JAUNUMI

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2016.gada 1.septembra lēmums №1/17 «Noteikumi par kritērijiem, saskaņā ar kuriem dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators nosaka piekļuves režīmu dabasgāzes krātuvei»Lēmums stājas spēkā ar 2016.gada 8.septembri.

Saeimas deputāti 7.septembrī sanāk uz pirmo sēdi šī gada rudens sesijā, kurā spriedīs par 10 lēmuma projektiem un 43 likumprojektu nodošanu izskatīšanai komisijās. Šodien plānots komisijām nodot jaunu Publisko iepirkumu likumu, kas paredz precizēt, paplašināt un grozīt izņēmumu sarakstu, kuriem nebūs jāpiemēro iepirkuma procedūra, kā arī citas izmaiņas. Saeima spriedīs arī par to, vai izskatīšanai komisijās nodot grozījumus Autopārvadājumu likumā, paredzot prasības pārvadātājiem, kas nodrošina kopbraukšanas pakalpojumus. Saeima tāpat spriedīs par izmaiņām Dabas resursu nodokļa jomā, kur plānots palielināt nodokļa likmes par plastmasas iepirkumu maisiņiem. Deputāti izskatīs arī ierosinājumu komisijām nodot likumprojektu, kas paredz veikt izmaiņas Valsts ieņēmumu dienestā (VID), apvienojot finanšu policiju un muitas policiju vienā izmeklēšanas iestādē. Savukārt komisijām nododamie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz nodrošināt VID konkurētspējīgu darba samaksu. Plānots, ka no nākamā gada uzņēmumiem, kuri nebūs veikuši attiecīgus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, būs jāmaksā energoefektivitātes valsts nodeva. To paredz grozījumi likumā "Par...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā 7.septembrī konceptuāli atbalstīti grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, kas paredz iespēju daļēji vai pilnīgi apturēt biedrību un nodibinājumu publisko darbību , ja to darbība rada potenciālus draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai drošībai un kārtībai. Valsts drošības apdraudējuma riska gadījumā sabiedriskās organizācijas darbību varēs apturēt uz laiku līdz diviem mēnešiem. Par to lems tiesa pēc prokurora pieteikuma, un šādas lietas izskatīs Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, kas ir specializēta, lai izskatītu ar valsts noslēpumu saistītus jautājumus. Prokurors tiesā varēs vērsties pēc savas iniciatīvas vai arī pamatojoties uz valsts drošības iestādes atzinumu. Savukārt, ja biedrības darbība apdraud valsts drošību vai sabiedrisko drošību un kārtību, kā arī tā neievēro tiesas lēmumu par publiskās darbības apturēšanu un nepilda uzliktos papildu pienākumus, tās darbību varēs izbeigt. Lietu par biedrības vai nodibinājuma darbības apturēšanu varēs rosināt, ja tās darbība izraisa kāda noteiktā aizlieguma pārkāpumu, un šos aizliegumus plānots noteikt likumā. Likumprojekts...

Izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā Sociālo un darba lietu komisija atbalstījusi grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz pilnveidot sociālās apdrošināšanas sistēmu un atrisinātu virkni praksē konstatētu problēmu. No likuma paredzēts izslēgt normas, kas regulē fiksētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju sociālo apdrošināšanu, jo no 2016.gada saimnieciskās darbības veicējiem vairs nav paredzēta iespēja maksāt fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Praksē aizvien biežāk ir gadījumi, kad persona, par kuru sociālās iemaksas Latvijā veic valsts (piemēram, bezdarba, maternitātes u.c. gadījumos), vienlaikus minētajā periodā ir nodarbināta un nodokļu samaksu veic citā valstī. Tādējādi persona tiek vienlaikus sociāli apdrošināta divās valstīs, lai arī likums nosaka, ka sociālās iemaksas no valsts budžeta netiek veiktas, ja persona strādā ārvalstī. Tādēļ likumprojekts paredz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) tiesības gadījumos, kad tā saņem informāciju par personas nodarbinātību vai sociālo apdrošināšanu ārvalstī, anulēt personai Latvijā reģistrētās iemaksas, kas veiktas no valsts budžeta. Likuma grozījumi arī paredz noteikt, ka gadījumos, kad sociālās...

Saeimas Juridiskā komisija neatbalsta Saeimā iepriekš 2. lasījumā Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma grozījumu projektā apstiprināto normu, kas paredzēja iespēju pilsoņiem bez latviskas izcelsmes mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu „latvietis". Šāda iespēja tika paredzēta Latvijas pilsoņiem, kuri vismaz 15 gadus dzīvo Latvijā, prot valsts valodu un ir piederīgi latviešu kultūrai. "Esam saņēmuši vairākus priekšlikumus atteikties no Saeimā iepriekš atbalstītās normas par iespēju par latvieti kļūt pilsoņiem bez latviskām saknēm. Neiztirzājot šāda priekšlikuma politiskos aspektus, ir arī virkne juridisku apsvērumu, kas mudina pārskatīt iepriekš atbalstīto principu. Ieklausoties Juridiskā biroja un deputātu argumentos, nolēmām aicināt Saeimu atteikties no otrajā lasījumā nobalsotās likuma normas," norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Likumprojekts joprojām paredz atvieglot pilsonības reģistrāciju ārvalstniekiem ar latvisku izcelsmi. Piedāvātā likuma redakcija paredz iespēju mainīt tautības ierakstu uz "latvietis" vai "lībietis (līvs)" arī personai, kura Latvijā uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību ar nosacījumu, ka tā...

Eiropas Komisija izveidojusi REFIT platformu (Regulatory Fitness and Performance programme, Normatīvās atbilstības un izpildes programma), aicinot ikvienu uzņēmēju, nozaru asociācijas un citas nevalstiskās organizācijas paust viedokli un ieteikumus ES regulējuma pilnveidošanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un ES regulējuma nepilnvērtību novēršanai. Saņemtie ieteikumi tiek izskatīti augsta līmeņa darba grupā, kuru vada Eiropas Komisijas pirmais priekšsēdētāja vietnieks Frans Timmermans. Latviju darba grupā pārstāv Ekonomikas ministrija. 2015. gada maijā, pieņemot Labāka regulējuma programmu, Frans Timmermans uzsvēra: “Labāks regulējums ir viena no ES galvenajām prioritātēm, tāpēc Eiropas Komisija apņēmusies mainīt gan to, ko ES dara, gan to, kā ES to dara”. Eiropas Komisija apņēmusies reaģēt uz katru saņemto ieteikumu, plānotās rīcības rezultātus atspoguļojot Eiropas Komisijas 2017. gada darba programmā. Šobrīd Eiropas Komisijas ir publicējusi 16 atzinumus par REFIT platformā saņemtajiem ieteikumiem. Lai nodrošinātu ES konkurētspēju arī turpmāk, ES institūcijas regulāri veic normatīvā regulējuma pilnveidošanu un administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējiem, kas nodrošinātu straujāku ekonomikas izaugsmi gan atsevišķās ES...

Kredītņēmēju galvotāji pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas netiks atsvabināti no tālākām galvotāju saistībām. Ja ar tiesas lēmumu tiek izbeigta galvenā parādnieka, kas ir fiziska persona, saistību dzēšanas procedūra un maksātnespējas process, dzēšot šīs personas saistību dzēšanas plānā norādītās neizpildītās saistības, galvojums netiks izbeigts. Vienīgais veids kā galvotajam atbrīvoties no savām saistībām ir uzsākt savu maksātnespējas procesu, situāciju skaidro Kredītņēmēju konsultāciju centra valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš. Atsaucoties uz Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedumu (20111.gada 27.aprīļa spriedums lietā Nr. SKC –86/2011), uz galvotājiem neattieksies Civillikuma 1710.pants (Galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku) un 1712.pants (Galvojums izbeidzas ar ikvienu notikumu, kas atsvabina galveno parādnieku). Galvenā parādnieka maksātnespēja un viņa atbrīvošana no neizpildītajām saistībām neizbeidz galvojumu, jo atbilstoši Civillikuma 1692.pantam galvojuma mērķis ir atbildēt kreditoram par trešās personas parādu. Galvotāja pienākums atbildēt kreditoram izriet no galvojuma līguma, proti, galvojot par parādnieka saistībām, galvinieks uzņemas risku atbildēt kreditoram par parādnieka...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu aizliegt Igaunijā licencētajai kreītiestādei Versobank AS sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā - piesaistīt jaunus klientus Latvijas teritorijā, kā arī bankai ir jāizbeidz līgumattiecības ar jau esošajiem klientiem. Versobank AS Latvijā līdz šim bija tiesīga sniegt vienīgi finanšu pakalpojumus bez fiziskas klātbūtnes saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvības principu. Lēmums noteikt aizliegumu sniegt jebkādus finanšu pakalpojumus Latvijā ir pieņemts, jo Versobank AS ir ilgstoši pārkāpusi Kredītiestāžu likumā noteikto kārtību, kas nosaka, kā citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde var uzsākt pārrobežu pakalpojumu sniegšanu Latvijā ar filiāles starpniecību. Versobank AS ilgstoši ir sniegusi finanšu pakalpojumus Latvijā ar fizisku klātbūtni, ko apliecina virkne faktu. Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, ja FKTK konstatē, ka citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, neatverot filiāli, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas likumiem, tā nekavējoties pieprasa šai kredītiestādei izbeigt šādas darbības. Ja kredītiestāde nepārtrauc darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas likumiem, FKTK informē attiecīgās dalībvalsts...

Atgādinām, ka tuvojas termiņš, līdz kuram iespējama pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atgūšana citās Eiropas Savienības dalībvalstīs Latvijas juridiskajām personām. Atmaksas pieteikums iesniedzams Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vēlākais līdz tā kalendārā gada, kas seko atmaksas periodam, 30.septembrim. Tātad par 2015. gadu - līdz šā gada 30. septembrim. PVN atmaksas kārtība ES noteikta Padomes 2008.gada 12.februāra direktīvā 2008/9/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai PVN atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. PVN atmaksu citā ES dalībvalstī var pieprasīt Latvijas Republikā (LR) reģistrēts PVN maksātājs, kurš neveic reģistrējamu saimniecisko darbību citā dalībvalstī, par pievienotās vērtības nodokli, kas aprēķināts attiecībā uz šajā dalībvalstī iegādātajām precēm, saņemtajiem pakalpojumiem un preču importu savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. LR nodokļu maksātāji PVN atmaksas pieteikumus, kas adresēti citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, iesniedz EDS saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumiem Nr. 1514 „Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis jaunu metodisko materiālu "Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas darba devējam – mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam". Metodiskais materiāls sniedz metodisku palīdzību darba devēja – mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja – minimālo pārskata mēneša obligāto iemaksu objekta (turpmāk – minimālo obligāto iemaksu objekts) noteikšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligātās iemaksas) veikšanai no 2017.gada 1.janvāra. Minimālo obligāto iemaksu veicēji būs darba devējs, kas ir MUN maksātājs, obligātās iemaksas (gan darba devēja, gan darba ņēmēja daļu) veic no saviem līdzekļiem par katru mikrouzņēmuma darbinieku un obligāto iemaksu objekts par katru mikrouzņēmuma darbinieku nevarēs būt mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Taču 2017. gadā mēneša minimālo obligāto iemaksu objekts darba ņēmējam, kas ir MUN maksātājs,būs trīs ceturtdaļas no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra, bet sākot ar 2018.gada 1.janvāri, minimālo obligāto iemaksu objekts būs vienāds ar Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas...

Valdības sēdē 6. septembrī izskatīts Tieslietu ministrijas sagatavotās Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016.-2020.gadam un to īstenošanas plāns. Pamatnostādnes ir izstrādātas, lai noteiktu maksātnespējas politikas vidējā termiņa attīstības virzienus, sniedzot sistēmisku maksātnespējas jomā pastāvošo problēmu izvērtējumu un nosakot sasniedzamās prioritātes un rezultātus. Kā norādīts dokumenta kopsavilkumā, pamatnostādņu un plāna projekti ir precizēti, ņemot vērā 2016. gada 8. un 16. augusta Ministru kabineta komitejas sēdēs nolemto, kā arī ievērojot 2016. gada 11. augusta tieslietu ministra vienošanos ar Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācijas vadību par prioritārajiem rīcības virzieniem maksātnespējas jomā. Prioritāri maksātnespējas politikas īstenošanai 2016. gadā paredzēts: Pabeigt maksātnespējas procesa administratoru profesijas reformu, nododot sertificēšanas funkciju valstij, vienlaikus paredzot stingrākas prasības maksātnespējas procesa administratoru kvalifikācijai, reputācijai un profesionalitātei, un ieviešot regulāru administratoru eksamināciju. Plānots noteikt, ka administratoru amatā ieceļ un no tā atceļ Maksātnespējas administrācijas direktors, tiek ieviesta administratoru disciplinārā atbildība. Šo reformu ietvaros arī paredzēts noteikt...

Ministru kabineta (MK) sēdē 6.septembrī izskatīts likumprojekts "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" , kas paredz, pārņemot Eiropas Savienības direktīvas prasības, nodrošināt maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, ērtāku maksājumu kontu maiņu, kā arī maksājumu kontu pieejamību plašākam personu lokam. Bankas savos cenrāžos nodala pakalpojumus un to cenas, kas starp bankām mēdz ievērojami atšķirties. Atšķirīgi ir arī banku piedāvāto pakalpojumu termini, tādējādi apgrūtinot patērētājam orientēšanos banku dažādajā piedāvājumā. Tādēļ likumprojekts paredz banku tarifu salīdzināšanas rīka izveidi, vienotu terminu lietošanas ieviešanu, kā arī patērētāja informēšanu par konta izmaksām gada laikā. Tas ne tikai atvieglos patērētājam savu budžeta pārvaldīšanu un piemērotāko pakalpojumu izvēli, bet veicinās arī banku konkurenci. Paredzēts, ka šāds rīks, kas ļauj salīdzināt tarifus, kurus maksājumu pakalpojumu sniedzēji noteikuši maksājumu konta apkalpošanai, Latvijā tiks ieviests līdz 2018.gadam un to izstrādās Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Likumprojekts paredz ieviest arī vienkāršotāku vienotu procedūru patērētāju maksājumu kontu maiņai. Līdz šim Latvijā nav atsevišķi izdalīts finanšu...

Ministru kabineta 6.septembra sēdē atbalstīta Ekonomikas ministrijas izstrādātā ES fondu atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai apstrādes rūpniecības nozares komersantu ražošanas ēkās. Programmas ietvaros pieejamais Kohēzijas fonda finansējums ir 32 555 030 EUR. To paredz apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" īstenošanas noteikumi". Atbalsta programmas mērķis ir veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem. Atbalsta programma ļaus īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus ražošanas ēkās ar 30% atbalstu no kopējām attiecināmajām projekta izmaksām mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem, kuru pamatdarbība ir apstrādes rūpniecības nozare. Vienam projekta iesniegumam minimāli pieejamais publiskā finansējuma apmērs ir 50 000 EUR un maksimālais - 600 000 EUR. Programmas ietvaros atbalstu plānots sniegt līdz pat 65 apstrādes rūpniecības komersantiem, radot vismaz 15% enerģijas ietaupījumu gadā, veicinot komersantu produkcijas konkurētspēju eksporta tirgos. Finansējums programmas ietvaros tiks...

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi konceptuālo ziņojumu "Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā", ko 6.septembrī izskatīja un apstiprināja valdībā. Tā mērķa grupa ir 50 gadus un vecāki iedzīvotāji, īpaši līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai, kuri saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem iesaistei darba tirgū. Cilvēkiem pirmspensijas vecumā ir augsts bezdarba risks, šo cilvēku kvalifikācija un prasmes bieži vien ir novecojušas, darbspējas ir samazinājušās ietekmēto veselības apstākļu dēļ. Kā galvenie rīcības virzieni aktīvās novecošanās situācijas uzlabošanai izvirzīta nodarbinātības veicināšana, mūžizglītības nodrošināšana, veselīgs un aktīvs dzīvesveids. Lai veicinātu ilgāku un veselīgāku iedzīvotāju darba mūžu, plānots novērtēt gados vecāku nodarbināto iedzīvotāju spējas, prasmes un veselības stāvokli. Nepieciešamības gadījumā tiks izstrādāti individuāli atbalsta plāni uzņēmumu līmenī, ietverot darba vietu pielāgošanu, elastīgu darba formu ieviešanu, karjeras konsultāciju un apmācību iespēju nodrošināšanu, veselības uzlabošanas pasākumu īstenošanu, kā arī starppaaudžu prasmju nodošanas veicināšanu. Vienlaikus tiks nodrošināta sasaite ar pieaugušo izglītības pasākumiem, novirzot uz pieaugušo izglītības programmām nodarbinātos, kuriem nepieciešams celt...

Zemkopības ministrija sagatavojusi jaunu noteikumu projektu "Veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasības svaigpiena apritei" , ko 6.septembrī apstiprināja valdības sēdē. Jauni noteikumi bija nepieciešami, lai precizētu svaigpiena paraugu ņemšanas kārtību, marķēšanu un testēšanu, kā arī nodrošinātu svaigpiena kvalitātes datubāzes darbību atbilstoši reālajai situācijai, Salīdzinājumā ar pašlaik spēkā esošajiem Ministru kabineta 2010.gada 9.februāra noteikumiem Nr.123 „Veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasības svaigpiena apritei”, jaunā kārtība, kaut daudzviet precizēta, bet pēc būtības nemaina līdzšinējo svaigpiena aprites regulējumu. Noteikumos precizēti pircēja un pārstrādātāja pienākumi svaigpiena paraugu ņemšanas nodrošināšanai un biežumam, izmaksu segšanas kārtība, kā arī noteikti kritēriji derīgam svaigpiena paraugam. Tostarp arī precizēta darbība situācijās, kad noņemts nederīgs paraugs vai kādā no svaigpiena paraugiem konstatēta inhibitora klātbūtne. Pēc nederīga svaigpiena parauga noņemšanas izmaksas par atkārtota obligātā parauga ņemšanu un testēšanu būs jāsedz svaigpiena pircējam vai pārstrādātājam.