JAUNUMI

Saeimas 2016.gada 9.jūnija likums «Par Padziļinātu partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 30.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi №383 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumos №453 «Noteikumi par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 30.jūniju.

Saeimas 2016.gada 16.jūnija likums «Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 15.jūliju.

Ministru kabineta 2016.gada 28.jūnija noteikumi №412 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos №1493 «Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūliju.

Ministru kabineta 2016.gada 28.jūnija noteikumi №417 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos №1529 «Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūliju.

Saeimas 2016.gada 16.jūnija likums «Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Saeimas 2016.gada 16.jūnija likums «Grozījumi likumā «Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās»»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 15.jūliju.

Pārņemot tā dēvēto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) direktīvas prasības, no 1.jūlija stājas spēkā grozījumi PVN likumā, kas paredz, ka arī Latvijā dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumam būs jāsāk piemērot PVN 21% apmērā. Tas attieksies tikai uz pārvaldīšanas, nevis komunālajiem pakalpojumiem un gadījumos, ja pakalpojumu sniedz reģistrēts PVN maksātājs, informē Finanšu ministrija. Šie grozījumi attiecas tikai uz pārvaldnieka paša sniegto pārvaldīšanas pakalpojumu, nevis uz tā sauktajiem komunālajiem pakalpojumiem vai citiem pakalpojumiem. Tāpēc pārvaldnieka izrakstītajā rēķinā dzīvokļa īpašniekiem jābūt skaidri nodalītiem tiem pakalpojumiem, kurus sniedz pārvaldnieks pats, un tiem, kurus sniedz cita persona. Proti, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumiem (atlīdzība par pārvaldīšanu, obligāti veicamie pārvaldības izdevumi) jābūt atdalītiem no uzturēšanas jeb komunālajiem pakalpojumiem (piemēram, atkritumu izvešana, siltumenerģijas un ūdens piegāde, kanalizācijas nodrošināšana). Jāatzīmē, ka personas, kas nodarbojas ar dzīvojamo māju (tajā skaitā arī dzīvokļu īpašumu) pārvaldīšanu, bet to ar PVN apliekamo darījumu vērtība nepārsniedz 50 000 eiro, tāpat kā līdz šim, varēs izmantot tiesības nereģistrēties Valsts...

Pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) aicinājuma vērsties Satversmes tiesā, lai tiktu atcelts solidaritātes nodoklis, 20 privātpersonas un deviņi uzņēmumi nolēmuši realizēt savas tiesības un iesniegt prasību, lai atgūtu pārmaksātos līdzekļus un panāktu šī jaunieviestā nodokļa atcelšanu.Prasība ir pamatota ar to, ka solidaritātes nodoklis ir pretrunā ar iepriekš sagatavotajām stratēģijām, kas nostiprinātas ne tikai valdības deklarācijās, bet arī attīstības plānošanas dokumentos un dažādos normatīvajos dokumentos, kurus likumdevējs ir ignorējis. Tā piemēram, sociālo iemaksu griesti šobrīd ir iesaldēti ar budžeta likumu, lai gan likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu" joprojām paredz precīzu kārtību kādā 2016.gadā bija jāaprēķina iemaksu maksimālais apmērs. Tāpat jāpiebilst, ka pieņemtais lēmums par solidaritātes nodokļa ieviešanu neatbilst uzņemtajām starptautiskajām saistībām dubultās nodokļu nepiemērošanas jomā, kas savukārt traucē ārvalstu investīciju piesaisti un parāda Latviju kā valsti, kas nav gatava starptautiskai sadarbībai un nerūpējoties par reputāciju un tēlu.Jau iepriekš LTRK pauda viedokli, ka šis jaunizveidotais nodoklis atņem Latvijai konkurētspēju augsto algu sektorā...

Aizvadītajā piektdienā, 1.jūlijā, Parīzē Francijas Ārlietu ministrijai tika iesniegts Latvijas pievienošanās raksts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD). Saskaņā ar OECD Konvencijas 16. pantu Latvija ar šo datumu ir kļuvusi par pilntiesīgu OECD dalībvalsti, informē Latvijas republikas Ārlietu ministrija.Francijas valdība, kas ir OECD Konvencijas depozitārijs, par šo informēs visas OECD dalībvalstis, un Latvijas pievienošanās organizācijai datums tiks pieņemts zināšanai ar OECD Padomes atbilstošu lēmumu.Kā ziņots, Ministru prezidents Māris Kučinskis un OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurria) 2.jūnijā Parīzē parakstīja Līgumu par Latvijas pievienošanos OECD. Savukārt 16.jūnijā Saeima pieņēma likumu "Par 1960. gada 14.decembra Konvenciju par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Līgumu par Latvijas Republikas pievienošanās Konvencijas par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas nosacījumiem", kurš stājās spēkā 30.jūnijā.Pašlaik OECD dalībvalstis bez Latvijas vēl ir ASV, Austrālija, Austrija, Beļģija, Čehija, Čīle, Dānija, Dienvidkoreja, Francija, Grieķija, Igaunija, Islande, Itālija, Īrija, Izraēla, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Lielbritānija, Luksemburga, Meksika, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2016.gada 21.jūnijā ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.400 “Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumos Nr.568 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi), kas stājās spēkā 2016.gada 30.jūnijā, un kurus piemēro, aizpildot gada ienākumu deklarāciju par 2016.gadu un turpmākajiem taksācijas gadiem.Noteikumi nosaka šādus būtiskākos grozījumus gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanā:Sākot ar 2016.gada 1.janvāri, fiziskās personas gūtajiem ienākumiem ir piemērojams gada diferencētais neapliekamais minimums, kuru piemēro, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.Lai nodrošinātu datu par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem automātisku apstrādi, Noteikumi nosaka jaunu formu gada ienākumu deklarācijas D4 pielikumam “Attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”.Aizpildot gada ienākumu deklarācijas D4 pielikuma “Attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem” jauno formu, fiziskajām personām turpmāk nav jāaizpilda gada ienākumu deklarācijas D sadaļa “Pievienotie (uzrādītie) dokumenti vai to noraksti par attaisnotajiem izdevumiem” attiecībā uz attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem. Turklāt attaisnotos izdevumus...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa apkopojusi Civillietu departamenta praksi lietās, kurās pēc nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā iesniegts pieteikums par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.Tiesu prakses apkopojumā sistematizēti Augstākās tiesas Civillietu departamenta atsevišķi nolēmumi lietās, kurās pēc nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā iesniegts pieteikums par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.Apkopojuma pirmajā daļā nolēmumos izteiktās atziņas sistematizētas pēc Civilprocesa likuma normām, kas bija spēkā lietu izskatīšanas laikā, bet otrajā daļā dots plašāks ieskats apkopojumā izmantotajos nolēmumos.Tā, piemēram, atzīts: lai apstākļus, uz kuriem atsaucas pieteicējs, atzītu par jaunatklātiem, tiem jāpastāv jau lietas iztiesāšanas laikā, taču pieteicējam tie nebija un objektīvu iemeslu dēļ arī nevarēja būt zināmi. Turklāt šādiem apstākļiem pēc savas nozīmes jābūt svarīgiem, t.i., tādiem, kuri, iztiesājot lietu no jauna, var iespaidot nolēmumu pēc būtības, un tiem jāattiecas uz prasības priekšmetu un pamatu.Taču par jaunatklātu apstākli nevar uzskatīt faktu, ka citā civillietā par spēkā neesošiem atzīti izskatāmajai lietai analoģiska...

Latvijas zemes fonds, kura pārvaldītājs ir Attīstības finanšu institūcija ALTUM un kurš darbību uzsāka 2015.gada 1.jūlijā, pirmā darbības gada laikā no zemju īpašniekiem iegādājies 1400 hektāru zemes par 3,4 miljoniem eiro ar mērķi tos saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā.Īpašumi ir iegādāti visos Latvijas reģionos, un lielākais īpašumu skaits iegādāts Zemgalē - 30 īpašumi ar kopējo platību 690 hektāri. Vidzemē Zemes fonds iegādājies 15 īpašumus ar kopējo platību 257 hektāri, Rīgas reģionā - 12 īpašumus ar kopējo platību 114 hektāri, Latgalē - 11 īpašumus (142 hektāri), Kurzemē - 10 īpašumus (197 hektāri).Šobrīd fondam pieder 78 īpašumi, no kuriem 68 īpašumiem jau ir nomnieki - lauksaimnieki, kuriem lauksaimniecības zeme nepieciešama saimnieciskās darbības attīstīšanai. Tai skaitā zeme iznomāta arī jaunajiem lauksaimniekiem.ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: "Zemes fonda darbības aktivitāte pirmajā gadā ir pārsniegusi sākotnēji prognozēto gan īpašumu iegādes piedāvājumā, gan fonda īpašumā esošo zemju nomas pieprasījumā. Fonda darbības pirmajā pusgadā tika veikti darījumi 1 miljona...

No 1.jūlija Lietuva līdz 380 palielināja minimālo mēnešalgu. Iepriekš valstī tā bija noteikta 350 eiro, līdz ar to algas pieaugums ir 30 eiro jeb par 8,6 procentiem. Minimālā stundas likme Lietuvā noteikta 2,32 eiro - tā palielinājās par 0,19 eiro jeb 8,9 procentiem."Šis ir piektais ievērojamākais minimālās algas pieaugums no 2013. gada," atzinis Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs. 380 eiro minimālās algas slieksnis būs piemērojams aptuveni 350 000 darbinieku, ieskaitot aptuveni 80000 darbiniekus budžeta iestādēs. 2016. gadā valsts budžeta šim mērķim ir atvēlēti 21.1 milj. eiro.Igaunijā minimālā alga patlaban ir 390 eiro. Latvija ar 370 eiro nu palikusi "astē" kaimiņvalstīm.Latvijā ir arī augstākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme - 23% (bija plānots likmi pakāpeniski samazināt līdz 20%, bet 2016.gadā likmes samazinājums netika veikts), kamēr Igaunijā tā ir tikai 20%, savukārt Lietuvā - 15%. Arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātie maksājumi (VSAOI) Latvijā kopumā izmaksā dārgāk nekā kaimiņvalstīs. Latvijā VSAOI likme ir 34,09 % (t.sk. darba...

Eiropas Komisija ierosinājusi uzlabojumus Eiropas Savienības (ES) noteikumos, ar ko aizsargā bērnus pārrobežu strīdos par vecāku atbildību, kuri saistīti ar aizgādību, saskarsmes tiesībām un bērna nolaupīšanu. Jaunie noteikumi paātrinās tiesas un administratīvos procesus un nodrošinās, ka vienmēr tiek ņemtas vērā bērna intereses.Ja starp ģimenes locekļiem rodas strīds vai šķiras starptautiski pāri, ir būtiska tiesu iestāžu pārrobežu sadarbība, lai bērniem sniegtu drošu tiesisku vidi, kas ļautu viņiem saglabāt attiecības ar abiem vecākiem (arī aizbildņiem), kuri, iespējams, dzīvo dažādās Eiropas valstīs.Atjauninātie noteikumi pamatojas uz novērtējumu par spēkā esošajiem noteikumiem, un to mērķis ir novērst konstatētos trūkumus. Būtisks mērķis ir nodrošināt ātrākas procedūras, ņemot vērā to, ka laiks ir ļoti svarīgs elements, aizsargājot bērna intereses šajos pārrobežu strīdos par vecāku atbildību. Konkrētāk, ir ierosinātas šādas mērķtiecīgas izmaiņas.Termiņi, ko piemēro dažādos bērna atpakaļatdošanas procedūras posmos, tiks ierobežoti līdz 18 nedēļām (ne vairāk kā sešas nedēļas centrālajai saņēmējiestādei pieteikuma apstrādei, sešas nedēļas pirmās instances tiesai un sešas...