JAUNUMI

Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumi №226 «Noteikumi par akcelerācijas fondiem saimnieciskās darbības veicēju izveides, attīstības un konkurētspējas veicināšanai»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 29.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 26.aprīļa noteikumi №252 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumos №836 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 7.1.1.specifiskā atbalsta mērķa «Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam» īstenošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 29.aprīli.

Faktiski neviens normatīvais akts neregulē šādas izziņas nepieciešamību, tomēr tā var noderēt grāmatvedim dažādās situācijās, norādījusi MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, žurnāla Bilance galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle. Pirmais iemesls ir: grāmatvedības izziņā ir iespējams ietvert visu informāciju par atvaļinājumā esošo personu (darbinieka personīgie dati, „personīgais gads”, par kuru piešķirts atvaļinājums, atvaļinājuma periods (no... līdz, vai konkrēts kalendāro dienu skaits), pagarinājuma dienu skaits svētku dienu dēļ, papildatvaļinājuma darba dienu skaits, citas summas, kas varētu būt minētas darba līgumā sakarā ar kārtējo atvaļinājumu). Minot grāmatvedības izziņa atvaļinājuma pēdējo dienu (ieskaitot), turpmāk izdosies izvairīties no pārpratumiem (kad jānāk darbā pēc atvaļinājuma). Otrais izziņas nepieciešamības iemesls ir Darba likuma (DL ) prasība, kas nosaka darba devēja pienākumu skaidrot saviem darbiniekiem veikto aprēķinu kārtību. Īpaši izziņa var palīdzēt konfliktu situācijās. Darbinieki ne vienmēr izprot likumu valodas īpatnības, un stresainā situācijā parocīgāk izmantot jau iepriekš sagatavotu aprēķina veidlapu. Trešais iemesls, kad...

Vakar, 28.aprīlī, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un tā ģenerāldirektore Ināra Pētersone iepazīstināja ar šī gada 1.ceturkšņa VID darbības rezultātiem. VID informē, ka kopumā šī gada pirmajā ceturksnī VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi salīdzinot ar identisku periodu pērn, ir pieauguši par 3,3% vai 56,98 milj. eiro.Lielākais ieņēmumu pieaugums 2016.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (par 29,48 milj. EUR jeb 5,4 %). Otrs lielākais pieaugums ir pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem (par 19,38 milj. EUR jeb 4,5 %).(Klikšķiniet uz attēla, lai to palielinātu)Akcīzes nodokļa ieņēmumi pildās labi jau kopš gada sākuma, un 1.ceturksnī ieņēmumi iekasēti par 3,8% vairāk nekā plānots. Salīdzinājumā ar 2015.gada 1.ceturksni, tie palielinājušies par 6,7 %. Šī nodokļa sekmīgo izpildi noteica gan kopš gada sākuma vērojamais patēriņa pieaugums, īpaši degvielai un energoresursiem, gan nodokļa likmes palielināšana ar 2016.gada 1.janvāri atsevišķām akcīzes precēm, tostarp degvielai.Lai arī kopumā ir vērojams ieņēmumu pieaugums, tomēr tie nedaudz atpaliek no plānotā....

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) 2015. gada gada rudenī iniciētajos grozījumos obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) likumā ir paredzēts atvieglot ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) cietušo personu tiesības ātrāk saņemt apdrošināšanas atlīdzību. "Sagatavotie grozījumi paredz arī virkni citu uzlabojumu un precizējumu OCTA likumā, tādēļ ir pamats diskusijām par ierosinātājiem grozījumiem un to virzīšanu tālākai skatīšanai, un ātrākai apstiprināšanai parlamentā," stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics."Uzskatām, ka situācijās, kad apdrošinātājam, pēc tā rīcībā esošajiem dokumentiem, ir iespējams nepārprotami konstatēt, kas ir CSNg izraisītājs un cietušais, būtu pieļaujams negaidīt tiesvedības beigas un ātrāk izmaksāt atlīdzību par personai nodarītajiem zaudējumiem. Tas ļautu cietušajam saņemt operatīvu un pietiekamu ārstēšanu, savukārt apdrošinātājiem izvairīties no papildus izmaksām, kas var rasties savlaicīgi neveiktas ārstēšanas vai komplikāciju radītu seku novēršanā," skaidro J.Stengrevics.Ieviešot likumā minētos uzlabojumus, jāņem vērā riskus, ka vēlāk sekojošie tiesu spriedumi var būt pretrunā ar apdrošinātāja iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, un izmaksātā atlīdzība var tikt atprasīta no CSNg iesaistītajiem pat...

2016.gadā ir uzsākta pensiju (vecuma, apgādnieka zaudējuma, izdienas pensiju, kas piešķirtas saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām") pārskatīšana cilvēkiem, kuriem pensija piešķirta vai pārrēķināta 2010.gadā, informē Labklājības ministrija (LM).Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pārskatīs tās pensijas, kas ir piešķirtas vai pārrēķinātas laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim. Proti, pārskatīs pensijas, kuru aprēķināšanā piemērots 2009.gada negatīvais apdrošināšanas iemaksu algas kapitāla indekss.Pārskatītās pensijas VSAA sāks izmaksāt maijā."Esmu gandarīts, ka tiesiski ir atrisināts jautājums, kad strauju darba tirgus svārstību ietekmē, tiek būtiski ietekmēts pensijas apmērs. Turpmāk negatīva kapitāla indeksa gadījumā piemēros izlīdzināšanas metodi. Tas nozīmē, ka negatīvos indeksus aizstās ar skaitli "1" līdz laikam, kad negatīvo un pozitīvo indeksu reizinājums būs lielāks par skaitli "1"," atzīst labklājības ministrs Jānis Reirs.2010.gadā piešķirtās pensijas pārskatīs, pārrēķinot pensijas kapitālu, proti, 2009.gada negatīvā kapitāla indeksa vietā piemērojot skaitli "1". Šīs pensijas VSAA pārskatīs līdz 2016.gada augustam. Ja pensija pēc pārskatīšanas būs lielāka nekā iepriekš, tad pensijas starpību par...

Finanšu ministrija (FM) informē, ka sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) ir publicējusi ieteikumus rīcībai pārejas periodā, kamēr turpinās darbs pie atsevišķu iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanas nacionālajā likumdošanā. Jāuzsver, ka šajā laikā neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta. Papildus FM ir atradusi risinājumu to normu, kas ir saistītas ar direktīvu pārņemšanu, ātrākai virzībai un pieņemšanai.Jaunajos iepirkumu likumos ar direktīvu normu pārņemšanu ir saistīti vien daži jautājumi, proti - izmaiņas līdzšinējās B daļas iepirkumu uzskaitījumā, izmaiņas attiecībā uz dienu, kad pārbaudāma nodokļu parādu esamība, kā arī izmaiņas attiecībā uz atsevišķiem pretendentu izslēgšanas nosacījumiem.Pārējais jauno iepirkumu regulējums ir vērsts uz līdzšinējās iepirkumu sistēmas pilnveidošanu, un, protams, saistībā ar to joprojām tiek diskutēts par tādiem jautājumiem kā, piemēram, depozītu ieviešana par iesniegtajām sūdzībām par iepirkumu rezultātiem un iepirkuma “sliekšņu” izmaiņas.Daļa no iepirkumu direktīvu pakotnes pārņemšanai nepieciešamā regulējuma jau ir paredzēta šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos. Likumprojekti, ar kuriem paredzēts aizstāt šobrīd spēkā esošos...

Saeima otrajā lasījumā 28.aprīlī atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu "Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums", ar kuru ir paredzēts izveidot Latgales speciālo ekonomisko zonu (SEZ) Latgales reģionā.Latgales SEZ izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai."Esmu pārliecināts, ka Latgales SEZ izveidošana ir ļoti būtisks priekšnosacījums tam, lai Latgales reģiona attīstība Latvijā notiktu ne tikai uz papīra, bet arī realitātē - ne rīt, bet jau šodien," uzstājoties Saeimā un aicinot atbalstīt otrajā lasījumā Latgales Speciālās ekonomiskās zonas likumu, uzsvēra Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.Uzrunājot deputātus, Eglīts pieminēja, ka jārada konkrēti instrumenti, lai Latgale attīstītos līdzvērtīgi citiem Latvijas reģioniem, jo apzināmies, ka ikviena reģiona attīstība ir cieši saistība ar uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā.Likumprojekts nosaka, ka SEZ darbība ilgs līdz 2035. gada 31.decembrim un tās teritorija nepārsniegs 5% no Latgales reģiona platības. Tāpat tas nosaka kārtību, kādā...

Pašvaldības deputātam, kuru Valsts valodas centrs būs aicinājis apgūt valsts valodu nepieciešamajā līmenī, latviešu valodas zināšanas būs jāpilnveido par saviem līdzekļiem. To paredz Saeimā ceturtdien, 28.aprīlī, konceptuāli atbalstītie grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā.Paredzēts, ka deputātam ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām valodas prasme Ministru kabineta noteiktajā līmenī būs jāapgūst sešu mēnešu laikā.Grozījumu autori likumprojekta anotācijā norādījuši, ka grozījumi rosināti ar mērķi veicināt pašvaldību deputātu kandidātu un to sarakstu iesniedzēju atbildību, sniedzot valsts valodas zināšanu pašnovērtējumu pirms vēlēšanām. Izmaiņas ļaus taupīt pašvaldību budžeta līdzekļus, kā arī pozitīvi ietekmēs pašvaldību darbu, norādīts anotācijā.Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš par likumprojekta virzību atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā iepriekš atzīmēja, ka plānotās likuma izmaiņas ir loģiskas, un deputātus informēja, ka tās skars nelielu daļu ievēlēto deputātu.Patlaban noteikts, ka deputāta valsts valodas zināšanas var pārbaudīt Valsts valodas centrs, un tam ir pienākums informēt attiecīgās domes priekšsēdētāju par konkrētā deputāta valsts valodas zināšanu...

Pārceļoties uz dzīvi Latvijā, repatrianta statusu turpmāk varēs iegūt plašāks cilvēku loks, jo Repatriācijas likumā plānots mainīt noteikto paaudžu ierobežojumu, paredz ceturtdien, 28.aprīlī, pirmajā lasījumā Saeimā atbalstītie grozījumi. Likumprojekts novērš pretrunas starp šobrīd spēkā esošo Repatriācijas likumu un Imigrācijas likumu. Likumprojektā iekļautas normas, kas precizē repatrianta un viņa ģimenes locekļu - ārzemnieku - ieceļošanu, nosakot, ka šos jautājumus regulē Imigrācijas likums. Saistībā ar šo normu papildināti arī repatrianta statusa piešķiršanas atteikuma pamati.Šobrīd par repatriantu var kļūt persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis. Daudzi tautieši Otrā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās vai tika izsūtīti uz Sibīriju, un viņu mazmazbērni vairs nevar kļūt par repatriantiem, jo šobrīd likumā noteikts divu paaudžu ierobežojums, skaidro par likumprojekta virzību atbildīgā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.Likumprojektā veikti atsevišķi precizējumi saistībā ar repatrianta ģimenes locekļu ieceļošanu. Tie repatrianta ģimenes locekļiem atvēl divus gadus, lai pārceltos uz dzīvi...

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra noteikumos Nr.120 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi"", ko ceturtdien, 28.aprīlī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.Ministru kabineta noteikumu projekts noteic, ka sēklu iepakojumu oficiālajās etiķetēs no 2017. gada 1.aprīļa būs jānorāda oficiāli piešķirtais sērijas numurs. Lai norādītu sērijas numuru, ir nepieciešams izdarīt izmaiņas Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas (KUVIS) sēklu etiķešu modulī, izveidojot etiķešu numerācijas sistēmu un piešķirot etiķetei unikālu numuru atkarībā no sugas, šķirnes, kategorijas un ražas gada, kā arī izmaiņas etiķešu drukāšanas termoprintera etiķešu uzdrukas programmā. Tādējādi būs nodrošināta sēklas materiāla izsekojamība un etiķešu izsniegšanas, izplatīšanas un izmantošanas kontrole.Grozījumu projekts paredz precizēt sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju, ievedēju un tirgotāju reģistrācijas kārtību, ieviešot klusēšanas un piekrišanas principu. Ieviešot Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā noteikto klusēšanas un piekrišanas principu, sēklu sagatavotājam, saiņotājam, ievedējam un tirgotājam, noteiktajā termiņā nesaņemot atbildi uz Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) iesniegtu iesniegumu, būs tiesības uzskatīt, ka iesniegums VAAD...

Vakar,28.aprīlī, kas ir Pasaules darba drošības un aizsardzības diena, Rīgas Stradiņa universitātes lektore un pētniece Jeļena Reste atgādināja, ka arī tie darbinieki, kuri strādā birojā, ir pakļauti riskam saslimt ar arodslimībām, ja neievēro darba aizsardzības noteikumus un pareizu darba režīmu. Viņa pieminēja biežāk sastopamās biroja darbinieku arodslimības.Ne tikai strādāšana kaitīgos darba apstākļos rada risku saslimt ar arodslimībām, bet arī darbs birojā. "Visvairāk problēmu ar veselību sāk parādīties tad, kad netiek ievērotas darba aizsardzības prasības un darba režīms," atgādina RSU pētniece Jeļena Reste.Kaut arī visbiežāk darba apstākļi birojā nav kaitīgi un arodslimības rodas reti, biroja darbiniekiem var rasties dažādas veselības problēmas. Piemēram, rodas karpālā kanāla sindroms, kad plaukstām ir ilgstoša un liela slodze - kad tiek veiktas intensīvas un vienveidīgas kustības, piemēram, cilvēks pastāvīgi šķiro papīrus."Karpālā kanāla sindroms ir tad, kad plaukstas pamatnē tiek saspiests vidusnervs. Ar laiku rokās parādās tirpšana. Sākumā tā jūtama pirmajos trīs rokas pirkstos un visbiežāk naktī, pēc tam...

Saeimas 2016.gada 14.aprīļa likums «Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūniju.

Saeimas 2016.gada 7.aprīļa likums «Grozījumi likumā «Par kultūras pieminekļu aizsardzību»»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Saeimas 2016.gada 21.aprīļa likums «Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 11.maiju.