VISI RAKSTI

Saeimā 4. decembrī pieņemtie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas stājas spēkā 11. decembrī, paredz, ka no 2025. gada pensionāra neapliekamais minimums tiek palielināts no 500 eiro uz 1000 eiro mēnesī. Lai strādājošiem pensionāriem, kuru pensijas un darba algas apmērs ir neliels (līdz 1000 eiro), ikmēneša pieejamo naudas līdzekļu apmērs nesamazinātos un nebūtu vajadzīgs ik gadu iesniegt gada ienākumu deklarāciju, ir paredzēts, ka katram strādājošam pensionāram pēc brīvprātības principa ir tiesības izvēlēties piemērot pensionāra neapliekamo minimumu dalīti - 500 eiro piemēro darba algai un 500 eiro piemēro pensijai. Detalizētāka informācija par šo jauno iespēju ir iegūstama, vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Taču arī Labklājības ministrija ir sagatavojusi atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem. Vai pensionāra neapliekamais minimums ir obligāti jādala? Nē, tā ir katra strādājošā pensionāra izvēle. Izvēloties nedalīt pensionāra neapliekamo minimumu, tas tiek piemērots tikai pensijai, kuru izmaksā pensijas izmaksātājs - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), kā arī Aizsardzības...

Ministru kabinets 10. decembrī pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 133 "Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu". Daļa jauno noteikumu stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, daļa – 2026. gada 1. janvārī. No 2025. gada 1. janvāra valsts nodeva par pases izsniegšanu 10 darba dienu laikā būs 44 eiro un divu darba dienu laikā – 70 eiro. Savukārt, valsts nodeva par personas apliecības jeb eID kartes izsniegšanu 10 darba dienu laikā būs 25 eiro un divu darba dienu laikā – 40 eiro. No 2026. gada 1. janvāra valsts nodeva par pases izsniegšanu 10 darba dienu laikā būs 50 eiro, un divu darba dienu laikā – 75 eiro. Savukārt, valsts nodeva par personas apliecības jeb eID kartes izsniegšanu 10 darba dienu laikā būs 30 eiro, un divu darba dienu laikā – 45 eiro. Tiek saglabāti visi valsts nodevu atvieglojumi par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu – bērniem...

Darba devēja un darba ņēmēja attiecībās nereti iespējamas strīdus situācijas, kuru risinājumam nepieciešams ne vien rūpīgi pārlasīt Darba likumu, bet arī uzklausīt jurista viedokli, lai strīdu vēlāk nevajadzētu izšķirt tiesā. Gita Oškāja, zvērināta advokāte, koncentrētā veidā sniedz atbildes uz biežāk sastopamajiem darba devēju jautājumiem. Vai var atbrīvot no darba, ja darbinieks saslimst? Darba devējam vispārējā gadījumā ir aizliegts uzteikt darba līgumu darbinieka pārejošas darbnespējas laikā. To var darīt tikai tad, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus un ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Turklāt darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu tikai tai laikā, kad darbiniekam ir darbnespēja (saistībā ar ilgstošo darbnespēju), nevis pēc tam, kad darbnespēja ir beigusies. Gadījumos, kad var uzteikt darba līgumu darbnespējas laikā, neieskaita: grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu; darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā, kura cēlonis saistīts ar darba vides faktoru...

Minimālās algas palielināšana no 2025. gada 1. janvāra no 700 eiro uz 740 eiro ietekmēs vairākus Maksātnespējas likumā noteiktos maksātnespējas procesa aspektus – palielināsies iemaksājamais depozīts, kreditoriem novirzāmo līdzekļu apjoms fiziskās personas maksātnespējas procesā un no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksājamā summa maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem. Uzsākot gan juridiskās, gan fiziskās personas maksātnespējas procesu, ir iemaksājams depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā, kā to paredz Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumu Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" 2. punkta redakcija, kas spēkā no 2025. gada 1. janvāra. Līdz ar to līdzšinējo 1400 eiro vietā pieteikuma iesniedzējam no 2025. gada 1. janvāra būs jāmaksā 1480 eiro. Juridiskās personas maksātnespējas procesā depozīts tiek iemaksāts, lai segtu procesa izmaksas, ja parādniekam nav mantas vai tās apmērs ir mazāks par depozīta apmēru un kreditori nav izlēmuši izmantot citu finansēšanas avotu (Maksātnespējas likuma 62. panta...

Pēdējo četru gadu laikā to iedzīvotāju skaists, kas Latvijā atgriezušies no ārvalstīm, ir teju dubultojies. Tam par iemeslu ir gan sentiments — ilgas pēc dzimtenes, radiem un draugiem —, gan arī gluži praktiski iemesli — Latvijā bezdarba rādītāji samazinās, parādās jaunas darbavietas un ir iespējams labi nopelnīt arī pie darba devējiem mūsu valstī. Turklāt ārvalstīs uzkrātās zināšanas un nauda nereti kalpo par pamatu biznesa uzsākšanai. Gan pašvaldības, gan arī dažādas valsts iestādes pēdējos gados mērķtiecīgi sniedz informāciju un atbalsta tos, kuri vēlas atgriezties mājās. Remigranti ne tikai ir darbaspēks, kas aizpilda brīvās darbavietas vai rada jaunas, bet viņi arī veido zināšanu pārnesi, kas ir vēl viens būtisks ieguvums Latvijas tautsaimniecībai. Kaut arī kopš neatkarības atgūšanas pagājušā gadsimta 90. gados cilvēki ir braukuši prom no Latvijas labākas dzīves meklējumos, masveidīga valsts pamešana iezīmējusies divas reizes. Pirmā bija pēc tam, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā 2004. gadā un daudzas valstis Latvijas iedzīvotājiem atvēra savu...

Latvijas Banka izstrādājusi un apstiprinājusi "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus" komercbanku plašākai klātbūtnei Latvijas reģionos. Ņemot vērā to, ka Latvijā pēdējo 10 gadu laikā komercbanku klātienes klientu apkalpošanas vietu skaits samazinājies visstraujāk no eiro zonas valstīm, šīs iniciatīvas mērķis ir saglabāt līdzsvaru starp finanšu pakalpojumu digitalizāciju un klātienes atbalstu tiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem reģionos, kuriem klātienes pakalpojumi aizvien ir nepieciešami, bet attālums līdz pakalpojumu sniegšanas vietai ir pārāk liels, tāpēc to pieejamība ir apgrūtināta. 2013. gada beigās Latvijā bija 319 komercbanku klientu apkalpošanas vietu, savukārt 2024. gada oktobrī – tikai 69 šādas vietas. Nozīmīga daļa Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju nav apmierināta ar klātienes pakalpojumu un konsultāciju pieejamību. Digitalizācija paredz standartizētus risinājumus, kas daudzos gadījumos iedzīvotājiem un uzņēmējiem nav piemēroti. Saskaņā ar 2024. gada vasarā pēc Latvijas Bankas pasūtījuma tirgus pētījumu kompānijas "RAIT" veiktās Latvijas uzņēmumu aptaujas datiem 28% uzņēmēju uzskata, ka komercbankas strādā standartizēti un birokrātiski, neņemot vērā uzņēmumu...

Jautājums Darbiniekam sākas atvaļinājums 2024. gada 18. decembrī un turpinās līdz 2025. gada 2. janvārim ieskaitot. Cik no tām ir apmaksājamas dienas, cik izmantotas dienas un kad darbiniekam jāatgriežas darbā? Atbilde Diemžēl precīzai atbildei uz jautājumu trūkst informācijas — tādēļ izskatīsim iespējamos variantus. Šī gada decembris atbilstoši Darba likuma (DL) 133. panta 4. daļai izceļas ar divām pārceltajām darbadienām (23. un 30. decembris). Turklāt tās dienas vispirms ir jānostrādā (14. un 28. decembrī) un tikai pēcāk var atpūsties (sk. kalendāru). Jūsu minētais atvaļinājuma periods iekļauj tieši abas pārceļamās dienas. Tiesa gan, rīkojums par pārcelšanu formāli attiecināms uz no valsts budžeta finansējamām institūcijām, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai (privātajā biznesā darba devējs var rīkoties savādāk). Tā kā darba dienu pārcelšana šajā konkrētajā situācijā ir loģiska, to arī apskatīsim. Ņemsim vērā, ka abas pārceļamās pirmdienas ir pirmssvētku dienas (saīsināts darba laiks), tad arī, pārceļot tās uz divām citām sestdienām,...

Saeima 6. decembrī otrajā – galīgajā – lasījumā ir pieņēma likumprojektu "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam". Apstiprināts arī 31 budžetu pavadošais likumprojekts. Ņemot vērā ekonomikas izaicinājumus un pieaugošo ģeopolitisko spriedzi, budžets ir izstrādāts ar mērķi nodrošināt sabalansētu, ilgtspējīgu un Eiropas Savienības prasībām atbilstošu finanšu politiku. Galvenā prioritāte ir valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, informē Finanšu ministrija. “Budžeta veidošanā centāmies sasniegt divus būtiskus stratēģiskos mērķus: nodrošināt pienācīgu finansējumu valsts drošībai – gan iekšējai, gan ārējai, kā arī radīt apstākļus izaugsmei un iedzīvotāju ienākumu pieaugumam. Esmu gandarīts, ka sagatavotais budžeta projekts ir ieguvis augstu Eiropas Komisijas novērtējumu kā pilnībā atbilstošs. Jāpiebilst, ka esam vienīgā Baltijas valsts, kas saņēmusi šādu atzinību,” uzrunājot Saeimas deputātus, uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens. 2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Salīdzinot ar 2024. gada budžetu, 2025. gadā plānotie valsts budžeta...

Līdz 2025. gada 1. novembrim atlikta prasība nodrošināt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko apdrošināšanu (OCTA polisi) visiem transportlīdzekļiem, kam nav uz laiku pārtraukta reģistrācija. To noteic 5. decembrī otrajā – galīgajā – lasījumā Saeimā atbalstītais par steidzamu atzītais grozījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā. Saeimas pieņemtā un 26. novembrī Valsts prezidenta izsludinātā likuma projektu Saeimai iesniedza Ministru kabinets, norādīts grozījuma anotācijā. Taču pieņemtās izmaiņas par obligātu civiltiesisko apdrošināšanu visiem transportlīdzekļiem, arī tādiem, kas nepiedalās ceļu satiksmē, nav pietiekami izvērtētas un izdiskutētas un grozījumu spēkā stāšanās ir jāatliek, iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības komisijas sēdē Satiksmes ministrija deputātus iepriekš informēja, ka ir uzsākts darbs, lai varētu ieviest vienkāršāku procedūru transportlīdzekļu noņemšanai no uzskaites. Ministrija rosina reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku, kad transportlīdzeklis netiek izmantots, veikt elektroniski, nenododot transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes. Līdzīgu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu: “AS (turpmāk – Sabiedrība) ir tai skaitā arī zemes nekustamā īpašuma Rīgā īpašnieks. Uz zemes gabala atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja (turpmāk - būve). Starp zemes īpašnieku un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem pastāv t.s. likumiskā zemes lietošanas tiesības, ko no 2022. gada 1. janvāra regulē Latvijas Republikas Satversmei neatbilstošais likums “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk Spēkā stāšanas likums). Sabiedrība ir sagatavojusi maksāšanas paziņojumus būves īpašniekiem (kopīpašniekiem) par zemes likumisko lietošanas maksu. Saskaņā ar Spēkā stāšanās likuma 38. panta otro daļu par maksāšanas paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu katrs būves īpašnieks (kopīpašnieks, dzīvokļa īpašuma īpašnieks) sedz zemes īpašnieka izmaksas 15 eiro apmērā, kas ir sedzamas kopā ar nākamo lietošanas maksas maksājumu (Spēkā stāšanās likuma 38. panta trešā daļa). Vienlaikus Spēkā stāšanās likuma 38. panta ceturtā daļa nosaka, ka,...

Šajā aktīvajā iepirkšanās periodā Finanšu nozares asociācija (FNA), reaģējot uz interneta veikala www.prof.lv maksātnespējas procesu, vērš iedzīvotāju uzmanību par iespēju saņemt naudas atmaksu gadījumos, ja prece vai pakalpojums iegādāts interneta veikalā ar maksājuma karti, bet tas nav saņemts. Nepaciešama saziņa ar pakalpojuma sniedzēju vai pamatojums, kāpēc saziņa nav veiksmīga Ja esat iegādājies preci vai pakalpojumu interneta veikalā ar maksājuma karti, bet tas nav saņemts, patērētāja pienākums ir sazināties ar pakalpojuma sniedzēju ar lūgumu atgriezt iztērēto naudu, savukārt uzņēmuma pienākums ir reaģēt uz šo iesniegumu. Ja preces vai pakalpojuma sniedzējs sola atgriezt līdzekļus, bet tos neatgriež, ignorē patērētāja sūdzību vai ir maksātnespējīgs – jums kā patērētājam jāvēršas bankā ar pretenziju. Svarīgi ir saglabāt visu saraksti ar preces vai pakalpojuma sniedzēju, kā arī maksājuma apliecinošus dokumentus. Cik ilgi pēc maksājuma veikšanas ir iespēja pieprasīt naudas atmaksu? Gadījumos, kad preces iegādātas ar VISA vai MasterCard maksājumu karti, patērētājiem ir...

Ministru kabinets 3. decembra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto atbalsta programmu uzņēmumiem jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai, kas paredz vairāk kā 11 miljonu eiro finansējumu sadarbības tīklu dalībnieku internacionalizācijai un sadarbības veicināšanai starp privāto, publisko un pētniecības sektoru (turpmāk – Sadarbības tīklu programma). Ministru kabineta 2024. gada 3. decembra noteikumi Nr. 775 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" otrās kārtas īstenošanas noteikumi" paredz, ka atbalsta programmas ietvaros tiek izveidots atbalsta instruments sadarbības tīkliem - biedrībai vai nodibinājumam, kas apvieno komersantus, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas un citas institūcijas, kas darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišās, produkta vai pakalpojuma grupās, vērtības ķēdēs vai reģionā. Sadarbības tīklu programmas mērķis ir veicināt komersantu, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī, palielināt komersantu ieguldījumus attīstībā un inovācijās,...

Turpinot iepriekšējā Bilances numurā iesākto tematu par līzinga darījumu atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē, šajā rakstā apskatīšu sarežģītāku situāciju, proti, jaunas automašīnas iegāde līzingā, kā pirmo iemaksu izmantojot «veco» automašīnu. Tā kā atšķirību starp finanšu līzingu un operatīvo līzingu skaidroju iepriekšējā publikācijā, tad šoreiz piemērā izmantošu tikai vienu no variantiem, t.i., operatīvā līzinga līguma gadījumu. Situācijā, kad līzingā nopirkto esošo automašīnu jāapmaina uz jaunu līzingu, lai tiktu pie jauna transportlīdzekļa, uzskaitē sarežģītākais ir tieši šī notikuma pirmais posms, t.i., pilnībā jānorēķinās ar līzinga kompāniju par esošo automašīnu un tā jāizslēdz no uzskaites. Situācijas apraksts Iesaistītas trīs puses: līzinga devējs (turpmāk tekstā — SIA Līzings), līzinga ņēmējs (turpmāk tekstā — Uzņēmums) un dīleris. Uzņēmums 2021. gada 10. oktobrī noslēdzis Finanšu līzinga līgumu ar SIA Līzings par lietotas vieglās automašīnas iegādi. Automašīnas uzskaites vērtība 20 600 eiro, atlikusī vērtība 2024. gada oktobrī 14 420 eiro. Atlikusī līzinga neatmaksātā summa 14 000 eiro. 2024. gada oktobrī uzņēmums...

Ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē, efektīvāk kontrolējot darbinieku darba laiku un uzskaiti arī mazākos būvniecības objektos, Saeima 4. decembra sēdē galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", padarot grūtāku nereģistrētu darbinieku skaita vai nostrādātā laika slēpšanu, tādējādi samazinot aplokšņu algu maksājumus darbības. Grozījumi likumā tika izstrādāti atbilstoši Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024. – 2027. gadam ietvertajiem pasākumiem un paredz plašāku elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS) piemērošanu – tā būs jāpiemēro visos būvobjektos, kur būvdarbu vērtība ir vismaz 170 000 EUR (līdz šim EDLUS jāpiemēro, ja būvdarbu vērtība ir vismaz 350 000 EUR). Jaunā kārtība būs jāpiemēro būvniecības iecerēm, kurām atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi ir izdarīta vai paskaidrojuma raksts akceptēts pēc 2025. gada 1. janvāra. Izstrādājot ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu, tika secināts, ka “mazos objektos” – t.i. dzīvojamo māju būvniecībā, nelielās pārbūvēs vai atjaunošanā publiskajās ēkās un ražošanas ēkās netiek īstenoti efektīvi pasākumi ēnu...

Vairākus gadus par «normālo darba laiku» tika uzskatīts kalendārs, kurā bija norādītas darba dienas no pirmdienas līdz piektdienai. Ik pēc piecām dienām bija brīvdienas — sestdiena un svētdiena, bet dažreiz arī kāda svētku diena, kas parasti arī tika uzskatīta par brīvdienu. Strādāšanai paredzamais darba laiks Termins «normālais darba laiks» skaidrots Darba likuma (DL) 131. pantā: dienā — ne vairāk par 8 stundām (dažiem — ne vairāk par 7 stundām), nedēļā — ne vairāk par 40 stundām (dažiem — ne vairāk par 35 stundām). Šāds skaidrojums noteikti der biroju darbiniekiem (un arī dažiem citiem), tomēr ir arī tādi nodarbinātie, kas strādā atšķirīgā «tempā». Piemēram, summētā darba veicēji parasti strādā gan mazāk, gan vairāk stundu dienā (4, 8, 12 vai 16 stundas), ar dažādu stundu skaitu nedēļā, un tiem nebūt nav brīvdienas tieši sestdienās un svētdienās. Attiecīgi tiem noteikti citi ierobežojumi (DL 140. pants) un noteikts normālais darba laiks nevis nedēļai, bet uzskaites periodam....