JAUNUMI

Lauksaimniecības un mežsaimniecības aktīvajā sezonā, kā ierasts, pieaug to darbinieku skaits, kas tiek nodarbināti uz konkrētu laiku – pāris mēnešiem gadā. Lai arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ir nodarbināti tikai apmēram 8% no visiem strādājošajiem Latvijā, nereģistrētā nodarbinātība un letālie nelaimes gadījumi 2015. gadā visbiežāk tika konstatēti tieši lauksaimniecības / mežsaimniecības uzņēmumos, tāpēc Valsts Darba inspekcija (VDI) aicina - pirms darbu uzsākšanas ikvienam rūpīgi izvērtēt, vai izvēlētā darba apstākļi ir droši un nerada riskus dzīvībai, kā arī, vai darba tiesiskās attiecības ir sakārtotas. 2015. gadā gandrīz katrā otrajā VDI apsekotajā lauksaimniecības / mežsaimniecības uzņēmumā tika atklāta kāda nereģistrēti nodarbināta persona. Salīdzinot - būvniecībā, kas tradicionāli ir līdere nereģistrētās nodarbinātības ziņā, nereģistrēti nodarbinātas personas VDI konstatēja katrā piektajā apsekojumā. Arī darba aizsardzības kontekstā lauksaimniecība / mežsaimniecība ir viena no riska nozarēm. Pagājušajā gadā lauksaimniecībā / mežsaimniecībā notika 6 letāli nelaimes gadījumi, kas vērtējams kā negatīvs un satraucošs rādītājs. Arī arodslimību risks šajā nozarē ir...

Sākot ar 19. jūliju tiem elektronisko sakaru komersantiem, kas sniedz balss telefonijas pakalpojumus un nodrošina iespēju galalietotājiem saņemt informāciju (brīdinājuma signālu) par izsaukumiem uz telefona numuriem, kuriem operators noteicis paaugstinātu tarifu, turpmāk būs jādod iespēja galalietotājam izvēlēties – saņemt šādu pakalpojumu vai nē.Komersantiem, kuri šobrīd galalietotājam jau nodrošina brīdinājuma signālu, individuāli jāinformē galalietotājs par brīdinājuma signāla atteikuma kārtību un jāpiedāvā galalietotājam iespēja atteikties no brīdinājuma signāla izmantošanas. Savukārt jaunajiem galalietotājiem jau sākotnēji būs jāpiedāvā izvēles iespējas.Šādu kārtību paredz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) izstrādātie Galalietotāju informēšanas par paaugstinātu tarifu izsaukumiem noteikumi. Tie nosaka kārtību un termiņu, kādā elektronisko sakaru komersanti, kas sniedz balss telefonijas pakalpojumus,nodrošina iespēju galalietotājiem saņemt informāciju par izsaukumiem, kuriem komersants piemēro paaugstinātu tarifu.Pirms Galalietotāju informēšanas par paaugstinātu tarifu izsaukumiem noteikumu apstiprināšanas Regulators izsludināja publisko konsultāciju, aicinot priekšlikumus un komentārus sniegt līdz 29.jūnijam. Pēc priekšlikumu apkopošanas un izvērtēšanas tika izstrādāta gala versija, kas stājās spēkā 2016. gada 19.jūlijā.Līdz ar noteikumu...

Pēc vairāk nekā gadu ilgušajām intensīvajām sarunām ar Eiropas Komisiju (EK), Latvijas mērķis siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai ir nevis sākotnēji plānotais 10%, bet gan tikai 6% samazinājums salīdzinot ar 2005.gadu. Latvijai šobrīd piedāvātais mērķis ir trešais zemākais starp visām 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm.EK 2016. gada 20. jūlijā publicēja tiesību akta priekšlikumu par Eiropas Savienības (ES) kopējā SEG emisiju samazināšanas mērķa pārdali starp dalībvalstīm un pieejamajām elastībām mērķa sasniegšanai.Priekšlikums balstīts uz 2014.gada oktobrī apstiprinātajiem Eiropadomes secinājumiem, kas noteica ES kopējā mērķa lielumu un pamatnosacījumus tā pārdalei un mehānismus tā izpildes nodrošināšanai. Eiropadomes secinājumi noteica, ka dalībvalstu individuālais mērķis nevar būt mazāks par 0% un nevar pārsniegt 40%.Latvijai piedāvātais 6% samazinājuma mērķis, salīdzinot ar 2005.gadu, ir trešais zemākais starp visām dalībvalstīm (aiz Bulgārijas 0% un Rumānijas – 2%).Lai sagatavotu niansētu Latvijas nostājas projektu, šobrīd Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzsākusi tikko publicētā priekšlikuma detalizētu vērtēšanu. Septembrī sāksies darbs pie EK priekšlikuma...

Ministru kabineta 2016.gada 15.jūlija noteikumi №471 «Noteikumi par dzelzceļa tīklā piemērojamiem darbības uzlabošanas shēmas pamatprincipiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 21.jūliju.

Jēkabpils pilsētas domes 2016.gada 16.jūnija saistošie noteikumi №20 «Grozījumi Jēkabpils pilsētas domes 25.10.2012. saistošajos noteikumos №29 «Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas aprites kārtība Jēkabpils pilsētā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 21.jūliju.

Jūrmalas pilsētas domes 2016.gada 8.jūnija saistošie noteikumi №14 «Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 4.februāra saistošajos noteikumos №6 «Jūrmalas pilsētas pašvaldības nolikums»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 9.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 12.jūlija noteikumi №459 «Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas un sadales sistēmas pakalpojuma kompensēšanas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.augustu.

Ministru kabineta 2016.gada 15.jūlija noteikumi №470 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos №564 «Uzturēšanās atļauju noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 21.jūliju.

Ministru kabineta 2016.gada 12.jūlija noteikumi №460 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 8.3.4.specifiskā atbalsta mērķa «Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 21.jūliju.

Ministru kabineta 2016.gada 15.jūlija noteikumi №469 «Noteikumi par paralēlajiem aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 21.jūliju.

Plāno pieņemt regulējumu, kas nosaka, ka turpmāk gan juridiskām, gan fiziskām personām, kuras kārto muitas formalitātes, būs iespējams preču reeksporta paziņojumus noformēt un iesniegt elektroniski - personai vairs fiziski nebūs jāierodas muitas iestādē, lai iesniegtu paziņojumu papīra formā. To paredz ceturtdien, 14. jūlijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Preču reeksporta pieteikšanas un reeksporta paziņojuma iesniegšanas kārtība un reeksporta paziņojumā norādāmās ziņas".Noteikumu projekts paredz atcelt līdzšinējos preču reeksporta regulējošajos noteikumos (Ministru kabineta 2015.gada 20.oktobra noteikumi Nr.602 “Preču atpakaļizvešanas paziņojuma iesniegšanas kārtība”) iekļauto normu, kas paredz, ka personai jānoslēdz līgums ar Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk –VID) un atrunāti gadījumi, kādos līgums nav jāslēdz, un kādos reeksporta paziņojums uzskatāms par parakstītu. Līdz ar jauno Muitas likumu tiek virzīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.263 “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus”, kas paredzēs kopīgus nosacījumus VID deklarēšanas sistēmā elektroniski iesniegtiem dokumentiem, tajā skaitā arī reeksporta...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 15.jūlijā apturēja tiesvedību lietā, kas ierosināta pēc SIA "Aqua Pro" pieteikuma atcelt Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, ar kuru pieteicējai uzlikts pienākums maksāt muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli, kā arī atbilstošu nokavējuma naudu un soda naudu. Uzdodot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus, Augstākā tiesa vēlas noskaidrot, kā vispārīgi konkretizējams Eiropas Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 220.panta otrās daļas "b" apakšpunktā minētais importētāja pienākums rīkoties labā ticībā, ja Eiropas Komisijas Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) ziņojums satur iegūtas ziņas, kas liecina gan par eksportētāja sniegtām nepatiesām ziņām eksportētājas valsts muitas iestādēm, gan ziņas, kas liecina, ka eksportētājas valsts muitas iestāde ir kļūdījusies, izsniedzot A sertifikātu. Tāpat būtu noskaidrojams, vai nav piešķirama nozīme tam, ka pieteicēja preces nav iegādājusies tieši no Kambodžas uzņēmuma. Proti, pieteicēja preču iegādi veikusi no Vācijas kompānijas, pamatojoties uz noslēgtu distribūcijas līgumu. Tādējādi visa pieteicējas sadarbība notikusi ar...

Latvijai būtu būtiski jāpielielina novirzītais valsts finansējums veselības aprūpei - tā secināts Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Barselonas biroja veselības aprūpes sistēmu stiprināšanai pārskatā par veselības aprūpes finansēšanas politiku Latvijā un izaicinājumiem starptautiskās pieredzes kontekstā.Raksturojot veselības aprūpes finansēšanas politiku Latvijā, PVO norāda, ka valdībai pieejamā budžeta ietvaros būtu jāpiešķir augstāka prioritāte veselības aprūpei. Šobrīd Latvijā ir viens no zemākajiem budžeta izdevumu līmeņiem veselības aprūpei Eiropā. PVO iesaka paredzēt vismaz 12 % valsts kopbudžeta ieņēmumu veselības aprūpei, kas vēl joprojām būtu zem ES vidusmēra, bet būtu salīdzināmi ar Igauniju un Lietuvu (Latvijā šobrīd 9,8%). Tas sakrīt ar Veselības ministrijas mērķi novirzīt veselības nozarei 14% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem. PVO skatījumā augstākas prioritātes piešķiršana veselības aprūpei varētu mazināt plaisu starp Latviju un salīdzināmām valstīm Eiropas Savienībā un ārpus tās.Analizējot iespēju ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, kas paredzētu ikmēneša maksājumu noteiktā apjomā, PVO atzīmē, ka bez apņemšanās paaugstināt budžeta izdevumus veselības aprūpei, tas nenodrošinās ieguvumus, un...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 30. jūnijā pieņēma lēmumu, ar kuru AS “4finance” izplatītās reklāmas saistībā ar organizēto loteriju “Maksā mazāk, nekā aizņemies ziemā” ar saukli “Īpašais piedāvājums Novembrī!” un “Tikai šomēnes laimē atlaidi kredītam!” tika atzītas par tādām, kuras veicina bezatbildīgu aizņemšanos un varēja būtiski ietekmēt patērētāja lēmumu par kredīta līguma noslēgšanu, jo papildus tika piedāvāta iespēja laimēt papildu labumu, laimestu, kas nav tieši saistīts ar kredīta izmantošanu.2015. gada 3. decembrī PTAC uzsāka izvērtēt AS “4finance” īstenotās komercprakses atbilstību normatīvajiem aktiem.PTAC konstatēja, ka loterijas ietvaros patērētājiem tika piedāvāts laimēt papildus labumu - laimestu, t.i., 40.00 EUR, 60.00 EUR un 80.00 EUR, ja patērētājs pieteiksies AS “4finance” piedāvātajam kredītam noteiktā apmērā un termiņā.Loterija tika organizēta laika posmā no 2015. gada 1. līdz 30.novembrim un reklāmas izplatītas AS “4finance” interneta vietnē, plašsaziņas līdzekļos (TV un radio), laikrakstā Diena, mikroautobusos Rīgā, citās interneta vietnēs (www.youtube.com, www.draugiem.lv, www.inbox.lv), kā arī sūtot elektroniskā pasta vēstules uz...

64% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka nākamo trīs mēnešu laikā izdosies atrast nākamo VID vadītāju (14% - noteikti jā; 50% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu "900 sekundes" jūlija sākumā veiktais pētījums.Ceturtā daļa (26%) iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā neuzskata, ka nākamo trīs mēnešu laikā izdosies atrast nākamo VID vadītāju (21% - drīzāk nē; 5% - noteikti nē).Desmitā daļa (10%) iedzīvotāju nav pauduši konkrētu viedokli šajā jautājumā.Trešā daļa (32%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem piekrīt, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja algai jābūt tādai kā Igaunijas VID vadītājam - 5.800 EUR (9% - noteikti piekrītu; 23% - drīzāk piekrītu).60% iedzīvotāju nepiekrīt, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja algai jābūt tādai kā Igaunijas VID vadītājam (24% - drīzāk nepiekrītu; 36% - noteikti nepiekrītu).Desmitajai daļai (8%) iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa.Aptauju pētījumu kompānija TNS veica sadarbībā ar...