JAUNUMI

Saeimas Eiropas lietu komisija, veicot subsidiaritātes pārbaudi, konstatējusi šī principa pārkāpumu Eiropas Komisijas ierosinātajā direktīvā attiecībā uz darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā. Komisijas deputāti nolēma nosūtīt Eiropas Komisijai pamatotu atzinumu, vēršot uzmanību, ka tā pirms šī priekšlikuma iesniegšanas nav veikusi vispusīgas konsultācijas, kā to prasa Līguma par Eiropas Savienības darbību 2.protokols, un līdz ar to nav laikus noskaidrojusi, piemēram, sociālo partneru viedokļus. Eiropas lietu komisija atzinumā ietvers arī citus argumentus attiecībā uz direktīvas priekšlikumu."Ņemot vērā, ka līdzšinējais dialogs ar Eiropas Komisiju par šo jautājumu nav bijis pietiekami veiksmīgs, komisijā lēmām pievienoties virknei citu Eiropas Savienības dalībvalstu, uzsākot tā dēvēto dzeltenās kartītes procedūru, kā arī norādot uz nepilnībām šajā direktīvas projektā," uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.Grozījumu darba ņēmēju norīkošanas direktīvā mērķis ir novērst negodīgu konkurenci un sekmēt principu, ka par vienādu darbu vienā un tajā pašā vietā būtu jāsaņem vienāds atalgojums. Priekšlikumā nav ņemta vērā Eiropas Savienības dalībvalstu atšķirīgā...

Lai atvieglotu un paātrinātu muitošanas procesu, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka turpmāk fiziskām personām ir iespēja noformēt saņemtos kurjerpasta sūtījumus ne tikai līdzšinējā kārtībā, bet arī attālināti, organizējot dokumentu apriti elektroniski un neapmeklējot VID Lidostas muitas kontroles punktu klātienē. Jaunā iespēja attiecas gan uz komerciāliem, gan nekomerciāliem kurjerpasta sūtījumiem.Lai persona, saņemot uzaicinājumu no kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja par pasta sūtījuma saņemšanu, ar to saistītās muitas formalitātes varētu nokārtot attālināti, tai ir jānosūta VID Lidostas muitas kontroles punktam uz e-pasta adresi [email protected] šādi dokumenti (skenēti vai fotografēti):kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja aicinājums un tam pievienotie dokumenti muitas formalitāšu kārtošanai; preču iegādi apliecinošs dokuments (preču rēķins/invoice, internetveikala pirkuma orderis), kurā ir norādīts pasūtītājs, informācija par preci, daudzums, preces vērtība, transporta un apdrošināšanas izmaksas;maksājuma izdruka (internetbankas pārskaitījums, PAYPAL,WESTERN UNION izdruka vai tml.);pases vai ID kartes kopija ar apliecinājuma tekstu uz kopijas vai e-pastā: “Piekrītu, ka mani personas dati tiek izmantoti pasta sūtījumu deklarēšanai”, norādot datumu,...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 5.maijā apstiprinājusi AS "Sadales tīkls" iesniegto elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu (sadales tarifu) līdzsvarošanas projektu. Plānots, ka līdzsvarotie tarifi varētu stāties spēkā ar 2016. gada 1. augustu, tādējādi pirmos rēķinus atbilstoši SPRK pieņemtajam tarifu projektam klienti no elektrības tirgotājiem saņems septembra sākumā.Līdzsvarotie sadales tarifi lielākajai daļai mājsaimniecību par 22% samazinās elektroenerģijas piegādes maksu, vienlaikus ieviešot fiksētu maksu par pieslēguma nodrošināšanu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma. Aptuveni 700 tūkstošiem mājsaimniecību šādas izmaiņas elektrības gala rēķinu būtiski neietekmēs vai tas pat samazināsies. Savukārt juridiskajiem klientiem sadales tarifu struktūra tiks līdzsvarota, samazinot elektroenerģijas piegādes maksu un palielinot no pieslēguma jaudas atkarīgo fiksētās maksas īpatsvaru. Rezultātā juridiskajām personām, kas efektīvi izmanto pieslēguma jaudu, kopējais rēķins par elektroenerģiju nemainīsies vai samazināsies."Regulatora lēmums apliecina, ka AS "Sadales tīkls" sadales tarifos iekļautās elektrotīklu uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas ir ekonomiski izsvērtas un tarifu līdzsvarošana ir nepieciešama un pamatota. Līdztekus bojājumu skaita un elektroenerģijas piegādes pārtraukumu...

Ministru kabineta 2016.gada 26.aprīļa noteikumi №258 «Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumos №712 «Dzelzceļa staciju, izmaiņas punktu un pieturas punktu - publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu - atklāšanas, slēgšanas un nosaukuma piešķiršanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 6.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 26.aprīļa noteikumi №263 «Profesionālo kvalifikāciju saraksts, kuras iegūstot kārtojami centralizētie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.septembri.

Ministru kabineta 2016.gada 26.aprīļa noteikumi №262 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 8.5.2.specifiskā atbalsta mērķa «Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 4.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi №243 «Noteikumi par energoefektivitātes prasībām licencēta vai reģistrēta energoapgādes komersanta valdījumā esošām centralizētām siltumapgādes sistēmām un to atbilstības pārbaudes kārtību»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 6.maiju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2016.gada 26.aprīļa lēmums №83 «Par pretcikliskās kapitāla rezerves normas riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas Republikas rezidentiem, noteikšanu»Lēmums stājas spēkā ar 2016.gada 26.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 26.aprīļa noteikumi №261 «Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumos №298 «Kārtība, kādā pārtraucama sabiedrisko pakalpojumu sniegšana»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 6.maiju.

Rīgas Domes 2016.gada 19.aprīļa saistošie noteikumi №198 «Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 23.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 26.aprīļa noteikumi №260 «Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos №664 «Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 6.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 26.aprīļa noteikumi №259 «Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumos №1227 «Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 6.maiju.

Saeima ceturtdien, 5.maijā, pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, lai pilnveidotu sociālās apdrošināšanas sistēmu un atrisinātu virkni praksē konstatētu problēmu. Ar grozījumiem no likuma paredzēts izslēgt normas, kas regulē fiksētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju sociālo apdrošināšanu, jo no 2016.gada saimnieciskās darbības veicējiem vairs nav paredzēta iespēja maksāt fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Praksē aizvien biežāk ir gadījumi, kad persona, par kuru sociālās iemaksas Latvijā veic valsts (piemēram, bezdarba, maternitātes u.c. gadījumos), vienlaikus minētajā periodā ir nodarbināta un nodokļu samaksu veic citā valstī. Tādējādi persona tiek vienlaikus sociāli apdrošināta divās valstīs, lai arī likums nosaka, ka sociālās iemaksas no valsts budžeta netiek veiktas, ja persona strādā ārvalstī. Tādēļ likumprojekts paredz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) tiesības gadījumos, kad tā saņem informāciju par personas nodarbinātību vai sociālo apdrošināšanu ārvalstī, anulēt personai Latvijā reģistrētās iemaksas, kas veiktas no valsts budžeta. Likuma grozījumi arī paredz noteikt, ka gadījumos, kad sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kļūdaini...

Saeima ceturtdien, 5.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas turpmāk noteiks vienotu kārtību valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanas jomā iedzīvotājiem. Likuma izmaiņas bija nepieciešamas, lai iedzīvotājiem varētu nodrošināt plašāku un efektīvāku pieeju valsts pārvaldes un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem. Likums papildināts ar nosacījumu, ka pakalpojumi iedzīvotājiem būs jāsniedz pēc iespējas viena klientu apkalpošanas centra ietvaros arī tad, ja to sniegšanā ir iesaistītas vairākas iestādes vai institūcijas. Grozījumi noteic, ka valsts un pašvaldības pakalpojumus sniedz elektroniski, ja tas ir iespējams un lietderīgi. Pakalpojumu elektronizācijas un e-pakalpojumu pieejamība nodrošināšanas kārtību noteiks Ministru kabinets (MK). MK tāpat noteiks pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtību, kā arī vienoto klientu apkalpošanas centru veidus, sniegto pakalpojumu apjomu un pakalpojumu sniegšanas kārtību. Plānots arī pilnveidot vienoto pakalpojumu portālu latvija.lv - nodrošināt informācijas pārskatāmību par pakalpojumiem, kā arī aktualizēt pieejamo pakalpojumu katalogu. Pakalpojumu portāla pārzini, tā pienākumus un atbildību, portāla izmantošanas un pārvaldības kārtību, kā arī kataloga...

Lai pilnveidotu valsts civilās aizsardzības sistēmas regulējumu, Saeima ceturtdien, 5.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu.Jaunā likuma mērķis ir noteikt civilās aizsardzības sistēmas un katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetenci, lai pēc iespējas pilnīgāk nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību un aizsardzību katastrofas vai to draudu gadījumā.Likums definē katastrofas jēdzienu, nosaka tās veidus un mērogus, kā arī jaunus katastrofas pārvaldīšanas pamatprincipus un atbildīgās institūcijas par katastrofas pārvaldīšanu.Infrastruktūras īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem nebūs jāizstrādā civilās aizsardzības plāni, bet jānodrošina konkrēti likumā noteiktie aizsardzības pasākumi. Savukārt paaugstinātas bīstamības infrastruktūras īpašniekiem būs jāizstrādā plāns atbilstoši valdības noteiktajam.Tāpat likums reglamentē starptautiskās palīdzības lūgšanu un sniegšanu katastrofas draudu un katastrofas gadījumā. Līdz šim bija noteikts, ka mūsu valsts var sniegt palīdzību katastrofās cietušām valstīm, bet regulējums neparedzēja tiesības lūgt starptautisko palīdzību.Līdzšinējā Civilās aizsardzības likuma piemērošanas laikā ir radušās vairākas problēmas civilās aizsardzības sistēmā, plānošanā, pārvaldīšanā un resursu vadībā. Likums ministrijām arī nenosaka skaidrus pienākumus un tiesības...