JAUNUMI

Darba likums (DL) ir normatīvais akts, kuram jāapmierina gan personālvadības speciālistu, gan juristu, gan grāmatvežu vajadzības. Diemžēl veiktie grozījumi arī likuma darbības sešpadsmitajā gadā ne tuvu nav pēdējie – rudenī gaidāmi nākamie precizējumi. Šoreiz Maija Grebenko vērš grāmatvežu uzmanību DL 140. panta saturam, proti, par kādu pārskata periodu pantā ir runa, ja darbinieka darba laiks uzskaites veids noteikts kā summētais. Sakarā ar to, ka normālo darba laiku ir iespējams nostrādāt dažādos veidos, kļūst aktuāls jautājums par darbinieka nostrādātajām virsstundām. Likums nosaka atšķirīgu kārtību šo stundu uzskaitei (un attiecīgi – apmaksai). Jūlija Loseva vērš lasītāju uzmanību uzņēmuma maksājamo nodokļu duālajai būtībai: no vienas puses pastāv likumu prasības nodokļu aprēķināšanas kārtībai, bet vienlaikus pastāv grāmatvedības prasības nodokļu uzskaitei. Šīs prasības aptver vairākas fāzes: ja nodokļi ir samaksāti savlaicīgi (ar kavējumu), pārmaksāti, segti no citu nodokļu pārmaksas summām, atmaksāti uzņēmumam un tml. Rakstā skaidrots dažādu nodokļu uzskaites principi un sekas. Vēloties nodarboties ar lauksaimniecības produkcijas...

Saeimas 2016.gada 9.jūnija likums «Grozījumi likumā «Par aviāciju»»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 13.jūliju.

Saeimas 2016.gada 9.jūnija likums «Grozījumi likumā «Par piesārņojumu»»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 30.jūniju.

Saeimas 2016.gada 9.jūnija likums «Grozījumi Imigrācijas likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūliju.

Saeimas 2016.gada 16.jūnija likums «Grozījums Reklāmas likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 15.jūliju.

Saeimas 2016.gada 9.jūnija likums «Grozījumi Prokuratūras likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 13.jūliju.

Saeimas 2016.gada 9.jūnija likums «Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 13.jūliju.

Saeimas 2016.gada 9.jūnija likums «Grozījumi likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā»»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 13.jūliju.

Saeimas 2016.gada 9.jūnija likums «Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.augustu.

Ministru kabineta 2016.gada 21.jūnija noteikumi №406 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 31.marta noteikumos №153 «Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 30.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 21.jūnija noteikumi №400 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumos №568 «Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 30.jūniju.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2016.gada 16.jūnijā Saeima pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas stājās spēkā 2016.gada 30.jūnijā. Tajā veiktas sekojošas izmaiņasPar Latvijas rezidentu ārvalstīs saņemtas algas deklarēšanas pienākumu Sākot ar 2016.gada 30.jūniju, Latvijas rezidentiem algota darba ienākumi, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli, nav jādeklarē gada ienākumu deklarācijā.Piemēram, fiziskajai personai, kas 2016.gadā strādāja Francijā un no algas Francijā maksāja ienākuma nodokli, nav jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarācija par Francijā saņemto algu.Fiziskajai personai – Latvijas rezidentam – par ienākumiem, kas kalendāra gadā saņemti, strādājot darba devēja – ārvalsts nodokļu maksātāja – labā ārpus Eiropas Savienības, ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.jūnijā arī turpmāk ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarācija.Gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz visiem ārpus Latvijas strādājošiem Latvijas rezidentiem, kas guvuši cita veida ienākumus, piemēram, procentu ienākumus vai ienākumus no saimnieciskās darbības,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, sākot no 2016.gada 30.jūnija, tiem Latvijas rezidentiem, kuriem algota darba ienākumi ir kādā no Eiropas Savienības (ES) valstīm, tie vairs nav jādeklarē Gada ienākumu deklarācijā. Savukārt tiem Latvijas rezidentiem, kuri ienākumus gūst valstīs, kas nav ES dalībvalstis, arī turpmāk būs jāiesniedz VID Gada ienākumu deklarācija un jādeklarē visi ārvalstī gūtie ienākumi.Tas nozīmē, ka tiem Latvijas rezidentiem, kuri strādā un gūst algota darba ienākumus kādā no ES dalībvalstīm, sākot no 2016.gada 30.jūnija vairs nebūs VID jāsniedz Gada ienākumu deklarācija, lai tos deklarētu.Taču vēršam uzmanību, ka tas attiecas tikai uz algota darba ienākumiem. Savukārt, ja ES valstī strādājošs Latvijas rezidents gūst cita veida ienākumus, piemēram, ienākumus no saimnieciskās darbības, dividendēm, personīgā īpašuma pārdošanas u.c., tie arī turpmāk ir jādeklarē, iesniedzot VID Gada ienākumu deklarāciju laikā no 1.marta līdz 1.jūnijam.Savukārt tiem Latvijas rezidentiem, kuri jebkāda veida ienākumus gūst valstīs, kas nav ES dalībvalstis (kaut arī ar tām ir noslēgtas...

Vēršam uzmanību, ka likumā “Par nodokļiem un nodevām” ar 2015. gada 30. novembra grozījumiem noteikts, ka no 2016. gada 1. jūlija VID paredzētas tiesības piemērot papildus nodrošinājuma līdzekli - liegumu komersanta amatpersonu maiņai, reorganizācijai, likvidācijai pirms administratīvā procesa (nodokļu revīzijas) uzsākšanas vai to uzsākot, ja pastāv riski, ka komersants varētu savu darbību pārtraukt vai mēģinātu izvairīties no atbildības. Proti, VID noteikts pienākums informēt Uzņēmumu reģistru par nodokļu maksātājiem, kam plānots uzsākt nodokļu revīziju. Savukārt Uzņēmumu reģistrs informēs VID par saņemtajiem pieteikumiem no šādiem nodokļu maksātājiem un VID attiecīgi vērtēs nodokļu maksātājam konstatētos riskus, kā arī nepieciešamību piemērot izpildes nodrošinājuma līdzekli. To paredz likuma 18.panta pirmās daļas 25.punkts, 26.1 panta 3.1 daļa un 28.1 panta 4.1 un sestā daļa, kas stājas spēkā 2016.gada 1.jūlijā.1. jūlijā stājas spēkā arī likuma normas, kas nosaka, ka nodokļu maksātāji drīkst lietot elektroniskās ierīces un iekārtas, kuras atbilst nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām...

Lai gan Latvijā normatīvie akti, kuros iekļauti pasaules un Eiropas Savienības standarti, kas regulē globālo cīņu ar t.s. naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, ir spēkā kopš 2008.gada un gadu no gada tiek papildināti ar daudz striktākām prasībām, tomēr uzņēmējiem, kuriem nākas saskarties ar augsta riska darījumiem, joprojām nav pilnīgas izpratnes par savu pienākumu veikšanu, par to, ko pieprasa likumi un kā savā darbībā ieviest risku novērtēšanas sistēmu. To seminārā, ko bija noorganizējusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (turpmāk - LANĪDA), atzina Baiba Rūdapa, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nelegāli iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas daļas vadītāja vietniece. Semināra mērķis bija nodrošināt, lai projektu attīstītāju pārstāvji, aģenti, starpnieki un nekustamo īpašumu (turpmāk - NĪ) firmu juristi gūtu izpratni, kā veidot iekšējās kontroles sistēmas un novērst risku darījumos ar NĪ saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu (turpmāk - likums). Globālā mērogā aktualizējoties jautājumam par terora draudu novēršanu un aktivizējoties...