienai no trim situācijām. Saņemtā nauda nav jādeklarē un iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā : Ja naudas pārskaitītāju ar saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē (vecāki, brālis, māsa, vecvecāki, bērni, mazbērni, vecāku brālis/māsa, brāļa/māsas bērni u.c), un naudas pārskatījums no ārvalstīm tiek veikts vienas mājsaimniecības ietvaros un šīs mājsaimniecības izdevumu segšanai (piemēram, ārvalstīs strādājoši vecāki pārskaita saviem Latvijā dzīvojošiem bērniem, vecākiem vai vecvecākiem). Šādā gadījumā saņemtā nauda nav jādeklarē, jo pēc ekonomiskās būtības neveidojas ienākums.Ja Latvijas Republikas iedzīvotājs ar bankas pārskaitījumu saņem naudu no ārvalstīs...