JAUNUMI

Saeimas 2016.gada 28.aprīļa likums «Grozījumi likumā «Par policiju»»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 26.maiju.

Saeimas 2016.gada 21.aprīļa Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumsLikums stājas spēkā ar 2016.gada 20.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 10.maija noteikumi №288 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos №499 «Noteikumi par būvinspektoriem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 13.maiju.

Saeimas 2016.gada 28.aprīļa likums «Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 26.maiju.

Saeimas 2016.gada 21.aprīļa likums «Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūniju.

Saeimas 2016.gada 21.aprīļa likums «Grozījums likumā «Par nodokļiem un nodevām»»Likums stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Saeima ceturtdien, 12.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Konkurences likumā, kas paredz bargāk vērstos pret konkurences pārkāpējiem, it īpaši karteļu gadījumos.Deputāti likumu papildināja ar jaunu normu par pārkāpumiem, kas izpaužas kā karteļa vienošanās. Šādus pārkāpumus uzskatīs, ka tie radījuši kaitējumu un to rezultātā cena paaugstināta par 10 procentiem, ja vien netiks pierādīts pretējais. Patlaban likums paredz vien zaudējumu atlīdzināšanu cietušajām personām, nevis īpašus nosacījumus attiecībā uz karteļu gadījumiem.Likuma grozījumi cita starpā arī paredz, ka turpmāk uzņēmējiem būs jāmaksā valsts nodeva par Konkurences padomes izvērtējumu saistībā ar tirgus dalībnieku apvienošanos. Nodevas apmēru noteiks valdība. Tās apmērs tiks diferencēts pēc apvienošanās dalībnieku kopējā apgrozījuma.Savukārt par tirgus dalībnieku nelikumīgu apvienošanos padome varēs uzlikt naudas sodu jaunajam tirgus dalībniekam vai izšķirošās ietekmes ieguvējam līdz trim procentiem no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Līdz šim par šādiem pārkāpumiem varēja sodīt līdz 1400 eiro par katru dienu līdz pārkāpuma novēršanai.Konkurences padome turpmāk varēs sodīt ar naudas sodu arī...

Saeima ceturtdien, 12.maijā, kā steidzamus galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā. Grozījumi maina nodokļu nomaksas pārbaudes kārtību lielajos iepirkumos, paredz izmaiņas attiecībā uz atsevišķiem iepirkumu pretendentu izslēgšanas gadījumiem, kā arī pārņem šīs jomas Eiropas Savienības (ES) direktīvas būtiskākās prasības.Nodokļu nomaksas pārbaude mainās lielajos iepirkumos, sākot no 42 000 eiro pakalpojumu un piegāžu un 170 000 eiro būvdarbu iepirkumos, paredzot, ka nodokļu parāds nevar būt lielāks par 150 eiro kandidātam pieteikuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā. Tādi paši noteikumi attiecas arī uz pretendentu iepirkuma piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai arī dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanu. Līdz šim nodokļu nomaksas pārbaudes diena bija iepirkuma izsludināšanas diena.Likumprojekta autori no Finanšu ministrijas skaidro, ka šāda kārtība būs labvēlīgāka par līdzšinējo, jo praksē ir bijušas problēmas ar to, ka piegādātājs ir samaksājis nodokļus, bet elektroniskajā iepirkumu sistēmā joprojām tiek uzrādīts nodokļu parāds. Tagad pretendents zinās nodokļu pārbaudes dienu un varēs laikus pārliecināties, ka...

Lai veicinātu Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai, šajā reģionā papildu teritorijām tiks piešķirts speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) statuss. Tas paredzēs nodokļu atvieglojumus tajā strādājošajiem uzņēmumiem. Par to vienojās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, atbalstot galīgajā lasījumā Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumu.Likums noteiks SEZ izveidošanas, pārvaldīšanas un izmantošanas kārtību. Līdzīga kārtība šajā reģionā jau patlaban noteikta Rēzeknes SEZ teritorijām. Šajā speciālajā ekonomiskajā zonā strādājošie komersanti saņems uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, iepriekš sēdē deputātiem sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji.Valdībai būs jānosaka Latgales SEZ teritorija, kuras kopējā platība nepārsniegtu piecus procentus no Latgales reģiona teritorijas, teikts likumprojektā. Tās būs noteiktas teritorijas Latgales novados un pilsētās, norādījuši likumprojekta autori. Tāpat valdībai būs jānosaka kārtība, kādā tiek aktualizēts šīs zonas teritoriju saraksts, jo tas varēs mainīties atkarībā no komersantu pieprasījuma. Likumā noteikts termiņš, ka Latgales SEZ darbosies līdz 2035.gada 31.decembrim.Patlaban nodokļu...

Turpmāk mobilo telefonu operatoriem būs pienākums operatīvi nosūtīt Ārlietu ministrijas sagatavotās īsziņas Latvijas iedzīvotājiem ārvalstīs par rīcību krīzes situācijās. To paredz grozījumi Elektronisko sakaru likumā, kurus Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 11.maijā atbalstīja izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā.Likumprojekts paredz - ja elektronisko sakaru komersants saņem Ārlietu ministrijas paziņojumu par katastrofu vai tās draudiem, kas saistīti ar personas dzīvības vai veselības apdraudējumu, operatoram pēc iespējas ātrāk jānosūta ministrijas sagatavotā īsziņa par iespējamo rīcību draudu situācijā ārvalstīs esošajiem lietotājiem un abonentiem.Šādos gadījumos mobilo telefonu operatori drīkstēs apstrādāt iedzīvotāja atrašanās vietas datus bez viņa piekrišanas, paredz likuma grozījumi.Kā iepriekš komisijas sēdē deputātus informēja Ārlietu ministrijas pārstāvji, priekšlikumi iesniegti, ņemot vērā nesenos notikumus pasaulē un terora aktus Eiropā, kā arī, lai uzlabotu iedzīvotāju informēšanu krīzes situācijās, nosūtot īsziņu, ka attiecīgajā vietā cilvēka dzīvībai draud briesmas. Patlaban informācija, kā rīkoties ārkārtas situācijās ārvalstīs, ir pieejama ministrijas mājaslapā, bet tā ne vienmēr iedzīvotājiem ārvalstīs ir...

Satversmes tiesa 12.maijā ir pasludinājusi spriedumu lietā Nr. 2015-14-0103 "Par DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 1. panta 2. un 6. punkta, 4. panta, 10. panta, 18. panta pirmās daļas, kā arī Ministru kabineta 2005. gada 23.augusta noteikumu Nr. 620 "DNS nacionālajā datu bāzē iekļaujamo ziņu sniegšanas, kā arī bioloģiskā materiāla un bioloģiskās izcelsmes pēdu izņemšanas kārtība" 2. un 13. punkta tiktāl, ciktāl tie attiecas uz aizdomās turētajām personām, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam".Aizdomās turētu personu bioloģiskā materiāla izņemšana DNS profilu noteikšanai glabāšanai DNS nacionālajā datu bāzē atbilst Satversmes 96. pantam. Tomēr bioloģiskā materiāla un DNS profila glabāšanas turpināšana nav samērīga un neatbilst Satversmes 96. pantam, ja kriminālprocess tiek izbeigts kopumā vai pret konkrēto personu uz reabilitējošu apstākļu pamata vai arī tiek atcelts lēmums, ar kuru attiecīgā persona atzīta par aizdomās turēto uz tāda paša pamata, kā arī tad, ja stājies spēkā personu attaisnojošs spriedums.Apstrīdētās normasDNS nacionālās datu bāzes...

Latvijas ēnu ekonomikas apjoms 2015. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz mazinājies, savukārt Lietuvā un Igaunijā ir bijis neliels ēnu ekonomikas apjoma pieaugums, secināts 12. maijā publiskotajā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) ikgadējā Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā.Izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), ēnu ekonomikas lielums 2015. gadā Latvijā ir 21,3%, Lietuvā - 15%, bet Igaunijā - 14,9%. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir krities par 2,2% no IKP, taču ēnu ekonomika Latvijā joprojām ir ievērojami lielāka nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs."Lai gan Latvijas ēnu ekonomikas sarukuma pamatā galvenokārt ir samazinājums neuzrādīto uzņēmējdarbības ienākumu un "aplokšņu" algu apjomos, šie rādītāji Latvijā joprojām ir vērtējami kā ļoti augsti," atzīst pētījuma autors, SSE Riga asociētais profesors Dr. Arnis Sauka. Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis ir Rīgā un tās apkārtnē, kam seko Kurzemes reģions.Lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veido uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana jeb izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kas sasniedz gandrīz 45% no visas Latvijas ēnu...

Speciālistu darba portāla cvmarket.lv veiktajā aptaujā 36% respondentu atzīst, ka vairākas reizes mēnesī strādā virsstundas, lai gan tās netiek apmaksātas. Savukārt 13% aptaujāto atklāj, ka nestrādā virsstundas, jo par tām darba devējs nav paredzējis papildus samaksu. Aptaujā piedalījās 461 respondents.Tajā pašā laikā 18% aptaujāto atklāj, ka vairākas reizes mēnesī strādā papildus, jo darba apjoms ir liels un atbilstoši Darba likumā noteiktajā prasībām tiek maksāts par papildus nostrādātajām stundām. Nekad virsstundas nestrādā, jo nav radusies šāda nepieciešamība, 31% respondentu."Darba likumā noteikts, ka virsstundu darbs pieļaujams tikai tādā gadījumā, ja darbinieks un darba devējs par to iepriekš ir rakstveidā vienojušies. Darbinieks nevar pats izlemt, kad strādās virsstundas," aptaujas rezultātus komentē cvmarket.lv pārstāvis Kristaps Kolosovs. "Turklāt, ja abas puses par virsstundu darbu vienojušās, tās tik un tā nedrīkst pārsniegt 144 stundas četru mēnešu laikā, kas ir vidēji 36 stundas mēnesī. Svarīgi, ka Darba likuma 68. panta pirmā daļa nosaka, ka darba devējs par virsstundu darbu...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2.maijā pieņēmis lēmumu, ar kuru SIA "MP Latvija" (pazīstams ar nosaukumu "24 K Skaistuma centrs", patlaban reklamējas ar nosaukumu "Gold Beauty") piemērojis naudu sodu 50 000 EUR apmērā, kā arī uzlicis pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi un aizliegt realizēt paredzamu negodīgu komercpraksi arī turpmāk.PTAC konstatēja, ka SIA "MP Latvija" īstenotā komercprakse, aicinot patērētājus uz bezmaksas matu un galvas ādas, kā arī sejas kopšanas kosmētikas līdzekļu prezentāciju un tās ietvaros piedāvājot patērētājiem iespēju iegādāties matu un galvas ādas vai sejas kopšanas komplektu mājas lietošanai, ir negodīga jo:patērētājiem adresētajos pirkuma līguma piedāvājumos un noteikumos tiek noklusēta informācija par atteikuma tiesībām - to izmantošanas nosacījumiem, termiņu un kārtību, kā arī netiek izsniegta atteikuma veidlapa. Šādas tiesības patērētājam tiek piešķirtas, jo patērētāja un SIA "MP Latvija" noslēgtie līgumi uzskatāmi par līgumiem, kas noslēgti ārpus patstāvīgās tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietas.patērētājiem tiek sniegta maldinoša un nepatiesa informācija par ārstiem un to noteiktajām...

Saeimas 2016.gada 28.aprīļa likums «Par Līgumu starp Norvēģiju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Dāniju, Franciju, Itāliju, Japānu, Nīderlandi, Lielbritāniju un Īriju, un Lielbritānijas aizjūras domīnijām, un Zviedriju saistībā ar Špicbergenu»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 12.maiju.