VISI RAKSTI

Uzņēmumu reģistrs (UR) ir valsts iestāde, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus, komersantus, to filiāles un pārstāvniecības u.c. tiesību subjektus, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos, lai nodibinātu to juridisko statusu un nodrošinātu šo ziņu publisku ticamību un pieejamību. Likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» noteikto tiesību subjektu un juridisko faktu reģistrāciju ikdienā veic UR valsts notāri, savukārt UR galvenais valsts notārs izskata apstrīdētos valsts notāru lēmumus. Nereti ir noderīgi ieskatīties galvenā valsts notāra pieņemto lēmumu pamatojumā, kur skaidrotas Komerclikuma normas. Tas ļauj izvairīties no kļūdām gan reģistrējot komercdarbību, gan to izbeidzot. Galvenā valsts notāra 2024. gada 28. oktobra lēmums Nr. 1–5n/222 UR reģistrs saņemts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojumu par SIA darbības izbeigšanu. Paziņojumā norādīts, ka VID pieņēma lēmumu, ar kuru nolemts izbeigt SIA darbību, lēmums ir stājies spēkā un tas nav apstrīdēts vai pārsūdzēts. UR valsts notārs, pamatojoties uz VID lēmumu, reģistrēja SIA darbības izbeigšanu un UR tīmekļvietnē tika...

Tuvojoties Ziemassvētkiem, aktuāls kļūst dāvanu iegādes jautājums, un patērētāji mēdz meklēt maciņam draudzīgākus risinājumus. Tomēr nereti tās var izrādīties nedrošas, viltotas preces, kas, lai arī iegādātas un apmaksātas, var nenonākt līdz dāvanu maisam. Tāpēc Patentu valde, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde aicina iepirkties pārbaudītās e-komercijas vietnēs, tādējādi parūpējoties, lai dāvanas nonāk zem Ziemassvētku eglītes. Saskaņā ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja pētījumu datiem, galvenās valstis, no kurām Eiropas Savienībā (ES) tiek importētas viltotas preces, ir Ķīna, Turcija, Indija, kā arī citas Āzijas reģiona valstis. Viltotas un drošības prasībām neatbilstošas preces tiek pasūtītas caur populārām e-komercijas platformām, kas piedāvā Āzijas reģionā ražotas preces. Tāpat pētījumi liecina, ka ES viltotas preces apzināti iegādājas vidēji 34% iedzīvotāju, un 5% no tiem šādi rīkojas regulāri, Latvijā viltotu preču iegāde vispopulārākā ir 18 līdz 24 gadus vecu jauniešu vidū – teju 50% šīs sabiedrības grupas to dara apzināti. Iegādājoties viltotas...

Uzņēmumu reģistrs (UR) ir valsts iestāde, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus, komersantus, to filiāles un pārstāvniecības u.c. tiesību subjektus, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos, lai nodibinātu to juridisko statusu un nodrošinātu šo ziņu publisku ticamību un pieejamību. Likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» noteikto tiesību subjektu un juridisko faktu reģistrāciju ikdienā veic UR valsts notāri, savukārt UR galvenais valsts notārs izskata apstrīdētos valsts notāru lēmumus. Nereti ir noderīgi ieskatīties galvenā valsts notāra pieņemto lēmumu pamatojumā, kur skaidrotas Komerclikuma normas. Tas ļauj izvairīties no kļūdām gan reģistrējot komercdarbību, gan to izbeidzot. Galvenā valsts notāra 2024. gada 24. septembra lēmums Nr. 1–5n/196 UR saņēma sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) pieteikumu par SIA pamatkapitāla palielināšanu. Pieteikumam tostarp pievienots mantisko ieguldījumu novērtēšanas eksperta atzinums, kurā norādīts, ka SIA pamatkapitālā ieguldāmais mantiskais ieguldījums pieder individuālā komersanta amatpersonai E. D. (turpmāk — dalībnieks). UR valsts notārs pieņēma lēmumu atlikt pieteikto izmaiņu reģistrāciju, jo SIA pieteica...

Amerikas Savienotās Valstis (ASV) pēdējo mēnešu laikā precizējušas pieeju eksporta kontroles pasākumiem un sankciju piemērošanai, kas tieši skar personas, kas šķietami nav ASV jurisdikcijā, proti, Latvijas rezidentus. Arī Eiropas Komisija ir atjaunojusi vadlīnijas sankcionēto personu noteikšanai, kā arī regulās ir paplašināts atbildības tvērums par sankciju pārkāpšanu. Nozīmīgas izmaiņas skar uzņēmumu grupu iekšējos darījumus, ja viens no uzņēmumiem darbojas Krievijā kā Eiropas Savienības uzņēmuma meitas sabiedrība. Par izmaiņām starptautisko sankciju jomā ZAB COBALT rīkotajā vebinārā «Aktualitātes starptautisko sankciju jomā» informēja Edgars Pastars, biroja partneris, zvērināts advokāts, sertificēts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un sankciju atbilstības speciālists. Zelta likumi, kā pārbaudīt sankciju atbilstību 1 Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs), par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā. Lai pārliecinātos par sankciju atbilstību, vispirms pārbauda, vai persona nav Eiropas Savienības (ES), ASV, Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO), Latvijas Republikas sankciju sarakstā tieši vai netieši, vai Regulas 833/20141 5. aa...

Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Līdz šim uzņēmējam, kurš vēlējās periodiski piedāvāt viesu izmitināšanas pakalpojumu, bija ierobežota iespēja šāda pakalpojuma piedāvājumam izmantot, piemēram, ārvalstu platformas. Uzņēmējam tad bija jāreģistrējas kā PVN maksātājam, kā arī jāveic virkne citu administratīvu procedūru. Šāda kārtība mazam uzņēmumam bija liels administratīvais slogs, tostarp gada apgrozījums tam pārsvarā nesasniedza 50 tūkstošu eiro slieksni, kad jāreģistrējas kā PVN maksātājam. Mazo uzņēmēju atbalstam Saeima ar likuma grozījumiem noteikusi īpašu kārtību reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienestā kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājam tiem komersantiem, kuri vēlēsies saņemt pakalpojumu ārvalstī, tostarp booking.com, bet nereģistrēsies kā PVN maksātāji vispārējā kārtībā. Uzņēmumam piešķirs PVN reģistrācijas numuru ar īpašu pazīmi, ko varēs izmantot tikai un vienīgi PVN nomaksai par saņemtajiem pakalpojumiem no citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vai trešo valstu un teritoriju PVN maksātājiem. Noteikts, ka...

Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, visiem pensionāriem (gan strādājošiem, gan nestrādājošiem) pensionāra neapliekamais minimums palielināsies no 500 eiro uz 1000 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka pensijas daļa līdz 1000 eiro netiks aplikta ar nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25,5 % apmērā tiks ieturēts tikai tai pensijas daļai, kas ir virs 1000 eiro. Nestrādājošiem pensionāriem jauno neapliekamo minimumu tāpat kā līdz šim automātiski aprēķinās un piemēros Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vai citi pensiju izmaksātāji. Kādas ir iespējas strādājošiem pensionāriem gada laikā izmantot pensionāra neapliekamo minimumu (1000 eiro)? Strādājošie pensionāri var izvēlēties divas iespējas. Iesniegt algas nodokļa grāmatiņu savam darba devējam. Šajā gadījumā pensionāra neapliekamais minimums tiks piemērots dalīti – uz pusēm: darba devējs neieturēs nodokli no 500 eiro (no algas) un pensijas izmaksātājs neieturēs nodokli arī no 500 eiro (no pensijas). Algas nodokļa grāmatiņu darba devējam var neiesniegt vai, ja grāmatiņa jau ir iesniegta darba devējam, to izņemt. Šajā gadījumā...

Digitālo tehnoloģiju laikmetā internetā ir izveidojusies specifiska biznesa ekosistēma, kurā ir ne mazums nianšu arī konkurences tiesību ievērošanas aspektā. Skaidrojumu, kā digitālajā vidē atpazīt dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, sniedz Konkurences padome. Šie ieteikumi, meklējot tiesisku palīdzību, var noderēt gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri nereti kļūst par upuriem, gan dominējošajiem uzņēmumiem, kuri, iespējams, vēl neizprot, kādas situācijas digitālajā tirgū ir uzskatāmas par pārkāpumu. Tirgus un tā robežu izvērtēšana Tirgus dalībnieka dominējošais stāvoklis pats par sevi nav aizliegts, taču ir aizliegta tā ļaunprātīga izmantošana, Konkurences padomes (KP) rīkotajā vebinārā «Kā pamanīt konkurences ierobežojumus digitālajā vidē» atgādināja Elīza Roshofa, KP Analītiskā departamenta galvenā eksperte digitālo tirgu jautājumos. Ja uzņēmums, kas, piemēram, dominē tirgū, samazina cenas zem pašizmaksas, lai izspiestu konkurentus, vai palielina cenas, jo nebaidās no konkurences, tā var būt dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pazīme. Lai noteiktu, vai uzņēmums rīkojas neatļauti, vispirms jāanalizē, kas ir tā konkrētais tirgus un vai tajā pastāv barjeras, kas...

Tradicionāli ik rudeni komercdarbības juridiskajiem jautājumiem veltītu konferenci rīko Rīgas Menedžeru skola. Arī šogad konference pulcēja lektorus un interesentus tiešsaistes pasākumā par tematu «Nodokļu strīdi un tiesvedības». Kā jau to norāda konferences nosaukums, pārsvarā sarunas raisījās par nodokļu administrētāju un nodokļu maksātāju attiecībām. Šai rakstā sniedzam ieskatu par konferencē pārrunāto saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta veiktajiem nodokļu maksātāju pārbaudes pasākumiem. Nodokļu maksātājus Latvijā uzrauga Valsts ieņēmumu dienests (VID), tāpēc konferencē viedokli paust bija aicināta Lāsma Frīdenberga, VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Ceturtās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas vadītāja. Savā prezentācijā viņa iepazīstināja ar VID amatpersonu lēmumu tapšanu, to apstrīdēšanas iespējām un vienošanās līguma slēgšanu, lai strīdu izbeigtu, pirms tas nonācis tiesā. L. Frīdenberga bilda, ka jau 30 gadus strādā VID, un pēdējos 20 gadus viņas ikdiena saistīta ar nodokļu strīdu izskatīšanu. Kā norādīja VID pārstāve, nodokļu strīdi visbiežāk rodas brīdī, kad VID amatpersonas vai nu veic nodokļu kontroles pasākumus, vai pieņēmušas...

Finanšu ministrija apkopojusi informāciju par izmaiņām grāmatvedības un revīzijas jomā, kas stāsies spēkā no 2025. gada. Lai nodrošinātu publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju un izprastu uzņēmuma darbības ietekmi uz tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori, ir izstrādāti vairāki likumi: Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie likumi, ar kuriem veikti grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Minētie likumi Saeimā pieņemti 2024. gada 26. septembrī. Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums nosaka likuma subjekta (uzņēmuma) pienākumu sagatavot ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu (ja tāds ir sagatavojams) kā daļu no uzņēmuma gada pārskata, kas jāiekļauj šā uzņēmuma vadības ziņojumā. Ilgtspējas ziņojumu sagatavo saskaņā ar ES ilgtspējas ziņošanas standartiem. Likuma prasības tiek ieviestas pakāpeniski un ar 2025. gada 1. janvāri pienākums...

Ja par periodu pēc vecuma vai invaliditātes pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) ir veiktas apdrošināšanas iemaksas, pensiju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra turpmāk pārrēķinās automātiski. To ceturtdien, 12.decembrī, lēma Saeimas pieņemot grozījumus likumā “Par valsts pensijām”. Patlaban pensijas pārrēķina, pamatojoties uz tās saņēmēja pieprasījumu. Automātiskais pensijas pārrēķins veicams ne agrāk kā pēc 12 mēnešiem no iepriekšējā pensijas pārrēķina vai 12 mēnešus pēc pensijas piešķiršanas, skaitot šo periodu no nākamā mēneša pirmā datuma, no kura piešķirta pensija. Pensiju pārrēķinās katra gada 1.aprīlī. Ja pensijas saņēmējs vēlēsies, lai pensija tiktu pārrēķināta citā datumā, tad viņam būs jāiesniedz iesniegums, kurā norādīts, ar kura mēneša pirmo datumu pensija turpmāk automātiski pārrēķināma, paredz grozījumi. Pirmais automātiskais pensijas pārrēķins būs 2026.gada 1.aprīlī un turpmāk ik gadu. Vienlaikus ar grozījumiem precizēta apdrošināšanas stāža noteikšanas kārtību un sasaistīts darbs un tam pielīdzinātie periodi atsevišķās bijušajās PSRS republikās ar ieguldījumu šī brīža Latvijas pensiju sistēmā. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori no Labklājības ministrijas,...

«Kas neriskē, tas nedzīvo Jūrmalā!» — vēsta izteiciena par šampanieša dzeršanu pārfrāzētā versija. «Latvijas Rivjēra», kas allaž asociējusies ar bagātu ļaužu (turklāt — ne vien Latvijas ļaužu) mītnes vietu, pēdējos gados piedzīvojusi būtisku eksistenciālu krīzi. Gan Covid–19 pandēmija, gan Krievijas iebrukums Ukrainā apturējis Jūrmalas līdzšinējos galvenos naudas pelnīšanas veidus — tūrismu no NVS valstīm, nekustamo īpašumu tirdzniecību pret termiņuzturēšanās atļaujām u.c. Kāda ir pašreizējā situācija, kā Jūrmala adaptējas jaunajiem apstākļiem un kā raugās nākotnē? Pilsēta bez rūpniecības Aplūkojot Jūrmalas lielāko uzņēmumu sarakstu, redzams, ka rūpniecība šajā pilsētā faktiski nepastāv. LURSOFT apkopotajā Jūrmalas 20 lielāko komersantu (pēc apgrozījuma) sarakstā būtībā ir tikai divi, ko varētu droši klasificēt kā ražotājus — AS Tehnoinform (cita veida papīra un kartona izstrādājumu ražošana) un SIA Verģi (jūras zvejniecība), taču abu šo uzņēmumu apgrozījuma rādītāji ir samērā pieticīgi — attiecīgi 10,1 un 12,3 miljoni eiro. Nosacīti pie ražošanas nozares varētu pieskaitīt arī lielāko Jūrmalā reģistrēto uzņēmumu SIA Industry...

2023. gadā tika pabeigts promocijas darbs (pētījums) «Pašnodarbinātības sociāli ekonomiskie aspekti». Pētījumā tika identificēta viena no pašnodarbināto personu problemātikām, un tā ir pašnodarbināto personu nepietiekama sociālā aizsardzība. Pašnodarbināto personu sociālās aizsardzības jautājumi ir plaši pētīti arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošo personu riskus zaudēt ienākumus sakarā ar konkrētiem gadījumiem — sociāli apdrošinātās personas slimība, invaliditāte, maternitāte, bezdarbs, vecums, nelaimes gadījums darbā vai saslimšana ar arodslimību, kā arī papildu izdevumu segšana sakarā ar bērnu kopšanu un sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi. Pašnodarbinātām personām ES bieži nav piekļuves sociālajiem labumiem tādā pašā apmērā kā darba ņēmējiem. Eiropas Komisijas pētījumā «Piekļuve sociālajai aizsardzībai cilvēkiem, kuri strādā ar nestandarta līgumiem un kā pašnodarbinātie Eiropā, 2017» (Access to socal protection for people working on non–standard contracts and as self–employed in Europe, 2017) identificētas būtiskas atšķirības starp valstīm, kuras...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sagatavojusi iebildumus par Labklājības ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā". Likumprojekts ir nodots publiskajai apspriešanai līdz 11. decembrim. LBAS izsaka vairākus iebildumus, un būtiskākie no tiem saistās ar koplīguma termiņu, dīkstāvi un darba devēja uzteikumu arodbiedrības biedram. LBAS atgādina, ka Darba likuma 19. panta normas mērķis ir nepieļaut vienpusēju atkāpšanos no koplīguma, aizsargāt darbinieku no koplīgumā paredzētās aizsardzības atcelšanas, atstājot viņu bez koplīgumā ietvertajām sociālajām garantijām, kā arī motivēt abus sociālos partnerus pēc iespējas ātrāk veikt sarunas par jaunu vienošanos. Koplīgumu darbības tā saucamā ultraaktivitāte pastāv dažādu valstu tiesību sistēmās, piemēram, Spānijā, Portugālē, Vācijā un Latvija šajā ziņā nav unikāla. LBAS vērš uzmanību, ka koplīgumu darbības ultraaktivitātes atcelšana vājina arodbiedrību lomu un pasliktina labvēlīgo vidi koplīgumu slēgšanai. Līdz ar to LBAS pieprasa aizsargāt koplīgumu ultraaktivitāti un saglabāt abu pušu tiesības vienoties par to, ka koplīgums ir spēkā līdz jauna koplīguma noslēgšanai. LBAS norāda, ka pašreizējā likuma redakcija...

Vairākas būtiskas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā stāsies spēkā no 2025. gada. Viena no svarīgākajām attiecas uz PVN reģistrācijas sliekšņa aprēķinu. Turpmāk 50 000 eiro sliekšņa aprēķinā jāņem vērā ne tikai ar PVN apliekamie darījumi, kā tas bija līdz šim, bet arī vairāki ar PVN neapliekamie darījumi. Tādēļ tiem uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kuri 2024. gadā veikuši ar PVN apliekamus darījumus un, iespējams, arī ar PVN neapliekamus darījumus (piemēram, darījumi ar nekustamo īpašumu, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi u.c.) un sasnieguši apgrozījumu 50 000 eiro, līdz 2025. gada 15. janvārim (ieskaitot) jāiesniedz iesniegums reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā. To var izdarīt, aizpildot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) dokumenta grupā Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas – Iesniegums rezidentu PVN reģistrācijai, datu maiņai vai izslēgšanai. 50 000 eiro slieksnis jāaprēķina kalendāra gadam (2024.gadam), nevis pēdējiem 12 mēnešiem. Ja iesniegums tiks iesniegts līdz 2025. gada 15. janvārim,...

Lai mazinātu darbaspēka imigrācijas sistēmas negodprātīgas izmantošanas riskus, valdība 10. decembrī apstiprināja Ekonomikas ministrijas safatavotos grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 55 "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu", Kā norādīts noteikumu anotācijā, pašreizējā situācijā arvien vairāk tiek konstatēti gadījumi, kad darba devējs jau sākotnēji plāno nosūtīt trešo valstu darbinieku pakalpojumu sniegšanai citā Eiropas Savienības (ES) valstī, nemaz neplānojot personu nodarbināt Latvijā un arī neizskatot iespējas nodarbināt vietējo darbaspēku. Tā rezultātā pieaug vīzu un uzturēšanās atļauju pieprasītāju skaits, kuru mērķis ir negodprātīgi izmantot Latvijas imigrācijas sistēmu trešo valstu darbinieku nosūtīšanai pakalpojumu sniegšanai uz citām ES valstīm. Vienlaikus par šādu vakanču pieejamību tiek maldināti arī vietējie darba meklētāji, pagarinot darba meklēšanas procesu. Ar grozījumiem noteikumos precīzāk tiek atrunāts sadarbības mehānisms starp darba devēju un Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA). Turpmāk darba devējam, piesakot NVA brīvu darba vietu, būs jāsadarbojas ar NVA - jāpamato brīvo darba vietu skaits, jāizvērtē aģentūras piedāvātie kandidāti un arī jāsniedz...