JAUNUMI

Kā liecina Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat dati, letālo nelaimes gadījumu skaits darba vietās Latvijā ir lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, piemēram, 2014.gadā* Zviedrijā, Lielbritānijā un Vācijā uz 100 000 strādājošo noticis vidēji viens letāls nelaimes gadījums darbā, savukārt, Latvijā - 4,5 letālie nelaimes gadījumi, kas ierindo Latviju 4. vietā starp visām Eiropas Savienības valstīm. Arī, vērojot tendences 7 gadu periodā (2008. - 2014.), Latvija uz kopējā statistikas fona ieņem vienu no vadošajām pozīcijām letālo nelaimes gadījumu skaita ziņā, informē Valsts darba inspekcija.Vērtējot statistikas datus Baltijas valstīs, 2014.gadā uz 100 000 strādājošajiem visvairāk letālo nelaimes gadījumu darbā notika Lietuvā - 4,7, bet Latvijā - 4,5. Vismazāk letālos nelaimes gadījumos darbā gāja bojā Igaunijā - 2,6 nodarbinātie.2015.gadā situācija Latvijā ir uzlabojusies. Tas saistīts arī ar to, ka Valsts darba inspekcija (VDI) 2015.gadā pastiprinātu uzmanību pievērsa prevencijai darba aizsardzībā. 2015.gadā VDI veica 2208 preventīvās pārbaudes, kurās kontrolēja, vai darba devējs ir nodrošinājis drošu, veselībai...

Valdība 2.augustā apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas" 5.4.1.1. pasākuma "Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūve un rekonstrukcija Natura 2000 teritorijās" īstenošanas noteikumi" par atbalstu antropogēnu slodzi mazinošu pasākumu ieviešanai Natura 2000 teritorijās. Pasākumu īstenošanai paredzētais Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums - 3,4 milj. eiro.Pasākuma mērķis ir Natura 2000 teritorijās izveidot tūrisma un dabas izziņas infrastruktūras tīklu, piemēram, takas, skatu torņus, laivu piestātnes un automašīnu stāvvietas.Atklātā konkursā projekta iesniegumus varēs iesniegt pašvaldība vai tās izveidota iestāde, kuras funkcijās ietilpst Natura 2000 teritorijas vai tās pieguļošās teritorijas apsaimniekošana. Tāpat projektu īstenošanā varēs veidot partnerību ar valsts tiešās pārvaldes iestādi (Dabas aizsardzības pārvaldi vai Aizsardzības ministriju), VAS Latvijas Valsts meži, kā arī citu pašvaldību.Atbalstāmi būs projekti, kuru ietvaros plānotās infrastruktūras izveide, atjaunošana vai pārbūve ir paredzēta Natura 2000 dabas aizsardzības plānos.Projektiem pieejamā ERAF...

Uzsākot 2017.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2016.-2019.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2,5%, bet 2017.gadā izaugsme paātrināsies līdz 3,5%.Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā Latvijas Stabilitātes programmas 2016.-2019.gadam sagatavošanai, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2016.gadam ir samazināta par 0,5 procentpunktiem, un ekonomikas izaugsme šogad būs nedaudz lēnāka nekā 2015.gadā, kad IKP palielinājās par 2,7%. Savukārt 2017.gadā ekonomikas izaugsme jau kļūs būtiski straujāka, un salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm IKP pieauguma prognoze ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem.Prognozes samazināšana 2016.gadam saistīta ar nestabilo situāciju ārējā vidē un investīciju kritumu, īslaicīgi mazinoties Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu plūsmai. Tomēr jau gada otrajā pusē līdz ar straujāku fondu apguvi gaidāma investīciju aktivitātes atjaunošanās, kā arī ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās vairākās Latvijai nozīmīgās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, kā rezultātā Latvijas ekonomikas izaugsme atkal paātrināsies, nodrošinot straujāku IKP pieaugumu 2017.gadā.Īstermiņā ekonomikas izaugsmi turpinās balstīt privātā patēriņa pieaugums, savukārt vidējā termiņā, mazinoties...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2016.gada jūlijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/ skaidrojums Pieņemts Spēkā Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" Ar grozījumiem noteikts, ka atļauja piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus ir Latgales speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībai izsniegta atļauja par tiesībām piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus. Likumā veikti arī citi grozījumi, saistībā ar Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu. 16.06. 2016 15.07. 2016 Ministru kabineta 2016. gada 28. jūnija noteikumi Nr. 423“Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” Pievienotās vērtības nodokļa likums papildināts ar 143.2pantu, ar kuru ieviesta PVN apgrieztā maksāšanas kārtība graudaugu un tehnisko kultūru piegādei ar 2016.gada 1.jūliju. Kodi, kas raksturo darījuma veidu, ir papildināti ar kodu “R5” – nodokļa summas par saņemtajām precēm, kas aprēķinātas saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 143.2pantu. Minētās izmaiņas piemērojamas, sākot ar 2016.gada 1.jūliju, izmantojot...

Lai realizētu Nacionālajā attīstības plānā paredzēto ekonomikas izrāvienu, paaugstinātu vidējo labklājības līmeni valstī, pietuvojoties Eiropas Savienības rādītājiem, samazinātu atkarību no Eiropas Savienības fondu finansējuma, kā arī panāktu iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, ir sagatavots un saskaņots vienošanās projekts starp Ministru prezidentu Māri Kučinski, finanšu ministri Danu Reiznieci – Ozolu un valdības partnerorganizācijām.Vienošanos ir izstrādājušas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.Dokuments paredz, ka līdz 2020.gadam iekšzemes kopprodukts jāpalielina līdz 17 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, nodokļu iekasējamībai jāpieaug līdz 32% no IKP. To iespējams panākt, fokusējoties uz eksportu, augstu produktivitāti, lai būtiski palielinātu vidējo atalgojumu.Tāpat vienošanās paredz, ka nekavējoties jāveic būtiskas reformas valsts pārvaldē, vadoties pēc meritokrātijas labākās prakses, tostarp nosakot konkurētspējīgu atalgojumu augstākā līmeņa vadītājiem, rīcības brīvību attiecībā uz savas iestādes personāla lielumu un atalgojumu noteiktā budžeta ietvaros, efektīvu sasniedzamo rezultatīvo rādītāju kopumu un atbildību par izpildi. Par iestāžu vadītājiem jāizvēlas cilvēki, kuriem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojispalīgmateriālu "Apgādājamā statuss studējošiem un strādājošiem jauniešiem" (klikšķiniet uz tā un skatiet). VID atgādina, ka jau no 2014. gada 1. jūnija visiem nodokļu maksātājiem Latvijā – gan fiziskām personām (darba ņēmēji, saimnieciskās darbības veicēji), gan juridiskām personām (darba devēji), algas nodokļa grāmatiņa ir pieejama tikai elektroniskā formā, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Fiziskai personai ir iespēja elektroniski iesniegt paziņojumu par apgādībā esošajām personām, atzīmēt (mainīt) darba devēju (ienākumu gūšanas vietu), kur iesniegta grāmatiņa, atzīmēt informāciju, kura būs vai nebūs pieejama darba devējam. Savukārt darba devējiem, izmantojot VID EDS, ir pieejama informācija par saviem darbiniekiem (tiem, kuri izvēlējušies nodokļa atvieglojumus piemērot pie konkrētā darba devēja) un aktuālie piemērojamie nodokļu atvieglojumi, kurus darba ņēmējs ir apstiprinājis.VID automātiski slēdz apgādības periodu apgādībā esošai personai, kura sasniedz 18 gadu vecumu, ja VID rīcībā nav informācijas, ka apgādībā esošā persona turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk...

Jūlija beigās Pierīgas pašvaldību vadītāji tikās Ikšķilē, lai diskutētu par apdzīvotu vietu meliorācijas sistēmu attīstības iespējām, kā arī vairākām problēmām, kā dēļ nepieciešami grozījumi meliorācijas jomu reglamentējošos normatīvajos aktos.Jau 2014. gadā vairākas Pierīgas pašvaldības rosināja grozījumus Meliorācijas likumā, lai normatīvo aktu līmenī tiktu noteikts, ka meliorācijas sistēmas pastāv arī pilsētu teritorijās, ne tikai lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Šie grozījumi stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, nosakot, ka pašvaldībām ir tiesības piedalīties novada meliorācijas sistēmu uzturēšanā.Tagad Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) pārstāvji ir identificējuši vairākas jaunas problēmas – esošais būvniecības regulējums meliorācijas jomā nav pilnvērtīgi piemērojams blīvi apdzīvotu un apbūvētu teritoriju hidroloģiskā režīma nodrošināšanai. Aizvien normatīvajos aktos pastāv arī ierobežojumi, kas kavē pašvaldību iesaisti meliorācijas sistēmu darbības nodrošināšanā un jaunu izveidošanā.Pēc diskusijām Pierīgas mēri nolēma uzsākt sadarbību ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, lai aktualizētu meliorācijas problēmu risināšanu blīvi apdzīvotās vietās, kā arī iesniegt priekšlikumus grozījumiem meliorācijas jomu reglamentējošos normatīvajos aktos.

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM un Latvijas Investīciju attīstības aģentūra (LIAA) sadarbosies, sniedzot atbalstu jaunu uzņēmumu tapšanai jaunizveidotajos reģionālajos biznesa inkubatoros un radošo industriju inkubatorā.Sadarbības līgumu 29.jūlijā parakstīja ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un LIAA direktors Andris Ozols. Saskaņā ar to ALTUM līdzdarbosies gan jauno komersantu uzņemšanā inkubatorā, gan tālākajā procesā, sniedzot biznesa inkubatora paspārnē esošajiem uzņēmumiem konsultācijas, palīdzot atrast mentorus un piedaloties informatīvajos pasākumos.Ministru kabinets šā gada 3. maijā apstiprināja atbalsta programmu jauno uzņēmēju darbībai reģionālajos biznesa inkubatoros un radošo industriju inkubatorā. Programmas mērķis ir atbalstīt jaunu komersantu izveidi un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot atbalsta saņēmējus ar uzņēmējdarbībai nepieciešamo vidi, telpām, konsultācijām, apmācībām un pasākumiem par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem, mentoru atbalstu, grantu līdzfinansējumu komersantu darbības izmaksām.Atbalsta programmas kopējais finansējums reģionālajiem biznesa inkubatoriem ir 25,7 milj. eiro, bet radošo nozaru inkubatoram Rīgā - 7,1 milj. eiro. Plānots, ka programmas ietvaros līdz 2023.gada 31.decembrim tiks atbalstīti vismaz 250 komersanti, 180 fiziskas personas un 148...

2.augustā stājas spēkā jauns Latvijas Republikas un Šveices Konfederācijas līgums par vīzu pārstāvību, pievienojot Ekvadoru un Nepālu tām valstīm, kurās Šveices diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijas vārdā izsniedz Šengenas vīzas, informē Ārlietu ministrija. Ekvadorā vīzu varēs saņemt Šveices vēstniecībā Kito, bet Nepālā - Šveices vēstniecībā Katmandu.Šveices diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijas vārdā jau izsniedz īstermiņa vīzas Akrā (Ganas Republikā), Dakarā (Senegālas Republikā), Rāmallā (Palestīnā) un Biškekā (Kirgizstānas Republikā). Savukārt Latvija Šveices vārdā izsniedz īstermiņa vīzas Uzbekistānas un Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala iedzīvotājiem.Latvija kopumā ir noslēgusi vīzu pārstāvības līgumus ar 14 Šengenas līguma dalībvalstīm: Austriju, Beļģiju, Franciju, Igauniju, Lietuvu, Nīderlandi, Poliju, Slovākiju, Slovēniju, Spāniju, Šveici, Ungāriju, Vāciju un Zviedriju, kuras izsniedz Šengenas vīzas ceļošanai uz Latviju 90 dažādās pasaules vietās.Plašāka informācija par pārstāvības vietām atrodama šeit.Savukārt Latvija pārstāv 12 Šengenas līguma dalībvalstis 10 pasaules vietās. Informācija pieejama šeit.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija projekta "BioLoģiski!" ietvaros izdevusi praktisku un informatīvu izdevumu par bioloģisko pārtiku.Kad Latvijā sāka audzēt bioloģisko pārtiku? Kur ir bioloģiskās lauksaimniecības saknes? Kāpēc augsne ir pats svarīgākais bioloģiskajā lauksaimniecībā? Kā bioloģiski audzē dārzeņus, augļus, gaļu? Kāpēc ir vērts pirkt bioloģisko pārtiku – ko tas dod cilvēkam un videi?Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atbild jaunais izdevums "Bioloģiskais ceļvedis patērētājam". Tas stāsta arī par to, kā bioloģisko pārtiku atpazīt, kā notiek bioloģisko produktu sertifikācija. Tāpat tajā apkopota informācija par bioloģiskās pārtikas iegādes vietām. Ceļvedi papildina bioloģisko lauksaimnieku un ražotāju portreti, tāpat tajā atradīsiet Ingmāra Ladiga un Ditas Lases radītās receptes, kas iedvesmos bioloģiskās pārtikas gatavošanai. Ceļvedī izmantotas fotogrāfijas, kas uzņemtas Latvijas bioloģiskajās saimniecībās un ražotnēs.Ceļveža autore un sastādītāja ir Liene Brizga-Kalniņa, savukārt sadaļas par atsevišķām produktu grupām rakstījusi Dagne Vaskopa no "Četras sezonas", un sadaļu par pesticīdiem – Jana Simanovska. Fotogrāfiju autors - Kaspars Teilāns. Ceļvedis tapis, konsultējoties un sadarbojoties...

Iznācis žurnāla BILANCE augusta (Nr.15/16 (387/388) numurs.Darījumiem starp saistītajam personām Latvijas likumdošana vienmēr bija pievērsusi pastiprinātu uzmanību. Šoreiz Artūrs Breicis rakstā par procentu ieņēmumu atzīšanu, ja aizdevums izsniegts saistītajam uzņēmumam, stāsta lasītājiem par īpašu gadījumu: kā uzskaitīt procentus (un vai ir jāuzskaita šos procentus), ja rodas šaubas par aizdevuma pamata summas atgūšanu līgumā norunātajā termiņā. Kā iepriekšējās tēmas turpinājums, lasītājiem tiek piedāvāta VID uzziņa par nodokļa maksātāja tiesībām zināt savas tiesības konkrētā darījuma aspektā. Uzziņa ir vienīgais dokuments, kas juridiski pamato normatīvo aktu prasības ievērošanu un aizsargā to turpmāko pārbaužu laikā pat tad, ja pēcāk šis darījums tiks vērtēts savādāk. Tomēr uzziņa ir adresēts dokuments, tādēļ tās saturs attiecināms vienīgi uz jautātāju. Darba likuma (DL) normu interpretācijai un piemērošanai veltīts Maijas Grebenko raksts par bēdīgi slaveno 74.panta 1.daļas 8.punktu. MK noteikumi Nr.656 par minimālās stundas likmes noteikšanas kārtību netika adekvāti uztverti grāmatvežu vidū un pastāv risks, ka turpmāko pārbaužu laikā darba devējs...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores p.i. Dace Pelēkā 26. jūlijā VID preses konferencē informēja par nesen radīto iespēju nomaksāt nodokļus tiešsaistē VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), kā arī par jaunajām VID mobilajām aplikācijām - “Attaisnotie izdevumi” un “Aizdomīgie darījumi”: Skatiet arī VID informatīvo materiālu "Par jauno Elektroniskās deklarēšanas sistēmas funkcionalitāti “Maksājumi”" Tiešsaistē veikt kārtējos nodokļu maksājumus un nodokļu parāda maksājumus var par šādiem nodokļu veidiem: iekšzemē iekasētais pievienotās vērtības nodoklis; valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; iedzīvotāju ienākuma nodoklis; uzņēmumu ienākuma nodoklis; visi iekšzemē iekasētie akcīzes nodokļa veidi. Līdz šī gada beigām plānots nodrošināt iespēju tiešsaistē veikt arī šo nodokļu veidu nodokļu termiņa pagarinājuma maksājumus, vienošanās līgumu maksājumus un labprātīgās maksāšanas līgumu maksājumu. Viedtālruņa lietotāji aplikāciju “Aizdomīgie darījumi” var lejupielādēt mobilās platformas piegādātāju uzturētajās vietnēs: Android iekārtu lietotāji – Google Play vietnē šeit; iOS iekārtu lietotāji – App Store vietnē šeit; Windows iekārtu lietotāji – Microsoft Store vietnē šeit. Mobilā lietotne “Attaisnotie...

Starpministriju saskaņošanai 21. jūnijā nodots Ekonomikas ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu", kas paredz aizstāt šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumus Nr.1219 “Noteikumi par patērētāju kreditēšanu”, precizējot to normas un definīcijas atbilstoši Direktīvas 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (turpmāk – Direktīva 2014/17/ES) prasībām.Salīdzinājumā ar spēkā esošajiem noteikumiem, jaunajā noteikumu projektā paredz noteikt gada procentu likmes aprēķināšanas kārtību arī kreditēšanas līgumiem nekustamā īpašuma iegādei vai kreditēšanas līgumiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku hipotekārās kreditēšanas līgums). Noteikumu projekta 1.pielikumā ir noteikti arī papildus pieņēmumi, kuri ir izmantojami hipotekārās kreditēšanas līgumu gada procentu likmes aprēķināšanai. Precizēta arī informācija, kas sniedzama patērētājam reklāmā un pirms hipotekārās kreditēšanas līguma noslēgšanas, Tāpat šo noteikumu 4. pielikumā publicēta "Eiropas standartinformācija kreditēšanas līgumiem nekustamā īpašuma iegādei vai kreditēšanas līgumiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku".Jaunajos...

1.augustā stājas spēkā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātie AS "Sadales tīkls" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi (elektrības sadales jeb piegādes tarifi), līdz ar to rēķinus ar līdzsvarotu tarifu struktūru un fiksētu maksu par pieslēguma nodrošinājumu mājsaimniecības un juridiskās personas saņems septembra sākumā.Atgādinām: ja līdz šim mājsaimniecības maksāja par katras patērētās elektrības kilovatstundas piegādi, tad ar 1.augustu sadales sistēmas pakalpojumu tarifu struktūra tiek līdzsvarota. Turpmāk iedzīvotajiem pakalpojuma maksa par elektrības piegādi veidosies no 2 daļām: fiksētas ikmēneša maksas par pieslēguma nodrošināšanu un maksas par elektrības piegādi atbilstoši patērētajām kilovatstundām, kas ir samazināta līdz pat 22% un pie vidēja elektrības patēriņa kompensēs fiksēto tarifa komponenti. Katram klientam sadales sistēmas pakalpojumu tarifs tiks piemērots automātiski un gan maksa par elektrības piegādi, gan fiksētā maksa par pieslēguma nodrošinājumu tiks iekļauta rēķinā par elektroenerģiju, kuru mājsaimniecības saņem no sava elektroenerģijas tirgotāja.Daļa iedzīvotāju maldīgi sapratuši, ka fiksētās ikmēneša maksas ieviešana, piemēram, mājsaimniecībām vienfāzes pieslēgumos automātiski nozīmēs elektrības...

Maksātnespējas nozare ir viens no būtiskiem uzņēmējdarbības vides elementiem. Godīgs, caurskatāms un prognozējams maksātnespējas process rada drošu uzņēmējdarbības vidi un veicina valsts kopējo ekonomisko izaugsmi un labklājību, tāpēc izstrādāti grozījumi Maksātnespējas likumā, ar kuriem piedāvāts atteikties no maksātnespējas procesa administratora kā vienīgā iespējamā tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) uzrauga un piesaistīt šim procesam gan vietējos, gan starptautiskos speciālistus finanšu un ekonomikas jomā, kas var sniegt nepieciešamo atbalstu uzņēmuma darbības uzlabošanai. Šādus priekšlikumus sagatavojusi un iesniegusi partijas Vienotība Saeimas frakcija.Izstrādāto grozījumu uzdevums ir atjaunot kreditoru uzticību TAP, vairāk iesaistot tos gan procesa uzraugošās personas izvēlē, gan tā plāna sagatavošanā un realizācijas uzraudzībā, norāda grozījumu autori.Maksātspējas atjaunošana ir viens no Maksātnespējas likuma mērķiem, un jautājums, vai Latvijā efektīvi notiek finansiālās grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšana, ir ļoti aktuāls. Arī starptautiskā prakse ir pierādījusi, ka finansiālās grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšana ļauj kreditoriem atgūt lielāku līdzekļu daļu, nekā uzņēmuma likvidācija (bankrots), norāda grozījumu autori.Šī gada jūnijā Saeimā notikušajā...