JAUNUMI

Izvērtējot esošās Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas darbību, Ekonomikas ministrija rosina veikt vairākas izmaiņas standartizācijas sistēmā, veidojot sabiedrībā vienotu izpratni par standartu izmantošanas veidiem konkrētu valsts politiku ieviešanā un īstenošanā. Ministrija izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi konceptuālo ziņojumu "Par Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas pilnveidošanu", kurā identificētas esošās nacionālās standartizācijas sistēmas problēmas, apskatīta citu valstu pieredze un piedāvāts Latvijas situācijai atbilstošākais risinājums. Ministrija rosina precīzāk definēt standartu vietu un lomu tiesību sistēmā. Tiek rosināts noteikt skaidru un nepārprotamu robežšķirtni starp tiesību aktiem un standartiem, kas tiek izmantoti kā politikas atbalsta instruments. Standarti ir autortiesību objekti un tiešo atsauču uz standartiem izmantošana tiesību aktos nemaina standarta būtību un statusu, taču uzliek valstij pienākumu mazāk ierobežojošā veidā nodrošināt pieeju standartu redakcijām, piemēram bezmaksas pieeju standartiem valsts un pašvaldību bibliotēkās. Ministrija piedāvā turpmāk tiesību aktos pēc iespējas mazāk izmantot tiešās atsauces uz standartiem. Visos gadījumos, kad tiesību aktos rodas nepieciešamība iekļaut atsauces uz standartiem, rosinām pēc iespējas vairāk...

Rīgas domes un "Swedbank" ceturtdien, 18. februārī, parakstītā vienošanos par grantu programmas "Atspēriens" īstenošanu 2016.gadā jau astoto gadu pēc kārtas turpinās veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību Rīgā. Kopējais grantu programmas apjoms pirmajam pusgadam paredzēts vairāk nekā 95 000 eiro, un vienas biznesa idejas atbalstam būs iespēja saņemt līdz pat 15 000 eiro. Šogad konkursā īpaša uzmanība tiks pievērsta inovatīvām biznesa idejām. Uzņēmēji aicināti iesniegt pieteikumus grantu programmai līdz šā gada 21.martam plkst.12, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, Amatu ielā 4, LV-1050, 308.kabinetā. Informācija par grantu programmu un ar to saistītajām aktivitātēm (semināriem u.c.) pieejama: www.atsperiens.lv, kur sadaļā "saistītie dokumenti" iespējams lejupielādēt konkursa nolikumu un pieteikuma veidlapas. Grantu programmai, atbilstoši nolikumam, var pieteikties privātpersonas vai komersanti, kas reģistrēti Rīgā ne ilgāk kā divus pilnus gadus. Grantu programmas pieteikumus vērtē atbilstoši iepriekš izstrādātiem kritērijiem - galvenokārt pēc biznesa idejas ilgtermiņa, dzīvotspējas un oriģinalitātes. Šajā konkursā pastiprināta uzmanība tiks pievērsta tieši inovatīvajām idejām, kas...

Cietumiem turpmāk būs jābrīdina cietusī persona par notiesātā atbrīvošanu vai izbēgšanu no cietuma. To paredz grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā, ko Saeima ceturtdien, 18.februārī, pieņēma galīgajā lasījumā. Regulējums paredz, ka brīvības atņemšanas iestāde nosūta cietušajam informāciju par notiesāto, kurš ir vai tiks atbrīvots no cietuma vai kurš ir izbēdzis, ja ir saņemts procesa virzītāja paziņojums par šādas informēšanas nepieciešamību. Likums papildināts ar jaunu pantu par informācijas nosūtīšanu cietušajam, norādot, ka informāciju nosūta ne vēlāk kā 15 darba dienas pirms notiesātā atbrīvošanas no cietuma. Savukārt par ieslodzītajiem, kas izbēguši, atbrīvoti pirms termiņa vai pārcelti izciest sodu ārvalstīs, cietumi informāciju cietušajam nosūtīs nekavējoties. Grozījumu mērķis ir brīdināt cietušo par ieslodzītā neatrašanos cietumā, kā arī novērst atkārtota apdraudējuma iespējamību, teikts likumprojekta anotācijā. Līdz ar grozījumiem tiks ieviestas Eiropas Savienības prasības, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus. Tāpat likums papildināts ar normu, kas paredz uzdevumu valdībai - noteikt tehniskās prasības brīvības...

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi vēl vienu jaunā ES fondu plānošanas perioda 2014. - 2020.gadam atbalsta programmu, to paredz Ministru kabineta noteikumu projekts "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.4.pasākuma "Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā" īstenošanas noteikumi" . Programmas ietvaros tiks palielināti privātā sektora ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (P&A), veicināta pētniecības rezultātu komercializācija, radošuma pārnese un netehnoloģisko inovāciju attīstība, kā arī jaunu produktu un tehnoloģiju attīstība un ieviešana ražošanā. Tādejādi tiks paaugstināta komersantu produktivitāte un konkurētspēja. Latvijas uzņēmumu konkurētspējas un produktivitātes veicināšanai nozīmīgs ir darbaspēka ražīguma pieaugums. Pārdomāta inovācijas un uzņēmējdarbības konkurētspējas politika un atbilstoši inovācijas politikas instrumenti, piemēram, atbalsts modernu iekārtu iegādei, veicinās arī darbaspēka produktivitāti un cels Latvijas uzņēmumu konkurētspēju globālā mērogā. Programmas ietvaros atbalstu piešķirs projektu iesniedzējiem, kuri definēs prasības eksperimentālajai tehnoloģijai (integrētai ražošanas līnijai), izgatavos paši vai pasūtīs iekārtu ražotājiem (ārpakalpojumu sniedzējiem vai piegādātājiem) eksperimentālo tehnoloģiju...

Ludzas novada domes 2016.gada 28.janvāra saistošie noteikumi №1 «Par Ludzas novada domes saistošo noteikumu publicēšanas vietu»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 17.februāri.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2016.gada 11.februāra lēmums №17 «Par obligātā iepirkuma komponentēm no 2016.gada 1.aprīļa»Lēmums stājas spēkā ar 2016.gada 11.februāri.

Valmieras pilsētas pašvaldības 2015.gada 23.decembra saistošie noteikumi №249 «Grozījumi Valmieras pilsētas pašvaldības 2009.gada 7.septembra saistošajos noteikumos №75 «Par braukšanas maksas atvieglojumiem Valmieras pilsētas sabiedriskajā transportā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 18.februāri.

Liepājas pilsētas domes 2016.gada 28.janvāra saistošie noteikumi №3 «Par kārtību, kādā tiek saskaņota ielu tirdzniecība un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 18.februāri.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka ir pieņemti Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumi Nr.94 “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai””, kas 2016.gada 11.februārī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.29 (5601). Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumā veiktajiem grozījumiem, kas Saeimā pieņemti 2015.gada 30.novembrī, un grozījumiem, kas Saeimā pieņemti 2015.gada 17.decembrī, bija nepieciešams veikt grozījumus arī Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17. Ņemot vērā, ka ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā veiktajiem grozījumiem, kas Saeimā pieņemti 2015.gada 30.novembrī, svītrots Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 8.punkta “b” apakšpunkts un 25.punkta “b” apakšpunkts, kā arī grozīts 52.panta ceturtās daļas 8.punkts, paredzot, ka ar 2016.gada 1.jūliju ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) ir apliekams iedzīvotājiem sniegtais dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojums un dzīvojamo māju uzturēšanas un pārvaldīšanas pakalpojums, kuru saviem biedriem sniedz dzīvokļu īpašnieku kooperatīvs, Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra...

Turpinot izskatīt 11.februāra Saeimas sēdes darba kārtības jautājumus, Saeima ceturtdien, 18.februārī, galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz ieviest jaunu principu administratīvo sodu politikā - tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un sodu samaksā laikus, maksā mazāk. Likuma izmaiņas paredz - ja persona atzīst savu vainu un apņemas naudas sodu brīvprātīgi samaksāt 15 dienu laikā, amatpersona var pieņemt lēmumu daļēji atbrīvot viņu no naudas soda samaksas. Lai papildu teritorijām Latgales reģionā piešķirtu speciālās ekonomiskās zonas statusu, parlaments pirmajā lasījumā skatīs Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumu. Tāpat Saeimas Mandātu komisija lūgusi deputātus rītdienas sēdē iekļaut paziņojumu par Laimdotas Straujumas deputāta pilnvaru atjaunošanu, kā arī deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku Edvardam Smiltēnam un Valdim Kalnozolam. Savukārt 18.februāra Saeimas kārtējā sēdē, kas sāksies pēc 11.februāra sēdes turpinājuma beigām, deputāti galīgajā lasījumā lems par Kriminālprocesa likuma grozījumiem. Tie paredz pilnveidot noziegumos cietušo personu aizsardzības tiesisko regulējumu. Trešajā galīgajā lasījumā Saeima arī skatīs...

Valsts policija, sadarbojoties ar autortiesību aizsardzības organizācijām, 2015. gadā turpināja cīņu pret nelegālu datorprogrammu lietošanu Latvijas uzņēmumos. Gada laikā Valsts policija ik nedēļu pārbaudījusi datorprogrammu legalitāti gan Rīgā, gan citās pilsētās un apdzīvotajās vietās. Pārbaužu rezultātā konstatēta nelicencētas programmatūras izmantošana un ierosināti kriminālprocesi 27 gadījumos. Ja pārkāpumi bija mazāk būtiski, tad tika sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli. Kopējais pieteikto kompensāciju apmērs pagājušajā gadā ir 322 541 eiro. Savukārt izlīgumi noslēgti 23 gadījumos, un kopējā kompensācijās izmaksātā summa - 85,5 tūkstoši eiro. Papildus kompensāciju maksai pārkāpēji ir legalizējuši savas datorprogrammas. Ar nelicencētu datorprogrammu izmantošanu saistās finansiālie, juridiskie, biznesa darbības un drošības riski. Gadījumā, ja, veicot datorprogrammu pārbaudi, Ekonomikas policijai rodas aizdomas par pretlikumīgi iegūtas programmatūras izmantošanu, uzņēmumam līdz tālākai apstākļu noskaidrošanai var tikt konfiscēti datoru cietie diski, kas ievērojami apgrūtinās kompānijas darbību šajā laikā. Par mazākiem pārkāpumiem uzņēmumiem var piemērot administratīvos sodus, savukārt smagāku pārkāpumu gadījumos tiek uzsākti kriminālprocesi. Persona, kas datorā prettiesiski iekopējusi...

Latvijas 28 ievērojami start-up uzņēmumu komūnas dalībnieki ir apvienojušies un oficiāli izveidojuši Latvijas Start-up uzņēmumu asociāciju. Jaunās organizācijas mērķi ir attīstīt Latvijas start-up uzņēmumu ekosistēmu, savienot to ar pārējo pasauli, popularizēt start-up kustību Latvijā un pasaulē, aizstāvēt tās intereses un sekmēt savstarpējo cieņu un sadarbību start-up uzņēmumu starpā. Šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad pārstāvji no tehnoloģijās balstītajiem start-up uzņēmumiem, no start-up uzņēmumu kopā strādāšanas telpām, akseleratoriem un citiem kopienas centriem, kā arī investori, riska kapitālisti, pieredzējušas privātpersonas, start-up nozari atbalstoši korporatīvie partneri un pakalpojumu sniedzēji ir sēdušies pie viena galda un apvienojušies vienā organizācijā ar kopīgiem mērķiem. Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Zaiceva: "Latvijas start-up uzņēmumi ir piesaistījuši vairāk nekā 100 miljonus eiro investīcijas. Šī ir tikai publiski izpaustā informācija. Es esmu pārliecināta, ka Latvijai ir visi nepieciešamie potenciālie priekšnosacījumi, lai kļūtu par Ziemeļaustrumu Eiropas start-up uzņēmumu kustības centru. Mēs jau tagad strādājam pie juridiskas definīcijas, kas atšķirtu...

Augstākās tiesas departamentu pārstāvji atzinuši, ka kasācijas instances noslodze joprojām ir pārlieku liela un ir nepieciešama likumdevēja griba kopā ar tiesu meklēt iespējas problēmas risinājumam. Civillietu departamentā, kurā lietu uzkrājums ir vislielākais, 2015.gadā izdevies nepabeigto lietu skaita pieaugumu samazināt būtiski - par 21%. Kā galvenos iemeslus salīdzinoši garajiem lietu izskatīšanas termiņiem un nepabeigto lietu uzkrājumam departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša minēja ekonomiskās krīzes radīto civilstrīdu pieaugumu, kasācijas instances noslogojumu ar maza apmēra prasību lietām līdz grozījumiem Civilprocesa likumā, savukārt pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk nekā divkāršojies blakus sūdzību skaits un gandrīz trīsarpus reizes palielinājies pieteikumu skaits par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. E.Vernuša uzsvēra, ka ir būtiski veikt pasākumus, kuru rezultātā ne vien tiktu likvidēts atlikušais lietu uzkrājums un samazināti lietu izskatīšanas termiņi, bet arī nodrošināta Civillietu departamenta kā kasācijas instances tiesas pilnvērtīga darbība. Galvenie pasākumi kasācijas instances tiesas efektivitātes celšanai ir tiesnešu skaita palielināšana un tā saukto kasācijas filtru paredzēšana....

Ņemot vērā, ka Augstākā tiesa pakāpeniski kļūst tikai kasācijas instance, kas izskatīs salīdzinoši nelielu skaitu no kopējā lietu daudzuma, pieaug zemāko instanču tiesu un arī prokuratūras loma vienveidīgas tiesu prakses nodrošināšanā - uzrunājot prokurorus gada pārskata sanāksmē 17.februārī, norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. 2015.gads nesis izmaiņas Augstākās tiesas un prokuratūras sadarbībā, jo, beidzot pastāvēt Krimināllietu tiesu palātai, samazinoties lietu skaitam Civillietu tiesu palātā, bet kasācijas instancē pārejot pamatā uz rakstveida procesu, prokurori uz tiesu sēdēm Augstākajā tiesā nāk aizvien retāk. Taču, kā norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs - kvantitātei jāpāraug kvalitātē. Proti, ja kasācijas instancē tiek pārsūdzēta vien aptuveni trešā daļa lietu, bet līdz izskatīšanai nonāk vēl mazāk, tad arvien lielāka loma vienotas tiesu prakses veidošanā ir zemākās instances tiesām un prokuratūrai. Savukārt kasācijas instancē arī prokuroru darbam izvirzās citādas augstas prasības, proti, teorētisko atziņu un judikatūras izpēte un piemērošana. Kasācijas instances stiprināšanas nolūkā Augstākajā izveidota Judikatūras un...

Viens no iemesliem, kāpēc Latvijā ievērojams skaits personu ilgstoši nereģistrē savas īpašumtiesības pēc nekustamā īpašuma (NĪ) mantošanas vai pirkuma līguma noslēgšanas, ir saistīts ar augsto valsts nodevu zemesgrāmatā. Piemēram, iegādājoties 100 000 eiro vērtu ģimenes māju, iedzīvotājiem Latvijā par īpašuma tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā ir jāmaksā 18 reizes dārgāk nekā Igaunijā un 63 reizes dārgāk nekā Lietuvā, - tā liecina NĪ darījumu izmaksu salīdzinājums Baltijas valstīs. Savukārt, ja biznesam domāta NĪ, piemēram, ražotnes vērtība ir 750 000 euro, tad Latvijā kopējās izmaksas par darījuma noslēgšanu un reģistrāciju ir apmēram 18 347 eiro, kamēr Lietuvā 7195 eiro, bet Igaunijā tikai 6546 eiro. "Šobrīd Latvijā nekustamā īpašuma darījumu noslēgšana un reģistrācija ir dārgākā Baltijā, un tās pamatā ir izdevumi par darījuma dokumenta sagatavošanu pēc brīvā tirgus cenām un zemesgrāmatas valsts nodeva, kā arī tiesvedības izdevumi nekvalitatīva darījuma līguma gadījumā. Zemākas nodevas apvienojumā ar valsts klātbūtni NĪ darījumos Lietuvā un Igaunijā jau sen izskaudusi gan krāpšanās...