JAUNUMI

Saeimas 2016.gada 23.novembra likums «Grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Saeimas 2016.gada 23.novembra likums «Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām»»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Saeimas 2016.gada 23.novembra likums «Grozījumi likumā «Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli»»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Saeimas 2016.gada 23.novembra likums «Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Saeimas 2016.gada 23.novembra likums «Grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli»»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Saeimas 2016.gada 23.novembra likums «Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Lai veicinātu izcilas uzņēmējdarbības vides veidošanu un īstenotu Nacionālajā attīstības plānā ietverto ekonomikas izrāvienu, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sagatavojušas priekšlikumus vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai. Abas uzņēmēju organizācijas norāda, ka sagatavotie priekšlikumi ir vērtējami tikai kompleksi un atsevišķu piedāvājumu vai nodokļu izraušana no konteksta nedos nepieciešamo rezultātu. Turklāt viens no svarīgākajiem principiem ir stabilitāte un prognozējamība. LDDK un LTRK kopīgā vīzija ir izveidot tādu nodokļu politiku, kas palīdzētu veicināt uzņēmējdarbību un līdz ar to vidējais labklājības līmenis pietuvotos Eiropas Savienības vidējam līmenim. Nodokļu politika, kas ir viens no valsts izaugsmes priekšnoteikumiem, var kalpot par pamatu ekonomikas attīstībai, jo izveidojot to konkurētspējīgu reģionā, iespējams piesaistīt investīcijas un palielināt eksporta apjomu. Stratēģiskais mērķis ir palielināt tādu uzņēmumu skaitu un apgrozījumu, kas fokusējas uz eksportu, augstu produktivitāti un spēj nodrošināt vidējo atalgojuma līmeni virs 1000 eiro mēnesī neto. Kopumā tas palīdzēs celt nodokļu ieņēmumus, jo būs vairāk...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vēlreiz atgādina, ka jau reģistrētiem uzņēmumiem un fiziskām personām - saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ar 2017. gada 1. janvāri vēlas iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, līdz šī gada 15.decembrim ir iespēja vērsties ar pieteikumu VID. Tāpat līdz 15.decembrim ar pieteikumu VID var vērsties arī tie uzņēmumi un fiziskās personas - saimnieciskās darbības veicēji, kuri vēlas atteikties no šī statusa, sākot ar 2017. gada 1. janvāri. Esošajiem mikouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuri arī nākamgad vēlas saglabāt šo statusu, pieteikums VID nav jāsniedz. Pieteikumus var aizpildīt brīvā formā un nosūtīt VID pa pastu vai iesniegt VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) kā nestrukturētu dokumentu. Par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju var kļūt: individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs, sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA). Lai varētu maksāt mikrouzņēmumu nodokli, mikrouzņēmumam ir jāatbilst šādiem kritērijiem: 1) SIA dalībnieki ir fiziskās personas, 2) apgrozījums kalendāra gadā...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 12.decembrī noraidīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kasācijas sūdzību un atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas pieteikums un VID uzlikts pienākums atmaksāt samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli pieteicējai. Augstākās tiesa spriedumā atzinusi, ka Administratīvā apgabaltiesa pareizi noteikusi pieteicējas pastāvīgo dzīvesvietu Kosovā, jo ievērojusi gan pieteicējas darbību, deklarējot dzīvesvietu Kosovā, gan pārējos apstākļus – nodarbinātību, ģimenes izveidi u.c. AT spriedumā arī norādījusi, ka apstāklis, ka Kosovā pieteicējas gūtie ienākumi, iespējams, nebija apliekami ar nodokli, ir attiecīgās valsts kompetencē. Pat, ja tie būtu apliekami ar nodokli, tie kopumā neatrisinātu lietu pēc būtības tā, kā to vēlas VID, jo Kosovas Republikas jurisdikcija un nodokļu administrēšana tajā, ņemot vērā to, ka pieteicēja atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem nebija Latvijas nodokļu rezidente, tomēr nepakļaujas Latvijas nodokļu jomu regulējošiem tiesību aktiem. Tādējādi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14.panta otrā daļa nebūs tiesiskais pamats, lai apliktu nerezidenta ienākumu ar nodokli, kas gūts ārvalstīs,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Saeima 2016.gada 23.novembrī galīgā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī. Minētie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums) tiek izstrādāti un ieviesti, lai paplašinātu īpašā pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) režīma (tā saucamās PVN apgrieztās maksāšanas kartības) piemērošanu, un saskaņoti ar Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – Direktīva). Ar 2017.gada 1.janvāri tiek ieviests īpašs PVN piemērošanas režīms dārgmetālu aprites jomā atbilstoši Direktīvas 199.a panta 1.punkta j) apakšpunktā iekļautajai izvēles normai, kas ļauj dalībvalstīm līdz 2018.gada 31.decembrim ieviest PVN apgriezto maksāšanas kārtību attiecīgajām precēm. Izpildot Ministru kabineta 2016.gada 2.augusta sēdes protokollēmuma Nr.38 49.§ 2.9.apakšpunktā noteikto uzdevumu, likumā ir veikti grozījumi, ar kuriem tiek ierobežota iespēja reģistrētiem PVN maksātājiem nepamatoti atskaitīt priekšnodokli par tādas automašīnas iegādi, nomu vai importu, kā arī izmaksām tās uzturēšanai, kas reģistrēta par kravas automašīnu (N1 kategorija) un...

Jaunākā Citadele Index vērtība 3.certuksnī ir 45,67 punkti, kas Latvijas uzņēmēju noskaņojumu raksturo kā kritisku. Ja Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, tas liecina par uzņēmēju optimismu, savukārt, ja indekss nesasniedz 50 punktu robežu, tad var runāt par negatīvu noskaņojumu. Skatiet: Citadele Index pētījums, 2016. gada septembris-oktobris. Pētījums liecina, ka šobrīd uzņēmēju vidū biežāk ir kritisks viedoklis par vispārējo ekonomikas izaugsmi - 48% ir kritiski noskaņoti, savukārt 12% ir optimisti. Šo tendenci apstiprina arī indikatori par aptaujāto uzņēmumu apgrozījumu, rentabilitāti un finansiālo stāvokli. Arī šeit kritisku noskaņoto uzņēmēju īpatsvars (31%) ir lielāks nekā nākotni pozitīvā gaisotnē redzošo (21%). Uzmanību piesaista arī fakts, ka tā daļa, kas plāno darbinieku skaitu uzņēmumā samazināt, ir lielāka (14%), nekā tā uzņēmumu daļa, kas plāno pieņemt jaunus darbiniekus (9%). Tomēr lielāka daļa uzņēmēju tuvākajā nākotnē plāno palielināt (12%) investīcijas savos uzņēmumos nevis samazināt (7%). Vispozitīvāk noskaņotie joprojām ir lielo uzņēmumu vadītāji (52,6%) ar 250 un vairāk...

Ministru kabineta 2016.gada 6.decembra noteikumi №769 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos №1524 «Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 10.decembri.

Ministru kabineta 2016.gada 29.novembra noteikumi №754 «Muitas deklarācijas papildu aiļu aizpildīšanas un dabasgāzes un elektroenerģijas deklarēšanas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 10.decembri.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2016.gada 29.novembra noteikumi №199 «Kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvie noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 9.decembri.

Ministru kabineta 2016.gada 6.decembra noteikumi №765 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumos №1071 «Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 10.decembri.