JAUNUMI

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir būtiski mainījušies aizņemšanās ieradumi. Aizdevums vairs nav pēdējais glābiņš krīzes laikā, bet arvien biežāk tiek izmantots kā ikdienas finanšu instruments. Pieaug interese par tādām iespējām kā patēriņa kredīts, kas ļauj segt izdevumus mājokļa remontam, sadzīves tehnikai vai pat ceļojumiem. Šīs tendences iezīmē sabiedrības attieksmes maiņu pret kredītu — no piesardzības uz pragmatismu. Kas virza šīs izmaiņas? Galvenie faktori, kas ietekmē aizņemšanās paradumu maiņu, ir ekonomiskā nenoteiktība, dzīves dārdzības pieaugums un vieglāka piekļuve finanšu pakalpojumiem. Inflācija pēdējos gados ir likusi daudzām mājsaimniecībām pārskatīt savus tēriņus un meklēt īstermiņa risinājumus. Tajā pašā laikā kredītņēmējiem pieejami moderni tiešsaistes rīki, kas ļauj ātri aprēķināt izmaksas, salīdzināt piedāvājumus un pieņemt informētākus lēmumus. Kā tas ietekmē ģimenes budžetu? Regulāra aizņemšanās var būt gan atspaids, gan risks. No vienas puses, tā ļauj izlīdzināt neplānotus izdevumus, veikt lielākus pirkumus bez uzkrājumu uzkrāšanas un izmantot īpašos piedāvājumus. No otras...

Vēršam uzmanību uz pēdējo mēnešu laikā svarīgākajām likumu izmaiņām, kas var ietekmēt komercdarbību, ja laikus nebūs pamanītas. Lai sekotu līdzi ikdienas jaunumiem, biežāk ieskatieties portālā BilancePLZ, kā arī pierakstieties iknedēļas aktuālo ziņu saņemšanai e–pastā. Par nodokļiem un nodevām Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stājušies spēkā 1. maijā, paredz, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) klienti, kam portālā Latvija.gov.lv ir izveidota oficiālā e–adrese, var izvēlēties, kādā veidā saņemt dokumentus no VID — EDS un oficiālajā e–adresē vai arī tikai EDS. To noteic likuma 16. panta pirmās daļas 18. punkts. Ja klients savā EDS profilā saglabās atzīmi «Saņemt dokumentu e–adresē», tad dokumenti tiks nosūtīti ne tikai uz EDS, bet arī uz oficiālo e–adresi, ja klientam tāda būs izveidota. Ja klients savā EDS profilā atzīmēs tikai «Saņemt paziņojumu e–pastā», tad dokuments tiks nosūtīts EDS un klients savā saziņas e–pastā saņems paziņojumu par to, ka EDS ir apskatāms...

Latvijā tiek izstrādāti jauni Ministru kabineta "Noteikumi par zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālo atbildības limitu", lai modernizētu un precizētu zvērinātu revidentu un revidentu komercsabiedrību profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālos atbildības limitus, izpildot Ministru kabinetam doto deleģējumu. Svarīgākās izmaiņas paredz, ka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir obligāta gan revīzijas pakalpojumiem, gan arī jauniem ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka revidenti un komercsabiedrības nedrīkst sniegt nevienu no šiem pakalpojumiem bez spēkā esoša apdrošināšanas līguma (polises). Ja revidents plāno sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus papildus revīzijas pakalpojumiem, attiecīgā civiltiesiskā atbildība jāapdrošina pirms šo pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas. Jaunie noteikumi arī paplašina trešo personu loku, kuru interesēs apdrošināšana ir paredzēta, iekļaujot arī ilgtspējas ziņojuma lietotājus, ne tikai gada pārskatu lietotājus, kā līdz šim. Ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma definīcija ietver ne tikai subjekta (klienta) ilgtspējas ziņojumu, bet arī konsolidēto ilgtspējas ziņojumu (ja tāds ir sagatavots...

Otrdien, 17. jūnijā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Spēkā esošo nodokļu atvieglojumu mērķi un sasnieguma rādītāji”. Tas ir būtisks solis, lai uzlabotu nodokļu politikas caurspīdību un izvērtētu, vai esošie nodokļu atvieglojumi sniedz sabiedrībai reālu ieguvumu. Ziņojuma mērķis ir definēt skaidrus mērķus un sasnieguma rādītājus tiem nodokļu atvieglojumiem, kuri to līdz šim nebija guvuši, kā arī nodrošināt pamatu efektivitātes izvērtējumam. Šis ir otrais posms trīs pakāpju izvērtēšanas procesā, kas uzsākts, lai īstenotu Valsts kontroles sniegto ieteikumu – noteikt nodokļu atvieglojumiem konkrētus mērķus, rādītājus un pārskatīšanas mehānismus, kā arī koordinēt izvērtēšanu ar nozaru ministrijām. Pirmajā etapā tika sniegts sākotnējās situācijas problēmu izvērtējums un sagatavots plāns esošo nodokļu atvieglojumu mērķu un sasnieguma rādītāju definēšanai. Tā ietvaros FM sadarbībā ar nozaru ministrijām ir analizējusi 308 nodokļu atvieglojumus, no kuriem 117 ir izvērtēti kā tādi, kam iespējams definēt mērķus un rezultātus. Šiem nodokļu atvieglojumiem attiecīgi tika noteiktas atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, kā arī termiņi...

Kopš Covid–19 laika attālinātais darbs ir kļuvis par ikdienas dzīves sastāvdaļu. Darba likuma (DL) izpratnē attālinātais darbs ir tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru darbinieks varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (DL 76. panta 4. daļa). Darba laika uzskaite Darbinieka darba laiks tiek atrunāts darba līgumā (DL 40. pants). Darba līgumā ir jānorāda darbinieka darba laiku, ko viņš pavada uzņēmumā, un darba laiku un, ieteicams, arī dienas, kad darbinieks strādā no mājām vai citā vietā. Darba laiku arī jāatrunā darba kartības noteikumos. Darba vieta Darba līgumā norāda darbinieka darba vietu (ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās) vai to, ka darbinieks var brīvi noteikt savu darba vietu (DL 40. panta 2. daļas 4. punkts). 1 https://lvportals.lv/skaidrojumi/341366-attalinatais-darbs-un-darba-vides-drosiba-2022. Ja skatāmies uz darbinieka...

No 2025. gada 1. jūlija daļa mazo uzņēmēju un saimnieciskās darbības veicēju, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, varēs pieteikties un izmantot īpašu režīmu reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā. Jaunā kārtība ļaus vienkāršotākā veidā administrēt un nomaksāt PVN. PVN būs jāmaksā tikai par saņemtajiem pakalpojumiem vai iepirktajām precēm, bet ne no gūtajiem ieņēmumiem. Jaunās kārtības izmantošana ir brīvprātīga. Izmantot jauno atviegloto reģistrācijas un PVN administrēšanas kārtību no šī gada 1. jūlija varēs uzņēmumi un saimnieciskās darbības veicēji, kas atbilst šādiem kritērijiem: preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība jeb apgrozījums Latvijas Republikas teritorijā kalendārā gadā nav pārsniedzis 50 000 eiro;nesniedz pakalpojumus citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu reģistrētiem nodokļa maksātājiem. Tiem uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kas izvēlēsies jauno reģistrācijas kārtību, turpmāk būs jāaprēķina un jāmaksā PVN tikai par pakalpojumiem, ko tie saņem no sadarbības partneriem ES un trešajās valstīs, un/vai precēm, ko tie iegādājas ES teritorijā. Turklāt šādā...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2025. gada 11. jūnijā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 111 (2025/111.1) ir publicēti grozījumi Grāmatvedības likumā, kas stājās spēkā 2025. gada 12. jūnijā. Ar grozījumiem Grāmatvedības likumā strukturētu elektronisko rēķinu (turpmāk – e-rēķins) obligātas aprites uzsākšana uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes, ir pārcelta uz 2028. gada 1. janvāri. Precizēts pārejas noteikumu 10. punkts, saskaņā ar kuru uzņēmumiem (B2B darījumos) obligātais pienākums e-rēķinu datus nodot Valsts ieņēmumu dienestā ir pārcelts uz 2028. gada 1. janvāri. Obligāts pienākums lietot e-rēķinus darījumos, kur attaisnojuma dokuments tiek izsniegts samaksāšanai citam uzņēmumam, kas ir budžeta iestāde (G2G, B2G, G2B darījumi), paliek nemainīgs, t. i., 2026. gada 1. janvāris. Minētajiem uzņēmumiem (G2G, B2G, G2B darījumos) būs pienākums e-rēķinus, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, nodot Valsts ieņēmumu dienestam. Tas neaizliedz uzņēmumiem (B2B darījumos) sagatavot e-rēķinus un to datus brīvprātīgi nodot Valsts ieņēmumu dienestam, jau sākot ar 2026. gada 1. janvāri.

Otrdien, 17. jūnijā, Ministru kabinets izskatīs Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kas paredz samazināt nepieciešamā sākotnējā kapitāla slieksni, ieviešot regulējumu specializēto kredītiestāžu darbībai Latvijā. Grozījumu mērķis ir stiprināt konkurenci finanšu sektorā, veicināt inovāciju attīstību un nodrošināt plašāku finanšu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā. Likumprojekts paredz iespēju dibināt specializētas kredītiestādes ar samazinātu sākotnējo kapitālu – vismaz viens miljons eiro, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo piecu miljonu eiro slieksni. Šāds risinājums radīs iespējas ienākt tirgū jauniem un inovatīviem tirgus dalībniekiem, tostarp finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kā arī krājaizdevu sabiedrībām un maksājumu iestādēm nodrošināt tālākas attīstības iespējas. Specializētās kredītiestādes, lai arī ar samazinātu kapitāla prasību, tiks pilnībā pakļautas visām prudenciālajām prasībām, kas tiek piemērotas parastām kredītiestādēm, tostarp attiecībā uz riska izvērtējumu, kapitāla pietiekamību un finanšu stabilitāti. Tādējādi tiek nodrošināta finanšu sistēmas drošība un ilgtspēja. Grozījumi ir arī solis pretī Latvijas tiesiskā regulējuma harmonizācijai ar citām Baltijas valstīm – Lietuvā jau darbojas šāds regulējums,...

Raksts ir turpinājums aprīļa un maija žurnāla numuros iesāktajam apskatam par Eiropas Savienības Tiesas (EST) praksi publisko iepirkumu lietās. Šie EST spriedumi palīdz izprast Eiropas Savienības (ES) publisko iepirkumu direktīvu regulējumu, kas ir attiecīgi pārņemts arī Latvijas normatīvajos aktos. Par piegādātāja dalības iepirkuma procedūrā ierobežojumu EST 2025. gada 13. februāra spriedums lietā C684/23 Minētais spriedums ir pieņemts pēc Latvijas Administratīvās rajona tiesas lūguma sniegt prejudiciālo nolēmumu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus (turpmāk — Regula Nr. 1370/2007) piemērošanu. Šis lūgums iesniegts saistībā ar VSIA Autotransporta direkcija rīkoto konkursu par tiesību piešķiršanu sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar autobusiem reģionālas nozīmes maršrutu tīklā Ventspils valstspilsētā un tiesvedību, ko ierosināja pieteicēja SIA Latvijas Sabiedriskais autobuss. Regulas Nr. 1370/2007 5. panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunkts nosaka, ka tieši pakļauts pakalpojumu sniedzējs (šajā gadījumā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2025. gada 5. jūnijā ir sniedzis būtisku uzziņu lietā, kas skar uzņēmumu reorganizācijas un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas jautājumus. Šis lēmums sniedz skaidrību par pārvesto aktīvu nodošanu sadalīšanas procesā un iespēju piemērot nodokļu atvieglojumus. Kāpēc reorganizācija? SIA “V” plāno veikt reorganizāciju sadalīšanas (nodalīšanas) ceļā, kas paredzēta ar 2025. gada 24. aprīlī noslēgto reorganizācijas līguma projektu starp iesniedzēju (Sadalāmo sabiedrību) un SIA “V” (Iegūstošo sabiedrību). Reorganizācijas galvenais mērķis ir optimālākā veidā sakārtot uzņēmuma darbības struktūru, nodalot dažādu profilu aktīvus un saistības atsevišķās komercsabiedrībās. Šāda pieeja tiek izvēlēta, ņemot vērā aktīvu funkcionalitāti, tirgus potenciālu un ar tiem saistītos riskus. Sadalīšanas rezultātā Sadalāmā sabiedrība nodos daļu savas mantas Iegūstošajai sabiedrībai, bet pati turpinās pastāvēt. Uz Iegūstošo sabiedrību pāries šāda manta un saistības: 41 931 AS “I” akcija. Prasījuma tiesības pret SIA “V”. Saistības pret kreditoru – fizisku personu X – kopsummā 472 805,57 EUR. Svarīgi ir tas, ka reorganizācijas rezultātā...

Šopavasar tehnoloģiju uzņēmums “Meta” paziņoja, ka mākslīgā intelekta apmācīšanai izmantos publisko saturu, ar ko pieaugušie (personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu) dalās uzņēmuma izstrādātajās platformās (piemēram, Instagram, Facebook) Eiropas Savienībā, brīdina Datu Valsts inspekcija. Kā norāda “Meta”, publiska informācija ir: cilvēka vārds; lietotājvārds; cilvēka profila fotogrāfija; aktivitātes publiskās grupās, lapās; publiskās aktivitātes, piemēram, komentāri, vērtējumi, atsauksmes; cits saturs, ko cilvēks var izvēlēties iestatīt kā publisku, piemēram, ierakstus, fotoattēlus un videoklipus, ko publicē savā profilā un kuri padarīti pieejami neierobežotam lokam. Minētā apstrāde paredz plašu lietotāju personas datu apstrādi, un tā var pārsniegt lietotāju gaidas par to, kā tiek izmantota ar viņiem saistīta informācija. Lietotājam var tikt radīta sajūta, ka viņam nav kontroles par savu datu apstrādi, kā arī tas var ietekmēt sociālo tīklu lietošanas paradumus. Cilvēki var sākt raizēties par publicētās informācijas apstrādes nolūkiem, rezultātiem, kā arī drošību. Lai arī izvirzītā mērķa – mākslīgā intelekta attīstīšanas – sasniegšanai tiek apstrādāti paša...

Eiropas Savienības (ES) Padome 12. jūnijā vienojusies par savu nostāju maksātnespējas procesu harmonizācijai ES ietvaros. Tuvinot nacionālās maksātnespējas sistēmas, ES kļūs pievilcīgāka ārvalstu un pārrobežu investoriem. Pašlaik investoriem, ieguldot citās ES valstīs, ir jāņem vērā atšķirīgi nacionālie maksātnespējas noteikumi. Pre-pack mehānisms Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem visās ES dalībvalstīs būs pieejams pre-pack mehānisms. Tas nozīmē, ka uzņēmuma pārdošana (vai tā daļas) tiek sagatavota un izrunāta jau pirms oficiāla maksātnespējas procesa uzsākšanas. Tādējādi pārdošanu var veikt un ienākumus gūt drīz pēc formāla maksātnespējas procesa sākšanas, kura mērķis ir uzņēmuma likvidācija. Pre-pack ietvaros būs iespējams automātiski nodot izpildes līgumus, t. i., līgumus, kas ir būtiski uzņēmuma darbības turpināšanai, no parādnieka pircējam bez līguma otras puses piekrišanas. Tomēr Padome ir iekļāvusi vairākus aizsardzības mehānismus, lai saglabātu līgumslēdzēju brīvību. Kreditoru komiteja Vēl viena jaunā norma ir tāda, ka noteiktos apstākļos būs obligāti jāizveido kreditoru komiteja...

Darba strīdu izšķiršanai tiesā tiek piemēroti Civilprocesa likuma noteikumi, līdz ar to šajā rakstā apskatīti Senāta nolēmumi, kuros ietvertas atziņas par Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kuras attiektos arī uz darba strīdiem. Mantiskā stāvokļa izvērtēšana, lemjot par atbrīvošanu no drošības naudas samaksas Senāta Civillietu departamenta 26.06.2024. lēmums lietā Nr. C68323622, SKC–604/2024 Bieži ir dzirdēts apgalvojums, ka darba ņēmējiem tiesvedība ir bez maksas, jo viņiem nav jāmaksā tiesas izdevumi. Šāds apgalvojums ir daļēji patiess. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmo daļu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji — prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti. Tas nozīmē, ka darbinieki ir atbrīvoti no tiesas izdevumu un drošības naudas samaksas, ja tie lietā ir prasītāji. Savukārt, ja darbinieks lietā ir atbildētājs (piemēram, darba devējs ceļ prasību tiesā pret darbinieku par zaudējumu piedziņu, darba tiesisko attiecību izbeigšanu u.c.),...

Grāmatvedības politika ir viens no galvenajiem instrumentiem, kas nodrošina kārtību finanšu jomā. Grāmatvedības politiku dēvē arī par grāmatvedības organizācijas dokumentiem. Budžeta iestādēs to bieži sauc par grāmatvedības uzskaites kārtību, informē Mg.Oec Laila Kelmere, lektore, docente, praktizējoša grāmatvede. Kas ir grāmatvedības politika? Būtībā grāmatvedības politika ir visaptverošs apraksts tam, kā uzņēmumā tiek organizēta grāmatvedība. Tā aptver gan dokumentu apriti un veidlapu izmantošanu, gan grāmatošanas principus. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka grāmatvedības kārtošana atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tostarp likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Šo dokumentu vai dokumentu kopumu apstiprina uzņēmuma vadītājs. Lai gan vadītājam nav obligāti jābūt grāmatvedības zināšanām, viņam ir pienākums organizēt un kārtot grāmatvedību atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Bieži vien politikas izstrādei ir nepieciešamas speciālistu zināšanas. Ko ietver grāmatvedības politika? Grāmatvedības politika var būt viens liels dokuments vai vairākas atsevišķas instrukcijas, piemēram, inventarizācijas veikšanas kārtība. Svarīgi, ka tā detalizēti apraksta daudzus grāmatvedības procesus, tostarp: Dokumentu apgrozības organizēšana, dokumentu sistematizēšanas kārtība,...

Lai uzlabotu kārtību pie Latvijas ārējās sauszemes robežas un mazinātu rindas, plānots ieviest elektronisko reģistrēšanos kravas automašīnām. No 1. oktobra autovadītāji, kas plāno šķērsot robežu ar transportlīdzekli, iepriekš varēs reģistrēties rindā tiešsaistē, izvēloties robežpunktu, datumu un laiku. To paredz 12. jūnijā Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Valsts robežas likumā. Saeima noteica šo likumprojektu par steidzamu. Patlaban, lai izceļotu ar kravas transportlīdzekli, kura pilna masa pārsniedz 3500 kilogramus, šķērsojot ārējo sauszemes robežu noteiktajās robežšķērsošanas vietās, šo automašīnu robežsargi reģistrē rindā. Savukārt izmaiņas paredz, ka pirms došanās uz ārējo robežu ikviens autovadītājs – gan vieglās, gan kravas automašīnas – varēs reģistrēties rindā elektroniski. Reģistrācijas laikā būs jānorāda transportlīdzekļa un vadītāja dati, kā arī informācija par kravu (ja tāda ir). Reģistrēšanās būs maksas pakalpojums, un to nodrošinās Autotransporta direkcija. Sistēmu uzturēs Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs. Līdztekus elektroniskajai rindai tiks izveidota arī jauna digitāla sistēma robežas kontroles procesa pārvaldībai, norāda likumprojekta autori. Tā ļaus...