JAUNUMI

Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) sniedzis atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu Satiksmes ministrijas (SM) paredzētajai darbībai - Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai.VPVB atzinums ir nozīmīgs solis, lai virzītos uz gala lēmuma pieņemšanu par Rail Baltica trases novietojumu Latvijā. VPVB atzinums, par SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" un pilnsabiedrības "RB Latvija" sagatavoto "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu", ietver arī nosacījumus, lai turpmākajos projekta Rail Baltica īstenošanas posmos tiktu samazināta ietekme uz dabas vērtībām, vienlaicīgi ievērojot valsts, pašvaldību un iedzīvotāju intereses.Atzinīgi novērtēta sabiedrības iesaistīšana trases novietojuma plānošanā, kas ļauj secināt, ka ņemtas vērā iedzīvotāju intereses. Tāpat arī secināts, ka trašu alternatīvas veidotas tā, lai saglabātu visu valsts nozīmes autoceļu tīklu, paredzētu šķērsojumus ar plānoto Rail Baltica trasi visiem nozīmīgajiem vietējās nozīmes un māju ceļiem."Lai gan teritoriju fragmentācija ir būtiska, ir plānoti risinājumi, lai...

Centrālā statistikas pārvalde publicējusi datu krājumu "IENĀKUMI UN DZĪVES APSTĀKĻI LATVIJĀ 2015". Statistisko datu krājums ir sagatavots, izmantojot apsekojuma „Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem” (EU-SILC) datus. EU-SILC ir ikgadējs apsekojums par ienākumu statistikas jautājumiem. Tā izlase ietver paneļa komponentu (garengriezuma izlase), kas sniedz informāciju par vienām un tām pašām mājsaimniecībām četru gadu garumā. Viens no publikācijas mērķiem ir rosināt datu lietotājus strādāt ar šī apsekojuma anonimizētiem mikrodatu failiem un pašiem veikt dziļāku datu analīzi.Centrālā statistikas pārvalde 2015. gadā veica jau vienpadsmito apsekojumu „Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem” (EU-SILC), kas tiek īstenots visās ES dalībvalstīs. Tā mērķis ir nodrošināt salīdzināmu un sistemātiski apkopojamu informāciju par katru valsti un ES kopumā. Pārvalde 2015. gadā EU-SILC apsekojumā aptaujāja 6 113 mājsaimniecības un 11 726 personas, kurām bija 16 gadi un vairāk.Apsekojuma mērķa grupa ir personas, kuras dzīvo privātās mājsaimniecībās Latvijas teritorijā. Netiek aptaujātas personas, kuras dzīvo kolektīvajās mājsaimniecībās vai...

Ministru kabineta 2016.gada 3.maija noteikumi №268 «Latvijas Republikas valsts robežas joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 7.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 3.maija noteikumi №277 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumos №367 «Nacionālais numerācijas plāns»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 7.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 3.maija noteikumi №271 «Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 29.decembra noteikumos №489 «Dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļu) valsts reģistrācijas un uzskaites kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 7.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 3.maija noteikumi №270 «Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumos №561 «Invalīdu lietu nacionālās padomes nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 7.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 3.maija noteikumi №269 «Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2016./2017. mācību gadā»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 7.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 3.maija noteikumi №272 «Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumos №820 «Kārtība, kādā pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, operatīvās darbības subjekti, valsts drošības iestādes, prokuratūra un tiesa pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod saglabājamos datus, kā arī kārtība, kādā apkopo statistisko informāciju par saglabājamo datu pieprasījumiem un to izsniegšanu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 7.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 3.maija noteikumi №266 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 13.maija noteikumos №241 «Noteikumi par mezanīna aizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 7.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 3.maija noteikumi №275 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 16.novembra noteikumos №1050 «Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu veikšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 7.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 3.maija noteikumi №267 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumos №1245 «Kārtība, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa nodokļu jomā starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām ir noslēgti Latvijas Republikas Saeimas apstiprināti starptautiskie līgumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 7.maiju.

Šā gada 1.janvārī spēkā stājās Brīvprātīgā darba likums. Latvijas Jaunatnes padome (LJP) vērsusi uzmanību uz vairākiem neskaidriem aspektiem jaunajā likumā un izstrādājusi informatīvo materiālu brīvprātīgā darba organizētājiem darbam ar jauniešiem. Likums paredz dažādas jauniešu vecumu grupas ar dažādām tiesībām strādāt brīvprātīgo darbu:Līdz 13 gadu vecumam personas nevar tikt iesaistītas brīvprātīgo darbā ne ar, ne bez likumiskā pārstāvja piekrišanasNo 13 līdz 16 gadiem veci jaunieši brīvprātīgo darbu var veikt, ja likumiskais pārstāvis devis rakstveida piekrišanuNo 16 līdz 18 gadus veci jaunieši brīvprātīgo darbu var veikt no mācībām brīvajā laikāPilngadību sasniegušām personām brīvprātīgā darba veikšanai nav ierobežojumuNosacījums, ka brīvprātīgo darbu var veikt no mācībām brīvajā laikā nozīmē, ka mācību stundu laikā brīvprātīgo darbu veikt nedrīkst. 2011.gada 1.februārī pieņemtajos Ministru kabineta noteikumiem Nr.89 “Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi” teikts, ka skolu vadība un administrācija nosaka kārtību par izglītojamo atbrīvošanu no mācību...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, turpinot pilnveidot VID elektroniskos pakalpojumus un rūpēties par klientu ērtībām, ir radīta īpaša mobilā lietotne "Attaisnotie izdevumi", lai atvieglotu un vienkāršotu Gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu tiem, kuri vēlas saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas atmaksu par ārstniecību, izglītību un citiem attaisnotajiem izdevumiem.Mobilā lietotne "Attaisnotie izdevumi" atvieglo gada ienākumu deklarācijas D4 pielikuma "Attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem" aizpildīšanu. Tā nodrošina attaisnoto izdevumu apliecinošu dokumentu, piemēram, čeku fotogrāfiju un to aprakstu, pakāpenisku uzkrāšanu kalendāra gada laikā, lai, aizpildot Gada ienākumu deklarāciju VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), šos attaisnojuma dokumentus varētu ērti pievienot deklarācijai.Mobilā lietotne "Attaisnotie izdevumi" ir pieejama uzstādīšanai bez maksas šādās vietnēs:Android iekārtu lietotājiem Google Play vietnē https://play.google.com/store/apps/details?id=com.exigenservices.vid.eds.declareiOS iekārtu lietotājiem App Store vietnē https://itunes.apple.com/lv/app/attaisnotie-izdevumi/id1078715214?mt=8Windows iekārtu lietotājiem Microsoft Store vietnēhttps://www.microsoft.com/lv-lv/store/apps/attaisnotie-izdevumi/9nblggh5f968EDS reģistrētie lietotāji mobilajai lietotnei var pieslēgties, izmantojot savu EDS lietotāja vārdu un paroli. Lietotāji, kuri EDS ir reģistrējusies tiešsaistē ar www.latvija.lv autentifikācijas moduļa starpniecību un nav saņēmuši...

Tiesībsargs sniedzis savu viedokli par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr.535/Lp12) 2.lasījumam iesniegto 4. priekšlikumu, kas paredz papildināt likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 17. panta pirmo daļu.*Šī priekšlikuma mērķis ir soda darbības laikā ierobežot VID strādāt personas, kas ir administratīvi sodītas:par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpumiem (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – LAPK) 116.30 pants) ar tiesību liegumu ieņemt valsts amatpersonas amatuspar nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā par darījumiem vai par mantisko stāvokli (LAPK 116.27 pants) apmērā, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, jo šie pārkāpumi nav savienojami ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta ceturtajā daļā paredzēto amatpersonas pienākumu realizēt valsts pārvaldes funkcijas tikai sabiedrības interesēs.Tiesībsargs uzskata, ka minētais mērķis būtībā ir attiecināms ne tikai uz VID ierēdņiem, bet uz jebkuras citas valsts pārvaldes iestādes ierēdņiem. Līdz šim prasības personām, kas vēlas kļūt par VID ierēdņiem, ir tādas pašas kā jebkuram citam vispārējā civildienesta ierēdnim. Tāpat...

Ceturtdien, 5.maijā, Labklājības ministrijā (LM) notika ikgadējās sarunas ar Latvijas Pašvaldības savienību (LPS). Sanāksmes laikā labklājības ministrs Jānis Reirs, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, LM speciālisti, kā arī pašvaldību pārstāvji apsprieda aktuālos jautājumus labklājības nozarē.Klātesošie vienojās, ka 2017.gadā garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmenis paliks pašreizējā apmērā – tas ir 49,80 eiro.LPS sarunās uzsvēra, ka pabalsta GMI līmeņa nodrošināšanai saņēmēju struktūra kopš krīzes laikiem ir mainījusies – aizvien vairāk GMI pabalsta saņemšanai piesakās iedzīvotāji ar zemām pensijām, cilvēki ar invaliditāti, kā arī salīdzinoši augsts ir bērnu skaits, kuri saņem sociālās palīdzības pabalstu. Katrs desmitais GMI pabalsta saņēmējs ir nodarbināta persona.„Nepieciešama ciešāka sadarbība ar Valsts darba inspekciju un Valsts ieņēmumu dienestu, lai operatīvi un regulāri sniegtu informāciju abām iestādēm par tiem cilvēkiem, kuri ir nodarbināti, taču vienlaikus pretendē uz garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņemšanu. Savlaicīga un regulāra informācija sniegtu papildus faktus lēmuma pieņemšanai par augsta riska jomām un tematiskajām pārbaudēm uzņēmumos”, uzsver labklājības ministrs. Attiecībā...