JAUNUMI

Lai meklētu atbildes uz uzņēmēju problēmjautājumiem par tiesiskumu maksātnespējā un uzņēmumu glābšanas kultūru, Saeimā 3.jūnijā notiks diskusija "Tiesiskums maksātnespējā - veselīgai tautsaimniecībai". Diskusiju rīko Saeima sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Ārvalstu investoru padomi Latvijā.Nozares profesionāļi un interesenti aicināti pieteikties diskusijai līdz 31.maija pulksten 17.00, sūtot pieteikumu uz e-pastu [email protected] par tiesiskumu maksātnespējas procesā notiks piektdien, 3.jūnijā, Saeimas nama Sarkanajā zālē Jēkaba ielā 11, un tā sāksies pulksten 10.00. Pasākuma norisei varēs sekot līdzi tiešsaistē www.saeima.lv.Pasākumu atklās Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.Dalībnieki piektdien, 3.jūnijā, strādās divās paneļdiskusijās.Pirmajā paneļdiskusijā par maksātnespēju un tiesiskumu diskutēs Saeimas Nacionālās drošības komisijas un Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesis Aigars Strupišs, Galvenās kriminālpolicijas...

Eiropas Komisija ir oficiāli pieprasījusi, lai Bulgārija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija grozītu tiesību aktus par lauksaimniecības zemes iegādi, pamatojoties uz to, ka tajos pārkāpts princips par kapitāla brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību.2003. gada Pievienošanās līgumā jaunajām dalībvalstīm paredzēts pārejas periods, kura laikā valstu noteikumus par lauksaimniecības zemes iegādi pieskaņot Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem. Pēc šo periodu beigām 2014. gadā Bulgārija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija pieņēma jaunus tiesību aktus, kas reglamentē lauksaimniecības zemes iegādi.Šie jaunie valstu tiesību akti ietver vairākus noteikumus, kurus Komisija uzskata par ierobežojumu kapitāla brīvai apritei un brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Tas, savukārt, var atturēt no pārrobežu ieguldījumiem. Dažiem ierobežojumiem var būt attaisnojami mērķi, jo tie tiecas apkarot spekulatīvas iegādes vai kalpo plānošanas vajadzībām un lauku politikas mērķiem; tomēr, lai ierobežojumi būtu likumīgi, tiem jābūt samērīgiem un tie nedrīkst būt diskriminējoši attiecībā pret citiem ES pilsoņiem.Pieprasījums ir izteikts argumentēta atzinuma veidā. Ja Bulgārija, Ungārija, Latvija, Lietuva un...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ABLV Bank, AS (turpmāk - banka) un tās valdes loceklis Aleksandrs Pāže ir noslēguši trīspusēju administratīvo līgumu par tiesisko attiecību noteikšanu Kredītiestāžu likuma un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ( NILLTFN) likuma piemērošanas jomā, lai panāktu uzlabojumus bankas iekšējās kontroles sistēmas darbībā (NILLTFN jomā). Līgumā paredzēts piemērot bankai soda naudu 3 166 682 eiro un izteikt brīdinājumu par NILLTFN jomu atbildīgajam bankas valdes loceklim Aleksandram Pāžem.Parakstot administratīvo līgumu, FKTK, Banka un A. Pāže ir vienojušies noslēgt izlīgumu, lai izbeigtu FKTK ierosināto administratīvo lietu par FKTK pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem.Nosakot bankai piemērojamās soda naudas apmēru, FKTK ņēma vērā, ka banka šobrīd izpilda visas regulējošās prasības un turpina uzlabot iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, kā arī bankas apņemšanos turpmākā pusotra gada laikā ieguldīt savas iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanā finanšu līdzekļus ne mazāk kā 6.5 milj. eiro apmērā, tāpēc soda nauda netiek piemērota maksimālajā apmērā, bet gan...

Lai iepazīstinātu ar dabai draudzīgām tehnoloģijām, iespējām tās finansēt, kā arī ieviest savā uzņēmējdarbībā, šī gada 15.jūnijā LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā notiks Baltijas "zaļo" inovāciju forums. Tas vienkopus pulcēs speciālistus no visām trim Baltijas valstīm un Norvēģijas, lai iedvesmotos un meklētu jaunus sadarbības partnerus. Baltijas "zaļo" inovāciju forumu organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Innovation Norway Norvēģijas finanšu instrumenta programmas "Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā" ietvaros. Atbalsta: Norvēģijas Karalistes vēstniecība.Foruma ietvaros notiks arī B2B tikšanās ar Norvēģijas komersantiem, kuru laikā interesentiem būs iespēja prezentēt savu ideju un uzsākt pārrunas par iespējamo turpmāko sadarbību. Sagaidāms, ka virkne Norvēģijas komersantu apmeklēs pasākumu ar mērķi atrast jaunus sadarbības partnerus Baltijas valstīs.Paralēlās sesijās tiks diskutēts par investīciju piesaisti "zaļās" uzņēmējdarbības uzsākšanai un sadarbības iespējām starp Baltijas un Norvēģijas uzņēmējiem, ar veiksmes stāstiem dalīsies forumā pārstāvēto valstu uzņēmumi. Turklāt klātesošajiem tiks sniegta informācija arī par finansējuma piesaistes iespējām jauniem projektiem.Dalība pasākumā ir bezmaksas, un darba...

Saeimas 2016.gada 5.maija likums «Par nekustamā īpašuma Augusta Deglava ielā 37, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles izbūves nodrošināšanai»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 2.jūniju.

Saeimas 2016.gada 5.maija likums «Par nekustamā īpašuma Augusta Deglava ielā 39A, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles izbūves nodrošināšanai»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 2.jūniju.

Saeimas 2016.gada 5.maija likums «Grozījumi Izglītības likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūniju.

Saeimas 2016.gada 5.maija likums «Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 8.jūniju.

Saeimas 2016.gada 5.maija Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumsLikums stājas spēkā ar 2016.gada 1.oktobri.

Eiropas Komisijas 2016.gada 28.aprīļa regula №759 «Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/759 (2016.gada 28.aprīlis), ar ko izveido tādu trešo valstu, to daļu un teritoriju sarakstus, no kurām dalībvalstis atļauj ievest Savienībā konkrētus dzīvnieku izcelsmes produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā, nosaka prasības sertifikātiem, groza Regulu (EK) №2074/2005 un atceļ Lēmumu 2003/812/EK»Regula stājas spēkā ar 2016.gada 3.jūniju.

Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumi №309 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 9.1.4.specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un darba tirgū» 9.1.4.3.pasākuma «Invaliditātes ekspertīzes pakalpojuma kvalitātes uzlabošana» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 26.maiju.

Saeimas 2016.gada 5.maija likums «Grozījumi likumā «Par akcīzes nodokli»»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 8.jūniju.

Saeima ceturtdien, 26.maijā, sanāk uz kārtējo plenārsēdi, kuras darba kārtībā ir iekļauti 27 jautājumi.Otrajā lasījumā deputāti skatīs grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz stiprināt patērētāju aizsardzību, tostarp ieviestu jaunas prasības kredītu devējiem un šo jomu uzraugošajām iestādēm.Otrajā lasījumā deputāti skatīs arī Civilprocesa likuma grozījumus, kas nepieciešami, lai varētu samazināt civillietu izskatīšanas termiņus kasācijas instancē, grozījumus Repatriācijas likumā, kas paredz mainīt patlaban noteikto paaudžu ierobežojumu, lai repatrianta statusu varētu iegūt plašāks cilvēku loks, un izmaiņasVārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā, lai ārvalstniekiem ar latvisku izcelsmi atvieglotu pilsonības reģistrāciju.Izskatīšanai otrajā lasījumā sagatavoti arī grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz visiem reklāmas veidiem noteikt vienādus nosacījumus priekšvēlēšanu aģitācijai publiskās vietās. Tāpat otrajā lasījumā Saeima lems par izmaiņām likumā "Par aviāciju". Tie paredz, ka Latvijas armija drīkstēs nosēdināt vai iznīcināt bezpilota lidaparātus pie militārajiem objektiem vai to tuvumā.Pirmajā lasījumā parlaments lems par padziļinātā partnerības nolīguma ratificēšanu starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un Kazahstānu. Plānots,...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka, lai padarītu ērtāku un paātrinātu VID un nodokļu maksātāju komunikāciju, jau kopš 2013.gada maija katram nodokļu maksātājam VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) ir izveidota pastkaste, uz kuru tiek nosūtīti VID izdotie administratīvie akti, dokumenti un cita veida informācija. Šie dokumenti un informācija papildus ne pa pastu, ne uz e-pasta adresi nodokļu maksātājam netiek nosūtīti. Izņēmums ir tikai gadījumos, ja nodokļu maksātājs ir norādījis VID citu konkrētā dokumenta paziņošanas jeb saņemšanas veidu.Tas nozīmē, ka VID izdotos administratīvos aktus, lēmumus, dokumentus un cita veida informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir VID EDS lietotājs, paziņo jeb nosūta, izmantojot VID EDS, vienlaikus par to nosūtot informāciju uz nodokļu maksātāja e-pasta adresi, ko tas ir norādījis elektroniskās deklarēšanas sistēmā kā savu saziņas e-pastu. Nodokļu maksātājs tiek uzskatīts par EDS lietotāju, sākot ar tā reģistrēšanās brīdi šajā sistēmā.Šādā veidā VID nosūtītā informācija nodokļu maksātājiem tiek uzskatīta par paziņotu jeb saņemtu otrajā...

Valsts nodrošināti juristu pakalpojumi iedzīvotājiem būs pieejami arī administratīvajās lietās tiesā, paredz grozījumi Administratīvā procesa likumā, kas trešdien, 25.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīti Saeimas Juridiskās komisijas sēdē. Likumprojekts vienlaikus paredz virkni citu papildinājumu, lai pilnveidotu valsts nodevu un drošības naudas sistēmu, administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpildi, ieviestu pretpieteikuma institūtu, kā arī efektivizētu lietu izskatīšanu iestādē un administratīvajā tiesā.Likuma grozījumi ieviesīs valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības institūtu administratīvajās lietās tiesā. Valsts apmaksātas jurista palīdzības piešķiršana būs tiesas kompetencē, un to piešķirs, izvērtējot personas mantisko stāvokli un lietas sarežģītību. Pēc Juridiskās palīdzības administrācijas aplēsēm gadā valsts nodrošināta juridiskā palīdzība tiks sniegta ap 30 tiesvedību procesos.Likumprojekts paredz ieviest tiesības tiesai nopratināt ieradušos lieciniekus bez procesa dalībnieku klātbūtnes. Šāds regulējums jo īpaši nepieciešams nodokļu lietās, kurās nodrošināt liecinieku ierašanos uz tiesas sēdi bieži ir ļoti problemātiski.Lai uzlabotu administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpildi, paredzēts no trim līdz pieciem gadiem pagarināt administratīvā akta noilgumu. Tas ir būtiski tādos...