JAUNUMI

Briselē šodien, 26.maijā, notiks Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomes sanāksme iekšējā tirgus un rūpniecības jautājumos. Latvijas viedokli sanāksmē pārstāvēs Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis.Sanāksmes laikā plānots pārrunāt gada laikā sasniegto progresu ES Digitālā vienotā tirgus stratēģijas ieviešanā. Latvijas interesēs ir tāda ES Digitālā vienotā tirgus izveide, kas veicinātu konkurētspēju un nodarbinātību, likvidētu pastāvošās barjeras 28 dalībvalstu tirgos, piemēram, iepirkumiem tiešsaistē, un nodrošinātu līdzsvaru starp patērētāju un uzņēmēju interesēm. Latvija īpaši atzinīgi vērtē 19.aprīlī iznākušo ES rūpniecības digitalizācijas pakotni, kas sevī ietver tādus būtiskus elementus kā Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju standartizācijas prioritārie virzieni un e-pārvaldes rīcības plāns.Sanāksmē plānotas jau par tradīciju kļuvušās ministru diskusijas par ES konkurētspējas izvērtējumu, šoreiz īpašu uzmanību pievēršot pakalpojumu sektora produktivitātei digitalizācijas laikmetā. Latvijas skatījumā digitālā vienotā tirgus izveide varētu vēl vairāk atraisīt pakalpojumu sektora potenciālu un tā sniegtās iespējas. Svarīgi ir panākt, ka tiek atcelti šķēršļi pirkumiem tiešsaistē (e-komercijā), sekmēta inovatīvu...

Finanšu ministre Dana Reizniece - Ozola un Kipras finanšu ministrs Haris Georgiads (Charis Georgiades) otrdien, 24.maijā, Briselē, parakstīja Latvijas valdības un Kipras Valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem. Tā veicinās komercdarbību, ārvalstu investīciju piesaistīšanu, kā arī atvieglos investoru darbību Latvijā un Kiprā.Konvencijas noteikumi paredz nodrošināt katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kuru neietekmēs otras valsts nodokļu normatīvo aktu grozījumi.Pašreiz līgumslēdzējas valsts investori otrā līgumslēdzēja valstī tiek aplikti ar nodokļiem, pamatojoties vienīgi uz otras valsts nodokļu normatīvajiem aktiem. Otra valsts var mainīt kā nodokļu likmes, tā arī apliekamā ienākuma aprēķināšanas kārtību. Pašreizējā situācijā līgumslēdzējas valsts investoriem netiek garantēta zināmu nodokļu uzlikšanas noteikumu nemainība ilgākā laika periodā, tāpēc nav iespējams precīzi plānot investīcijas, to atmaksāšanos un peļņu.Līdz šim Latvija ir noturējusi sarunas par nodokļu konvenciju noslēgšanu ar 69 valstīm, no kurām 58 ir stājušās spēkā. Līdz šim Latvija nodokļu konvencijas...

Līdz 25.maijam Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs ir apstiprināti 369 darba devēju pieteikumi 3 888 darba vietu izveidei skolēniem vasaras brīvlaikā. 26 NVA filiālēs darba devēju pieteikšanās dalībai skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā ir noslēgusies, pieteikumu pieņemšana turpinās tikai NVA filiālēs Gulbenē un Jelgavā.Kopumā 475 darba devēji ir pieteikuši 5 252 darba vietas skolēniem. Pēc darba devēja pieteikuma saņemšanas NVA filiālēs notiek Aktīvo nodarbinātības un atbalsta pasākumu īstenotāju izvēles komisijas sēde, kurā izvērtē pieteikuma atbilstību visiem pasākuma nosacījumiem un pieņem lēmumu apstiprināt vai neapstiprināt pieteikto darba vietu. Katrā NVA filiālē apstiprināto darba vietu saraksts ir pieejams NVA mājaslapā: jāizvēlas konkrētā filiāle un jāsameklē sadaļa "Izvērtējumu rezultāti" vai sadaļā "Skolēnu vasaras darbs".NVA vasaras nodarbinātības pasākumā var piedalīties skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Skolēnu nodarbinātības pasākums vasaras brīvlaikā tiks īstenots no 1.jūnija līdz 31.augustam. Šogad vasaras nodarbinātības pasākumā NVA plāno iesaistīt 4 128 skolēnus.Skolēnu...

Biedrība “Latvijas platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS) vakar, 25. maijā, prezentēja pētījumu par multinacionālo uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu samaksas un video stāstus par šīs izvairīšanās ietekmi uz Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ekonomisko migrāciju, pārtikas tirgu un attīstību Ukrainā.Pētījumā secināts, ka šobrīd pastāvošā atsevišķu valstu nodokļu politika un starptautiskie līgumi nenovērš iespēju starptautiskā līmenī izvairīties no nodokļu nomaksas un daudzos gadījumos to pat veicina. Visbiežāk zaudētāji ir nabadzīgās un jaunattīstības valstis, kā arī turīgo valstu nabadzīgākie iedzīvotāji, jo strauji pieaug ienākumu nevienlīdzība. Valstu budžeti balstās uz to pleciem, kurus ir vieglāk izkontrolēt - darba ņēmējiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kamēr lielie uzņēmumi var veiksmīgi "optimizēt" izmantojot legālas "shēmas" starptautiskā mērogā.Kopumā ir identificēti vairāki simti starptautisku "shēmu", kā izvairīties no nodokļu samaksas, izmantojot starpvalstu sadarbības trūkumu un valstu savstarpēju konkurenci. Kaut Latvija tiešā veidā neveicina jaunattīstības valstu nodokļu ieņēmumu samazināšanu, pastāv vairāki riska faktori, kas ietekmē Latvijas uzņēmumu iesaistīšanos "shēmās" - zemi nodokļi atsevišķiem...

Jēkabpils pilsētas domes 2016.gada 19.maija saistošie noteikumi №17 «Grozījumi Jēkabpils pilsētas domes 2010.gada 11.novembra saistošajos noteikumos №35 «Jēkabpils pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 25.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumi №311 «Grozījums Ministru kabineta 2016.gada 15.marta noteikumos №158 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 6.1.3.specifiskā atbalsta mērķa «Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu» 6.1.3.1.pasākuma «Rīgas pilsētas integrētas transporta sistēmas attīstība» īstenošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 25.maiju.

Eiropas Parlamenta 2016.gada 11.maija regula №791 «Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/791 (2016.gada 11.maijs), ar kuru groza Regulas (ES) №1308/2013 un (ES) №1306/2013 attiecībā uz atbalsta shēmu par augļu un dārzeņu, banānu un piena piegādi izglītības iestādēm»Regula stājas spēkā ar 2016.gada 13.jūniju.

Ērgļu novada pašvaldības domes 2016.gada 28.aprīļa saistošie noteikumi №2 «Par Ērgļu novada pašvaldības domes saistošo noteikumu publicēšanas vietu»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 25.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 10.maija noteikumi №293 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 1.2.1.specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt privātā sektora investīcijas P&A» 1.2.1.4.pasākuma «Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 25.maiju.

Personas, kuras pārmaksājušas vai nepareizi iemaksājušas naudas sodu, varēs to atgūt, ar iesniegumu vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vai attiecīgajā pašvaldībā. Šādu kārtību paredz gaidāmie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas otrdien, 24.maijā, konceptuāli atbalstīti Saeimas Juridiskajā komisijā.Valsts budžetā pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas soda summu varēs saņemt atpakaļ, vēršoties VID ar attiecīgu iesniegumu. Savukārt, lai saņemtu atpakaļ pašvaldības budžetā ieskaitīto naudu, ar iesniegumu būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņēmusi lēmumu par naudas soda uzlikšanu. Valsts budžetā nepareizi iemaksāto naudas soda summu varēs saņemt atpakaļ, ja iesniegums būs iesniegts trīs gadu laikā no dienas, kad maksājums atzīts par saņemtu valsts budžetā.Patlaban normatīvie akti neregulē rīcību attiecībā uz pārmaksātām vai nepareizi iemaksātām naudas summām, taču praksē soda naudas atmaksa pēc personas lūguma tiek veikta, deputātiem skaidroja VID pārstāve.Kā noskaidroja Juridiskās komisijas deputāti, soda pārmaksa nereti veidojas gadījumos, kad persona sākotnēji samaksā naudas sodu, bet vēlāk to pārsūdz un tiesa prasību apmierina. Savukārt nepareiza soda...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti otrdien, 24.maijā, noslēdza darbu pie jaunā Muitas likuma projekta sagatavošanas izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimas sēdē. Likuma mērķis ir sistematizēt un padarīt skaidrāku muitas jomu regulējumu.Jauns likums bija nepieciešams, jo patlaban muitas jautājumu regulējums, kas ir spēkā kopš 2004.gada maija, ir novecojis, kā arī lietotājam ir apgrūtinoši izprast visu muitas jomu kopumā, turklāt uz šī likuma pamata ir izdoti vairāki desmiti Ministru kabineta noteikumu. Tāpat būtiski, ka šogad spēkā stāsies jaunais Kopienas Muitas kodekss, norādīts jaunā likumprojekta anotācijā.Likuma projektā iestrādātas aktuālās līdzšinējā likuma normas un veikti to precizējumi, kā arī pilnveidoti terminu un definīciju skaidrojumi. Atbilstoši aktuālajai situācijai paredzēts arī jauns regulējums, tostarp par muitas iestāžu rīcību ar precēm īpašos gadījumos, muitas nodokļa kavējuma naudas aprēķināšanu un iekasēšanu, kā arī gadījumiem, kad nodokļu administrācija pieņem lēmumu, lai personai netiktu nodarīts nelabojums kaitējums.Jaunā likuma projekts paredz paplašināt muitas amatpersonu pilnvaras, paredzot tiesības muitas darbiniekiem muitas kontroles laikā...

Valdībā 24.maijā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 343 „Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem” paredz samazināt administratīvo slogu un vienkāršot lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadājumu atļauju pieprasīšanas, saņemšanas un lietošanas kārtību, kā arī paaugstināt šo kravu pārvadājumu efektivitāti.VAS „Latvijas Valsts ceļi” (LVC) lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas turpmāk izsniegs elektroniskā veidā, un informācija par elektroniskā veidā izsniegto atļauju tiks ievadīta izsniegto atļauju datu bāzē, kas būs pieejama LVC interneta vietnē. Vienlaikus pārvadātajam būs tiesības atļauju saņemt rakstveidā.Noteikumu projektā ir arī paredzēts, ka turpmāk lielgabarīta un smagsvara kravu pavadīšanai pārvadātāji varēs izmantot savus īpaši aprīkotus pavadošos transportlīdzekļus, bet Valsts policiju obligāti paredzēts iesaistīt tikai gadījumos, ja lielgabarīta vai smagsvara transportlīdzekļa platums pārsniedz 5 metrus un/vai garums 40 metrus.Tāpat MK noteikumi papildināti ar normu, ka atļauja nav jāsaņem mehāniskā transportlīdzekļa, kuram ir bojājumi, vilkšanai uz stāvvietu vai remonta vietu, tādā veidā novēršot šiem autovadītājiem nesamērīgu administratīvo slogu.

Lai veicinātu Eiropas transporta tīkla mobilitāti un kuģošanas drošību Latvijas lielajās ostās, 2014.-2020.gada plānošanas periodā lielo ostu publiskās koplietošanas infrastruktūras uzlabošanai no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (KF) būs pieejami 74.11 miljoni eiro.To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 6.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti" īstenošanas noteikumi", ko otrdien, 24.maijā, apstiprināja valdība.Kopējais finansējums specifiskā atbalsta mērķa (SAM) īstenošanai ir 87.19 miljoni eiro, no kuriem 74.11 ir KF finansējums, savukārt 13.08 miljoni eiro - nacionālais finansējums, ko nodrošinās projektu īstenotāji. Maksimālais plānotais KF finansējums vienam projekta iesniedzējam ir 24.7 miljoni eiro.SAM tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, kur projektu iesniedzēji būs Latvijas lielo ostu pārvaldes (Rīgas Brīvostas pārvalde, Ventspils Brīvostas pārvalde, Liepājas Speciālā ekonomiskā zonas pārvalde).SAM ietvaros atbalstāmās darbības ir molu, viļņlaužu, krasta nostiprinājumu un piestātņu, kas nav iznomātas vai plānotas iznomāšanai komercdarbībai, pārbūve un atjaunošana, lielo ostu infrastruktūras...

Valdība 24.maijā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzīto Reģionālās attīstības koordinācijas padomē pieņemto rīkojuma projektu "Par 3.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" un 5.6.2.specifiskā atbalsta mērķa "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" plānoto finansējuma apjomu un iznākuma rādītājiem otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai", kas noteic Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma apjomu un rādītājus katram reģionālas nozīmes attīstības centram uzņēmējdarbības attīstīšanai nepieciešamās infrastruktūras izveidošanai.Kopumā uzņēmējdarbības attīstīšanai nepieciešamās infrastruktūras izveidošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ir plānots vairāk nekā 103 milj. eiro 2014.-2020.gada periodā. 10,9 milj. eiro plānoti no ES fondu finansējuma, lai palielinātu privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībā. Savukārt vairāk nekā 92 milj. eiro plānoti teritoriju revitalizācijai, reģenerējot degradētās teritorijas.Sagaidām, ka, izmantojot šiem mērķiem pieejamo ES fondu finansējumu, tiks izveidotas gandrīz 2000 jaunas...

Lai veicinātu ar lauksaimniecību nesaistītu darbību attīstību un dažādošanu lauku reģionos, valdība otrdien, 24.maijā, pieņēma Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā" atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā".Jaunie noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un ES atbalstu ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā atklāta projektu iesniegumu konkursa veidā.Tāpat kā citur Eiropā, arī Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi veido lielu tautsaimniecības daļu, bet tiem ir nozīme iekšzemes kopprodukta radīšanā un nodarbinātībā. Lauku novadu nodarbinātības struktūrā vislielākais nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ir lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – ap 35 procentiem. Šajās nozarēs ir vērojama tendence samazināties nodarbināto skaitam, tādēļ lauku teritorijā ir nepieciešams papildus attīstīt arī citas nozares.Piedalīties projektu konkursā varēs saimnieciskās darbības veicēji, kuri ir deklarēti vai kuru uzņēmums ir reģistrēts lauku teritorijā. Atbalsts būs gan saimnieciskās darbības attīstībai un dažādošanai, gan tūrisma aktivitāšu veicināšanai.Atbalsta pretendenti nosacīti iedalāmi...