JAUNUMI

Ministru kabineta 2016.gada 10.maija noteikumi №289 «Nacionālās metroloģijas institūcijas sniegto pakalpojumu maksas noteikšanas un apstiprināšanas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 13.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 10.maija noteikumi №287 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa «Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos» 1.2.2.2.pasākuma «Inovāciju motivācijas programma» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 13.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 3.maija noteikumi №278 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumos №1065 «Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 14.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 10.maija noteikumi №285 «Grozījums Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumos №478 «Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 13.maiju.

Ēnu ekonomikas konferences ietvaros, kas notika 12. maijā, sabiedrībai tika prezentēts jaunais "Valsts iestāžu darba plāna projekts ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020.". Plānā, līdztekus Finanšu ministrijas (FM) apkopotajiem priekšlikumiem, iekļauti arī vairāki desmiti uzņēmēju un ekspertu izstrādātu priekšlikumu piecās nozīmīgākajās uzņēmējdarbības vidi ietekmējošajās jomās. Uzņēmēji un eksperti uzsver - ja ēnu ekonomikas mazināšanā vadība rīkosies pēc būtības un beidzot sakārtos arī "neērtās" jomas, ēnu ekonomiku iespējams mazināt daudz straujāk nekā par 1% gadā. Uzreiz pēc konferences plāna projekts tiks iesniegts apstiprināšanai ministru prezidenta vadītās Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes 10.jūnija sēdē, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK)."Rēķinot no IKP 2015. gadā, 1 ēnu ekonomikas procentpunkts ir ap 75 miljoniem nodokļu ieņēmumu. Ēnu ekonomika pērn bija 21,3%. Tātad - samazinot to uz pusi, mēs iegūtu vairāk nekā 679 veselības aprūpes sakārtošanai nepieciešamos miljonus," saka Juris Stinka, organizācijas "Business Against Shadow Economy" (BASE) valdes loceklis. "Iepriekšējā ēnu ekonomikas apkarošanas plāna īstenošanas laikā no 2010.-2013. gadam...

Saeimā galīgajā lasījumā 12. maijā pieņemtie grozījumi Konkurences likumā būtiski modernizē konkurences tiesību aizsardzību Latvijā, kā arī palielina Konkurences padomes (KP) iespējas efektīvāk novērst konkurences tiesību pārkāpumus, uzsver KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama un iestādes vārdā pateicas visiem grozījumu izstrādē un apspriešanā iesaistītajiem uzņēmējiem, asociācijām, valstsvīriem, plašsaziņas līdzekļiem par atbalstu un aktīvu līdzdarbošanos Konkurences likuma grozījumu tapšanā vairāk nekā trīs gadu garumā.KP priekšsēdētāja S. Ābrama: "Esam gandarīti, ka šis ieilgušais grozījumu saskaņošanas maratons visbeidzot ir noslēdzies un tagad varam darboties modernizētā likuma ietvaros, kas paredz lielākas iespējas un atbildību gan tirgus dalībniekiem, gan mums kā to uzraugiem. Arī turpmāk apsolām gādāt par vienādiem spēles noteikumiem un godīgu uzņēmējdarbību, ne tikai sodot, bet arī izglītojot un informējot gan uzņēmējus, gan valsts un pašvaldību institūcijas. Mūsu pamatvērtības - taisnīgums, profesionalitāte un neatkarība - ir un paliek nemainīgas!"Konkurences likuma grozījumi paredz Konkurences padomei tiesības efektivizēt savu darbību, prioritāri izvērtējot gadījumus, turklāt pēc pašu iniciatīvas, kad nepieciešams...

Lai stiprinātu Konkurences padomes iespējas efektīvāk vērsties pret publisko personu darbībām, kas kropļo konkurenci, piespiežot citus tirgus dalībniekus iziet no tirgus vai kavējot jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un Valsts sekretāru sanāksmē 12. maijā saskaņošanai nodevusi jaunus grozījumus Konkurences likumā. Vienlaikus izstrādātie grozījumi paaugstinās personu, kuras cietušas no konkurences tiesību pārkāpuma, tiesību aizsardzību.Konkurences padome līdzšinējā uzraudzības praksē konstatējusi, ka pašvaldības bieži rada ierobežojumus godīgai konkurencei. Visizplatītākā prakse ir atsevišķu tirgus dalībnieku diskriminācija, nodrošinot pašvaldībai piederošai kapitālsabiedrībai labvēlīgākus "spēles" noteikumus, tādējādi neievērojot godīgas konkurences un labas pārvaldības principus. Turklāt šāda prakse arvien biežāk vērojama tieši ekonomiski aktīvajās teritorijās, kur par piedāvājuma un pieprasījuma trūkumu nav pamata sūdzēties.Svarīgi atzīmēt, ka, atbilstoši likumam "Par pašvaldībām", pašvaldībām ir jāveicina saimnieciskā darbība savā administratīvajā teritorijā un jānodrošina komersantiem vienādi "spēles" noteikumi. Taču praksē novērojams, ka bieži vien pašvaldības ar savu rīcību, iesaistoties uzņēmējdarbībā, kur jau pastāv konkurence, un monopolizējot nozares, negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs (turpmāk - Iesniedzējs) tuvākajā laikā plāno iegādāties Seišelu Republikā reģistrētu sabiedrību C LTD (turpmāk - C), nopelnītos līdzekļus C izmaksās dividendēs Iesniedzējam. C periodiski arī sniegs Iesniedzējam aģenta pakalpojumus, par kuriem Iesniedzējam būs jānorēķinās. Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka ir nepieciešams paskaidrojums sekojošā situācijā. C ir reģistrēta Seišelu Republikā, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.276 „Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” (turpmāk - Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumi Nr.276) ir iekļauta zemu nodokļu vai beznodokļu valsts un teritoriju (ārzona) sarakstā (Melnais saraksts). Iekļaušana Melnajā sarakstā rada papildus nodokļu sekas Latvijas – nodokļu rezidentiem, ja tie veic darījumus ar ārzonu rezidentiem. Tā kā, Iesniedzējam, ir juridisks pamats uzskatīt, ka Seišelu Republika vairs nav uzskatāma par ārzonu Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumu Nr.276 izpratnē, Iesniedzējs vēlas gūt pārliecību, ka tas pareizi interpretē tiesību aktus un nodokļu...

Saeimas Eiropas lietu komisija atbalstījusi otro Latvijas nacionālo pozīciju par transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) starp Eiropas Savienību (ES) un Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), paužot atbalstu ES un ASV brīvās tirdzniecības nolīguma jeb TTIP turpmākajām sarunām. Vienlaikus komisijas deputāti vēlreiz uzsvēra - līgums nedrīkst mazināt pārtikas drošuma un kvalitātes standartus Eiropā un Latvijā nedrīkst ļaut audzēt un izplatīt ģenētiski modificētus produktus. Eiropas Savienības Ārlietu padome, kuras darba kārtībā ir tirdzniecības jautājumi, notika 13.maijā, tostarp dalībvalstu ministri tiks informēti par TTIP sarunu progresu."TTIP būs ļoti būtisks instruments Latvijas tautsaimniecības attīstībai un arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pavērs durvis uz lielāko ekonomiku pasaulē - ASV. Sākotnējie aprēķini liecina, ka līdz ar šī nolīguma noslēgšanu mūsu valsts iekšzemes kopprodukts un strādājošo atalgojums ik gadu pieaugs par 0,4 procentiem, savukārt eksports uz ASV - par 12 procentiem," uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica sacīja, ka nolīgums Latviju pozitīvi...

No 1.jūnija, kad valsts pārtrauks finansēt auklīšu pakalpojumus, šo programmu Rīgā turpmāk nodrošinās pašvaldība, maksājot auklītēm 116,07 eiro mēnesī par viena bērna uzraudzīšanu. To paredz ceturtdien, 12. maijā, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā atbalstītais saistošo noteikumu projekts “Kārtība, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu privātam bērnu uzraudzības pakalpojumam”.Līdzfinansējuma summa aprēķināta, ņemot par pamatu Vides un reģionālās attīstības ministrijas apstiprināto metodiku, pēc kuras aprēķina pašvaldības līdzfinansējumu privātiem bērnudārziem.Pašlaik šie apmaksātie pakalpojumi Rīgā tiek nodrošināti vairāk nekā 900 bērniem pie vairāk nekā 500 auklītēm.Lai saņemtu šo līdzfinansējumu, auklītēm būs jānoslēdz līgums ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldi. Saraksts, ar kurām auklītēm Izglītības pārvalde būs noslēgusi līgumu, tiks publicēts tīmekļa vietnē www.e-skola.lv sadaļā “Iestāžu katalogs”.Līdzfinansējums paredzēts bērniem no pusotra gada vecumam līdz trīs gadu vecumam vai līdz brīdim, kad viņš saņem piedāvājumu no pašvaldības bērnudārza, bet ne ilgāk, kā bērnam jāsāk obligātā sagatavošana pamatizglītības apguvei, tas ir, līdz kalendārā...

Satversmes tiesas 2.kolēģija 12.maijā ierosināja lietu "Par Kriminālprocesa likuma 356.panta otrās daļas un 360.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam, 91.panta pirmajam teikumam, 92. un 105.pantam".Apstrīdētas tiek normas, kas Kriminālprocesa likuma 360.panta pirmā daļā noteic: "Ja noziedzīgi iegūta manta atrasta pie trešās personas, tā atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam" un Kriminālprocesa likuma 356.panta otrā daļā noteic: "Pirmstiesas kriminālprocesa laikā mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt arī:ar rajona (pilsētas) tiesas lēmumu šā likuma 59.nodaļā noteiktajā kārtībā, ja procesa virzītājam ir pietiekami pierādījumi, kas nerada šaubas par mantas noziedzīgo izcelsmi vai mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu;ar procesa virzītāja lēmumu, ja pirmstiesas kriminālprocesa laikā pie aizdomās turētā, apsūdzētā vai trešās personas ir atrasta un izņemta manta, attiecībā uz kuru tās īpašnieks vai likumīgais valdītājs iepriekš bija pieteicis mantas zudumu un pēc tās atrašanas, novēršot saprātīgas šaubas, pierādījis savas tiesības."Augstāka juridiska spēka normas, kas saistītas ar šo lietu, ir Satversmes 1.pants: "Latvija ir...

Kopējais līzinga un faktoringa portfelis 2015. gada beigās Latvijā bija 1,356 miljardi eiro, kas ir par 9,8% vairāk nekā iepriekšējā gada beigās, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.Līzinga portfelis 2015. gada laikā audzis par 7,4%, un gada beigās tā apjoms bija 1,2 miljardi eiro. No tā 78% jeb 942 miljoni eiro ir finanšu līzings, bet 22% jeb 261 miljons eiro - operatīvais līzings. Savukārt faktoringa pieaugums gada laikā bijis vēl straujāks - 33%, gada beigās sasniedzot 152 miljonu eiro portfeļa apjomu."Priecē, ka 2015. gadā līzinga tirgū bija vēroja stabila izaugsme. Statistikas dati liecina, ka ekonomikai turpinot atveseļoties, pieaugusi privātpersonu un uzņēmumu pirktspēja - pārliecība par savu finansiālo stāvokli un vēlme investēt", 2015. gada rādītājus komentē LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.2015. gada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 682 miljoniem eiro, kas ir par 28,5% vairāk nekā 2014. gadā. Ievērojams pieaugums pērn vērojams industriālā līzinga segmentā - pieprasījums pēc iekārtu līzinga audzis...

Saeimas 2016.gada 28.aprīļa likums «Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 26.maiju.

Saeimas 2016.gada 28.aprīļa likums «Grozījumi likumā «Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem»»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūniju.

Saeimas 2016.gada 28.aprīļa likums «Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 26.maiju.